Strasbūrā, 2007. gada 19. decembrī

Godātais X kungs!

2007. gada 6. februārī Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas Ombudam par Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO) saistībā ar EPSO atteikumu nosūtīt Jums atklātā konkursa EPSO/X/X/X priekšatlases testu kopiju un pareizo atbilžu sarakstu.

2007. gada 26. februārī es pārsūtīju sūdzību EPSO direktoram, lūdzu viņu līdz 2007. gada 31. maijam iesniegt atzinumu un par to informēju Jūs. EPSO 2007. gada 11. jūnijā nosūtīja sava atzinuma tulkojumu itāļu valodā, ko es Jums pārsūtīju 2007. gada 15. jūnijā ar uzaicinājumu sniegt apsvērumus līdz 2007. gada jūlija beigām. Jūsu apsvērumus es saņēmu 2007. gada 25. jūlijā.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka attiecīgie fakti ir šādi.

Sūdzības iesniedzējs piedalījās atklātajā konkursā EPSO/X/X/X, kas bija paredzēts, lai izveidotu rezerves sarakstu ar asistentiem, kuru galvenā valoda ir itāļu valoda (AST 1).

Atklātais konkurss sastāvēja no diviem sākotnējiem priekšatlases testiem, proti, a) un b) pārbaudījumiem. pārbaudījums sastāvēja no vairākiem jautājumiem ar atbilžu variantiem, kuru mērķis bija novērtēt kandidātu zināšanas par Eiropas Savienību un tās iestādēm. Tests b) sastāvēja no vairākiem jautājumiem ar atbilžu variantiem, un tas bija paredzēts, lai novērtētu kandidātu vispārējās spējas, jo īpaši viņu teksta loģiskās analīzes un matemātiskās domāšanas prasmes. Testi tika veikti, izmantojot datorizētu testēšanu jeb "CBT" kā līdzekli, lai atbildētu uz jautājumiem.

Kandidātiem, kuri saņēma augstāko kopējo punktu skaitu priekšatlases testos un minimālo punktu skaitu katrā no abiem priekšatlases testiem, tika lūgts iesniegt pilnu pieteikumu, lai viņi tiktu pielaisti konkursam. Pēc tam nākamajiem pārbaudījumiem tika atlasīti 335 labākie kandidāti.

Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) 2007. gada 29. janvārī informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņš nav pielaists atklātā konkursa nākamajam posmam. Tajā pašā dienā sūdzības iesniedzējs nosūtīja paziņojumu EPSO, lūdzot piekļuvi viņa testiem.

EPSO 2007. gada 31. janvārī atbildēja, ka nevar apmierināt sūdzības iesniedzēja lūgumu. EPSO arī norādīja, ka

"visi jautājumi, uz kuriem [sūdzības iesniedzējs] atbildēja [savas] priekšatlases testu laikā, tika ņemti no EPSO izveidotās datubāzes. Tā kā šo datubāzi (...) izmantos citos konkursos, EPSO nevar paziņot jautājumus, nopietni neapdraudot atlases komisijas darbu (...)."

Turklāt EPSO norādīja, ka šīs datubāzes satura izpaušana dažiem kandidātiem, kuri varētu tikt informēti par šo saturu, varētu radīt izdevīgāku situāciju. EPSO arī informēja sūdzības iesniedzēju, ka testu paraugi ir pieejami tā tīmekļa vietnē.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka i) EPSO nav paskaidrojis, kāpēc “[..] tas nevar paziņot jautājumus, nopietni neapdraudot atlases komisijas darbu”, un ii) EPSO nav paskaidrojis, kāpēc attiecīgo jautājumu izpaušana varētu radīt priekšrocības citiem kandidātiem.

Lai pamatotu savu sūdzību, sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka kandidātiem ir tiesības zināt par kļūdām, ko viņi pieļāvuši savā testā, un ka, ja kandidāti netiktu informēti par savām kļūdām, viņu tiesības pārsūdzēt attiecīgo lēmumu būtu bezjēdzīgas, jo to nevarētu pamatot.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EPSO būtu jāpieņem viņa pieprasījums un jāļauj viņam piekļūt priekšatlases testu kopijai un atbilžu sarakstam.

Pieprasījums

Iestādes atzinums

EPSO atzinumu var apkopot šādi.

Sūdzības iesniedzējs bija kandidāts atklātajā konkursā EPSO/AST/33/06.

Saskaņā ar paziņojuma par konkursu B.1. punktu notika divi priekšatlases testi (kandidāta otrajā valodā, kurai bija jābūt angļu, franču vai vācu valodai), un katrā no tiem bija vairāki jautājumi ar atbilžu variantiem. pārbaudījums bija paredzēts, lai novērtētu kandidātu zināšanas par Eiropas Savienību un tās iestādēm, un tas tika novērtēts skalā no 0 līdz 20 punktiem ar minimālo punktu skaitu 10. pārbaudījums bija paredzēts, lai novērtētu kandidātu vispārējās spējas, jo īpaši mutiskās un spriešanas prasmes, un tika novērtēts skalā no 0 līdz 40 punktiem ar minimālo punktu skaitu 20.

Sūdzības iesniedzējs abos pārbaudījumos ieguva nepieciešamo punktu minimumu, taču viņa kopējais punktu skaits nebija pietiekams, lai viņu varētu ierindot starp 335 kandidātiem ar augstāko punktu skaitu. Sūdzības iesniedzējs faktiski ieguva 48 punktus, proti, 16 punktus par a) testu un 32 punktus par b) testu, savukārt zemākais punktu skaits starp 335 labākajiem kandidātiem bija 50 667 punkti.

2007. gada 29. janvārī EPSO informēja sūdzības iesniedzēju par viņa rezultātiem un par to, ka viņš nav pielaists nākamajam atklātā konkursa posmam.

Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 29. un 30. janvāra e-pasta vēstulēs lūdza EPSO izsniegt viņam viņa testu kopiju, kā arī pareizo atbilžu kopiju.

Tajā pašā dienā EPSO atbildēja sūdzības iesniedzējam, ka tas nevar sniegt viņam pieprasīto informāciju. EPSO norādīja, ka jautājumi, uz kuriem viņš bija atbildējis, bija daļa no plašas datubāzes ar jautājumiem, kas klasificēti pēc temata un sarežģītības. Šie jautājumi tika izmantoti arī citos konkursos. Tāpēc EPSO nevarēja atklāt jautājumus no šīs datubāzes, neapdraudot atlases komisijas lēmumu pieņemšanas procesu. Turklāt datubāzes satura izpaušana varētu nākt par labu dažiem kandidātiem, nevis citiem.

EPSO uzsvēra, ka priekšatlases testi attiecīgajā atklātajā konkursā tika organizēti, izmantojot jaunu tehnoloģiju, kas ļāva kandidātiem kārtot testus tieši datoros (t. i., CBT), vienlaikus ļaujot katram kandidātam EPSO noteiktajā termiņā kārtot individuālu testu, pamatojoties uz jautājumu izlases veida atlasi datubāzē. Tā kā atklātajā konkursā EPSO/X/X/X izmantotie jautājumi ir neatņemama datubāzes daļa, kas tiek pastāvīgi izmantota gan pašreizējiem, gan turpmākajiem konkursiem, datubāzē iekļauto informāciju nevar izpaust. Pēc eksāmena kandidāti nevar noņemt savus testa dokumentus vai pieprasīt jautājumu vai atbilžu izdruku.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja konkrēto apgalvojumu EPSO norādīja, ka, ja sūdzības iesniedzēja pieprasījums par piekļuvi dokumentiem tiktu izskatīts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (1) ("Regula 1049/2001"), šāds pieprasījums būtu bijis jāizskata, ņemot vērā šajā regulā noteiktos principus, prasības un piekļuves tiesību ierobežojumus. Tomēr šajā gadījumā sūdzības iesniedzējs neievēroja Regulā 1049/2001 paredzētās procedūras.

EPSO atsaucās uz apvienotajām lietām T-110/03, T-150/03 un T-405/03 Sison pret Padomi (2). Šajās lietās Tiesa nosprieda, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 2. panta 1. punktu tiesību piekļūt iestāžu dokumentiem saņēmēji ir:

"[jebkurš] Savienības pilsonis un jebkura fiziska persona, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiska persona, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī. No šīs tiesību normas skaidri izriet, ka regulas mērķis ir nodrošināt ikvienam piekļuvi publiskiem dokumentiem, nevis tikai pieprasītājam piekļuvi dokumentiem, kas uz viņu attiecas [].

Otrkārt, Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie izņēmumi attiecībā uz piekļuvi dokumentiem ir formulēti imperatīvi. No tā izriet, ka iestādēm ir pienākums atteikt piekļuvi dokumentiem, uz kuriem attiecas kāds no šiem izņēmumiem, ja tiek pierādīts, ka pastāv attiecīgie apstākļi (...).

Līdz ar to, piemērojot obligātos izņēmumus, kas paredzēti Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, nevar ņemt vērā īpašās intereses, uz kurām var atsaukties pieteikuma iesniedzējs, lai iegūtu piekļuvi dokumentam, kas uz viņu attiecas personīgi."(3)

Tāpēc sabiedrības interešu dēļ tiesības piekļūt dokumentiem varētu ierobežot, lai saskaņā ar Regulu 1049/2001 nodrošinātu Kopienas iestādēm vislabāko darbinieku atlasi. Turklāt EPSO apgalvoja, ka tiesības piekļūt dokumentiem ir ierobežotas vai izslēgtas saskaņā ar principu lex specialis derogat legi generali, proti, ka īpašs noteikums atkāpjas no vispārējā noteikuma, ja pastāv īpaši noteikumi, kas reglamentē īpašus jautājumus. Šajā ziņā EPSO atsaucās uz lietu T-371/03 Le Voci/Padome (4) un uzskatīja, ka šajā lietā Civildienesta noteikumiem ir īpašs mērķis, ko pamato vispārējo interešu apsvērumi.

Turklāt EPSO atsaucās uz spriedumu lietā T-376/03 Hendrickx /Padome (5) un tajā minēto judikatūru, it īpaši uz spriedumu lietā T-53/00 Angioli /Komisija (6). Pēdējā minētajā lietā Vispārējā tiesa nosprieda, ka prasītājs nevar atsaukties uz EK līguma 255. panta 1. punktu vai Regulu 1049/2001, lai apšaubītu Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. panta piemērojamību, kurā ir nostiprināts atlases komisijas darba slepenības princips.

Tāpēc EPSO uzskatīja, ka atteikums piešķirt piekļuvi jautājumiem/atbildēm un pareizo atbilžu sarakstam ir pilnībā pamatots. EPSO apgalvoja, ka "vispārēja sistēmiska un oficiāla" piekļuve jautājumiem datubāzē ikvienam kandidātam, kurš to lūdz, nopietni kaitētu šai jaunajai metodei. EPSO arī uzskatīja, ka ad hoc piekļuve pārbaudījumiem, kas ir daļa no īpašas sūdzību procedūras, līdzīgi negatīvi ietekmētu vērtēšanas sistēmu. EPSO arī norādīja, ka, izpaužot jautājumus/atbildes, varētu tikt pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips, ja daži kandidāti saņemtu attiecīgos jautājumus/atbildes.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka kandidātiem ir tiesības zināt par kļūdām, ko viņi pieļāvuši savā testā, un ka, ja kandidāti netiktu informēti par savām kļūdām, viņu tiesības pārsūdzēt attiecīgo lēmumu būtu bezjēdzīgas, jo to nevar pamatot. Šajā saistībā EPSO uzsvēra, ka saskaņā ar attiecīgo judikatūru paziņojums par neizraudzītā kandidāta saņemto atzīmi ir pietiekams atlases komisijas lēmuma pamatojums. EPSO arī norādīja, ka novērtējuma paziņošana ļauj kandidātiem noteikt, vai attiecīgais lēmums ir pamatots vai spēkā neesošs, un tādējādi ļauj tiem, kas to vēlas, apstrīdēt tā leģitimitāti. Šajā gadījumā sūdzības iesniedzējs tika informēts par saviem rezultātiem un par to, kāpēc viņš netika pielaists attiecīgā atklātā konkursa nākamajam posmam.

Visbeidzot, EPSO norādīja, ka paziņojuma par konkursu E.4. punktā ir izklāstīts, kādu informāciju kandidāti var pieprasīt saņemt par viņiem tieši un individuāli. Turklāt saskaņā ar Vadlīnijām kandidātiem viņiem varētu būt piekļuve savu rakstisko pārbaudījumu kopijai un atlases komisijas sagatavotajai novērtējuma lapai. Šajā ziņā EPSO uzsvēra, ka rokasgrāmatā nav atsauces uz iespēju piekļūt CBT sistēmā ietvertajiem jautājumiem.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Savos apsvērumos par EPSO iesniegto atzinumu sūdzības iesniedzējs uzturēja savu sūdzību.

Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka EPSO atzinums nozīmē, ka nav iespējams identificēt katram kandidātam piešķirtos individuālos testus no datubāzes, jo “chaque candidat peut passer un test individuel géneré de manière aléatoire”. Tas būtu pretrunā pārredzamības principiem un negarantētu iespēju pārbaudīt attiecīgo procedūru precizitāti. Tomēr, ja EPSO reģistrē visus katra kandidāta veiktos testus, sūdzības iesniedzējs uzskata, ka nav iemesla liegt piekļuvi dokumentam (t. i., testam), ko viņš jau bija redzējis, kārtojot testu, kā arī viņa atbildēm. Viņš uzsvēra, ka viņam ir tiesības identificēt savas kļūdas, lai tās pārbaudītu.

Turklāt sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka EPSO atzinumā izdarītā atsauce uz Regulu 1049/2001 nav būtiska, jo, kā norādījis pats EPSO, tā nav piemērojama šajā lietā. Viņš arī uzsvēra, ka patiesībā viņš nav lūdzis Eiropas Parlamentam, Komisijai vai Padomei piekļuvi šo iestāžu dokumentiem, bet ir lūdzis piekļuvi savam testam.

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs atsaucās uz paziņojuma par konkursu E.4. punktu (Vispārīga informācija), saskaņā ar kuru “atlases procedūrās iesaistītajiem kandidātiem ir īpašas tiesības piekļūt noteiktai informācijai, kas uz viņiem attiecas tieši un individuāli (...)”. Turklāt saskaņā ar Kandidātu rokasgrāmatas III.2. punktu kandidātiem ir tiesības saņemt savu atbilžu kopijas kopā ar pareizo atbilžu sarakstu.

Šajā sakarā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Vadlīnijās pieteikumu iesniedzējiem nav nošķirtas dažādas testu kategorijas, t. i., testi, kas tiek veikti tieši datoros, bet ir atsauce uz vispārējām atlases procedūrām. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka EPSO būtu vismaz jāpārskata Oficiālajā Vēstnesī un Vadlīnijās kandidātiem pieejamā informācija.

Lēmums

Ievadpiezīmes

1.1 Ombuds norāda, ka savā vēstulē, kas 2007. gada 26. februārī nosūtīta EPSO direktoram, viņš ir konstatējis divus apgalvojumus un sūdzības iesniedzēja prasību. Ņemot vērā to raksturu un to, ka tie ir cieši saistīti ar jautājumu par piekļuvi datorizētas testēšanas jautājumiem un atbildēm, ombuds uzskata, ka ir lietderīgi tos izskatīt kopā turpmāk 2. punktā.

1.2 Ombuds arī uzskata, ka savos apsvērumos sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EPSO nostāja attiecībā uz piekļuvi kandidātu testiem neatbilst informācijai, kas ietverta attiecīgajā paziņojumā par konkursu un Norādījumos kandidātiem.

Šajā sakarā ombuds norāda, ka EPSO šīs izmeklēšanas laikā nav bijusi iespēja komentēt sūdzības iesniedzēja apsvērumus par šo jautājumu.

Tomēr ombuds vēlas informēt sūdzības iesniedzēju, ka savā atzinumā lietā 1312/2007/IP (7) EPSO bija iespēja izteikt piezīmes par līdzīgu jautājumu, ko minētajā lietā bija izvirzījis sūdzības iesniedzējs (8). Šajā sakarā EPSO atzina, ka attiecīgo vadlīniju kandidātam itāļu valodas redakcija attiecībā uz informāciju, kurai kandidāti varēja piekļūt, bija neprecīza. Tādējādi vadlīniju pretendentiem III.2. punkta saturs tika labots 2007. gada 8. februārī. Saskaņā ar jauno versiju tagad ir skaidrs, ka III.2. punkts par piekļuvi kandidātu testiem attiecās tikai uz rakstiskajiem pārbaudījumiem, kas bija vienādi visiem kandidātiem un kas notika vienlaikus, nevis arī uz priekšatlases testiem.

2 Vispārīgais jautājums par piekļuvi CBT jautājumiem/atbildēm

2.1 Atklātā konkursa EPSO/X/X/X kontekstā sūdzības iesniedzējs piedalījās priekšatlases testos, izmantojot datorizētos testus ("CBT"). Tā kā kopējais vērtējums, ko viņš ieguva abos pārbaudījumos, nebija pietiekams, lai viņu varētu ierindot starp 335 kandidātiem ar visaugstāko punktu skaitu, viņš netika pielaists nākamajam atklātā konkursa posmam saskaņā ar paziņojuma par konkursu B.1. punktu.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka i) EPSO nav paskaidrojis, kāpēc “[..] tas nevar paziņot jautājumus, nopietni neapdraudot atlases komisijas darbu”, un ii) EPSO nav paskaidrojis, kāpēc attiecīgo jautājumu izpaušana viņam varētu radīt priekšrocības citiem kandidātiem. Turklāt sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EPSO būtu jāpieņem viņa pieprasījums un jāļauj viņam piekļūt viņa priekšatlases testu kopijai un atbilžu sarakstam.

2.2 Ombuds norāda, ka savā atzinumā EPSO kopumā norādīja, ka tas nevar nosūtīt informāciju sūdzības iesniedzējam, jo jautājumi, uz kuriem viņš bija atbildējis, bija daļa no plašas jautājumu datubāzes, kas tika izmantota arī citos konkursos, un ka tas nevar izpaust jautājumus no šīs datubāzes, neapdraudot atlases komisijas lēmumu pieņemšanas procesu.

EPSO arī uzskatīja, ka pieprasījumi par piekļuvi CBT priekšatlases testu jautājumiem/atbildēm būtu jāatsaka jebkādos apstākļos, kas nozīmē, ka būtu jāatsaka gan "vispārēja sistēmiska un oficiāla" piekļuve, gan arī ad hoc piekļuve. EPSO savu lēmumu atteikt šādu piekļuvi pamatoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (9) ("Regula 1049/2001") un attiecīgo Kopienas tiesu judikatūru. EPSO jo īpaši apgalvoja, ka kandidātiem nevar izpaust jautājumu/atbildes par CBT priekšatlases testiem, jo tas kaitētu atlases procesam.

2.3 Ombuds atgādina, ka labas pārvaldības principi prasa, lai pilsoņiem sniegtā informācija būtu pēc iespējas precīzāka un pilnīgāka, un ka saprātīgi labākais veids, kā parādīt kandidātiem viņu kļūdas, būtu nodrošināt viņiem piekļuvi saviem pārbaudes dokumentiem.

2.4 Ombuds norāda, ka EPSO uzskatīja, ka attiecībā uz CBT testa dokumentiem kandidātiem nevar izsniegt viņu pašu testa dokumentu kopijas. EPSO savu nostāju izskaidroja, ņemot vērā spēkā esošos noteikumus par piekļuvi dokumentiem, proti, Regulu 1049/2001, atsaucoties uz hipotētisku situāciju (10) un attiecīgo Kopienas tiesu judikatūru.

2.5 EPSO apgalvoja, ka piekļuves tiesības ir ierobežotas, un, piemēram, atsaucās uz "sabiedrības interešu apsvērumiem"(mans izcēlums), uz kuriem var atsaukties, lai nodrošinātu mērķi izvēlēties labākos darbiniekus Eiropas iestādēm. Lai pamatotu šo viedokli, tā citēja arī apvienotās lietas T-110/03, T-150/03 un T-405/03 Sison/Padome (11), ka:

1. "Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie izņēmumi attiecībā uz piekļuvi dokumentiem ir formulēti obligāti "; un
2. "piemērojot obligātos izņēmumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, nevar ņemt vērā īpašas intereses, uz kurām var atsaukties lūguma iesniedzēja puse, lai iegūtu piekļuvi dokumentam, kas attiecas uz viņu personīgi."(12)

Ombuds tomēr norāda, ka EPSO nav īpaši atsaucies uz vienu no izņēmumiem, kuru pamatā ir 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta 13. punktā paredzētā sabiedrības interešu aizsardzība. EPSO atsaucas tikai uz interesi “nosargāt mērķi atlasīt labākos darbiniekus Eiropas iestādēm”, kas, pēc EPSO domām, arī būtu jāiekļauj jēdzienā “sabiedrības intereses” Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

Ombuds atgādina, ka saskaņā ar iedibināto judikatūru Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. pantā paredzētie izņēmumi ir jānosaka un jāpiemēro šauri, lai netiktu pārkāpts minētajā regulā ietvertais vispārējais princips (14).

Tādēļ ombuds secina, ka, ja EPSO mēģinātu pakārtot interesi "atlasīt labākos darbiniekus Eiropas iestādēm" saskaņā ar izņēmumiem sabiedrības interesēs, kas noteikti minētās regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā (kas, šķiet, tā ir, ciktāl EPSO atzinumā ir citētas apvienotās lietas T-110/03, T-150/30 un T-405/03 Sison pret Padomi), tā būtu acīmredzami nepareiza pieeja, ņemot vērā Kopienas tiesu bagātīgo un pastāvīgo judikatūru.

2.6 Ombuds tomēr norāda, ka EPSO, šķiet, ir vēlējies atsaukties arī uz Regulas 1049/2001 4. panta 3. punktā paredzēto izņēmumu, kas ļauj atteikt piekļuvi dokumentiem, kuri "ir paredzēti iekšējai lietošanai vai kurus iestāde ir saņēmusi un kuri attiecas uz jautājumu, par ko tā nav pieņēmusi lēmumu".

EPSO atzinumā ir norādīts, ka tas nevar atklāt jautājumus/atbildes, neapdraudot atlases procesu. Pēc tam tā apgalvoja, ka jautājumi/atbildes ir daļa no datubāzes, ko pastāvīgi izmanto gan pašreizējiem, gan turpmākajiem konkursiem. EPSO uzskata, ka jebkāda datubāzes vai tās daļas satura izpaušana saskaņā ar Regulu 1049/2001 nāktu par labu tiem nākamajiem kandidātiem, kuri varētu tai piekļūt. Tādējādi šāda piekļuve varētu negatīvi ietekmēt turpmākās konkursa procedūras, apdraudot vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem, jo daži varētu iegūt jautājumus/atbildes, bet citi — nē. Turklāt EPSO norādīja, ka sabiedrības interesēs ir pilnībā garantēt Eiropas iestāžu atlases procedūru objektīvo raksturu un vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem.

Ombuds norāda, ka EPSO arguments attiecas gan uz notiekošo konkursu, gan uz citiem notiekošiem vai turpmākiem konkursiem.

Ombuds norāda, ka to jautājumu saraksta, uz kuriem kandidāti atbildēja, un viņu atbilžu publiskošana ne vienmēr nozīmē, ka datubāzes jautājumi/atbildes nonāks publiskajā domēnā.

Tomēr, pat ja ievērojams skaits jautājumu vai pat visi jautājumi laika gaitā kļūtu zināmi kandidātiem turpmākajos konkursos, tomēr šiem kandidātiem uzdotos jautājumus sistēma izvēlas pēc nejaušības principa no milzīgas datubāzes. Tāpēc iespēja viņiem saņemt tieši tos pašus jautājumus, par kuriem viņi jau zina, šķiet minimāla, un būtu drīzāk jāizslēdz iespēja viņiem iegaumēt visus milzīgās datubāzes jautājumus/atbildes. Turklāt CBT testos izmantotos jautājumus/atbildes (piemēram, jautājumus, kuru mērķis ir novērtēt zināšanas par ES jautājumiem, kā arī mutisko un skaitlisko domāšanu) var un parasti vajadzētu pastāvīgi pārskatīt un atjaunināt, lai pārbaudītu, vai tie joprojām ir precīzi un vai tie pilda savu lomu zinošāko un pelnošāko kandidātu atlasē.

Tāpēc, pamatojoties uz EPSO skaidrojumu, ombuds nesaskata, kāpēc jautājumu izpaušana kandidātiem tajos pašos vai turpmākajos konkursos noteikti kaitētu atlases procesam, tas ir, apdraudētu EPSO´s mērķi noskaidrot kandidātu zināšanas un spējas un nodrošināt iestādēm pakalpojumus, ko sniedz visspējīgākie, visefektīvākie un visgodīgākie ierēdņi.

Tāpēc EPSO iepriekš minētais arguments nav pamatots.

2.7 Turklāt, lai pamatotu savu atteikumu, EPSO atgādināja, ka Pirmās instances tiesa ir nolēmusi, ka atlases komisiju sēžu aizklātība, kas noteikta Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantā, ir uzskatāma par lex specialis, kas atkāpjas no vispārējiem noteikumiem par piekļuvi dokumentiem. Šajā sakarā EPSO atsaucās uz lietu T-376/03 Hendrickx/Padome (15) un lietu T-371/03 Le Voci/Padome (16).

Ombuds norāda, pirmkārt, ka iepriekš minētā judikatūra neattiecas uz piekļuvi testa jautājumiem.

Otrkārt, ombuds norāda, ka šādu argumentu diez vai var saskaņot ar paša EPSO praksi nodrošināt piekļuvi jautājumiem un atbildēm priekšatlases testos, kas veikti uz papīra, un pat visu pārējo rakstisko eksāmenu jautājumiem.

Treškārt, ombuds uzsver, ka iepriekš minētā Kopienas tiesu prakse attiecas uz Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantu un konkursu atlases komisiju darba slepenību. Ombuds arī norāda, ka šajā gadījumā priekšatlases testi tika organizēti saskaņā ar CBT testēšanas sistēmu un ka EPSO nav pierādījis, ka sistēmā glabāto un kandidātiem iesniegto jautājumu un atbilžu koncepcija, formulējums, labošana un marķēšana jebkādā veidā bija saistīta ar ieceltās atlases komisijas darbu vai tika veikta tās vadībā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds secina, ka EPSO nav pienācīgi pamatojis savu atteikumu piešķirt sūdzības iesniedzējam piekļuvi viņa pieprasītajai informācijai. Tā ir administratīva kļūme.

2.8 Ombuds norāda, ka viņš ir saņēmis ievērojamu skaitu sūdzību (17), kurās EPSO ir atteicis piekļuvi CBT jautājumiem/atbildēm. Vienā no tiem, proti, sūdzībā 370/2007/MHZ, viņš slēdza lietu ar aizrādījumu (18) un norādīja, ka nopietni apsvērs iespēju uzsākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas saistībā ar EPSO CBT. Viņš uzskata, ka pašiniciatīvas izmeklēšana par EPSO rīkotajos konkursos izmantotās CBT sistēmas vispārējo struktūru varētu veicināt EPSO darbā pieņemšanas procedūru lielāku pārredzamību. Viņš arī uzskatīja, ka šāda pārredzamība pati par sevi būtu izdevīga kandidātiem, kuri vēlas iegūt vairāk informācijas par šiem jautājumiem.

Ombuds 2007. gada 22. novembrī uzsāka iepriekš minēto izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas (OI/4/2007/ID).

2.9 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka turpmāka izmeklēšana šajā sūdzībā nav pamatota.

Secinājums

Iepriekš 2.8. punktā paskaidroto iemeslu dēļ ombuds uzskata, ka turpmāka izmeklēšana par šo sūdzību nav pamatota. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Sūdzības iesniedzējs tiks informēts arī par ombuda pašiniciatīvas izmeklēšanas OI/4/2007/ID rezultātiem.

EPSO direktors tiks informēts par šo lēmumu.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) OV L 145, 43. lpp.

(2) Apvienotās lietas T-110/03, T-150/03 un T-405/03 Sison pret Padomi [2005] ECR II-1429.

(3) Iepriekš minētās apvienotās lietas T-110/03, T-150/03 un T-405/03 Sison / Padome, 50.–52. punkts.

(4) Lieta T-371/03 Le Voci/Padome, Krājums-CDL, I-A-209. un II-957. lpp., 122. punkts.

(5) Lieta T-376/03 Hendrickx/Padome, Krājums-CDL, I-A-83. un II-379. lpp.

(6) Spriedums lietā T-53/00 Angioli/Komisija (Recueil FP, I-A-13. un II-73. lpp., 84. punkts).

(7) Lēmuma teksts būs pieejams ombuda tīmekļa vietnē (http://www.ombudsman.europa.eu).

(8) Sūdzības iesniedzējs lietā 1312/2007/MHZ bija kandidāts arī atklātajā konkursā EPSO/AST/33/06.

(9) OV L 145, 43. lpp.

(10) "Ja sūdzības iesniedzēja lūgumu par piekļuvi dokumentiem izskatīja saskaņā ar Regulu 1049/2001" (EPSO atzinums).

(11) Iepriekš minētās apvienotās lietas T-110/03, T-150/03 un T-405/03 Sison pret Padomi.

(12) Iepriekš minētās apvienotās lietas T-110/03, T-150/03 un T-405/03 Sison pret Padomi, 50.–52. punkts.

(13) Tādēļ ombuds atgādina, ka Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka iestādes atsaka piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt sabiedrības interešu aizsardzībai saistībā ar sabiedrības drošību, aizsardzības un militārajiem jautājumiem, starptautiskajām attiecībām un Kopienas vai dalībvalsts finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku.

(14) Skatīt spriedumu lietā C-189/98 P Nīderlande un van der Wal/Komisija (Recueil 2000, I-1. lpp., 27. punkts) un spriedumu lietā T-211/00 Kuijer/Padome (Recueil 2002, II-485. lpp., 55. punkts un tajā minētā judikatūra).

(15) Lieta T-376/03 Hendrickx/Padome, Krājums-CDL, I-A-83. un II-379. lpp.

(16) Lieta T-371/03 Le Voci/Padome, Krājums-CDL, I-A-209. un II-957. lpp.

(17) 7/2007/PB; 350/2007/IP; 419/2007/IP; 1312/207/IP; 3819/2006/DK; 50/2007/DK; 1282/2007/DK; 370/2006/MHZ, 2626/2006/MHZ un 3746/2006/MHZ.

(18) "EPSO nav pienācīgi pamatojis savu atteikumu dot sūdzības iesniedzējam piekļuvi CBT jautājumiem/atbildēm. Šis ir administratīvas kļūmes gadījums." Lēmums ir atrodams ombuda tīmekļa vietnē (http://www.ombudsman.europa.eu).