Strasbūrā, 2008. gada 31. janvārī

Cienītā R. kundze!

2006. gada 26. septembrī Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas Ombudam pret Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO) saistībā ar atklāto konkursu EPSO/AD/35/05 bulgāru valodas lingvistiskajiem administratoriem tulkošanas jomā.

2006. gada 8. novembrī es pārsūtīju Jūsu sūdzību EPSO direktoram un informēju Jūs par to.

2006. gada 9. novembrī Jūs paskaidrojāt savu sūdzību papildu vēstulē, ko pārsūtīju EPSO direktoram.

EPSO 2007. gada 17. janvārī nosūtīja savu atzinumu, kuru es Jums nosūtīju kopā ar uzaicinājumu sniegt apsvērumus.

No jums piezīmes netika saņemtas.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzēja norādītos faktus var apkopot šādi:

Sākumā sūdzības iesniedzēja paziņoja, ka viņa vēlas sūdzēties par „nevērību, ar kādu EPSO/A nodaļa izskatīja [viņas] lietu no 2005. gada 11. aprīļa līdz 2006. gada 8. septembrim”.

Sūdzības iesniedzēja 2005. gada 11. aprīlī saņēma apstiprinājumu par viņas nepieprasītā pieteikuma saņemšanu, ko viņa bija nosūtījusi Eiropas Komisijai. Komisija norādīja, ka viņas lieta tiks izskatīta un viņai tika lūgts tai nosūtīt viņas diplomu un profesionālo sertifikātu kopijas.

2005. gada 21. novembrī viņa saņēma e-pasta vēstuli no Komisijas, kurā viņa tika informēta, ka i) ir izsludināts atklāts konkurss EPSO/AD/35/05, lai tulkošanas jomā pieņemtu darbā administratorus, kuru galvenā valoda ir bulgāru valoda (AD5); reģistrācijas termiņš bija 2005. gada 6. decembris; un iii) papildu informāciju par šo atklāto konkursu viņa varēja atrast EPSO tīmekļa vietnē.

Sūdzības iesniedzējs izskatīja paziņojumu par konkursu un ņēma vērā tajā ietverto apgalvojumu, ka pensionēšanās vecums iestādēs ir 65 gadi.

Pēc tam 2005. gada 29. novembrī viņa pa e-pastu vērsās pie EPSO. Viņa inter alia jautāja, kāds ir vecuma ierobežojums dalībai konkursā ("Quelle est la limite d'âge pour le concours AD 35/05?").

Tajā pašā dienā EPSO atbildēja, ka vecuma ierobežojums nepastāv ("Pas de limite d'âge").

Pēc tam sūdzības iesniedzējs reģistrējās konkursam.

Viņa ieguldīja laiku un pūles, gatavojoties konkursa pārbaudījumiem.

2006. gada 22. jūnijā EPSO viņu informēja, ka viņa ir nokārtojusi priekšatlases testus, un uzaicināja iesniegt pilnu pieteikumu. Viņa tika uzaicināta arī kārtot rakstiskos pārbaudījumus. Izmantojot savu standarta atbildi kandidātiem, kuri ir nokārtojuši priekšatlases testus, EPSO viņu arī informēja, ka viņas rakstveida pārbaudījumi tiks pārbaudīti tikai tad, ja, pamatojoties uz viņas pilno pieteikumu, tiks pierādīts, ka viņa atbilst paziņojumā par konkursu norādītajiem pielaišanas nosacījumiem.

Sūdzības iesniedzēja 2006. gada 6. jūlijā iesniedza pilnu pieteikumu, tostarp diploma un pases kopijas, un pēc tam piedalījās rakstiskajos pārbaudījumos.

Pēc rakstiskajiem pārbaudījumiem 2006. gada 8. septembrī EPSO informēja sūdzības iesniedzēju, ka i) saskaņā ar paziņojuma par konkursu E.7. iedaļu un Civildienesta noteikumu 52. pantu darbinieku pensionēšanās notiek automātiski 65 gadu vecumā; ii) pamatojoties uz viņas pilno kandidatūru, tika konstatēts, ka viņa ir vecāka par 65 gadiem, un iii) tāpēc atlases komisija noraidīja viņas kandidatūru, jo tā nevarēja novest pie pieņemšanas darbā.

Sūdzības iesniedzēja savā sūdzībā Eiropas Ombudam apgalvoja, ka EPSO viņu ir nepareizi informējis, ka atklātajā konkursā EPSO/AD/35/05 nav vecuma ierobežojuma (pirmais apgalvojums).

Sūdzības iesniedzēja arī apgalvoja, ka EPSO ir pieļāvis nolaidību, 16 mēnešu laikā nepārbaudot viņas personas datus, ko viņa iesniedza pirms konkursa procedūras un tās laikā (otrais apgalvojums).

Sūdzības iesniedzēja 2006. gada 9. novembra papildu vēstulē paskaidroja, ka viņas prasība bija, lai EPSO viņu pielaiž nākamajiem konkursa posmiem, jo tas viņai ļāva piedalīties konkursa pirmajā un otrajā posmā (prasība).

Pieprasījums

EPSO atzinums

EPSO atzinumu var apkopot šādi.

Pirmkārt, EPSO detalizēti atsaucās uz kandidātiem sniegto informāciju paziņojumā par konkursu, kas tika publicēts 2005. gada 15. novembra Oficiālajā Vēstnesī C 282 A. Tā norādīja, ka paziņojumā par konkursu ir paredzēti dažādi secīgi konkursa posmi, proti: i) kandidatūras reģistrācija līdz 2005. gada 15. decembrim; ii) sākotnējā atlase, kas ļauj piedalīties konkursā; priekšatlases testi; iv) rakstiskos pārbaudījumus; v) pilna pieteikuma iesniegšana un pārbaude; vi) mutiskos pārbaudījumus; un vii) rezerves saraksta izveidi. Kandidātu atbilstības nosacījumi tika precizēti paziņojuma par konkursu A daļas II punktā un tostarp ietvēra vispārējos atbilstības nosacījumus, proti, ka kandidātam i) ir jābūt kādas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim vai saskaņā ar Civildienesta noteikumu 28. panta a) punktu – kādas kandidātvalsts, proti, Bulgārijas un Rumānijas, pilsonim; ii) ir visas pilsoņa tiesības; iii) ir izpildījuši visas saistības, ko (...) uzliek tiesību akti par militāro dienestu; un iv) atbilst attiecīgo pienākumu veikšanai vajadzīgajām rakstura īpašībām. Paziņojuma par konkursu B punktā bija paredzēts, ka “EPSO organizē priekšatlases testus, lai veiktu priekšatlasi, kas ļauj piedalīties konkursā. Uz priekšatlases testiem uzaicinātie kandidāti “(..) atbildīs vispārīgajiem noteikumiem (..) pēc tam, kad EPSO būs veicis sākotnējo piemērotības pārbaudi, pamatojoties uz reģistrācijas veidlapās sniegto informāciju (..)”. D iedaļā papildus noteikts, ka šajā posmā dokumenti nav vajadzīgi. Pēc tam kandidātus aicinās nosūtīt pilnu pieteikumu. Turklāt B.1. punktā bija noteikts, ka 450 kandidāti ar lielāko kombinēto punktu skaitu pārbaudījumos (un minimālo punktu skaitu katrā no tiem) tiks aicināti iesniegt pilnīgu pieteikumu, lai varētu piedalīties nākamajā konkursa posmā. Visbeidzot, E.7. iedaļa vērsa kandidātu uzmanību uz piemērojamo pensionēšanās režīmu, norādot, ka:

"(...) pensionēšanās vecums darbiniekiem Civildienesta noteikumos ir noteikts šādi:
vai nu automātiski 65 gadu vecumā,
vai pēc ierēdņa paša pieprasījuma 63 gadu vecumā, vai arī, ja ierēdnis ir vecumā no 55 līdz 63 gadiem un atbilst prasībām tūlītējai pensijas izmaksai,
izņēmuma kārtā pēc ierēdņa paša pieprasījuma un, ja to uzskata par dienesta interesēs esošu, ne vēlāk kā 67 gadu vecumā."

Otrkārt, EPSO atsaucās uz lietas kontekstu un atgādināja, ka sūdzības iesniedzējs piedalījās atklātajā konkursā EPSO/AD/35/05, kura mērķis bija izveidot bulgāru valodas lingvistisko administratoru rezerves sarakstu tulkošanas jomā. Pēc tam, kad viņa bija pareizi reģistrējusies konkursam, viņa piedalījās priekšatlases testos, kas tika organizēti 2006. gada 31. maijā Briselē. Viņa bija viena no kandidātiem, kas priekšatlases testos saņēma 450 labākos rezultātus, tāpēc viņa tika uzaicināta iesniegt pilnu pieteikumu un piedalīties rakstiskajos testos. Tomēr saskaņā ar paziņojumu par konkursu to varētu pārbaudīt tikai tad, ja atlases komisija nolemtu, ka sūdzības iesniedzējs atbilst paziņojumā par konkursu ietvertajiem atbilstības kritērijiem. Sūdzības iesniedzējs tika informēts par šo nosacījumu 2006. gada 22. jūnijā.

Atlases komisija 2006. gada 12. jūlijā pārbaudīja sūdzības iesniedzējas pilno pieteikumu un konstatēja, ka viņa ir vecāka par 65 gadiem. Šā iemesla dēļ padome nolēma noraidīt sūdzības iesniedzējas kandidatūru, jo, pamatojoties uz iepriekš minēto paziņojuma par konkursu E.7. punktu, tā nevarēja izraisīt viņas pieņemšanu darbā. EPSO 2006. gada 8. septembrī informēja sūdzības iesniedzēju par minēto padomes lēmumu.

Sūdzības iesniedzēja 2006. gada 15. septembra e-pasta vēstulē pauda vilšanos par EPSO lēmumu un to, ka viņa par to netika informēta EPSO iepriekšējā atbildē uz savu 2005. gada 29. novembra e-pasta vēstuli, kurā viņa jautāja, vai uz atklāto konkursu EPSO/AD/35/05 attiecas vecuma ierobežojums.

Ar 2006. gada 4. oktobra e-pasta vēstuli EPSO atbildēja uz sūdzības iesniedzēja 2006. gada 15. septembra e-pasta vēstuli, un EPSO apstiprināja savu 2006. gada 8. septembra lēmumu. Turklāt EPSO informēja sūdzības iesniedzēju, ka paziņojums par konkursu nerada nekādus ierobežojumus kandidātiem, kas nav sasnieguši pensionēšanās vecumu, un ka viņas 2005. gada 29. novembra e-pasta vēstulē, uz kuru viņa atsaucas, nav norādīts viņas vecums.

Visbeidzot, EPSO atsaucās uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem un apgalvojumu.

Attiecībā uz vecuma ierobežojumu EPSO atgādināja, ka 2002. gada 10. aprīlī bijušais Komisijas priekšsēdētājs R. Prodi nolēma atcelt vecuma ierobežojuma prasību Komisijas konkursos, kas publicēti, sākot ar 2002. gada 11. aprīli. Pēc tam EPSO nolēma, ka paziņojumos par konkursiem nebūtu jāparedz vecuma ierobežojums. Tomēr, pat ja vecuma ierobežojums kandidatūru izvirzīšanai, lai kļūtu par ierēdni, vairs nepastāv, Civildienesta noteikumi ir piemērojami darba attiecībām starp ierēdņiem un iestādēm un to 52. pantā ir paredzēti pensionēšanās nosacījumi. Atgādinot, ka attiecīgajā paziņojuma par konkursu pantā EPSO vērsa kandidātu uzmanību uz viņu pensionēšanās vecumu, ja viņi kļūtu par ierēdņiem.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzējas saziņu ar Komisiju pirms viņas kandidatūras iesniegšanas attiecīgajam konkursam EPSO paziņoja, ka nav par to atbildīgs. Attiecībā uz sūdzības iesniedzējas saziņu ar EPSO, it īpaši ar tai adresēto 2005. gada 29. novembra e-pasta vēstuli, EPSO norādīja, ka viņa šajā e-pasta vēstulē inter alia ir jautājusi, vai attiecīgajā konkursā pastāv vecuma ierobežojums. Atbildot uz šo jautājumu, EPSO tajā pašā dienā nosūtīja elektroniskā pasta vēstuli, norādot, ka vecuma ierobežojums nepastāv. Tā kā sūdzības iesniedzēja savā elektroniskā pasta vēstulē nenorādīja ne viņas dzimšanas datumu, ne vecumu, EPSO šajā posmā nevarēja pārbaudīt viņas personas datus. EPSO tādējādi norādīja, ka, lai gan dalībai attiecīgajā konkursā netiek piemērots vecuma ierobežojums, faktiski pastāv vecuma ierobežojums, proti, vecums, kas ir augstāks par Civildienesta noteikumu 52. pantā paredzēto pensionēšanās vecumu.

EPSO arī norādīja, ka, ja sūdzības iesniedzēja būtu uzmanīgi izlasījusi paziņojumu par konkursu, viņa būtu saņēmusi atbildi uz savu jautājumu par vecuma ierobežojumu.

EPSO arī norādīja, ka pēc sūdzības iesniedzējas e-reģistrācijas un viņas e-reģistrācijas veidlapā iekļauto datu iepriekšējas pārbaudes EPSO konstatēja, ka sūdzības iesniedzēja atbilst vispārīgajiem konkursa nosacījumiem.

Tomēr saskaņā ar paziņojumu par konkursu sūdzības iesniedzēja savu pilno pieteikumu varēja iesniegt tikai pēc tam, kad bija sekmīgi nokārtojusi priekšatlases testus un nokārtojusi rakstiskos pārbaudījumus. Tikai tajā laikā atlases komisija varēja uzzināt viņas dzimšanas datumu, pārbaudot viņas pases kopiju, ko viņa iesniedza kopā ar savu pilno pieteikumu. Tajā brīdī tika atklāts, ka sūdzības iesniedzēja ir dzimusi 1941. gada 11. janvārī, kas nozīmēja, ka, iesniedzot savu kandidatūru, viņa bija 64 gadus un 11 mēnešus veca. Pēc tam, kad bija iespējams izveidot rezerves sarakstu, viņa bija sasniegusi vecumu, kurā Savienības ierēdņiem ir jāpensionējas.

EPSO secināja, ka, ņemot vērā paziņojumā par konkursu sniegto informāciju un Civildienesta noteikumus, EPSO nevar pieņemt sūdzības iesniedzēja prasību. EPSO turpinājumā norādīja, ka nākotnē, atbildot uz kandidātu jautājumiem par vecumu konkursa/atlases procedūru kontekstā, tas skaidri noteiks attiecīgos noteikumus attiecībā uz ES ierēdņu pensionēšanos.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

No sūdzības iesniedzēja piezīmes netika saņemtas.

Lēmums

Ievadpiezīmes

1.1 Eiropas ombude norāda, ka sūdzības iesniedzējas otrais apgalvojums attiecās uz viņas saziņu ar Eiropas Komisiju, ko viņa uzsāka, lai strādātu Eiropas iestādēs, un kas notika pirms viņas saziņas ar Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO) saistībā ar atklāto konkursu EPSO/AD/35/05. Šajā sakarā EPSO savā atzinumā norādīja, ka tas nav atbildīgs par šiem kontaktiem.

1.2 Ņemot vērā, ka sūdzības iesniedzēja skaidri norādīja, ka viņas sākotnējā sūdzība bija vērsta pret EPSO un attiecās uz viņas dalību atklātajā konkursā EPSO/AD/35/05, ombuds neuzskatīja par lietderīgu nodot šo lietu Komisijai. Ja sūdzības iesniedzēja vēlas, lai ombuds to darītu, viņa var iesniegt jaunu sūdzību pret Komisiju pēc tam, kad ir vērsusies pie tās ar iepriekšēju administratīvu palīdzību.

Par apgalvoto precīzas informācijas nesniegšanu un apgalvoto nolaidību

2.1 Sūdzības iesniedzējai bija 64 gadi un 11 mēneši, kad viņa iesniedza savu kandidatūru atklātajam konkursam EPSO/AD/35/05. Pēc pielaišanas un rakstiskajiem pārbaudījumiem atlases komisija viņu izslēdza no turpmākajiem konkursa posmiem, pamatojoties uz to, ka viņas vecums izslēdza viņu no pieņemšanas darbā.

Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka EPSO viņu ir nepareizi informējis, ka atklātajam konkursam EPSO/AD/35/05 nav vecuma ierobežojuma (pirmais apgalvojums).

Šajā sakarā viņa atsaucās uz jautājumu par vecuma ierobežojumu, ko viņa 2005. gada 29. novembrī iesniedza EPSO, un uz tajā pašā dienā sniegto atbildi.

Sūdzības iesniedzēja arī apgalvoja, ka EPSO ir pieļāvis nolaidību, 16 mēnešu laikā nepārbaudot viņas personas datus, ko viņa iesniedza pirms konkursa procedūras un tās laikā (otrais apgalvojums).

Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka EPSO būtu jāļauj viņai piedalīties atklātā konkursa nākamajos posmos, jo tas viņai ļāva piedalīties konkursa pirmajā un otrajā posmā (prasība Nr. ).

2.2 Kopumā EPSO norādīja, ka tas ir pienācīgi atbildējis uz sūdzības iesniedzēja jautājumu par vecuma ierobežojumu atklātajā konkursā EPSOAD/35/05, ciktāl vecuma ierobežojumi dalībai EPSO konkursos ir atcelti ar Komisijas priekšsēdētāja lēmumu. EPSO norādīja, ka sūdzības iesniedzējas 2005. gada 29. novembra jautājums bija vispārīgs un neatsaucās uz viņas vecumu. Līdz ar to EPSO nevarēja pieņemt, ka viņas jautājumu motivēja fakts, ka viņa bija tuvu pensionēšanās vecumam. Ja tas tā būtu, EPSO savā replikā būtu viņu informējis par piemērojamo pensionēšanās režīmu. Tomēr EPSO norādīja, ka nākotnē tas skaidri noteiks attiecīgos noteikumus par ES ierēdņu pensionēšanos, atbildot uz kandidātu jautājumiem par vecumu saistībā ar konkursa/atlases procedūrām.

EPSO arī norādīja, ka i) paziņojuma par konkursu E.7. iedaļā kandidātiem ir pievērsta uzmanība pensionēšanās režīmam, ko piemēro ES ierēdņiem, un ka ii) Civildienesta noteikumu 52. pantā ir paredzēta automātiska pensionēšanās principā 65 gadu vecumā. Lai gan dalībai atklātajā konkursā nebija vecuma ierobežojuma, attiecībā uz veiksmīgo kandidātu pieņemšanu darbā de facto bija noteikts vecuma ierobežojums. Ņemot vērā i) un ii) punktu, EPSO noraidīja sūdzības iesniedzēja apgalvojumu.

EPSO arī norādīja, ka saskaņā ar paziņojumu par konkursu tas var pārbaudīt sūdzības iesniedzējas personas datus tikai pēc tam, kad viņa ir iesniegusi pilnu pieteikumu, proti, pēc tam, kad viņa ir sekmīgi nokārtojusi priekšatlases testus un nokārtojusi rakstiskos testus. Turklāt saskaņā ar paziņojumu par konkursu, pārbaudot sūdzības iesniedzēja e-reģistrācijas veidlapu konkursa sākumā, EPSO bija tikai provizoriski jāpārbauda vispārējie atbilstības kritēriji, kas paredzēti paziņojumā par konkursu.

2.3 Vispirms ombude norāda, ka sūdzības iesniedzēja, šķiet, neapstrīd atlases komisijas lēmumu izslēgt viņu no atklātā konkursa, jo viņa ir sasniegusi pensionēšanās vecumu, kas piemērojams ES ierēdņiem. Ombuda izpratnē sūdzības iesniedzēja uzskatīja, ka, ja EPSO būtu i) precīzi atbildējis uz viņas 2005. gada 29. novembra jautājumu par vecuma ierobežojumu, un/vai ii) norādīja viņas vecumu, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem dokumentiem; un iii) informēja viņu par sekām saistībā ar viņas dalību attiecīgajā konkursā, tas būtu liedzis viņai nevajadzīgi ieguldīt laiku un pūles, lai sagatavotos pielaišanai un rakstiskajiem pārbaudījumiem, ko, pēc sūdzības iesniedzējas domām, EPSO nav izdarījis.

2.4 Turklāt ombuds norāda, ka 2005. gada 29. novembrī i) sūdzības iesniedzējs nosūtīja EPSO e-pastu un uzdeva EPSO šādu jautājumu: "quelle est la limite d´âge pour le concours AD 35/05", ii) uz kuru EPSO atbildēja, norādot "pas de limite d´âge".

2.5 Ombuds piekrīt EPSO, ka sūdzības iesniedzēja jautājums par vecuma ierobežojumu bija vispārīgs un ka EPSO nevarēja to pamatoti saprast kā atsauci uz sūdzības iesniedzēja vecumu un/vai obligāto pensionēšanās vecumu, kas noteikts ES ierēdņu Civildienesta noteikumos.

Tādēļ ombuds uzskata, ka EPSO atbildē, lai gan tā ir formulēta ļoti kodolīgi, ir pareizi atspoguļoti tā noteikumi, ka nav vecuma ierobežojuma dalībai EPSO rīkotajos konkursos.

Tādēļ ombuds neuzskata, ka EPSO 2005. gada 29. novembra atbilde uz sūdzības iesniedzēja konkrēto jautājumu bija acīmredzami neprecīza. Turklāt ombuds atzīmē savā atzinumā par sūdzību pausto EPSO apgalvojumu, ka turpmāk, atbildot uz kandidātu jautājumiem par vecumu konkursa/atlases procedūru kontekstā, tas skaidri noteiks attiecīgos noteikumus attiecībā uz ES ierēdņu pensionēšanās vecumu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds nekonstatē administratīvas kļūmes attiecībā uz sūdzības iesniedzēja pirmo apgalvojumu.

2.6 Ombuds tomēr norāda, ka pēc iepriekš minētās e-pasta vēstuļu apmaiņas sūdzības iesniedzēja iesniedza savu e-reģistrācijas veidlapu. EPSO savā atzinumā neinformēja ombudu, ka šajā veidlapā nav norādīts sūdzības iesniedzēja dzimšanas datums.

Tādējādi ombuds norāda, ka EPSO, šķiet, tā vietā ir norādījis, ka tā veiktā reģistrācijas veidlapas pārbaude bija provizoriska un attiecās tikai uz atbilstības nosacījumiem, kas paredzēti paziņojuma par konkursu A.II.3. punktā, proti, ka

"kandidātam i) jābūt kādas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim vai – saskaņā ar Civildienesta noteikumu 28. panta a) punktu – kādas pievienošanās valsts (Bulgārijas, Rumānijas) pilsonim; ii) ir visas pilsoņa tiesības; iii) ir izpildījuši visas saistības, ko (...) uzliek tiesību akti par militāro dienestu; iv) atbilst attiecīgo pienākumu veikšanai vajadzīgajām rakstura īpašībām."

EPSO arī norādīja, ka saskaņā ar paziņojumu par konkursu atbilstības nosacījumu un visu kandidātu iesniegto personas datu galīgā pārbaude tika veikta tikai pēc tam, kad kandidāti bija nokārtojuši pielaišanas un rakstiskos pārbaudījumus.

2.7 Šajā sakarā ombuds norāda, ka paziņojuma par konkursu D sadaļas ("Kā pieteikties") 2. punktā ir noteikts, ka uz priekšatlases pārbaudījumiem (un attiecīgā gadījumā rakstiskajiem pārbaudījumiem) uzaicinātie kandidāti būs tie, par kuriem pēc tam, kad EPSO būs veicis sākotnējo piemērotības pārbaudi, pamatojoties uz reģistrācijas veidlapās sniegto informāciju, tiks konstatēts, ka viņi atbilst vispārīgajiem noteikumiem (sk. A.II.3. punktu). (izcēlums pievienots).

Tāpēc ombude uzskata, ka, pārbaudot sūdzības iesniedzēja reģistrācijas veidlapā sniegto informāciju, EPSO, šķiet, ir rīkojies saskaņā ar paziņojumu par konkursu, pārbaudot tikai to, vai sūdzības iesniedzējs atbilst vispārīgajiem nosacījumiem, kas paredzēti paziņojuma par konkursu A.II.3. punktā.

Turklāt ombuds norāda, ka paziņojuma par konkursu E.7. iedaļā bija ietverta informācija par Savienības ierēdņiem piemērojamo pensionēšanās režīmu.

Tāpēc ombuds nekonstatē nevienu administratīvas kļūmes gadījumu attiecībā uz sūdzības iesniedzēja otro apgalvojumu.

2.8 Ņemot vērā 2.5. un 2.7. punktā minētos konstatējumus par to, ka nav pieļautas administratīvas kļūmes, sūdzības iesniedzēja prasību nevar atbalstīt.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām šajā lietā, šķiet, ka EPSO nav pieļāvis administratīvas kļūmes. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

EPSO direktors tiks informēts par šo lēmumu.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS