Strasbūrā, 2007. gada 3. aprīlī

Godātais X kungs!

Jūs 2006. gada 5. aprīlī iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam gan pret Eiropas Komisiju, gan pret Eiropas Savienības Padomi. Jūsu sūdzība attiecās uz to, ka ES informācijas centrs Briselē, ko kopīgi vada Komisija un Padome, nav pieejams personām ar invaliditāti.

Tā kā Jūsu sūdzība attiecās uz divām ES iestādēm, es nolēmu sākt divas atsevišķas izmeklēšanas ar dažādiem atsauces numuriem: sūdzību 1125/2006/JMA pret Komisiju un sūdzību 1465/2006/JMA pret Padomi. Tomēr, ņemot vērā to, ka abās sūdzībās ir ietverti identiski apgalvojumi un apgalvojumi par vienu un to pašu problēmu, šajā lēmumā abas lietas tiks izskatītas kopā.

2006. gada 11. aprīlī, 14. un 19. maijā un 12. jūnijā Jūs nosūtījāt papildu informāciju.

2006. gada 31. maijā es informēju gan Eiropas Komisijas priekšsēdētāju, gan Padomes ģenerālsekretāru par Jūsu sūdzībām un lūdzu viņus līdz 2006. gada 31. augustam iesniegt atzinumu par tām. Padome 2006. gada 9. augustā nosūtīja man savu atzinumu, kuru es jums nosūtīju kopā ar aicinājumu sniegt apsvērumus.

Komisija 2006. gada 12. jūlijā lūdza pagarināt atzinuma sniegšanas termiņu līdz 2006. gada septembra beigām. Es apmierināju Komisijas pieprasījumu 2006. gada 7. augustā. Šajā datumā es Jūs informēju par šo pagarinājumu. 2006. gada 24. oktobrī Komisija mani informēja, ka tās atzinums šajā lietā ir novēlots, bet drīz tiks nosūtīts. Komisija 2006. gada 15. novembrī nosūtīja man savu atzinumu, kuru es jums nosūtīju kopā ar aicinājumu sniegt apsvērumus.

Jūs 2006. gada 9. oktobrī iesniedzāt rakstiskus apsvērumus par Padomes atzinumu un 2006. gada 8. decembrī nosūtījāt savus apsvērumus par Komisijas atzinumu.

Komisija 2007. gada 4. janvārī nosūtīja papildu informāciju, ko es Jums nosūtīju 2007. gada 23. janvārī, aicinot izteikt apsvērumus. Savus apsvērumus Jūs nosūtījāt 2007. gada 19. februārī.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka lietas fakti kopumā ir šādi:

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada oktobrī apmeklēja ES informācijas centru „Info-Point Europe”, kas atrodas Rond-Point Schuman, Briselē (Beļģijā). Centru kopīgi vada Komisija un Padome. Sūdzības iesniedzējs bija pārsteigts, ka centra galvenā ieeja nebija pieejama personām ratiņkrēslos vai citām personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 9. novembrī rakstīja Komisijas priekšsēdētāja vietniecei Wallström kundzei un Padomes ģenerālsekretāram Solana kungam, sūdzoties par situāciju. Savā 2005. gada 7. decembra atbildē Wallström kundze atzina šo problēmu un norādīja, ka gan Komisija, gan Padome ir nolēmušas mainīt galveno ieeju savā informācijas centrā, lai cilvēkiem ar invaliditāti nodrošinātu piemērotu piekļuvi ēkai.

Neraugoties uz Wallström kundzes apliecinājumiem, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka pie informācijas centra ieejas darbi nav veikti.

Apgalvojums, par kuru ombuds lūdza gan Komisiju, gan Padomi iesniegt savus atzinumus, bija šāds:

Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka nesen izvietotais informācijas punkts “Info-Point Europe”, kas atrodas Rond-Point Schuman Briselē, nav pieejams personām ratiņkrēslos vai citām personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka informācijas punktam vajadzētu būt pilnībā pieejamam personām ar invaliditāti.

Pieprasījums

Padomes atzinums

Savā atzinumā Padome vispirms sniedza pamatinformāciju. Tā paskaidroja, ka ES informācijas centru, kas atrodas Rond-Point Schuman Briselē, kopš tā izveides kopīgi vada Padome un Komisija, pamatojoties uz nomas līgumu, kas parakstīts ar tās ēkas īpašnieku, kurā centrs atrodas. Centrā ir divas ieejas, galvenā ieeja atrodas Rond-Point Schuman un sānu ieeja Archimède ielā.

Attiecībā uz sānu ieeju Archimède ielā Padome paskaidroja, ka vienu pakāpienu ārpus šīs ieejas nevar noņemt pazemes autostāvvietas paslīdēšanas ceļa dēļ, kas atrodas zem tā. Padome arī norādīja, ka pie šīs ieejas nav iespējama nekāda atjaunošana, jo pilsētplānošanas noteikumi aizliedz uz ietves uzstādīt ratiņkrēslu rampas. Tomēr Padome apņēmās pie šīs sānu ieejas uzstādīt papildu ieejas tālruni, lai darbinieki no pirmā stāva reģistratūras un pirmā stāva informācijas centra galvenās daļas varētu palīdzēt invalīdiem piekļūt caur galveno ieeju.

Attiecībā uz galveno ieeju Padome paskaidroja, ka piecu centimetru posms, kas nodrošina piekļuvi informācijas centram, liedz personām ratiņkrēslos to izmantot. Padome jau bija uzņēmusies iniciatīvu lūgt ēkas īpašnieku samazināt pakāpiena izmēru līdz diviem centimetriem saskaņā ar nomas līguma sākotnējām prasībām.

Padome apgalvoja, ka, neraugoties uz ēkas struktūras trūkumiem, tā ir nolēmusi izvietot savu informācijas centru Šūmana ragā, jo Šūmana rags atrodas stratēģiski tuvu visām lielākajām ES iestādēm.

Padome arī paskaidroja, ka tā kopā ar Komisiju ir sākusi uzlabot piekļuvi informācijas centram, turpinot centienus padarīt to pieejamāku personām ratiņkrēslos un citām personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Pamatojoties uz šo risinājumu, galvenā ieeja, kurai bija jākļūst pieejamai personām ratiņkrēslos, būtu vienīgā ieeja informācijas punktā.

Komisijas atzinums

Savā atzinumā Komisija norādīja, ka, lai gan tā bija vienisprātis ar Padomi par ES informācijas centra izmantošanu Šūmana ragā, tikai Padome bija parakstījusi nomas līgumu. Lai gan Komisija tādējādi nav līgumslēdzēja puse, tā apņēmās uzlabot ēkas pieejamību personām ratiņkrēslos un citām personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

Komisija uzsvēra, ka pēc sūdzības iesniedzēja vēstules Komisijai tās dienesti jau ir veikuši vairākus pasākumus situācijas uzlabošanai. Komisija paskaidroja, ka pie ieejas Archimède ielā ir uzstādīta videotelefona sistēma, lai apmeklētāji vajadzības gadījumā varētu lūgt palīdzību. Turklāt kopš 2006. gada 1. septembra centrā ir sācis strādāt vēl viens reģistrators, lai apmierinātu to apmeklētāju vajadzības, kuriem ir nepieciešama palīdzība, lai iekļūtu ēkā.

Papildus šiem pagaidu pasākumiem Komisija ar īpašnieka piekrišanu ir piekritusi tuvākajā nākotnē veikt nepieciešamos strukturālos darbus. Šie darbi ietver sānu ieejas pielāgošanu no interjera, samazinot bruģa plāksnes augstumu un radot nelielu slīpumu, tādējādi nodrošinot piekļuvi ratiņkrēslu lietotājiem un citiem cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

Noslēgumā Komisija uzsvēra, cik lielu nozīmi tā piešķir cilvēku ar invaliditāti diskriminācijas novēršanai, un apņēmās darīt visu nepieciešamo, lai šo apņemšanos īstenotu praksē.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi par Padomes atzinumu

Sūdzības iesniedzējs atzinīgi novērtēja Padomes apņemšanos mainīt ieeju informācijas centrā. Tomēr viņš pauda bažas par to, ka nav noteikts precīzs datums, līdz kuram tiks pabeigti strukturālie darbi. Šajā sakarā sūdzības iesniedzējs norādīja, ka 2005. gada 9. novembrī viņš jau bija vērsies gan Padomē, gan Komisijā, jautājot, kad darbi tiks pabeigti. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka, neraugoties uz viņu publiskajiem paziņojumiem, informācijas centrs joprojām nav pieejams personām ar invaliditāti. Tādēļ viņš lūdz šīm iestādēm noteikt skaidru datumu darba pabeigšanai.

Sūdzības iesniedzējs arī minēja, ka viņš nezināja, ka pagaidu risinājums vēl ir īstenots.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi par Komisijas atzinumu

Sūdzības iesniedzējs savā vēstulē atzinīgi novērtēja saistības, ko Komisija uzņēmās, atbildot uz viņa sūdzību. Tomēr viņš norādīja uz neparasto laiku, ko atbildīgās iestādes velta problēmas atrisināšanai. Viņš uzskata, ka būvdarbi būtu jāpabeidz pēc iespējas ātrāk. Tādēļ sūdzības iesniedzējs pieprasīja norādīt darba pabeigšanas datumu.

Sūdzības iesniedzējs secināja, ka visām ES iestādēm būtu jānodrošina, ka pieejamības apsvērumi tiek sistemātiski integrēti visās lēmumu pieņemšanas un iepirkuma procedūrās, kurās iesaistītas Eiropas telpas.

PAPILDU INFORMāCIJA

Komisijas priekšsēdētāja vietniece Valstrēma 2006. gada 21. decembrī rakstīja ombudam, pievienojot vēstulei sarakstes kopiju ar sūdzības iesniedzēju. Wallström kdze paskaidroja, ka ir pabeigts nepieciešamais darbs, lai nodrošinātu, ka galvenā ieeja ES informācijas centrā Šūmana bulvārī (Rond-Point Schuman) tagad ir pieejama pilsoņiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi par Komisijas papildu informāciju

Sūdzības iesniedzējs savā piezīmē par Komisijas sniegto papildu informāciju norādīja, ka viņš ir gandarīts, ka apsolītais darbs ir pabeigts un ka līdz ar to piekļuve ES informācijas centram tagad ir pieejama visiem. Tomēr viņš pauda bažas par to, cik ilgs laiks bija vajadzīgs, lai atceltu vienu pasākumu.

Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka skaidras atbildības ķēdes noteikšanai iestādēs jautājumos, kas saistīti ar pieejamību, vajadzētu būt būtiskai, lai izvairītos no līdzīgiem administratīvu kļūmju gadījumiem nākotnē.

Lēmums

Ievadpiezīme

1.1 Šis iebildums bija adresēts gan ES Padomei, gan Eiropas Komisijai un attiecās uz to, ka personām ar invaliditāti nav pieejams ES informācijas centrs Briselē, kuru kopīgi vada Komisija un Padome.

Tā kā sūdzība bija vērsta pret divām dažādām iestādēm, ombuds nolēma to reģistrēt ar diviem dažādiem reģistrācijas numuriem: sūdzību 1125/2006/JMA pret Komisiju un sūdzību 1465/2006/JMA pret Padomi.

1.2 Tomēr, ņemot vērā to, ka abās sūdzībās ir ietverti identiski apgalvojumi un apgalvojumi par vienu un to pašu problēmu, ombuds uzskata, ka ir lietderīgi tos izskatīt vienā lēmumā.

2 ES telpu nepieejamība personām ar invaliditāti

2.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka nesen izvietotais informācijas punkts "Info-Point Europe", kas atrodas Rond-Point Schuman, Briselē, nav pieejams personām ratiņkrēslos vai citām personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka informācijas punktam vajadzētu būt pilnībā pieejamam personām ar invaliditāti.

Lai gan sūdzības iesniedzējs bija vērsies gan Komisijā, gan Padomē, lai iesniegtu sūdzību par iepriekš minēto situāciju, netika veikti nekādi efektīvi pasākumi, lai novērstu šo problēmu.

2.2 Padome savā atzinumā paskaidro, ka galveno ieeju informācijas centrā nevar izmantot personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām piecu centimetru posma dēļ, bet tā jau ir uzņēmusies iniciatīvu lūgt ēkas īpašnieku samazināt posma lielumu, kā paredzēts nomas līgumā.

Padome arī paskaidro, ka informācijas centrs tiek vadīts kopā ar Komisiju un ka, neraugoties uz tā trūkumiem, tas ir piekritis centra atrašanās vietai Rond-Point Schuman, jo tam ir stratēģiska pozīcija pie visām lielākajām ES iestādēm.

2.3 Komisija apgalvo, ka, lai gan tā nav Padomes un zemes īpašnieka parakstītā nomas līguma puse, tā ir apņēmusies uzlabot informācijas centra pieejamību personām ratiņkrēslos un citām personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Attiecīgi tā piekrita tuvākajā nākotnē veikt nepieciešamos strukturālos darbus, pielāgojot sānu ieeju no iekšpuses un tādējādi nodrošinot piekļuvi personām ratiņkrēslos un citām personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

2.4 Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos gan par Padomes atzinumu, gan par Komisijas atzinumu kritizē problēmas risināšanas aizkavēšanos un lūdz noteikt termiņu darba pabeigšanai.

Sūdzības iesniedzējs arī apgalvo, ka skaidras atbildības ķēdes noteikšanai iestādēs jautājumos, kas saistīti ar pieejamību, vajadzētu būt būtiskai, lai novērstu līdzīgus administratīvu kļūmju gadījumus nākotnē. Viņš arī prasa, lai visas ES iestādes nodrošinātu, ka pieejamības apsvērumi tiek sistemātiski integrēti visās lēmumu pieņemšanas un iepirkuma procedūrās, kurās iesaistītas Eiropas telpas.

2.5 Ombuds atzīmē, ka 2006. gada 21. decembrī Komisija viņu informēja par vēstuli, ko tā bija adresējusi sūdzības iesniedzējam un kurā tā paskaidroja, ka darbs, kas veikts, lai nodrošinātu tās informācijas centra pieejamību Rond-Point Schuman personām ratiņkrēslos vai citām personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, ir pabeigts. Ombuds arī norāda, ka sūdzības iesniedzējs atzīst, ka problēma tagad ir atrisināta un ka rezultātā , tagad ir iespējams iekļūt informācijas centrā ikvienam.

Ombuds atzinīgi vērtē gan Padomes, gan Komisijas veiktos pasākumus, lai izbeigtu šo problēmu. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka Padome un Komisija, šķiet, ir veikušas atbilstošus pasākumus, lai atrisinātu sūdzības, un tādējādi ir apmierinājušas sūdzības iesniedzēju.

2.6 Ombuds apzinās, ka savā atbildē uz Komisijas 2006. gada 21. decembra paziņojumu sūdzības iesniedzējs ir paudis bažas par to, cik ilgs laiks bija vajadzīgs, lai atrisinātu šo problēmu. Ombuds arī norāda, ka sūdzības iesniedzējs ir apgalvojis, ka ir būtiski iestādēs noteikt skaidru atbildības ķēdi jautājumos, kas saistīti ar pieejamību, lai izvairītos no līdzīgiem administratīvu kļūmju gadījumiem nākotnē, un ka viņš pieprasa, lai visas ES iestādes nodrošinātu, ka pieejamības apsvērumi tiek sistemātiski integrēti visās lēmumu pieņemšanas un iepirkuma procedūrās, kurās iesaistītas Eiropas telpas.

Ombuds atgādina, ka pašlaik notiekošās izmeklēšanas OI/3/2003 ietvaros viņš pārskata vispārīgāku jautājumu par personu ar invaliditāti integrāciju Komisijā, jo īpaši iestādes īstenotos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecībās ar iestādi personas ar invaliditāti netiek diskriminētas. Ombuds uzskata, ka personu ar invaliditāti piekļuvei Komisijas telpām vajadzētu būt īpašam šīs izmeklēšanas elementam. Tādēļ viņš plāno novērtēt, vai šajā jomā ir notikušas pozitīvas pārmaiņas, un vajadzības gadījumā sniegt attiecīgus ieteikumus saistībā ar izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas.

Lai gan izmeklēšana pēc savas iniciatīvas attiecas tikai uz Komisiju, ombuds paļaujas, ka viņa konstatējumi minētajā lietā tiks rūpīgi izskatīti arī visās pārējās ES iestādēs un struktūrās, lai apsvērtu, vai tām būtu lietderīgi veikt ierosinātās izmaiņas. Sūdzības iesniedzējs var apsvērt iespēju vērsties pie ombuda, ja viņš uzskatītu, ka citas Kopienas iestādes vai struktūras nedara pietiekami daudz, lai padarītu savas telpas pieejamas personām ratiņkrēslos vai citām personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

Secinājums

No pieejamās informācijas izriet, ka Padome un Komisija ir veikušas pasākumus, lai atrisinātu šo jautājumu, un tādējādi apmierinājušas sūdzības iesniedzēju. Tāpēc ombuds izbeidz lietas pret šīm divām iestādēm.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Padomes ģenerālsekretārs un Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS