Strasbūrā, 2007. gada 8. augustā

Godātais V. kungs!

Jūs 2006. gada 22. janvārī iesniedzāt Eiropas ombudam sūdzību par Eiropas Komisijas lomu attiecībā uz Eiropas Investīciju bankas (EIB) finansiālo atbalstu ātrgaitas dzelzceļa savienojuma izveidei starp Madridi un Francijas robežu (Madrides–Barselonas–Figeresas lidosta).

2006. gada 4. aprīlī es informēju Komisijas priekšsēdētāju par Jūsu sūdzību un lūdzu viņu līdz 2006. gada 30. jūnijam iesniegt atzinumu.

2006. gada 23. aprīlī Jūs man nosūtījāt papildu informāciju, kuru es pārsūtīju Komisijai 2006. gada 4. maijā un atzinu 2006. gada 11. maijā. 2006. gada 11. maijā Jūs man nosūtījāt papildu informāciju, kuru es atzinu un pārsūtīju Komisijai 2006. gada 23. maijā. Jūs arī 2006. gada 12. jūnijā nosūtījāt papildu informāciju, kuru es atzinu un pārsūtīju Komisijai 2006. gada 20. jūnijā.

Komisija 2006. gada 22. jūnijā lūdza pagarināt atzinuma iesniegšanas termiņu līdz 2006. gada 31. jūlijam, pamatojoties uz sūdzības sarežģītību un papildu informācijas saņemšanu no sūdzības iesniedzēja. 2006. gada 3. jūlijā es piešķīru pieprasīto pagarinājumu, par ko es Jūs informēju tajā pašā dienā. Komisija 2006. gada 12. jūlija vēstulē lūdza vēlreiz pagarināt termiņu līdz 2006. gada 15. septembrim, ko es piešķīru 2006. gada 17. augustā. Tajā pašā dienā es Jūs informēju par šā pagarinājuma piešķiršanu.

2006. gada 14. jūlijā Jūs iesniedzāt papildu informāciju, kuru es atzinu 2007. gada 17. augustā. Jūs 2006. gada 26. jūlijā izteicāt apmierinātību ar pagarinājuma piešķiršanu Komisijai un informējāt mani par savu prombūtni atvaļinājuma laikā. 2006. gada 22. augustā Jūs man nosūtījāt papildu informāciju, kuru es atzinu un pārsūtīju Komisijai 2006. gada 12. septembrī.

Komisija 2006. gada 20. septembrī nosūtīja savu atzinumu angļu valodā. 2006. gada 25. septembrī Jūs nosūtījāt papildu informāciju. Komisija 2006. gada 26. septembrī nosūtīja savu atzinumu spāņu valodā, kas Jums tika nosūtīts 2006. gada 29. septembrī, aicinot izteikt apsvērumus.

2006. gada 23. oktobrī Jūs mani informējāt, ka drīzumā nosūtīsiet savus apsvērumus, un Jūs sniedzāt man papildu informāciju. 2006. gada 24. oktobrī Jūs nosūtījāt savus apsvērumus un pievienojāt papildu informāciju.

2006. gada 8. novembrī un 2006. gada 17. novembrī Jūs nosūtījāt papildu informāciju, kuru mani dienesti apstiprināja 2007. gada 30. novembrī. 2006. gada 10. un 11. decembrī Jūs pārsūtījāt savas sarakstes ar Spānijas iestādēm kopiju. 2007. gada 3., 5. un 15. janvārī un 2007. gada 11. februārī Jūs nosūtījāt papildu informāciju, ko mani dienesti atzina 2007. gada 14. februārī. Jūs 2007. gada 21. februārī sniedzāt papildu informāciju, kuru mani dienesti apstiprināja 2007. gada 6. martā. 2007. gada 9. un 13. martā un 2007. gada 16. aprīlī Jūs nosūtījāt papildu informāciju, ko mani dienesti apstiprināja 2007. gada 24. maijā. 2007. gada 15. un 17. jūnijā Jūs sniedzāt papildu informāciju, ko mani dienesti atzina 2007. gada 20. jūnijā. Jūs man nosūtījāt papildu informāciju 2007. gada 19. un 20. jūlijā, kas tika atzīta 2007. gada 27. jūlijā, kā arī 2007. gada 29. jūlijā, kas tika atzīta 2007. gada 1. augustā. Jūs nosūtījāt papildu informāciju 2007. gada 1. un 2. augustā, ko mani dienesti apstiprināja 2007. gada 2. augustā.

Es rakstu, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību ombudam, kurā viņš paskaidroja, ka Eiropas Investīciju banka (EIB) ir nolēmusi piešķirt aizdevumu Spānijas iestādēm saistībā ar ātrgaitas dzelzceļa savienojuma izveidi starp Madridi un Francijas robežu (Madrides–Barselonas–Figueresas lidosta) (turpmāk “projekts”). "Plataforma l'AVE pel litoral" (turpmāk "Asociācija") iebilda pret ierosināto projekta maršrutu caur Barselonas pilsētas centru, kam būtu nepieciešama tuneļa būvniecība, pamatojoties uz to, ka tas apdraudētu privātas un dzīvojamās ēkas. Asociācija atbalstīja alternatīvu maršrutu gar piekrasti.

Ombuda pieeja

Tā kā sūdzības iesniedzēja vēstulē bija minēta gan EIB, gan "citas ES iestādes", kuru uzdevums bija apstiprināt finansiālās palīdzības piešķiršanu projektam, un tā kā izrādījās, ka Komisija bija vienīgā iestāde, kas bija iesaistījusies EIB finansējuma piešķiršanas procesā, ombuds uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojums ir vērsts arī pret Komisiju. Saskaņā ar attiecīgajiem EIB statūtu noteikumiem Komisijas labvēlīgs atzinums kopā ar attiecīgās dalībvalsts atzinumu parasti ir priekšnoteikums EIB projektu finansēšanai (1). Tāpēc ombuds sūdzības iesniedzēja apgalvojumus reģistrēja kā divas atsevišķas sūdzības ar diviem atsevišķiem atsauces numuriem: i) viņa apsūdzība pret EIB tika reģistrēta ar atsauces numuru 244/2006/BM un ii) viņa apsūdzība pret "citām ES iestādēm", kas faktiski tika iesniegta Komisijai un reģistrēta ar atsauces numuru 798/2006/BM. Šis lēmums attiecas tikai uz sūdzību Nr. 798/2006/BM pret Komisiju. Ombuda izmeklēšana par sūdzību pret EIB (244/2006/BM) turpinās.

Sūdzība Nr. 798/2006/BM

Kopumā sūdzība bija šāda:

Sūdzības iesniedzējs apšaubīja ierosināto maršrutu caur Barselonas pilsētas centru, izmantojot tuneli, kas, viņaprāt, radītu nopietnu kaitējumu sabiedrībai un videi. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka šā maršruta attīstība negatīvi ietekmētu Barselonas centra iedzīvotājus, jo tas varētu radīt troksni vai vibrācijas, kas varētu apdraudēt tuvumā esošās ēkas. Viņš paskaidroja, ka dzīvo ēkā, kuru projekts skars īpaši smagi, jo plānotais tunelis, kas šķērsos Barselonas centru, atradīsies tikai septiņus metrus no viņa ēkas.

Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka šim maršrutam ir divas vai vairākas dzīvotspējīgas alternatīvas, kas būtu drošākas apkaimei un ekonomiskākas. Viņš norādīja, ka, neraugoties uz vairākām sanāksmēm ar atbildīgajām iestādēm, tās ir atteikušās apsvērt papildu drošības pasākumus. Sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka pat vietējie vai neatkarīgie tehniķi ir publiski kritizējuši maršrutu caur Barselonu un uzskatījuši to par sliktāko no alternatīvām. Tāpēc sūdzības iesniedzējs nepiekrita tam, ka EIB piešķir līdzekļus, un lūdza ombuda palīdzību.

Kopumā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijas labvēlīgais atzinums par EIB finansiālā atbalsta piešķiršanu projektam bija nepareizs, ņemot vērā to, ka ierosinātais projekta maršruts varētu negatīvi ietekmēt Barselonas reģiona iedzīvotājus, tostarp radīt kaitējumu privātām ēkām un vides piesārņojumu, jo īpaši trokšņa piesārņojumu. Viņš piebilda, ka tādējādi ierosinātais projekts ir pretrunā ES noteikumiem.

Sūdzības iesniedzēja nosūtītā papildu informācija

Sūdzības iesniedzējs iesniedza ombudam vairākus Spānijas vietējos paziņojumus presei, kas, iespējams, pierādīja nedrošos drošības pasākumus, kuri pieņemti, lai izstrādātu darbus saistībā ar projektu Francijas robežas segmentā, un atsaucās uz vietējo dzelzceļa pakalpojumu pārtraukšanu Barselonas teritorijā veikto darbu rezultātā.

Viņš arī informēja ombudu, ka 2006. gada 10. maijā Spānijas iestādes uzsāka nepieciešamo 30 dienu sabiedriskās apspriešanas periodu papildu informatīvam pētījumam par dažām izmaiņām projektā caur Barselonas centru (sekcija starp Sants un Sagrera). Tomēr piekrastes maršruts netika ņemts vērā, jo saskaņā ar Spānijas iestāžu sniegto informāciju tam nebija "funkcionālu priekšrocību". Sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka Spānijas iestādes ir nolēmušas saglabāt projekta iespēju, kas ļauj šķērsot Barselonas centru, un neapsvērt citus alternatīvus maršrutus.

Sūdzības iesniedzējs atkārtoja savus argumentus attiecībā uz projekta negatīvo ietekmi Barselonas apgabalā saistībā ar drošību un priekšrocībām, ko sniedz alternatīva maršruta izmantošana pa piekrasti attiecībā uz izmaksām, esošo infrastruktūru un apdzīvotajām teritorijām. Sūdzības iesniedzējs nosūtīja ombudam paziņojumu presei par to, ka tieši zem viņa ēkas un paralēli projekta darbiem pastāv kara patversme, kas izveidota pēc Spānijas pilsoņu kara. Viņš pauda bažas par darbu ietekmi uz viņa ēkas stabilitāti un uzsvēra, ka, lai gan Spānijas iestādes ir informētas par tās esamību, tās nav pienācīgi novērtējušas patversmes situāciju un darbu iespējamo ietekmi.

Sūdzības iesniedzējs arī informēja ombudu par notiekošajiem darbiem citā jomā, proti, Vallès, dzelzceļa maršruta būvniecībai preču tranzītam no Barselonas ostas. Tā kā šie darbi ietvēra pasažieru stacijas būvniecību, šis maršruts varētu būt alternatīva ātrgaitas dzelzceļa savienojumam ar Franciju. Tas būtu saistīts ar daudz mazāku risku, un ierosinātais tunelis caur pilsētas centru nebūtu vajadzīgs.

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Savā atzinumā Komisija vispirms sniedza pamatinformāciju un precizēja, ka plānotais tunelis caur Barselonu būs daļa no ātrgaitas dzelzceļa līnijas Madride–Francija, kas bija prioritārs projekts (PPE), kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā 1692/96/EK (1996. gada 23. jūlijs) par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai (2) ("Lēmums 1692/96/EK"), tā sauktās TEN-T pamatnostādnes. Komisija arī precizēja, ka tā jau vairākus gadus līdzfinansē šā prioritārā projekta daļas: lai gan Kohēzijas fonds atbalstīja darbu posmu saistībā ar savienojumu starp Madridi un Barselonu, kas nebija saistīts ar šo sūdzību, TEN-T budžets līdzfinansēja pētījumus par visu līniju, tostarp tos, kuru rezultātā līnija turpinātos no Barselonas līdz Francijas robežai.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu par "citām Kopienas iestādēm", kas iesaistītas EIB finansiālās palīdzības piešķiršanas apstiprināšanā, Komisija paskaidroja, ka tās loma 1999. un 2002. gadā aprobežojās ar labvēlīga atzinuma sniegšanu saskaņā ar EIB statūtu 21. pantā paredzēto konsultāciju procedūru. Tā atzīmēja, ka informācija par projektu, ko EIB iesniedza šo apspriežu laikā, nesaturēja elementus, kas liktu Komisijai uzskatīt, ka projekts neatbilst Kopienas tiesību aktiem. Komisija uzskata, ka EIB bija pienākums, pamatojoties uz savu novērtējumu, pārliecināties, ka projekti atbilst piemērojamajai Kopienas politikai un tiesību aktiem, un veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka no Kopienas līdzekļiem finansētie projekti atbilst Kopienas acquis.

Attiecībā uz TEN-T līdzekļiem Komisija norādīja, ka kopš 1995. gada projektam ir piešķirtas dotācijas. Uz TEN-T atbalstu attiecās Padomes Regula (EK) Nr. 2236/95 (1995. gada 18. septembris), ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā (3) ("TEN finanšu regula"), kā arī atbilstība Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz vidi, konkurenci un valsts līgumiem. Tā piebilda, ka šis nosacījums attiecas arī uz Kohēzijas fondu. Komisija paskaidroja, ka projekta īstenošana joprojām ir dalībvalsts kompetencē un ka Komisija var iejaukties tikai EK tiesību aktu pārkāpumu vai finanšu pārkāpumu gadījumos.

Attiecībā uz trokšņa piesārņojumu Komisija norādīja, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/49/EK (2002. gada 25. jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību (4) nav noteiktas robežvērtības, bet ir prasīts i) novērtēt vides troksni; ii) rīcības plānu sagatavošana un iii) trokšņa samazināšana, ja nepieciešams, attiecībā uz pilsētām, kurās ir vairāk nekā 250 000 cilvēku, un dzelzceļiem, kuros gadā notiek vairāk nekā 60 000 vilcienu kustību. Tomēr Komisija uzsvēra, ka šādu novērtējumu un rīcības plānu termiņi bija attiecīgi 2007. gada 30. jūnijs un 2008. gada 18. jūlijs.

Komisija arī norādīja, ka Padomes Direktīva 85/337/EEK (1985. gada 27. jūnijs) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (5) ("Direktīva 85/337/EEK"), kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/11/EK (6) un Direktīvu 2003/35/EK (7), paredz dažu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu. Komisija paskaidroja, ka, lai gan tālsatiksmes dzelzceļa līniju būvniecības projekti ir jānovērtē saskaņā ar Direktīvu 85/337/EEK (iekļauts I pielikuma 7. punktā), citi dzelzceļa būvniecības projekti ir iekļauti direktīvas II pielikuma 10. punkta c) apakšpunktā, un šajā gadījumā ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, ja tiem varētu būt būtiska ietekme uz vidi. Komisija uzsvēra, ka galvenā atbildība par to, lai noteiktu, vai tas tā ir, gulstas uz attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju Spānijas iestādes to informēja, ka papildu pētījumu rezultāti par ierosinātajām izmaiņām projektā (tostarp ietekmes uz vidi novērtējums) tika darīti pieejami sabiedrībai, lai varētu sniegt komentārus vai ierosinājumus par alternatīvām iespējām. Komisija minēja, ka pirmais publiski pieejamais informatīvais dokuments tika iesniegts pirms sešiem gadiem. Komisija paskaidroja, ka Spānijas iestādes pašlaik analizē saņemtās atbildes un ka 2006. gada sākumā tās tikās ar asociācijas pārstāvjiem, lai viņi varētu paskaidrot savu nostāju.

Attiecībā uz drošības jautājumu dzelzceļa tuneļos Komisija informēja ombudu, ka tā 2007. gada sākumā plāno pieņemt savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas saistībā ar tuneļu drošību, kurās būtu noteiktas minimālās saskaņotās prasības dalībvalstīm.

Komisija secināja, ka attiecībā uz finansējumu no TEN-T fondiem lēmums par projekta plānojumu joprojām ir attiecīgās dalībvalsts kompetencē, kurai ir jānodrošina atbilstība Kopienas tiesību aktiem, un ka attiecībā uz šo projektu nav konstatēts EK tiesību aktu pārkāpums, pat ņemot vērā sūdzības iesniedzēja sniegto papildu informāciju.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos vispirms paskaidroja, ka viņa sūdzība ombudam ir iesniegta viņa vārdā, nevis apvienības vārdā.

Sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka, lai gan viņam nav zināmi Eiropas tiesību akti, viņš pieņēma, ka jebkurā infrastruktūras publiskajā projektā būtu jāņem vērā tā lietderība, drošības līmenis un izmaksas. Tomēr viņš uzskatīja, ka plānotais maršruts caur Barselonas centru neatbilst nevienam no šiem kritērijiem.

Attiecībā uz projekta lietderību viņš apgalvoja, ka ātrgaitas dzelzceļu paredzēts izmantot tikai nelielai iedzīvotāju daļai, galvenokārt politiķiem un uzņēmējiem. Turklāt viņš norādīja, ka projekta darbi traucē sabiedriskā transporta pakalpojumus. Viņš norāda, ka neatkarīgi eksperti un vietējie tehniķi neatbalsta šo projektu, un secina, ka tā pašreizējais projekts nav būtiski svarīgs dzelzceļa transporta uzlabošanai.

Attiecībā uz drošības līmeni sūdzības iesniedzējs atkārtoti pauda bažas par pašreizējo projekta maršrutu un atsaucās uz iespējamo apdraudējumu skartajām ēkām un uz pamatpakalpojumu, piemēram, ūdens un elektrības, pārtraukšanu būvdarbu rezultātā. Viņš vēlreiz minēja, ka pastāv citas alternatīvas, piemēram, piekrastes maršruts un Vallēsas maršruts, un sīki paskaidroja, ka abas alternatīvas ir drošākas un ekonomiskākas nekā pašreizējais projekts caur Barselonas centru. Sūdzības iesniedzējs atgādināja, ka Eiropas Parlamenta deputāts no Katalonijas 2006. gada 17. oktobrī Komisijai uzdeva jautājumu par to, vai, ņemot vērā radīto apdraudējumu, pašreizējais maršruts patiešām ir nepieciešams.

Visbeidzot, attiecībā uz ekonomiskiem apsvērumiem sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka maršruts caur Barselonas centru bija saistīts ar ļoti augstām izmaksām, jo papildus gandrīz septiņu kilometru gara tuneļa būvniecības izmaksām bija arī citi izdevumi un apsvērumi, kas bija jāņem vērā, piemēram, vēsturisko ēku aizsardzība, skarto rezidentu ēku pārbaude vai iespējamie zaudējumi, ko radīs tirdzniecība šajā teritorijā. No otras puses, abas pārējās sūdzības iesniedzēja ierosinātās alternatīvas radītu daudz zemākas izmaksas, un vismaz viena no tām gūtu labumu no esošās infrastruktūras. Viņš atkārtoti uzsvēra, ka maršruts caur centru ir visdārgākais risinājums.

Sūdzības iesniedzējs lūdza ombuda iejaukšanos, lai Eiropas iestādes pārskatītu pašreizējo projektu.

Papildu informācija no sūdzības iesniedzēja

Pēc tam sūdzības iesniedzējs informēja ombudu, ka projekta virzītājs, Spānijas valsts iestāde „Administrador de Infraestructuras Ferroviarias” („ADIF”), ir izsludinājis atklāta konkursa procedūru par konsultatīvajiem pakalpojumiem attiecībā uz to ēku pārbaudi, kuras ietekmēs darbi Barselonā. Tomēr sūdzības iesniedzējs kritizēja ADIF paziņojumu, ka netiks ņemtas vērā visas skartās ēkas un ka pārskatīšana notiks, tikai pamatojoties uz ēku plāniem. Sūdzības iesniedzējs informēja ombudu par asociācijas 2007. gada janvārī organizēto sabiedrības informēšanas pasākumu par darbu attīstību un nosūtīja papildu informāciju par strukturālajiem bojājumiem, troksni un vibrācijām, ko radījuši darbi teritorijā netālu no Barselonas. Sūdzības iesniedzējs sniedza ombudam papildu informāciju par jaunākajiem notikumiem saistībā ar projektu Barselonas centrā. Ombudu arī informēja par spēcīgo pilsoņu sabiedrisko kampaņu, kas pašlaik notiek pret maršrutu caur Barselonas centru.

Lēmums

1 Komisijas atzinums par Eiropas Investīciju bankas finansējumu transporta projektam

1.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Komisijas labvēlīgais atzinums par Eiropas Investīciju bankas (EIB) finanšu atbalsta piešķiršanu, lai finansētu ātrgaitas dzelzceļa savienojumu starp Madridi un Francijas robežu (Madrides-Barselonas-Figueres) (turpmāk "projekts"), ir nepareizs, ņemot vērā to, ka ierosinātais maršruts varētu negatīvi ietekmēt Barselonas reģiona iedzīvotājus, tostarp nodarīt kaitējumu privātām ēkām un radīt vides piesārņojumu, jo īpaši trokšņa piesārņojumu. Viņš piebilst, ka tādējādi ierosinātais projekts ir pretrunā ES noteikumiem.

1.2 Savā atzinumā Komisija precizē, ka attiecībā uz tās līdzdalību EIB finansiālās palīdzības piešķiršanas apstiprināšanā tās loma 1999. un 2002. gadā aprobežojās ar labvēlīga atzinuma sniegšanu saskaņā ar EIB statūtu 21. pantā paredzēto konsultāciju procedūru. Komisija atzīmē, ka informācija par projektu, ko EIB iesniedza šo apspriežu laikā, neietvēra elementus, kas tai liktu uzskatīt, ka projekts neatbilst Kopienas tiesību aktiem.

Komisija uzskata, ka EIB, pamatojoties uz savu vērtējumu, ir jāpārliecinās, ka projekti atbilst piemērojamajiem noteikumiem.

1.3 Savos apsvērumos sūdzības iesniedzējs uzsver, ka plānotais maršruts caur Barselonas centru neatbilst, inter alia, drošības standartiem un radīs nesamērīgas ekonomiskās izmaksas. Pēc tam sūdzības iesniedzējs informēja ombudu par jaunākajām norisēm saistībā ar projektu.

1.4 Ombuds uzsver, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojums attiecas tikai uz to, vai Komisija ir pieļāvusi administratīvas kļūmes, izstrādājot savu atzinumu EIB saistībā ar projekta finansēšanu.

Ombuds vispirms norāda, ka Komisija varētu būt pieļāvusi administratīvas kļūmes saistībā ar savu atzinumu EIB, ja, piemēram, atzinumā ir nepareizi sniegta vai nepareizi interpretēta informācija, kas Komisijai bija pieejama brīdī, kad tika sagatavots atzinums EIB. Informāciju, kas varētu būt kļuvusi pieejama pēc atzinuma iesniegšanas EIB, nevar ņemt vērā, mēģinot novērtēt Komisijas lomu šajā procedūras daļā.

Šķiet, ka Komisijas loma 1999. un 2002. gadā aprobežojās ar labvēlīga atzinuma sniegšanu EIB par finanšu atbalsta piešķiršanu projektam. Komisija ir konstatējusi, ka EIB tolaik iesniegtajā informācijā par projektu nebija pierādījumu tam, ka projekts neatbilst Kopienas tiesību aktiem. Ombuds arī norāda, ka viņam nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka laikā, kad tika izstrādāts Komisijas atzinums, kompetentās valsts iestādes bija pabeigušas ietekmes uz vidi novērtējumu par apstrīdēto projekta segmentu. Tāpēc ombuds atzīst, ka, ciktāl tajā laikā pieejamā informācija bija ierobežota, Komisija tajā laikā nevarēja konkrēti izskatīt projekta iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi.

Turklāt ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis nekādu konkrētu informāciju, lai pierādītu, ka Komisijas atzinumā EIB ir kļūdaini sniegta vai interpretēta tā sagatavošanas laikā pieejamā informācija.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds secina, ka nav pieļauta administratīva kļūme attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka Komisijas labvēlīgais atzinums par EIB finansiālās palīdzības piešķiršanu projektam bija nepareizs.

1.5 Neraugoties uz ombuda konstatējumu, ka sūdzības iesniedzēja sūdzībā pret Komisiju nav pieļauta administratīva kļūme, jāatzīmē, ka saskaņā ar EIB 2004. gada paziņojumu par vides politiku (8) EIB līdzekļu izmaksa ir atkarīga no ietekmes uz vidi novērtējuma pabeigšanas, kura galvenajiem konstatējumiem un ieteikumiem jāatbilst EIB prasībām.

Šajā sakarā būtu jānorāda, ka ombuds pašlaik veic papildu izmeklēšanu saistībā ar viņa notiekošo izmeklēšanu attiecībā uz sūdzību Nr. 244/2006/BM. Turpmākajās izmeklēšanās EIB tika uzdoti detalizēti jautājumi par to, vai EIB ir veikusi vai plāno veikt apstrīdētā segmenta ietekmes uz vidi novērtējuma pienācīgu kontroli, lai tādējādi apstiprinātu, vai no vides viedokļa tas ir pieņemams. Ombuds norāda, ka gadījumā, ja izmeklēšanā lietā 244/2006/BM tiktu atklātas sistēmiskas problēmas saistībā ar projekta ietekmes uz vidi novērtējumu, tostarp problēmas saistībā ar Eiropas Komisijas īpašo lomu un veidu, kādā tā sadarbojas ar EIB, ombuds var nolemt sākt izmeklēšanu par šo jautājumu pēc savas iniciatīvas.

Secinājums

Ņemot vērā šajā lietā veiktās izmeklēšanas, ombuds konstatē, ka nav pieļauta administratīva kļūme attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, un tāpēc slēdz lietu.

Ombuds arī norāda, ka gadījumā, ja izmeklēšanā lietā 244/2006/BM tiktu atklātas sistēmiskas problēmas saistībā ar projekta ietekmes uz vidi novērtējumu, tostarp problēmas saistībā ar Eiropas Komisijas īpašo lomu un veidu, kādā tā sadarbojas ar EIB, ombuds var nolemt sākt izmeklēšanu par šo jautājumu pēc savas iniciatīvas.

Ombuds nosūta šā lēmuma kopiju Komisijas priekšsēdētājam.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Saskaņā ar EIB statūtu 21. panta 6. punktu EIB var ignorēt Komisijas nelabvēlīgu atzinumu tikai tad, ja tā pieņem vienprātīgu lēmumu to darīt.

(2) OV L 228, 1. lpp.

(3) OV L 228, 1. lpp.

(4) OV L 189, 12. lpp.

(5) OV L 175, 40. lpp.

(6) Padomes 1997. gada 3. marta Direktīva 97/11/EK, ar ko groza Direktīvu 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 73, 5. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/35/EK (2003. gada 26. maijs), ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un ar ko attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesās groza Padomes Direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK (OV 2003, L 153, 17. lpp.).

(8) Saskaņā ar EIB tīmekļa vietni (www.eib.org) vides deklarācija ir politikas dokuments, kas aptver EIB mērķus, darbības un pieeju vides jomā. Pirmo paziņojumu par vides politiku EIB pieņēma 1996. gadā. To pārskatīja 2002. gadā. Jaunajā 2004. gada vides deklarācijā atspoguļotas būtiskas izmaiņas EIB un tās vides politikas sistēmā un galvenā uzmanība pievērsta tās aizdošanas darbībām.