Strasbūrā, 2007. gada 19. oktobrī

Godātais X kungs!

Jūs 2005. gada 22. augustā iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam pret Eiropas Komisiju. Jūsu sūdzība attiecās uz i) to, ka Komisija nav veikusi maksājumus jums saskaņā ar tiesas rīkojumu par mantas apķīlāšanu, ar kuru Eiropas Kopienai tika uzdots ieturēt noteiktu summu no jūsu laulātā algas, lai segtu summas, kas maksājamas saskaņā ar spriedumu par alimentiem, un ii) Komisijas atteikumu turpināt nodrošināt jums medicīnisko apdrošināšanu.

2005. gada 22. septembrī es sāku izmeklēšanu par Jūsu sūdzību un aicināju Komisiju sniegt atzinumu par to. Ar 2005. gada 21. oktobra un 2005. gada 25. novembra vēstulēm Jūs man nosūtījāt papildu dokumentus un informāciju par Jūsu sūdzību. 2006. gada 16. janvārī es pārsūtīju šīs vēstules Komisijai, lūdzot to ņemt vērā, formulējot savu atzinumu. Tajā pašā dienā es atbildēju uz dažiem pieprasījumiem, kas izteikti šajās vēstulēs, un lūdzu jūs sniegt man dažus paskaidrojumus un dokumentus. Jūs man atbildējāt 2006. gada 21. janvāra vēstulē. 2006. gada 7. martā es saņēmu (grieķu valodas versiju) Komisijas atzinumu par Jūsu sūdzību (sākotnējo atzinumu). 2006. gada 11. aprīlī es aicināju gan Komisiju, gan Jūs sniegt man papildu informāciju un dokumentāciju par šo lietu. Turklāt es jums paziņoju Komisijas sākotnējo atzinumu, kā arī aicinājumu izteikt apsvērumus, ja vēlaties to darīt. Es arī atbildēju uz Jūsu 2006. gada 21. janvāra vēstuli un pārsūtīju to Komisijai. Komisija 2006. gada 23. maijā informēja ombudu, ka tai nav ko pievienot savam sākotnējam atzinumam, atbildot uz iepriekš minēto ombuda 2006. gada 16. janvāra pieprasījumu. Ar 2006. gada 9. marta un 2006. gada 22. maija vēstulēm dienests „AIDE AUX VICTIMES”, rīkojoties Jūsu vārdā, nosūtīja man papildu informāciju un dokumentus saistībā ar Jūsu lietu. Jūs nosūtījāt arī papildu informāciju un dokumentus, ko es saņēmu 2006. gada 23. jūnijā. 2006. gada 28. jūnijā es saņēmu Komisijas papildu atzinumu par Jūsu sūdzību (atzinuma papildinājums). 2006. gada 31. augustā es pārsūtīju Jums šo atzinuma papildinājumu kopā ar uzaicinājumu izteikt apsvērumus, ja Jūs to vēlētos. Jūs sniedzāt apsvērumus un papildu informāciju un dokumentus 2006. gada 26. septembra, 2006. gada 20. oktobra un 2006. gada 18. maija vēstulēs.

Rakstu Jums, lai informētu par to izmeklēšanu rezultātiem, kuras esmu veicis saistībā ar Jūsu sūdzību.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs, kurš norādīja, ka ir Eiropas Komisijas ierēdņa Y. likumīgais laulātais, savā sūdzībā sniedza šādus apsvērumus. Saskaņā ar Beļģijas tiesas rīkojumu, kas izdots 1991. gadā ("1991. gada tiesas rīkojums"), Eiropas Savienībai ir juridisks pienākums maksāt viņam uzturlīdzekļus, ieturot attiecīgo summu no viņa laulātās algas. Tomēr dažu pēdējo gadu laikā Komisija ir atkārtoti izbeigusi viņa uzturlīdzekļu maksājumus, aizbildinoties ar to, ka tiks pieņemti jauni tiesas nolēmumi vai ka tā gaidīs dažus būtiskus precizējumus no sava Juridiskā dienesta. 2004. gada janvārī Komisija atkal pārtrauca maksāt uzturlīdzekļus sūdzības iesniedzējam un izbeidza viņa medicīnisko apdrošināšanu, acīmredzot tāpēc, ka Y. bija to informējusi par Grieķijas Augstākās civiltiesas spriedumu (kas pasludināts 2003. gadā) attiecībā uz viņas šķiršanos no sūdzības iesniedzēja.

Ņemot vērā sūdzību un tai pievienotos apjomīgos dokumentus, ombuds sāka izmeklēšanu par šādiem sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem:

1. Komisijas 2003. gada beigās vai 2004. gada sākumā pieņemtais lēmums vairs neveikt alimentu maksājumus sūdzības iesniedzējam un izbeigt viņa medicīnisko apdrošināšanu ir balstīts uz nelikumīgiem iemesliem, un šā iemesla dēļ Komisijai būtu jāturpina veikt alimentu maksājumus sūdzības iesniedzējam.
2. Komisija nerīkojās konsekventi attiecībā uz sūdzības iesniedzēja lietu, jo, lai gan Grieķijas tiesa nebija pieņēmusi galīgu spriedumu par Y. kundzes un viņas laulības šķiršanu un lai gan laulība starp šīm divām personām nebija izbeigta, Komisija pārtrauca maksāt alimentus sūdzības iesniedzējam no 2003. gada decembra un izbeidza viņa medicīnisko apdrošināšanu, neņemot vērā tās Juridiskā dienesta 2001. gada atzinumu, ko Komisija pieņēma 2001. gada 31. maija vēstulē.

Ombuds arī nolēma izmeklēt šādu prasību:

Sūdzības iesniedzējam vajadzētu būt iespējai tikties ar Komisijas ierēdni, kurš izskata viņa lietu, lai saņemtu paskaidrojumus par viņa lietu. Tādējādi Komisijas atteikums apmierināt viņa attiecīgo pieprasījumu ir administratīva kļūme (1).

Ņemot vērā viņa sūdzībai pievienoto dokumentāciju, šķiet, ka sūdzības iesniedzējs sava pirmā apgalvojuma pamatojumam būtībā ir izvirzījis šādus argumentus: i) 1991. gada tiesas rīkojumu varētu uzskatīt par nepiemērojamu tikai tad, ja Briseles Pirmās instances tiesa pieņemtu jaunu spriedumu par to pašu jautājumu, kas nav noticis; ii) laulības šķiršanas priekšnoteikums Grieķijā bija galīgs un neatgriezenisks, nevis tikai galīgs tiesas nolēmums, kas pēc īpašas tiesvedības Beļģijas tiesās būtu jāpasludina par izpildāmu Beļģijā; iii) viņš bija iesniedzis ārkārtas priekšlikumu par jaunu tiesas procesu Grieķijā attiecībā uz lēmumu par laulības šķiršanu un tāpēc viņa laulība ar Y kundzi nebija izbeigta; iv) Komisija nav atsaukusies uz Grieķijas spriedumu, ko Beļģijas tiesa atzinusi par atbilstošu Beļģijas Tiesu kodeksa 570. pantā paredzētajiem nosacījumiem attiecībā uz ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšanu.

Pieprasījums

Saistībā ar šo izmeklēšanu gan sūdzības iesniedzējs (un dienests „AIDE AUX VICTIMES”, kas rīkojas viņa vārdā), gan Komisija sniedza ombudam apjomīgu informāciju un dokumentāciju par šo lietu. Turpmāk sniegtais izklāsts attiecas tikai uz tiem elementiem, kas tika uzskatīti par visbūtiskākajiem, lai pieņemtu lēmumu par apgalvojumiem un pieprasījumiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana.

Komisijas atzinumi

Savā sākotnējā atzinumā Komisija noraidīja sūdzības iesniedzēja apgalvojumus un apgalvojumus, jo īpaši norādot uz turpmāk minēto. No 2004. gada janvāra Komisija bija pārtraukusi maksāt uzturlīdzekļus sūdzības iesniedzējam pēc tam, kad viņa bijušais laulātais bija pienācīgi informējis to par Grieķijas Augstākās tiesas lēmumu (civillietas), ar ko pasludina laulības šķiršanu. Ar šo tiesas nolēmumu Briseles Pirmās instances tiesas noteiktie pagaidu pasākumi tika atzīti par novecojušiem. Minēto paziņojumu 2003. gada 12. decembrī sniedza Grieķijas tiesu izpildītājs, un 2003. gada 17. decembrī tas ar Grieķijas Ārlietu ministrijas starpniecību tika nosūtīts Komisijai.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja otro apgalvojumu nav pretrunas starp Komisijas Juridiskā dienesta pieņemto nostāju un to Komisijas dienestu nostāju, kuri ir atbildīgi par Komisijas tiesību aktos noteikto pienākumu izpildi. Patiesi, 2004. gada janvārī veiktais pasākums bija pamatots ar paziņojumu Komisijai par laulības šķiršanas aktu, kas būtiski mainīja situāciju, kāda pastāvēja Komisijas 2001. gada 31. maija vēstules laikā.

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 72. pantu sūdzības iesniedzējam bija tiesības saņemt pilnu medicīnisko apdrošināšanu no Régime Commun d'Assurance Maladie (RCAM) vienu gadu pēc lēmuma par laulības šķiršanu paziņošanas, proti, līdz 2005. gada 1. februārim. Tomēr, ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzējs slimoja ar smagu slimību, viņa attiecīgo izdevumu segšana tika pagarināta līdz 2006. gada 22. decembrim.

Pretēji sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem viņam bija daudz iespēju darīt Komisijai zināmu savu viedokli par attiecīgo problēmu. Faktiski nedēļā, kas sākās 2005. gada 24. janvārī, viņš kopā ar meitu tika uzaicināts uz “Caisse de Maladie”, un pēc tam viņam tika sniegta plaša informācija par procedūru, kas jāievēro. Šo kontaktu rezultātā viņa medicīniskā apdrošināšana tika pagarināta.

Ombuds 2006. gada 11. aprīlī veica papildu izmeklēšanu un lūdza Komisiju:

1) paskaidrot juridisko pamatu savai nostājai, kas pausta 2004. gada 8. marta vēstulē sūdzības iesniedzējam, ka Y. kundzei nebija jāuzsāk Grieķijā pieņemtā galīgā laulības šķiršanas lēmuma atzīšanas/izpildes procedūra ( procédure d'exéquatur), jo šāds lēmums "[est] reconnue en principe de plein droit en Belgique", kā arī jāiesniedz attiecīgo tiesību normu kopija;

2) paskaidrot juridisko pamatu (un iesniegt attiecīgo tiesību normu kopiju) savai nostājai, kas pausta 2004. gada 8. marta vēstulē sūdzības iesniedzējam, ka pirmajai valsts iestādei, kura ir aicināta ņemt vērā attiecīgo lēmumu par laulības šķiršanu, ir jāpārbauda, vai ir izpildīti Tiesu kodeksa 570. pantā paredzētie nosacījumi, pat ja attiecīgā iestāde ir administratīva iestāde, - šajā gadījumā amatpersonai, kas ir atbildīga par civilstāvokļa aktu reģistriem K pilsētā (Beļģijā);

3) atbildēt uz sūdzības iesniedzēja argumentu, ka viņš ir iesniedzis ārkārtas priekšlikumu par jaunu tiesas procesu Grieķijā attiecībā uz lēmumu par laulības šķiršanu;

4) paskaidrot, vai un cik lielā mērā, pēc tās domām, Y. kundzes izvirzīto jautājumu pārbaude viņas prasībā pret Komisiju Pirmās instances tiesā (lieta T) bija būtiska un varēja ietekmēt šī iebilduma pamatotības vērtējumu;

(5) paskaidrot, kāpēc tā uzskatīja, ka ar 1991. gada tiesas rīkojumu tika noteikti tikai pagaidu pasākumi, kuriem pēc galīgā sprieduma par laulības šķiršanu paziņošanas bija jākļūst novecojušiem un neefektīviem.

Ombuds arī lūdza Komisiju iesniegt viņam i) visa 1991. gada tiesas rīkojuma lēmuma kopiju; un ii) Beļģijas Tiesu kodeksa 570. un 1280. panta franču valodas versijas kopija, kas minēta Komisijas 2001. gada 31. maija un 2004. gada 8. marta vēstulēs sūdzības iesniedzējam, un Beļģijas Tiesu kodeksa pantu kopija, kas attiecas uz tā 570. un 1280. panta izpratni un interpretāciju.

Savā papildu atzinumā Komisija iesniedza ombudam pieprasītos dokumentus un atbildēja uz iepriekš minētajiem jautājumiem šādi:

(1) Komisija atsaucās uz Pirmās instances tiesas spriedumu lietā T.

(2) Grieķijas lēmums par laulības šķiršanu bija automātiski izpildāms starp laulātajiem saskaņā ar 14. pantu Padomes 2000. gada 29. maija Regulā (EK) Nr. 1347/2000 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par abu laulāto vecāku atbildību par bērniem (2) ("Regula 1347/2000"). 14. pantā ir noteikts, ka:

"(...) nav vajadzīga īpaša procedūra civilstāvokļa aktu atjaunināšanai, pamatojoties uz spriedumu par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, kas pieņemts citā dalībvalstī un ko saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem vairs nevar pārsūdzēt."

(3) Komisija nevarēja komentēt sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju, ka viņš ir iesniedzis ārkārtas priekšlikumu par jaunu tiesas procesu. Komisija tika pienācīgi informēta par Grieķijas Augstākās civiltiesas lēmumu par laulības šķiršanu, un tā uzskatīs šo lēmumu par spēkā esošu līdz brīdim, kad tā tiks informēta par lēmumu, kas varētu mainīt šo situāciju.

(4) Tiesas spriedumam lietā T ir būtiska nozīme attiecībā uz šo sūdzību, jo šajā lēmumā tika apstiprināts, ka Komisija pamatoti lūdza Y. kundzi informēt to par Grieķijas Augstākās civiltiesas lēmumu, ko pieņēmis tiesu izpildītājs, un veikt nepieciešamos pasākumus pēc šī sprieduma attiecībā uz pagaidu alimentu maksājumiem sūdzības iesniedzējam. No tā izriet, ka Komisija rīkojās likumīgi, mēģinot noteikt, vai sūdzības iesniedzējs un Y. kundze joprojām ir precējušies vai šķīrušies, jo īpaši attiecībā uz sūdzības iesniedzējam veiktajiem maksājumiem un šo maksājumu izbeigšanu.

(5) 1991. gada tiesas rīkojumā cita starpā ir noteikts, ka Y. ir jāmaksā summa 60 000 BEF mēnesī kā “onderhoudsvoorschot”, proti, avansa alimentu maksājums. Šāds Briseles Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja lēmums vienmēr ir provizorisks un var tikt pārskatīts, pamatojoties uz galīgo lēmumu par laulības šķiršanu. Saskaņā ar Beļģijas Tiesu kodeksa 1280. pantu Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja īpašā kompetence beidzas, kad laulības šķiršana kļūst galīga. Šajā gadījumā laulības šķiršanu pasludināja Grieķijas tiesa, bet reģistrācija K komūnas civilstāvokļa aktu reģistrā radīja tādas pašas sekas kā Beļģijas Pirmās instances tiesas spriedums par laulības šķiršanu. Tādējādi Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja kompetence beidzās un viņa pagaidu lēmums par alimentu piešķiršanu zaudēja spēku.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs savos 2006. gada 26. septembra un 20. oktobra apsvērumos uzturēja savu apgalvojumu, ka Komisijas apstrīdētās darbības, lai pārtrauktu maksāt viņam alimentus un izbeigtu viņa medicīnisko apdrošināšanu, nebija pamatotas ar likumīgiem iemesliem. Viņš atkārtoja savus argumentus, ka i) 1991. gada tiesas rīkojums joprojām bija spēkā un piemērojams, jo Y. nebija saņēmusi tiesas nolēmumu par šā rīkojuma atcelšanu; ii) Grieķijas tiesas lēmums par laulības šķiršanu nav pienācīgi atzīts un izpildīts Beļģijā (3); iii) pēdējais tiesas lēmums nebija likumīgs.

Izmeklēšanas gaitā sūdzības iesniedzējs informēja ombudu, ka viņš Beļģijas tiesu iestādēs ir iesniedzis i) vismaz divas sūdzības pret Y. kundzi par to, ka viņš viņam nav samaksājis uzturlīdzekļus; prasība, lai apstrīdētu Y. kundzes jaunās laulības spēkā esamību; un iii) prasība par viņa tiesībām turpināt izmantot Y. uzvārdu. Sūdzības iesniedzējs arī sniedza informāciju par attiecīgajām apelācijām, ko viņš bija iesniedzis. Turklāt viņš minēja, ka saistībā ar viņa ārkārtas priekšlikumu par lietas izskatīšanu no jauna Grieķijā ir iesniegta apelācija.

Lēmums

1 Apgalvojums, ka Komisijas 2004. gada sākumā pieņemtais lēmums vairs neveikt alimentu maksājumus sūdzības iesniedzējam un izbeigt viņa medicīnisko apdrošināšanu ir balstīts uz nelikumīgiem iemesliem (un attiecīgu prasību)

1.1 Saskaņā ar 1991. gadā izdoto tiesas rīkojumu par mantas apķīlāšanu ("1991. gada tiesas rīkojums") pret sūdzības iesniedzējas laulāto Y. kundzi, Eiropas Komisijas ierēdni, Komisija ieturēja noteiktu summu no Y. kundzes algas un veica uzturlīdzekļu maksājumus sūdzības iesniedzējai. Komisija pārtrauca veikt šādus maksājumus 2004. gada janvārī. Komisija ir paskaidrojusi, ka tā ir spērusi šo soli pēc tam, kad tiesu izpildītājs to bija pienācīgi informējis par Grieķijas Augstākās civiltiesas lēmumu par laulības šķiršanu starp sūdzības iesniedzēju un Y kundzi. Tā ir norādījusi, ka saskaņā ar 14. pantu Padomes 2000. gada 29. maija Regulā (EK) Nr. 1347/2000 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par abu laulāto vecāku atbildību par bērniem (4) ("Regula Nr. 1347/2000") šis lēmums par laulības šķiršanu tika automātiski atzīts un izpildāms Beļģijā. Turklāt, ņemot vērā Beļģijas Tiesu kodeksa 1280. pantu, laulības šķiršanas pasludināšana nozīmēja, ka pagaidu pasākumi, kas noteikti ar 1991. gada tiesas rīkojumu, vairs nebija piemērojami. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka iepriekš minētais pamatojums Komisijas lēmumam pārtraukt maksāt viņam alimentus ir nelikumīgs.

1.2 Sūdzības iesniedzēja pirmais un galvenais arguments ir tāds, ka Komisijai joprojām bija saistošs 1991. gada tiesas rīkojums, jo nebija tiesas lēmuma, ar ko šo rīkojumu atceltu. Attiecībā uz šo ticamo argumentu ombuds atzīmē turpmāk minēto. Attiecīgajā tiesas rīkojumā nav ietverts noteikums par tā spēku ratione temporis. Komisija apgalvoja, ka

1. saskaņā ar šo tiesas rīkojumu Y. bija jāsamaksā 60 000 BEF mēnesī kā “onderhoudsvoorschot”, proti, avansa alimentu maksājums;
2. šāds Briseles Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja rīkojums vienmēr ir provizorisks, un viņa īpašā kompetence saskaņā ar Beļģijas Tiesu kodeksa 5 1280. pantu beidzas, kad laulības šķiršana kļūst galīga;
3. pēc Grieķijas sprieduma par laulības šķiršanu un tā reģistrēšanas K komūnas (Beļģija) civilstāvokļa aktu reģistrā Briseles Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja kompetence beidzās un viņa pagaidu lēmums par alimentiem zaudēja spēku.

Ombuds uzskata, ka šī argumentācija ir ticama, bet nav neapstrīdama. Proti, 1280. pantu vienpersoniski varētu pamatoti uzskatīt par tādu, kas neatrisina jautājumu par to, vai Briseles Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja noteiktie pagaidu pasākumi automātiski zaudē spēku laulības šķiršanas brīdī. Turklāt ne Komisija, ne sūdzības iesniedzējs nav īpaši atsaukušies uz citām Beļģijas tiesību normām vai Beļģijas judikatūru, kas varētu novest pie iepriekš minētā jautājuma atrisināšanas. Tomēr jāpiebilst, ka Komisijas secinājums iepriekš iii) punktā, šķiet, ir apstiprināts ar Pirmās instances tiesas spriedumu lietā T. Pamatojoties uz Tiesas konstatējumiem šī sprieduma 55. punktā (6), Komisijas pieeja tādējādi šķiet likumīga.

1.3 Sūdzības iesniedzēja otrais arguments ir tāds, ka spriedums par laulības šķiršanu Grieķijā nav pienācīgi atzīts un pasludināts par izpildāmu Beļģijā. Šajā sakarā Komisija apgalvoja, ka Grieķijas lēmums par laulības šķiršanu tika automātiski atzīts Beļģijā starp laulātajiem saskaņā ar Regulas 1347/2000 14. pantu (7). Ombuds Komisijas nostāju uzskata par pārliecinošu un norāda, ka sūdzības iesniedzējs to nav apstrīdējis īpašā veidā. Viņš arī norāda, ka pats sūdzības iesniedzējs saviem apsvērumiem pievienoja juridisku atzinumu, saskaņā ar kuru Beļģijā automātiski tiek atzīts ārvalsts spriedums par laulības šķiršanu, kas pieņemts regulāri (8).

1.4 Turklāt sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka spriedums par laulības šķiršanu Grieķijā nav likumīgs un ka viņš ir iesniedzis ārkārtas priekšlikumu par jaunu tiesas procesu Grieķijā. Atbildē Komisija norādīja, ka tā ir pienācīgi informēta par Grieķijas Augstākās civiltiesas lēmumu par laulības šķiršanu un ka tā uzskatīs šo lēmumu par spēkā esošu, līdz tā tiks informēta par lēmumu, kas varētu mainīt šo situāciju. Ombuds uzskata, ka Komisijas atbilde ir pamatota, un norāda, ka sūdzības iesniedzējs, īpaši atsaucoties uz Grieķijas tiesību aktiem, nav apgalvojis, ka ārkārtas priekšlikuma iesniegšana par jaunu tiesas procesu Grieķijā ietekmēja jautājumu par viņa laulības ar Y. kundzi izbeigšanu pēc attiecīgā Grieķijas Augstākās civiltiesas sprieduma.

1.5 Visbeidzot, ombuds atgādina, ka sūdzības iesniedzēja, šķiet, ir iesniegusi Beļģijas tiesu iestādēm i) vismaz divas sūdzības pret Y kundzi par to, ka viņa viņam nav samaksājusi uzturlīdzekļus; prasība, lai apstrīdētu Y. kundzes jaunās laulības spēkā esamību; un iii) prasība par viņa tiesībām turpināt izmantot Y. uzvārdu. Šajā sakarā viņš norāda, ka viņam nav sniegta nekāda informācija par attiecīgajiem Beļģijas tiesu iestāžu lēmumiem, tostarp to pamatojumu, kas varētu pamatoti likt apšaubīt to iemeslu likumību, uz kuriem ir balstīts Komisijas apstrīdētais lēmums.

1.6 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds secina, ka nav konstatēts, ka Komisijas lēmums pārtraukt maksāt alimentus sūdzības iesniedzējam būtu pamatots ar nelikumīgiem iemesliem. Tādējādi ombuds nekonstatē atbilstošu Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi. Turklāt viņš nepiekrīt sūdzības iesniedzēja apgalvojumam, ka Komisijai būtu jāturpina maksāt viņam alimentus.

1.7 Sūdzības iesniedzēja apgalvojums par viņa medicīniskās apdrošināšanas pārtraukšanu, šķiet, papildina viņa iepriekš izskatīto apgalvojumu par alimentu maksājumu pārtraukšanu. Attiecīgi Komisija ir norādījusi, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu 72. pantu sūdzības iesniedzējam bija tiesības uz pilnīgu Régime Commun d'Assurance Maladie (RCAM) segumu vienu gadu pēc lēmuma par laulības šķiršanu paziņošanas, proti, līdz 2005. gada 1. februārim. Tomēr, ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzējs slimoja ar smagu slimību, viņa attiecīgo izdevumu segšana tika pagarināta līdz 2006. gada 22. decembrim. Sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis apsvērumus konkrēti par šo lietas daļu.

Ņemot vērā iepriekš minēto un viņa secinājumu šā lēmuma 1.5. punktā, ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojums nav pamatots, un nekonstatē atbilstošu Komisijas administratīvas kļūmes gadījumu. Turklāt ombuds vēl vienā piezīmē paudīs savu atzinību par Komisijas lēmumu pagarināt sūdzības iesniedzēja aptvērumu RCAM gandrīz uz diviem gadiem.

Apgalvojums par Komisijas rīcības nekonsekvenci

2.1 Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Komisija nav konsekventi rīkojusies attiecībā uz viņa lietu. Lai gan Grieķijas tiesa nebija pieņēmusi galīgu spriedumu par Y. un viņa laulības šķiršanu un lai gan viņu laulība nebija izbeigta, Komisija no 2003. gada decembra pārtrauca maksāt viņam uzturlīdzekļus. Komisija arī izbeidza viņa medicīnisko apdrošināšanu, neievērojot tās Juridiskā dienesta 2001. gadā sniegto atzinumu, ko Komisija pieņēma 2001. gada 31. maija vēstulē. Komisija uzskata, ka nebija nekonsekvences starp tās Juridiskā dienesta pieņemto nostāju un nostāju, ko pieņēma tās dienesti, kuri ir atbildīgi par Komisijas tiesību aktos noteikto pienākumu izpildi. Tā norādīja, ka 2004. gada janvārī pieņemtais apstrīdētais pasākums bija pamatots ar to, ka tai tika paziņots par laulības šķiršanas aktu, kas būtiski mainīja situāciju, kāda pastāvēja tās 2001. gada 31. maija vēstules laikā.

2.2 Pirmkārt, ombuds norāda, ka pēdējā minētajā dokumentā Komisija informēja sūdzības iesniedzēju par šādiem Juridiskā dienesta uzskatiem:

1. Beļģijas tiesību akti ir piemērojami, lai noteiktu Grieķijas tiesas pieņemtā laulības šķiršanas lēmuma ietekmi uz pagaidu pasākumiem, kas noteikti saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem.
2. Šādi pasākumi starp laulātajiem kļūtu novecojuši un neefektīvi, ja laulības šķiršana tiktu pasludināta par res judicata un tiktu pienācīgi pārrakstīta Beļģijā. Attiecībā uz trešām personām Beļģijas Tiesu kodeksa 1280. panta 6. punktā ir noteikts, ka ir jāievēro tiesas rīkojums, piemēram, 1991. gada tiesas rīkojums, kurā paredzēts, ka maksājumus lūgumraksta iesniedzējam veic trešā persona. Šis pienākums ir spēkā līdz brīdim, kad viena no abām strīdā iesaistītajām pusēm ar tiesu izpildītāja starpniecību informē trešo personu par galīgo spriedumu ("jugement définitif"), ko pieņēmusi kompetentā tiesa, šajā gadījumā – Grieķijas tiesa.

Komisija arī norādīja turpmāk minēto. Ņemot vērā to, ka Beļģijas tiesību aktos galīgais spriedums par laulības šķiršanu rada sekas tikai pēc tā ierakstīšanas laulāto/ģimenes stāvokļa reģistros, pagaidu pasākumu sekas beidzas šajā datumā. Līdz ar to Y. k-dzei šāds spriedums būtu jāpaziņo Komisijai ar tiesu izpildītāja starpniecību saskaņā ar 1280. panta 6. punktu. Tikai pēc šāda paziņojuma pagaidu pasākumi kļūtu novecojuši un neefektīvi. Komisija bija aicinājusi Y. kundzi ierakstīt Grieķijas spriedumu par laulības šķiršanu Beļģijas ģimenes/ģimenes stāvokļa reģistros un ar tiesu izpildītāja starpniecību informēt Komisiju par šo spriedumu. Tādējādi pēc šo formalitāšu izpildes Komisija pārtrauktu veikt uzturlīdzekļu maksājumus sūdzības iesniedzējam.

2.3 Ombuds atzīmē, ka Komisija pārtrauca maksāt alimentus sūdzības iesniedzējam 2004. gada janvārī pēc tam, kad i) tiesu izpildītājs to bija informējis par Grieķijas Augstākās civiltiesas galīgo spriedumu (izdots 2003. gadā) par laulības šķiršanu starp sūdzības iesniedzēju un Y kundzi un ii) par būtiskām izmaiņām K komūnas ģimenes stāvokļa reģistrā. Ņemot vērā šo faktu un iepriekš minētās Komisijas 2001. gada 31. maija vēstules saturu, ombuds secina, ka sūdzības iesniedzēja otrais apgalvojums nav pamatots. Tādējādi viņš nekonstatē atbilstošu Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi.

3 Apgalvojums, ka Komisijai būtu bijis jāapmierina sūdzības iesniedzēja lūgums tikties ar Komisijas ierēdni, kurš izskata viņa lietu

3.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viņam vajadzētu būt iespējai tikties ar Komisijas ierēdni, kurš izskata viņa lietu, lai saņemtu paskaidrojumus par viņa lietu. Viņš apgalvoja, ka Komisijas atteikums apmierināt viņa attiecīgo pieprasījumu ir administratīva kļūme. Savā atzinumā Komisija norādīja, ka pretēji sūdzības iesniedzēja apgalvojumam viņam bija daudz iespēju apmainīties viedokļiem par attiecīgo problēmu ar sūdzības iesniedzēju. Faktiski nedēļā, kas sākās 2005. gada 24. janvārī, viņš kopā ar meitu tika uzaicināts uz “Caisse de Maladie”, un pēc tam viņam tika sniegta plaša informācija par procedūru, kas jāievēro. Šo kontaktu rezultātā RCAM medicīniskā apdrošināšana tika pagarināta līdz 2006. gada decembrim. Šķiet, ka sūdzības iesniedzējs nav izteicis īpašus apsvērumus par šo Komisijas atzinuma daļu.

3.2 Ņemot vērā iepriekš minētos Komisijas sniegtos paskaidrojumus, kurus sūdzības iesniedzējs, šķiet, nav apstrīdējis, kā arī tās attieksmi pret pakalpojumu sniegšanu saistībā ar sūdzības iesniedzēja pārklājuma pagarināšanu RCAM, ombuds secina, ka turpmāka izmeklēšana un šīs sūdzības daļas izskatīšana nav pamatota.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu par sūdzību, ombuds secina, ka i) nav konstatēta administratīva kļūme, kas atbilstu sūdzības iesniedzēja pirmajam un otrajam apgalvojumam; un ii) sūdzības iesniedzēja trešā apgalvojuma turpmāka izmeklēšana un izskatīšana nav pamatota.

Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Komisijas priekšsēdētājs.

NĀKAMAIS REMARK

Šķiet, ka Komisija nolēma pagarināt sūdzības iesniedzēja medicīnisko apdrošināšanu RCAM gandrīz uz diviem gadiem, jo sūdzības iesniedzējs cieta no smagas slimības, kuras ārstēšanai acīmredzot bija nepieciešami ievērojami izdevumi. Ombuds vēlas uzslavēt Komisiju par šo lēmumu, kas atspoguļo īpaši sensitīvu un pragmatisku sūdzības iesniedzēja medicīniskās lietas izskatīšanu.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Savukārt ombuds nolēma neuzsākt izmeklēšanu par sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka Komisijas apstrīdētajiem lēmumiem ir nelikumīgs pamatojums, ciktāl šis apgalvojums attiecās uz i) Komisijas 2001. gada februārī pieņemto lēmumu pārtraukt veikt uzturlīdzekļu maksājumus sūdzības iesniedzējam; un ii) Komisijas lēmumu, kuru sūdzības iesniedzējs saņēma 2002. gada 5. decembrī un saskaņā ar kuru no 2001. gada 1. oktobra sūdzības iesniedzējam nebija tiesību saņemt medicīnisko izdevumu atmaksu. Ombuds pieņēma šo lēmumu, jo sūdzība attiecīgajā daļā tika iesniegta pēc Eiropas Ombuda statūtu 2. panta 4. punktā paredzētā divu gadu termiņa beigām.

(2) OV L 160, 19. lpp.

(3) Lai pamatotu šo argumentu, sūdzības iesniedzējs atsaucās uz neparakstītu dokumentu “Apspriešanās: Laulības šķiršana en droit international privé. Belgique-Grèce." Šajā dokumentā ir D iedaļa, kurā teikts: "Une décision étrangère régulièrement rendue en matière de divorce et plus généralement en matière d'etat et de capacité, est reconnue de plein droit en Belgique. Il n'y a donc pas de procédure d'exequatur à moins qu'elle ne contienne des mesures d'exécution sur les biens ou de contrainte sur les personnes. Ils ne sont toutefois tenus en Belgique pour régulièrement rendus que s'ils satisfont aux conditions énoncées dans l'article 570 du C.J. (Kasācijas tiesa 1973. gada 29. marts – Pas.1973 I, 725. lpp.)."

(4) OV L 160, 19. lpp.

(5) Saskaņā ar šo pantu “Le président du tribunal ou le juge qui en exerce les fonctions statuant en référé connaît jusqu’à la dissolution du mariage à la demande soit des parties ou de l’une d’elles, soit du procureur du Roi, en tout état de cause, des mesures provisoires relatives à la personne, aux aliments et aux biens, tant des parties que des enfants (…) Le président du tribunal ou le juge qui en exerce les fonctions peut exercer les mêmes pouvoirs que ceux conférés au juge de paix par l’article 221 du code civil”. En ce cas, dēls ordonnance est opposable à tous tiers débiteurs actuels ou futurs sur la signification qui leur en est faite par ministère d’huissier de justice, à la requête d’une des parties. Lorsqu’elle cesse de produire ses effets, les tiers débiteurs en sont informés par la même voie, à la requête de la partie la plus diligente (…)".

(6) Sprieduma 55. punktā ir noteikts: "..." (teksts izlaists).

(7) Saskaņā ar regulas 13. panta 1. punktu “šajā regulā “spriedums” ir dalībvalsts tiesas pasludināts spriedums par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, kā arī spriedums par laulāto vecāku atbildību, kas pieņemts šādā laulības lietā, neatkarīgi no sprieduma nosaukuma, tostarp dekrēts, rīkojums vai lēmums.”

Regulas 14. pantā ir noteikts: "1. Dalībvalstī pieņemtu spriedumu bez kādas īpašas procedūras atzīst pārējās dalībvalstīs. 2. Jo īpaši, neskarot 3. punktu, nav vajadzīga īpaša procedūra civilstāvokļa aktu atjaunināšanai, pamatojoties uz spriedumu par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, kas pieņemts citā dalībvalstī un ko saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem vairs nevar pārsūdzēt. 3. Ieinteresētā puse var (...) lūgt lēmumu par sprieduma atzīšanu vai neatzīšanu."

15. pantā ir noteikti neatzīšanas iemesli.

(8) Sk. iepriekš 3. zemsvītras piezīmi.