Strasbūrā, 2007. gada 17. jūlijā

Godātais M. kungs!

2005. gada 22. jūnijā Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas Ombudam par Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO) saistībā ar Jūsu dalību atklātajā konkursā EPSO/A/1/03.

2005. gada 20. jūlijā es pārsūtīju sūdzību EPSO direktoram. 2005. gada 31. jūlijā Jūs nosūtījāt EPSO papildu dokumentus saistībā ar Jūsu sūdzību. 2005. gada 14. septembrī es Jums nosūtīju informāciju par Jūsu sūdzību un tās izskatīšanu . EPSO nosūtīja savu atzinumu 2005. gada 7. decembrī. Es Jums to nosūtīju kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2006. gada 15. janvārī.

2006. gada 11. maijā es pieprasīju EPSO papildu informāciju. EPSO nosūtīja papildu piezīmes 2006. gada 26. jūnijā. Es tos nosūtīju Jums kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2006. gada 17. septembrī.

2006. gada 11. maijā es arī informēju EPSO, ka man ir jāpārbauda tā lieta, un 2006. gada 12. jūlijā mani dienesti veica pārbaudi.

2006. gada 27. septembrī es Jūs informēju par šo pārbaudi.

2007. gada 31. martā Jūs pieprasījāt informāciju par Jūsu sūdzības izskatīšanas gaitu. Šī informācija Jums tika sniegta 2007. gada 4. aprīlī.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības priekšvēsture
Iepriekšējās sūdzības

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 28. janvārī Eiropas ombudam iesniedza sūdzību (578/2005/ELB), kuras kopsavilkums ir šāds:

Sūdzības iesniedzējs piedalījās atklātajā konkursā EPSO/A/1/03 (administratoru palīgi – Eiropas publiskā pārvalde)(1). Sūdzības iesniedzējs kārtoja priekšatlases testus. Tā kā viņš saņēma nepieciešamo punktu minimumu, viņam tika lūgts sniegt Eiropas Personāla atlases birojam (EPSO) informāciju par savu izglītību un pieredzi, tostarp CV, ko viņš nosūtīja 2004. gada 26. februārī. Vēlāk viņš tika uzaicināts uz mutvārdu pārbaudījumu, kas notika 2004. gada 8. septembrī. Pirms mutiskā pārbaudījuma atlases komisijas locekļiem tika izsniegts otrs CV. Mutiskā pārbaudījuma laikā sūdzības iesniedzējs iepazīstināja ar savu CV. Šīs prezentācijas laikā sūdzības iesniedzējs paskaidroja, ka viņš ir absolvējis arhitektūru universitātē Apvienotajā Karalistē. Viņš arī sāka medicīnas studijas Grieķijā, no kurām viņš atteicās, lai atgrieztos Kiprā. Viņš arī paskaidroja, ka kopš viņa atgriešanās Kiprā Kipras iestādes apgalvo, ka viņam ir pienākums strādāt armijā. Viņš arī norādīja, ka kopš 1998. gada viņu uz laiku nodarbina Kipras valdība Statistikas un pētniecības departamentā. Lai gan 2000. gadā viņš nokārtoja jaunākos civildienesta eksāmenus, viņam netika piedāvāts pastāvīgs amats, jo viņš nebija veicis militāro dienestu. Lieta ir nodota izskatīšanai Kipras Augstajā tiesā. Mutiskajā pārbaudījumā viņam tika uzdoti arī jautājumi par alternatīvām militārajam dienestam Kiprā, viņa specializēto kompetences jomu, kā arī papildu jautājumi, jo īpaši par Eiropas tiesām, diskrimināciju un viņa ceļojumiem.

2004. gada 24. septembrī viņš tika izslēgts no konkursa, jo bija ieguvis punktu skaitu, kas bija zemāks par minimālo punktu skaitu mutiskajā pārbaudījumā.

Sūdzības iesniedzējs 2004. gada 12. oktobrī iesniedza oficiālu sūdzību EPSO par lēmumu izslēgt viņu no konkursa. Sūdzības iesniedzējs savā apelācijas sūdzībā uzskatīja, ka EPSO nav norādījis, ka kandidātiem jābūt specializētiem vienā kompetences jomā. Tomēr mutiskā pārbaudījuma laikā viens no atlases komisijas locekļiem pamanīja, ka sūdzības iesniedzējam, šķiet, nav specializētas kompetences jomas, un norādīja, ka viņam būtu grūti atrast amatu ES iestādē. Šī piezīme radīja nelabvēlīgas sekas sūdzības iesniedzējam un ietekmēja viņa sniegumu testa laikā. Viņš uzskata, ka tā ir netaisnīga attieksme. Viņš nesaprata, kāpēc padome bija pārsteigta par to, ka viņam nebija specializētas kompetences jomas, ņemot vērā, ka viņš jau bija iesniedzis CV konkursa agrākā posmā. Viņš norādīja, ka viņam nav uzdoti jautājumi saistībā ar viņa spēju pielāgoties daudzkultūru videi. Viņam tika uzdots jautājums par diskrimināciju, un viņš nespēja sniegt izsmeļošu atbildi, neraugoties uz savu apņemšanos aizsargāt homoseksuāļu tiesības. Viņš cer, ka viņa rezultāti tiks atkārtoti novērtēti un ka EPSO procedūras tiks pārskatītas un labotas, lai izvairītos no turpmākas netaisnīgas attieksmes.

2004. gada 22. oktobrī viņš par savu apelācijas sūdzību pa e-pastu sazinājās ar EPSO. EPSO viņu informēja, ka viņa pārsūdzība ir nosūtīta kompetentajam dienestam. 2004. gada 25. oktobrī viņš vēlreiz rakstīja EPSO, pateicoties tam par sniegto informāciju.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka EPSO nav atbildējis uz viņa 2004. gada 12. oktobra sūdzību. Ombuda dienesti saistībā ar sūdzību sazinājās ar EPSO atbildīgo dienestu. Pēc šīs iejaukšanās EPSO informēja ombudu, ka tas ir atbildējis sūdzības iesniedzējam 2005. gada 16. februārī. Tomēr pēc EPSO atbildes izskatīšanas ombuds norādīja, ka tā nav atbilde pēc būtības uz sūdzības iesniedzēja apelāciju. Tāpēc ombuds rakstīja EPSO, lūdzot sniegt atbildi pēc būtības.

EPSO 2005. gada 16. martā nosūtīja atbildi sūdzības iesniedzējam, norādot, ka sūdzības lieta ir nosūtīta EPSO kā dokuments ar nosaukumu "Sūdzība par administratīvām kļūmēm" . Šo dokumentu izmantoja, oficiāli iesniedzot sūdzību ombudam, nevis EPSO, un tas tika lejupielādēts tieši no ombuda tīmekļa vietnes. EPSO secināja, ka sūdzības iesniedzēja 2004. gada 12. oktobra vēstules mērķis bija tikai informēt EPSO par sūdzības iesniedzēja nodomu iesniegt sūdzību ombudam. Šā iemesla dēļ EPSO nesūtīja atbildi uz vēstuli, bet vienkārši nosūtīja saņemšanas apstiprinājumu. Turpmāki pasākumi nebūtu bijuši saskaņā ar EPSO pienākumiem. EPSO norādīja, ka par lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz sūdzības iesniedzēja dalību atklātajā konkursā EPSO/A/1/03, ir atbildīga tikai atlases komisija, nevis EPSO.

Attiecībā uz apelācijas sūdzības būtību EPSO norādīja, ka pirms mutisko pārbaudījumu norises un lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem, atlases komisija noteica interviju norises kārtību. Katrā intervijā kolēģija aicināja kandidātus pieteikties, pamatojoties uz viņu CV. Interviju dienā valdei tika izsniegta katra kandidāta CV kopija. Pēc tam padome, kā paredzēts paziņojumā par konkursu, pārbaudīja kandidātu zināšanas par a) viņu specializācijas jomu un b) Eiropas apvienošanu un Kopienas politiku. Padome arī pārbaudīja kandidātu spēju pielāgoties darba apstākļiem, kas saistīti ar daudzkultūru vidi.

EPSO norādīja, ka atlases komisijas priekšsēdētājs kategoriski noliedza, ka būtu sniedzis šādus komentārus, kā izklāstīts sūdzībā. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja viedokli par problēmām, kas radušās saistībā ar pieņemšanu darbā Eiropas iestādēs, EPSO atgādināja, ka šis konkrētais personāla politikas jautājums neietilpst Valdes kompetencē, kuras uzdevums ir noteikt vispiemērotākos kandidātus. Valdei jāspēj novērtēt kandidāta speciālās zināšanas. Tādēļ tās mērķis ir noteikt vienu vai vairākas specializācijas jomas katram kandidātam, lai varētu uzdot atbilstošus jautājumus. To padome centās panākt, intervējot sūdzības iesniedzēju. Katrā intervijā tā pieņēma mierīgu un pieklājīgu attieksmi pret kandidātiem. Tam nebija cita mērķa kā vien mēģināt atrast tos kandidātus, kuriem ir pierādīta augstākā līmeņa kompetence, efektivitāte un godīgums, kā noteikts paziņojumā par konkursu un paredzēts Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos. EPSO apliecināja sūdzības iesniedzējam, ka attiecībā uz katru konkursu, ko tas organizē, tas cenšas izvairīties no jebkāda veida diskriminācijas, piemērojot vienlīdzīgu iespēju politiku. Valdei ir saistošs publicētais paziņojums, un tiek sagaidīts, ka tā neatkarīgi un objektīvi izvērtēs kandidātus saskaņā ar attiecīgo tiesisko regulējumu.

Tā kā EPSO bija atbildējis uz sūdzības iesniedzēja pārsūdzību, ombuds sūdzību Nr. 578/2005/ELB slēdza.

Par šo iebildumu

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 26. martā atbildēja uz EPSO 2005. gada 16. marta vēstuli, norādot, ka nav ņēmis vērā viņa oficiālo apelāciju. Viņš arī apgalvoja, ka EPSO no pirmā CV varēja noteikt, vai viņam ir kādas specializētas zināšanas, un nolemt noraidīt viņa pieteikumu posmā pirms intervijas. Viņš atkārtoja, ka atlases komisijas priekšsēdētājs sniedza paziņojumus, kas viņu negatīvi ietekmēja. Pēc viņa domām, konkursā varēja piedalīties augstskolu absolventi, kuriem nebija darba pieredzes, bet vienlaikus kandidātiem bija jāapliecina specializētas zināšanas.

Ombuds 2005. gada 26. aprīlī informēja sūdzības iesniedzēju, ka, ja viņš nav apmierināts ar EPSO atbildi, viņam ir iespēja iesniegt jaunu sūdzību ombudam.

EPSO 2005. gada 27. aprīlī atbildēja uz sūdzības iesniedzēja 2005. gada 26. marta vēstuli. EPSO norādīja, ka sūdzības iesniedzējs ir saņēmis atbilstošu informāciju par to, kā apstrīdēt lēmumu neiekļaut viņa vārdu rezerves sarakstā. Tā arī norādīja, ka EPSO uzdevums nav pārbaudīt kandidātu CV un izlemt, vai uzaicināt kandidātu uz mutisko pārbaudījumu. Šādus lēmumus pieņēma atlases komisija. EPSO atgādināja, ka saskaņā ar paziņojumu par konkursu padomes novērtējumam mutisko pārbaudījumu laikā jābūt balstītam uz kandidātu īpašajām zināšanām. Lai būtu starp šā konkursa veiksmīgajiem kandidātiem, kandidātiem bija jāiegūst vismaz 61 punkts no kopumā 90 punktiem, ar nosacījumu, ka viņi ir ieguvuši nepieciešamo punktu minimumu katrā rakstiskajā un mutiskajā pārbaudījumā.

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 8. maijā vēlreiz rakstīja ombudam. Viņš norādīja, ka nav apmierināts ar EPSO atbildi un vēlas atjaunot savu sūdzību. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka EPSO nebija uzņēmies atbildību par to, kā tika izskatīta viņa apelācijas sūdzība, un nebija arī norādījis, kam būtu jānotiek attiecībā uz viņa apelācijas sūdzību. Viņš vēlētos zināt, vai viņš ir zaudējis savas pārsūdzības tiesības. Viņš nepiekrita apsūdzībai, ka viņš melo, un uzskatīja, ka EPSO būtu vajadzējis pārbaudīt mutiskā pārbaudījuma laikā izdarītās piezīmes.

Tajā pašā dienā viņš atbildēja EPSO, apgalvojot, ka tas viņam liek domāt, ka tas izskata viņa apelācijas sūdzību, un vaicāja, vai ir taisnīgi, ka viņš zaudē savas apelācijas tiesības tikai tāpēc, ka iestāde ir kļūdaini secinājusi, ka viņa sūdzība nav vērsta pret to. Viņš atkārtoja, ka viņa pirmā CV pārbaudei bija jāļauj EPSO izlemt, vai viņš būtu jāizslēdz no konkursa. Viņš arī lūdza skaidrojumu par testu vērtēšanu. Viņš vēlējās zināt, kāpēc tikai noraidītajiem kandidātiem bija pieejams viņu punktu skaits, un uzskatīja, ka būtu labāk uzaicinājumā norādīt, ka mutiskajam pārbaudījumam ir nepieciešamais punktu minimums. Viņš apgalvoja, ka atlases komisija mutiskā pārbaudījuma laikā pret viņu nav izturējusies taisnīgi.

EPSO 2005. gada 27. maijā atbildēja sūdzības iesniedzējam, norādot, ka paziņojumā par konkursu ir sniegta informācija par apelācijām un ka kandidāta pienākums ir izvēlēties vienu no norādītajām struktūrām un vērsties pie tās. EPSO piebilda, ka pēc ombuda iejaukšanās atlases komisijas priekšsēdētājs izskatīja visus sūdzības iesniedzēja izvirzītos jautājumus. EPSO uzskata, ka CV ļauj padomei novērtēt kandidāta situāciju. Faktiski pieteikuma veidlapa, ko sūdzības iesniedzējs bija iepriekš aizpildījis, ļāva padomei izlemt, vai viņš atbilst visiem atbilstības kritērijiem, bet, ņemot vērā to, ka šī informācija mutiskā pārbaudījuma laikā nebūtu bijusi aktuāla, bija svarīgi, lai padomes rīcībā būtu īss, bet visaptverošs CV. Marķēšanas sistēma tika izskaidrota arī sūdzības iesniedzējam. EPSO arī norādīja, ka paziņojumā ir norādīts minimālais nepieciešamais punktu skaits mutiskajā pārbaudījumā. Tā piebilda, ka padomei nebija pienākuma izskaidrot savus lēmumus par pielaišanu katrā konkursa posmā. Visbeidzot, EPSO uzsvēra principu, ka visiem kandidātiem vienādi piemēro vienus un tos pašus noteikumus.

Ombuds 2005. gada 3. jūnijā paskaidroja sūdzības iesniedzējam, ka viņš uzskatīs savu 2005. gada 8. maija vēstuli par sūdzības atjaunošanu, ja viņš to vēlēsies.

Sūdzībā 2005. gada 20. jūnijā tika apstiprināts, ka viņa 2005. gada 8. maija vēstule ir uzskatāma par jaunu sūdzību. Viņš izteica papildu piezīmes, kas ir apkopotas turpmāk, un lūdza ņemt vērā tās, kā arī visus saņemtos dokumentus. Tajā pašā dienā viņš nosūtīja vēstuli EPSO, izbeidzot saraksti starp viņu un šo biroju.

Attiecībā uz iegūto punktu skaitu viņš apgalvoja, ka viņam ir piešķirts 61 punkts, kas atbilst nepieciešamajam minimālajam punktu skaitam, lai viņu iekļautu rezerves sarakstā, neraugoties uz nepietiekamo punktu skaitu, ko viņš bija ieguvis mutiskajā pārbaudījumā, proti, 18 punkti no 40. Viņš uzskatīja, ka atlases komisija, kuras sastāvā bija trīs personas, bija ļoti spēcīga, jo i) tā piešķīra 40 punktus no 90, t. i., 44 % no kopējā vērtējuma, un ii) tai bija reālas veto tiesības, ņemot vērā subjektivitātes elementu un iespēju mijiedarboties ar kandidātu. Viņš norādīja, ka nav informēts par šo sistēmu. Viņš norādīja, ka Kiprā Sabiedrisko pakalpojumu komisija piešķir tikai 10 % no kopējā vērtējuma.

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju EPSO, pamatojoties uz CV, 2004. gada 26. februārī nolēma, ka viņa pieteikums ir derīgs. Viņš apgalvoja, ka atlases komisijai nevajadzētu pieprasīt kandidātiem papildu specializāciju. Tā kā konkursā varēja piedalīties personas, kas nesen absolvējušas universitāti, valdes prasība, lai kandidāti būtu specializējušies, šķita neatbilstoša. Viņš atkārtoja savu sākotnējo apgalvojumu par netaisnīgu attieksmi pret viņu. Viņš lūdza ombudu pārbaudīt, vai padomei būtu bijis jāņem vērā tas, ka viņš pieder minoritātei, kas saskaras ar diskrimināciju.

Ombuds 2005. gada 20. jūlijā uzsāka šīs sūdzības izmeklēšanu, pamatojoties uz šādu apgalvojumu:

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viņa pieteikums netika pienācīgi izskatīts un ka pret viņu izturējās netaisnīgi. Viņš jo īpaši apgalvoja, ka:

1. EPSO viņu neinformēja, ka kandidātiem vajadzētu būt specializētiem kādā no konkursa jomām;
2. EPSO, pamatojoties uz savu CV, bija jāizlemj, vai viņš ir kvalificēts dalībai konkursā;
3. viņš ieguva kopējo nepieciešamo punktu minimumu 61 punkta apmērā, un EPSO uzaicinājumā uz mutisko pārbaudījumu neprecizēja, ka šim pārbaudījumam ir atsevišķs nepieciešamais punktu minimums;
4. atlases komisijai ir pārāk daudz pilnvaru atlases procesā, un tā var uzlikt veto pieteikumiem.

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 31. jūlijā vēlreiz rakstīja ombudam, norādot, ka ombuda vēstulē par izmeklēšanas uzsākšanu nav atsauces uz diviem citiem jautājumiem, kas minēti viņa sākotnējā sūdzībā, proti:

1. viņš apgalvoja, ka mutiskā pārbaudījuma laikā atlases komisija viņam uzdeva jautājumus par viņa kompetenci, kas viņam radīja nelabvēlīgas sekas;
2. EPSO veiktā viņa pirmā CV pārbaude lika viņam uzskatīt, ka viņš atbilst visiem nosacījumiem. Ņemot vērā EPSO ievēroto procedūru, viņš būtu sniedzis sīkāku informāciju CV, ko viņš iesniedza mutiskā pārbaudījuma laikā.

Ombuds 2005. gada 14. septembrī informēja sūdzības iesniedzēju, ka savā 2005. gada 20. jūlija vēstulē, uzsākot izmeklēšanu, viņš ir centies precizēt savu izpratni par sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem un argumentiem, lai izvairītos no iespējamām neskaidrībām attiecībā uz izmeklēšanas apjomu. Ombuds arī informēja sūdzības iesniedzēju, ka šajā izmeklēšanā tiks ņemti vērā visi dokumenti, kas iesniegti saistībā ar sūdzībām Nr. 578/2005/ELB un Nr. 2348/2005/ELB.

Pieprasījums

EPSO atzinums

EPSO atzinumu var apkopot šādi.

Sūdzības iesniedzējs pieteicās dalībai atklātajā konkursā EPSO/A/1/03, kura mērķis bija izveidot rezerves sarakstu administratoru palīgu pieņemšanai darbā (karjeras grupa A8). Viņš izvēlējās 1. jomu – Eiropas publiskā pārvalde.

Sūdzības iesniedzējs piedalījās priekšatlasē un rakstiskajos pārbaudījumos, kas notika 2003. gada 12. decembrī. Ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzējs priekšatlases testos ieguva gan minimālo nepieciešamo punktu skaitu, gan vienu no 60 labākajiem punktiem, kā arī atbilda visiem pielaišanas nosacījumiem, atlases komisija turpināja vērtēt viņa rakstiskos testus. Sūdzības iesniedzējs katrā rakstiskajā pārbaudījumā ieguva nepieciešamo punktu minimumu un vienu no 40 labākajiem kopējiem punktiem šajos pārbaudījumos. Tādējādi saskaņā ar paziņojuma par konkursu B daļas 2. punktu padome viņu pieļāva mutiskajā pārbaudījumā, kas notika 2004. gada 8. septembrī. Tā kā sūdzības iesniedzējs šajā pārbaudījumā neieguva nepieciešamo minimālo punktu skaitu, padome nevarēja iekļaut viņa vārdu sekmīgo kandidātu sarakstā. Sūdzības iesniedzējs par to tika informēts 2004. gada 24. septembra vēstulē. Vēstulē bija uzskaitīti arī viņa rezultāti dažādos testos, proti: tests: 27/40; tests: 16/20; tests: 31/40; tests: 33.5/40; tests: 9,5/10; un f) tests: 18/40.

Sūdzības iesniedzējs 2004. gada 12. oktobrī nosūtīja e-pastu EPSO, pievienojot veidlapas kopiju sūdzības iesniegšanai ombudam.

Pēc tam viņš sazinājās ar Ombuda biroju, norādot, ka nav saņēmis atbildi no EPSO uz viņa 2004. gada 12. oktobra e-pasta vēstuli.

Pēc tam, kad ombuda birojs 2005. gada 16. februārī telefoniski sazinājās ar sūdzības iesniedzēju par atbildes nesniegšanu, EPSO tajā pašā dienā pa e-pastu informēja sūdzības iesniedzēju, ka ir saņēmis viņa e-pastu un sūdzības projektu ombudam.

Ombuds 2005. gada 3. martā pārsūtīja EPSO sūdzību, ko sūdzības iesniedzējs bija iesniedzis ar numuru 578/2005/ELB, un lūdza to atbildēt tieši sūdzības iesniedzējam par viņa 2004. gada 12. oktobra e-pasta vēstules saturu.

Ar 2005. gada 16. marta vēstuli EPSO nosūtīja savu atbildi sūdzības iesniedzējam, informējot viņu, ka EPSO uzskata, ka viņa 2004. gada 12. oktobra e-pasta vēstules mērķis ir informēt to par savu nodomu iesniegt sūdzību ombudam, izmantojot ombuda tīmekļa vietnē pieejamo sūdzības veidlapu. Atbildot uz saviem dažādajiem apsvērumiem, EPSO arī paskaidroja sūdzības iesniedzējam noteikumus, kas reglamentē mutisko pārbaudījumu.

Ombuds 2005. gada 13. aprīlī nolēma izbeigt lietu, pamatojoties uz to, ka EPSO ir sniedzis sūdzības iesniedzējam atbildi par viņa 2004. gada 12. oktobra e-pasta vēstules saturu.

Pēc tam notika vēstuļu apmaiņa starp sūdzības iesniedzēju un EPSO, kurā sūdzības iesniedzējs apstrīdēja katru EPSO atbildi un veidu, kādā notika viņa mutiskais pārbaudījums. EPSO nosūtītās vēstules detalizēti atbildēja uz katru no sūdzības iesniedzēja izvirzītajiem jautājumiem. Dažādo atbilžu kopijas, ko EPSO nosūtīja sūdzības iesniedzējam, informatīvos nolūkos tika nosūtītas arī ombudam.

Pēc tam 2005. gada 20. jūnijā sūdzības iesniedzējs nosūtīja EPSO pēdējo vēstuli par to, ka viņš nav nokārtojis mutisko pārbaudījumu. Savā vēstulē viņš apgalvoja, ka, viņaprāt, atlases komisijas pilnvaras ir pārāk plašas, lai atbilstu labas pārvaldības principam.

Ar 2005. gada 30. jūnija vēstuli EPSO informēja sūdzības iesniedzēju, ka, ņemot vērā viņa vēstuli, tas uzskata, ka sarakste ar viņu ir pabeigta, jo lietu izskatīs ombuds.

Sūdzības iesniedzēja arguments, ka EPSO viņu nav informējis par to, ka pieteikuma iesniedzējiem jābūt specializētiem viņu izvēlētajā jomā

EPSO uzsvēra, ka paziņojumā par konkursu ir skaidri norādīts:

1. saskaņā ar A daļas 2. punktu (1. lauks) pretendentiem jābūt sekmīgi pabeigušiem pilnu universitātes līmeņa kursu un ieguvušiem grādu attiecīgajā priekšmetā;
2. saskaņā ar B daļas 1. punkta a) apakšpunktu šis a) pārbaudījums ietvēra virkni jautājumu, lai novērtētu kandidātu speciālās zināšanas izvēlētajā jomā; un
3. saskaņā ar B daļas 3. punkta f) apakšpunktu mutiskais pārbaudījums ir vērsts arī uz kandidātu īpašajām zināšanām.

Saskaņā ar Kopienu tiesu iedibināto judikatūru (2) un arī Civildienesta noteikumiem (3) paziņojuma par konkursu uzdevums ir sniegt ieinteresētajām personām pēc iespējas precīzāku informāciju par nosacījumiem, ar kādiem tās var pretendēt uz attiecīgo amatu. Tomēr šis princips neatbrīvo ieinteresētās personas no paziņojuma rūpīgas lasīšanas.

Šajā gadījumā rūpīga paziņojuma par konkursu lasīšana būtu ļāvusi sūdzības iesniedzējam saprast, ka pieteikuma iesniedzējiem ir jābūt specializētām zināšanām viņu izvēlētajā jomā, jo šī prasība tika skaidri norādīta.

Sūdzības iesniedzēja arguments, ka EPSO lēmums par viņa pielaišanu konkursam bija jāpamato tikai ar viņa CV

Sūdzības iesniedzēja prasība nav saderīga ar pašreizējo pienākumu sadalījumu starp iecēlējinstitūciju, kas nosaka konkursa paziņojuma noteikumus, no vienas puses, un atlases komisiju, kas izveido to kandidātu sarakstu, kuri pielaisti pārbaudījumiem, no otras puses (4). Nav pieņemts neviens lēmums, kas nelabvēlīgi ietekmētu sūdzības iesniedzēju attiecībā uz viņa pielaišanu, jo viņam i) tika lūgts aizpildīt oficiālo pieteikuma veidlapu, kuru viņš savā sūdzībā min kā savu pirmo CV, un ii) viņš tika pielaists pārbaudījumiem, jo atbilda paziņojumā paredzētajiem nosacījumiem.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tad, kad EPSO lūdza viņu piedalīties mutiskajā pārbaudījumā, tam būtu vajadzējis viņu informēt, ka minimālā punktu skaita iegūšana šajā pārbaudījumā ir priekšnosacījums kopējā sekmīgā rezultāta gūšanai.

Nosacījums par nepieciešamo punktu minimumu mutiskajā pārbaudījumā bija skaidri paredzēts paziņojuma par konkursu B daļas 3. punkta f) apakšpunktā. Kandidātiem bija tikai rūpīgi jāizlasa Paziņojums par konkursu, kurā tie nolēma piedalīties.

Kā paskaidrots sūdzības iesniedzējam 2005. gada 27. aprīlī, lai kandidātus iekļautu veiksmīgo kandidātu sarakstā, kandidātiem bija jāatbilst trim nosacījumiem: 1) rakstiskajos pārbaudījumos jāiegūst nepieciešamais punktu minimums, 2) mutiskajā pārbaudījumā jāiegūst nepieciešamais punktu minimums un 3) jābūt to kandidātu vidū, kuri rakstiskajos un mutiskajos pārbaudījumos ieguvuši lielāko kopējo punktu skaitu. Sūdzības iesniedzējs neizpildīja otro nosacījumu.

Sūdzības iesniedzēja arguments, ka atlases komisijas rīcības brīvība ir pārāk plaša, ļaujot tai uzlikt veto kandidātam

EPSO uzsvēra, ka saskaņā ar Kopienas tiesu iedibināto judikatūru (5) atlases komisijai ir plaša rīcības brīvība, vērtējot kandidātu sniegumu. Pārbaudījuma norises procedūras var izmeklēt tikai tiktāl, ciktāl tas nepieciešams, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem un kandidātu objektīvu izvēli.

No sūdzības iesniedzēja lietas materiāliem ir skaidrs, ka atlases komisija, veicot kandidātu snieguma salīdzinošu novērtējumu mutiskajā pārbaudījumā, balstījās tikai uz paziņojumā par konkursu minētajiem kritērijiem un ka sūdzības iesniedzēja prasmes tika novērtētas saskaņā ar šiem kritērijiem. Tāpēc katra padomes locekļa subjektīvais vērtējums, kas izteikts padomes kolektīvajā spriedumā, nevarēja novest pie patvaļīga lēmuma.

Kā skaidri norādīts judikatūrā, novērtējums ir atlases komisijas vērtējumi par katru kandidātu, un vienīgais būtiskais nosacījums ir tāds, ka, lai nodrošinātu zināmu konsekvenci atlases komisijas vērtējumos, tās locekļiem būtu jāvadās pēc vērtēšanas kritērijiem, kas pieņemti saskaņā ar paziņojumu par konkursu un pirms pašiem pārbaudījumiem.

Atlases komisijai ir jāizlemj, vai kandidāts spēj veikt paziņojumā par konkursu uzskaitītos uzdevumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu prasībām.

Sūdzības iesniedzēja arguments, ka atlases komisijas priekšsēdētājs izteica komentāru par viņa specializācijas trūkumu, kas, iespējams, negatīvi ietekmēja viņa sniegumu mutiskajā pārbaudījumā, un ka atlases komisija neuzdeva viņam jautājumus, kas tai būtu ļāvuši novērtēt viņa spēju pielāgoties daudzkultūru darba videi

Saskaņā ar paziņojuma par konkursu noteikumiem (B daļas 3. punkta f) apakšpunkts) mutiskais pārbaudījums bija:

"intervija ar Valdi vienā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām (...); ko [kandidāti] izvēlējušies, lai novērtētu [viņu] piemērotību A daļas I punktā aprakstīto pienākumu veikšanai. Intervijā uzmanība tiek pievērsta arī [viņu] speciālajām zināšanām, [viņu] zināšanām par Eiropas integrācijas un Kopienas politikas galvenajām norisēm un [viņu] spējai pielāgoties daudzkultūru darba videi.

Izņemot jautājumu par viņa statusu militārajā dienestā, visi jautājumi, ko atlases komisijas locekļi uzdeva sūdzības iesniedzējam, attiecās uz iepriekšējā punktā uzskaitītajām jomām. Padomes novērtējumā galvenā uzmanība tika pievērsta tikai sūdzības iesniedzēja zināšanām par šīm jomām.

Atlases komisija pilnībā ievēroja savas tiesības uzdot jautājumus par sūdzības iesniedzēja spēju veikt paziņojumā par konkursu uzskaitītos uzdevumus un viņa speciālajām zināšanām, jo tas bija skaidri paredzēts paziņojumā.

EPSO atsaucās uz 2005. gada 16. martā sūdzības iesniedzējam nosūtīto vēstuli, kurā viņam tika paskaidrots, ka, lai novērtētu kandidātu zināšanu līmeni un kvalitāti, atlases komisija ir centusies katram kandidātam noteikt jomu(-as), par kuru(-ām) tā mutiskajā pārbaudījumā varētu uzdot jautājumus pēc būtības.

Visbeidzot, pretēji tam, ko apgalvoja sūdzības iesniedzējs, atlases komisija viņam uzdeva jautājumus, kuru mērķis bija ļaut tai novērtēt viņa spēju pielāgoties daudzkultūru darba videi.

Sūdzības iesniedzējs apšauba apstākļus, kādos notika viņa mutiskais pārbaudījums.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka apstākļi, kādos notika viņa mutiskais pārbaudījums, traucēja viņam sniegt pilnīgu atbildi uz jautājumu par Eiropas Savienības politiku vienlīdzīgas attieksmes jomā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka atlases komisijas priekšsēdētājs izteica dažus komentārus par viņa specializācijas trūkumu, kas destabilizēja viņu mutiskajā pārbaudījumā.

Ir svarīgi atsaukties uz EPSO 2005. gada 16. marta vēstuli, kurā norādīts, ka atlases komisijas priekšsēdētājs nav izteicis nekādus komentārus par sūdzības iesniedzēja specializācijas trūkumu. Padome tikai centās sūdzības iesniedzējam, tāpat kā visiem konkursa kandidātiem, noteikt jomu(-as), par kuru(-ām) tā mutiskajā pārbaudījumā varētu uzdot jautājumus.

Kā jau paskaidrots iepriekš, atlases komisija uzdeva sūdzības iesniedzējam jautājumus tikai par paziņojumā par konkursu uzskaitītajām jomām. Šāda rīcība bija saskaņā ar kritērijiem, ko padome pieņēma pirms pārbaudījumiem, un tika piemērota visās intervijās. Valdes locekļi savu novērtējumu balstīja tikai uz sūdzības iesniedzēja zināšanām par šīm jomām.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā arī apgalvoja, ka atlases komisija pret viņu izturējās atšķirīgi, jo viņš aktīvi aizstāvēja homoseksuāļu tiesības. EPSO uzsvēra, ka Civildienesta noteikumi (6) oficiāli aizliedz jebkāda veida diskrimināciju un ka konkursu padomēm ir jāievēro arī Civildienesta noteikumos noteiktie principi. EPSO atgādināja ombudam, ka padomju objektivitāte ir viens no pamatprincipiem, kas ir konkursu noteikumu pamatā.

Attiecībā uz atlases komisiju sastāvu konkursos EPSO norādīja, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumiem (7) valdes locekļus ieceļ iecēlējinstitūcija un personāla pārstāvji. Viņiem ir plaša rīcības brīvība, izvērtējot to personu prasmes un kvalifikāciju, kuras viņi var iecelt darbam valdēs. Pēc tam EPSO īsteno savas iecelšanas pilnvaras (8). EPSO apliecināja sūdzības iesniedzējam, ka attiecīgā konkursa padomei ir ne tikai prasmes un kvalifikācija, kas nepieciešama, lai objektīvi novērtētu kandidātu sniegumu pārbaudījumos, bet arī pieredze konkursu rīkošanā.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzēja apsvērumus var apkopot šādi.

Sūdzības iesniedzējs atkārtoja, ka savā 2004. gada 12. oktobra e-pasta vēstulē EPSO viņš skaidri norādīja, ka šī e-pasta vēstule ir pārsūdzība. Viņš norādīja, ka EPSO savā atzinumā nav minējis, ka starp EPSO un sūdzības iesniedzēju ir bijušas turpmākas e-pasta vēstules, kas viņam liek domāt, ka viņa apelācijas sūdzība tiek izskatīta. Attiecībā uz to, kā EPSO izskatīja viņa apelācijas sūdzību, sūdzības iesniedzējs norādīja, ka viņš nezināja, kāds varētu būt procedūras iznākums. Viņš uzskatīja, ka tikai ombuds var jautāt, vai EPSO apzināti nav izskatījis viņa apelācijas sūdzību.

Attiecībā uz nepieciešamo punktu minimumu mutiskajā pārbaudījumā sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka nav skaidras norādes par to, vai tas ir pārbaudījums vai intervija, un nav skaidri drukātas norādes par nepieciešamo punktu minimumu mutiskajā pārbaudījumā.

Sūdzības iesniedzējs atkārtoja, ka EPSO procedūras nebija pienācīgas. Sūdzības iesniedzējs minēja dažus piemērus, lai ilustrētu savu viedokli. Tie ietvēra kandidātu CV pieprasīšanu pēc rakstisko dokumentu izvērtēšanas un kandidātu uzaicināšanu uz mutisko pārbaudījumu, tādējādi liekot viņiem uzskatīt, ka viņiem ir atbilstošas specializētās zināšanas, un šo jautājumu vēlāk apspriež atlases komisija. Sūdzības iesniedzējs arī atkārtoja savu viedokli, ka padomes locekļu dalība šādā procedūrā bija mazāka nekā profesionālā dalība. Iespējamo pienākumu sadalījumu starp EPSO pastāvīgajiem darbiniekiem un kolēģiju nevarēja nopietni izmantot kā attaisnojumu, lai atbrīvotu kādu no tās pienākumiem. Pēc mutiskā pārbaudījuma sūdzības iesniedzējs interesējās par padomes locekļu profesionālo pieredzi un tika informēts, ka viņi ir pieredzējuši un drīzumā pensionēsies.

Attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar homoseksuālu personu tiesību aizsardzību, šis jautājums tika minēts, kad sūdzības iesniedzējs runāja par savu dzīvi un kad atlases komisija viņam jautāja par alternatīvu militārajam dienestam. Viņš norādīja, ka nav skaidras homoseksuāļu nepiekrišanas izpausmes.

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ko viņš uzskatīja par pagrieziena punktiem atlases procedūras laikā. Pirmkārt, viņš bija nobažījies par militārā dienesta jautājumu, ko viņš paskaidroja atlases komisijai. Pēc pārrunām ar citu kandidātu, kuru viņš zināja, viņš saprata, ka jauniešiem bez darba pieredzes ir lielākas izredzes tikt pieņemtiem darbā. Sūdzības iesniedzējs pauda šaubas par to, vai EPSO procedūras ir tik skaidras un skaidras. Viņš pieteicās A8 konkursam un uzskatīja, ka, tā kā profesionālā pieredze nav nepieciešama, konkurss ir atvērts lielam skaitam kandidātu. Tomēr, pēc viņa domām, vecāka gadagājuma cilvēki ar darba pieredzi bija nelabvēlīgā situācijā un EPSO nebija pienākuma novērtēt viņu darba pieredzi. Viņš uzskata, ka EPSO nepārprotami meklē “jaunus, enerģiskus, praktikantu vadītājus”, bet paziņojumā par konkursu to nav skaidri norādījis.

Sūdzības iesniedzējs nesaprata, kāpēc tikai mutiskā pārbaudījuma posmā tika pamanīts, ka viņam nav speciālu zināšanu.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka EPSO viedoklis par mutisko interviju nebija pareizs. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka atlases komisijas jautājums par militāro dienestu liecina, ka šis jautājums nav saprotams. Visvairāk nožēlojamais komentārs nāca pēc tam un attiecās uz viņa specialitātes trūkumu.

Sūdzības iesniedzējs bija gatavs netikt ierindots starp 25 labākajiem kandidātiem, bet negaidīja, ka kāds no testiem neizdosies.

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs norādīja, ka viņš iepriekš ir saskāries ar diskrimināciju kā homoseksuāls cilvēks, kā arī savas profesionālās karjeras dēļ. Ja EPSO būtu viņu diskvalificējis pēc tam, kad bija pārbaudījis CV, ko viņš bija iesniedzis pēc rakstiskajiem pārbaudījumiem, EPSO nostāja būtu skaidrāka. Attiecībā uz viņa militāro dienestu šis jautājums tiek izskatīts Kipras Augstākajā tiesā, un, neraugoties uz to, ka viņš 2000. gadā bija nokārtojis jaunāko civildienesta eksāmenu, viņam nav piešķirts pastāvīgs amats Kipras civildienestā. Saskaņā ar viņa teikto EPSO meklē "lietošanai gatavus speciālistus" , par to skaidri nepaziņojot. Turklāt, neraugoties uz Eiropas Savienības centieniem cīnīties pret diskrimināciju, viņš uzskata, ka viss process, ko EPSO īsteno viņa gadījumā, neatbilst ES direktīvām un Eiropas Komisijas mērķiem.

Papildu informācija

Rūpīgi izskatījusi EPSO atzinumu, ombuds secināja, ka EPSO nav komentējis sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka EPSO nav pienācīgi izskatījis sūdzību, ko viņš 2004. gada 12. oktobrī iesniedza par lēmumu neiekļaut viņa vārdu rezerves sarakstā. Tādēļ viņš jautāja, vai EPSO varētu informēt viņu par savu nostāju attiecībā uz šo apgalvojumu, ņemot vērā attiecīgos sūdzības iesniedzēja argumentus viņa sūdzībā un 2006. gada 15. janvāra apsvērumos. Ombuds arī lūdza EPSO ļaut viņam piekļūt tai lietas materiālu daļai, kas attiecas uz sūdzības iesniedzēja mutisko pārbaudījumu, tostarp attiecīgajam atlases komisijas novērtējumam.

EPSO papildu atbilde

Savā papildu atbildē EPSO izteica šādas piezīmes:

Sūdzības iesniedzēja apgalvojums, ka EPSO nav pienācīgi izskatījis viņa apelāciju

Kā izriet no EPSO 2005. gada 16. marta un 27. aprīļa atbildēm sūdzības iesniedzējam, EPSO pēc viņa secīgiem pieprasījumiem viņam paskaidroja, ka viņa 2004. gada 12. oktobra vēstule sastāv no dokumenta ar nosaukumu "Sūdzība par administratīvām kļūmēm" . Šo dokumentu izmanto, lai iesniegtu oficiālu sūdzību ombudam, nevis EPSO, un to turklāt lejupielādē no ombuda tīmekļa vietnes.

Šajā sakarā EPSO vēlējās norādīt, ka dažas sūdzības, ko ombudam iesnieguši konkursu kandidāti, tam tiek nosūtītas vienā un tajā pašā dienā. Tā kā šīs sūdzības tiek nosūtītas tikai informācijai, EPSO pirms atbilstošas rīcības ir jāgaida, līdz tas saņem oficiālu sūdzību no ombuda. Tā tas notika šajā lietā ar sūdzības iesniedzēja vēstuli.

EPSO vēlas uzsvērt, ka paziņojuma par konkursu pielikumā ir skaidri norādītas dažādās pārsūdzības procedūras, kas ir pieejamas kandidātiem, kuri uzskata, ka viņiem ar konkrētu lēmumu ir nodarīts kaitējums. Šīs procedūras paredz iespēju i) iesniegt lūgumu pārskatīt pieteikumu; ii) a) iesniegt apelāciju saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu; ii) b) iesniegt lietu Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā; iii) iesniegt sūdzību ombudam. E-pasta vēstuļu apmaiņas laikā ar sūdzības iesniedzēju EPSO skaidri norādīja dažādās iespējas, kas viņam pieejamas saskaņā ar pārsūdzību un sūdzību procedūrām. Šī informācija nebija jauna, jo tā tika publicēta 2003. gada 22. maijā paziņojuma pielikumā.

Šajā gadījumā pēc EPSO atbildes saņemšanas kandidāts izvēlējās iepazīties ar Ombuda tīmekļa vietni un lejupielādēt sūdzības veidlapu, bet acīmredzami neievēroja ne šajā tīmekļa vietnē noteikto procedūru, ne paziņojuma par konkursu pielikumā aprakstīto procedūru. Tas radīja neveiksmīgu pārpratumu, jo kandidāts kļūdaini uzskatīja, ka viņš ir pareizi iesniedzis apelācijas sūdzību EPSO, savukārt EPSO varēja iepazīties ar sniegto informāciju tikai pēc tam, kad tas bija saņēmis oficiālu sūdzību no ombuda.

EPSO nosūtīja kandidātam apstiprinājumu par saņemšanu un pārsūtīja viņa vēstuli attiecīgā konkursa sekretariātam. Tomēr, ņemot vērā, ka 2004. gada 12. oktobra vēstule tika uzskatīta par informatīvu un ka tādēļ EPSO nebija jālemj par veicamajiem pasākumiem, šajā procedūras posmā EPSO iesniedza pieprasījumu, gaidot Ombuda biroja oficiāli reģistrētās sūdzības saņemšanu.

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada februāra vidū sazinājās ar EPSO un norādīja, ka saistībā ar viņa 2004. gada 12. oktobra vēstuli nav veikti nekādi pasākumi. Pēc tam ombuda birojs, izmeklējot sūdzību Nr. 578/2005/ELB, sazinājās ar EPSO saistībā ar iepriekš minēto vēstuli. 2005. gada 17. februārī EPSO informēja ombudu, ka tas ir nosūtījis kandidātam e-pastu, kurā tas ir apstiprinājis, ka ir saņēmis viņa 2004. gada 12. oktobra vēstuli un ombudam adresēto sūdzības projektu, un norādījis viņam e-pasta adresi, ko viņš var izmantot, lai pieprasītu jebkādu informāciju par konkursu.

Tomēr, atbildot uz ombuda 2005. gada 3. marta pieprasījumu un pēc apspriešanās ar atlases komisijas priekšsēdētāju, tika sagatavota atbilde uz dažādiem punktiem 2004. gada 12. oktobra vēstulē. Šī atbilde tika nosūtīta sūdzības iesniedzējam 2005. gada 16. martā, kopiju nosūtot ombuda birojam.

Noslēgumā: pēc dažādas sarakstes, kas ļāva konstatēt, ka kandidāta nodoms faktiski bija iesniegt EPSO lūgumu pārskatīt viņa pieteikumu un nesniegt sūdzību ombudam, EPSO uzskatīja, ka 2005. gada 16. martā tas veica atbilstošus pasākumus, lai atbildētu uz vēstuli, ko sūdzības iesniedzējs aprakstīja kā apelācijas sūdzību, un atbildēja uz dažādiem viņa izvirzītajiem jautājumiem.

Citi sūdzības iesniedzēja apgalvojumi

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka rakstiskajos pārbaudījumos nepieciešamais punktu minimums bija skaidri norādīts, savukārt uzaicinājumos uz mutiskajiem pārbaudījumiem tas tā nebija. EPSO norādīja, ka šis apgalvojums nav pilnīgi pareizs. Paziņojuma par konkursu tekstā, kuru katrs kandidāts uzskata par izlasītu, ir skaidri norādīts maksimālais punktu skaits un nepieciešamais punktu minimums katram pārbaudījumam. Saskaņā ar Kopienu tiesu pastāvīgo judikatūru paziņojuma galvenā funkcija ir tieši sniegt ieinteresētajām personām pēc iespējas precīzāku informāciju par prasītajiem nosacījumiem. Konkrētajā gadījumā noteikumi, kas reglamentē testu vērtēšanu, bija skaidri norādīti paziņojumā.

Uzaicinājumos uz pārbaudījumiem nekad nav ietverts atgādinājums kandidātiem, ka ir nepieciešamais punktu minimums, jo šī informācija jau būs publicēta paziņojumā par konkursu. Ir vērts uzsvērt, ka katrā testā tiek atkārtots nepieciešamais punktu minimums:

1. par priekšatlases pārbaudījumu dokumentiem un rakstiskajiem pārbaudījumiem, kas kandidātiem tika izplatīti šo pārbaudījumu dienā, un
2. ja rezultāti tiek paziņoti kandidātiem, kuri nav ieguvuši nepieciešamo minimālo punktu skaitu, tādējādi izpildot EPSO pienākumu pamatot jebkuru nelabvēlīgu lēmumu.

Nepieciešamā minimuma esamība loģiski izriet no priekšatlases un rakstveida pārbaudījumu rakstura, kas aptver vairākus novērtējamus aspektus. Lai gan EPSO min minimālās atzīmes esamību skaidrības labad, ne paziņojumā par konkursu, ne judikatūrā tam nav noteikts pienākums izdarīt šādu atsauci.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja dažādajiem komentāriem par a) atlases komisiju, b) mutiskā pārbaudījuma norisi, c) EPSO lomu un, vispārīgāk, d) šajā konkursā izmantoto procedūru EPSO uzskatīja, ka tas jau ir detalizēti un vairākkārt atbildējis uz katru no sūdzības iesniedzēja izvirzītajiem argumentiem vai nu viņam tieši adresētās vēstulēs, vai ombudam adresētos komentāros.

Tomēr EPSO vēlējās piebilst, ka ir jāatgādina, ka konkursam ir jāatbilst noteiktiem noteikumiem, kuru mērķis ir nodrošināt gan vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem, gan pieņemto lēmumu likumību. Turklāt, lai konkurss noritētu apmierinoši, ir jāievēro katras puses attiecīgie pienākumi. Kopš EPSO izveides tas ir bijis atbildīgs par visiem to konkursu aspektiem, kas organizēti to iestāžu vārdā, kuras parakstījušas lēmumu par biroja izveidi, sākot no paziņojuma par konkursu sagatavošanas līdz procedūras pabeigšanai. Lai varētu novērtēt kandidātu piemērotību amatiem, kas jāaizpilda ES iestādēs, saskaņā ar attiecīgajiem Civildienesta noteikumu noteikumiem tiek izveidotas atlases komisijas un iecelti ierēdņi, kas tajās strādā. Tā kā šīm padomēm ir jāsaņem palīdzība to uzdevumu izpildē, EPSO ir atbildīgs ne tikai par administratīvā, bet arī loģistikas un IT atbalsta sniegšanu tām visa konkursa laikā. Taču EPSO nevar nedz dot norādījumus padomēm, nedz tās aizstāt, pildot savus pienākumus. Valdei ir jāizveido to kandidātu saraksts, kurus tā uzskata par viskvalificētākajiem iekļaušanai rezerves sarakstā. Tās to dara saskaņā ar paziņojumā paredzētajiem noteikumiem, kas tām ir rūpīgi jāievēro.

EPSO uzsvēra, ka konkurss nav pārbaudījums, kura vienīgais mērķis ir pārbaudīt kandidātu zināšanas, bet gan novērtēt kandidātus salīdzinājumā vienam ar otru. Mutiskā pārbaudījuma laikā atlases komisija ne tikai konstatē, vai kandidāts ir sniedzis “pareizu” vai “nepareizu” atbildi; tai plašāk un pilnīgi neatkarīgi jānovērtē kandidātu piemērotība paziņojumā par konkursu minēto pienākumu veikšanai. Kandidātu spēju vērtējums konkursa mutvārdu daļā, ko veic padome, ir balstīts ne tikai uz viņu atbilžu saturu, bet arī uz viņu loģiskās domāšanas prasmēm un loģisko pieeju, kas atspoguļota šajās atbildēs, kā arī uz viņu spēju pielāgoties darbam multikulturālā vidē. Kā apstiprināts Kopienu tiesu judikatūrā, padomes uzdevums mutiskā pārbaudījuma laikā nekādā ziņā nav automātisks uzdevums, bet gan novērtēšanas process, kas faktiski paredz zināmu rīcības brīvību. Katra kolēģija darbojas kā koleģiāla struktūra, kas garantē visu nepieciešamo objektivitāti, lai novērtētu kandidātu nopelnus mutiskā pārbaudījuma laikā. EPSO uzsver, ka Civildienesta noteikumi aizliedz jebkādu diskrimināciju jebkāda iemesla dēļ, piemēram, dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu, piederības nacionālajai minoritātei, bagātības, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Šie noteikumi attiecas uz visām Kopienas amatpersonām, tostarp uz padomju locekļiem.

Sūdzības iesniedzēja galīgie apsvērumi

Sūdzības iesniedzēja galīgos apsvērumus var apkopot šādi:

Sūdzības iesniedzēja apgalvojums, ka EPSO nav pienācīgi izskatījis viņa apelāciju

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka EPSO atsaucās uz darbībām, kas veiktas, nesniedzot konkrētus pierādījumus par datumiem vai saraksti. Savā atzinumā EPSO norādīja, ka ir norādījis sūdzības iesniedzējam dažādas pārsūdzības iespējas, bet, kā norādīja sūdzības iesniedzējs, EPSO neprecizēja, kurā e-pastā šāda informācija tika norādīta. Viņš arī atgādināja, ka EPSO viņam norādīja neprecīzu/nepareizu e-pasta adresi.

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka veidlapu sūdzības iesniegšanai par administratīvām kļūmēm varētu izmantot kā rīku daudzās procedūrās. Viņš to izmantoja kā paraugu, lai sagatavotu sūdzību par pārsūdzību EPSO, lai izvairītos no nestrukturēta un līkumota konta, aprobežojoties tikai ar to, ko nopietns amats, piemēram, ombuda amats, uzskata par nepieciešamu. Viņš arī norādīja, ka EPSO nav ņēmis vērā viņa 2004. gada 12. oktobra e-pasta vēstuli, kurā viņš norādīja: "(..) Tādēļ es jums nosūtu savu apelācijas sūdzību, cerot, ka jūs to pārsūtīsiet attiecīgajam EPSO birojam. Es pievienoju oficiālu apelācijas vēstuli un veidlapas projektu Eiropas ombudam, kurā ir sīkāka informācija par manu sūdzību." Viņš arī atgādināja, ka pievienotajā oficiālajā vēstulē viņš norādīja: "Lūdzu, izturieties pret šo paziņojumu kā pret oficiālu pārsūdzību (...), ja jūs pieprasāt oficiālu vēstuli pa parasto pastu, lūdzu, dariet man to zināmu". Viņš arī norādīja, ka nekas neliecina par to, ka veidlapas projekts būtu ombudam nosūtītās veidlapas kopija. Viņš nesaprata, kā EPSO būtu varējis uzskatīt šādu saraksti par informatīvu, un nebija sapratis, ka pastāv pārpratums.

Sūdzības iesniedzējs vērsa ombuda uzmanību uz EPSO paziņojumu, ka "tas 2005. gada 16. martā veica atbilstošus pasākumus, lai atbildētu uz vēstuli, ko [sūdzības iesniedzējs ] aprakstīja kā "apelāciju" (pārskatīšanas lūgums), un ir atbildējis uz dažādiem kandidāta izvirzītajiem jautājumiem." Viņš vēlējās zināt, vai tas nozīmē, ka ombuda izmeklēšanas laikā EPSO ir izskatījis viņa apelāciju.

Citi sūdzības iesniedzēja apgalvojumi

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka EPSO nav izskatījis jautājumus, kurus atlases komisijas priekšsēdētājs pēc viņa CV iesniegšanas uzdeva sūdzības iesniedzējam saistībā ar viņa militāro dienestu un kvalifikāciju. EPSO arī neņēma vērā negatīvo komentāru psiholoģisko ietekmi uz sūdzības iesniedzēju. Viņš uzskata, ka EPSO ir gatavs ņemt vērā tādus domāšanas psiholoģiskos parametrus kā domāšana un matemātiskās prasmes tikai tad, ja tas atbilst tā argumentiem. Tas, ka EPSO pieprasa kandidātiem apliecinājumu, ka viņi savā valstī ir pildījuši militāros pienākumus, nevis oficiālu dokumentu, ko izdevušas attiecīgās valsts iestādes, rada situāciju, ka valstu iestādes neiejaucas ES konkursos un EPSO neņem vērā sūdzības iesniedzēja īpašo situāciju. Viņš bija vīlies, ka EPSO nevēlējās izskatīt konfliktu, kas viņam ir ar savas valsts iestādēm. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka viņa valdība viņu diskriminēja, jo viņš ir Kipras grieķis un viņa seksuālās orientācijas dēļ.

Piekļuve lietas materiāliem

Ombuda dienesti 2006. gada 12. jūlijā pārbaudīja to EPSO lietas daļu, kas attiecās uz sūdzības iesniedzēja mutisko pārbaudījumu.

Lēmums

Ievadpiezīme

1.1 Lai gan savos apsvērumos par EPSO nosūtīto atzinumu sūdzības iesniedzējs izteica jaunus apgalvojumus, šajā izmeklēšanā tiek izskatīti tikai sūdzības iesniedzēja sākotnējā sūdzībā izteiktie apgalvojumi.

2 Sūdzības iesniedzēja apelācijas sūdzības iespējamā neizskatīšana

2.1 Sūdzības iesniedzējs piedalījās atklātajā konkursā EPSO/A/1/03 (Administrācijas palīgi, 1. joma - Eiropas publiskā pārvalde). 2004. gada 24. septembrī viņš tika izslēgts no konkursa, jo viņa iegūtā pakāpe bija zemāka par minimālo punktu skaitu mutiskajā pārbaudījumā. Sūdzības iesniedzējs 2004. gada 12. oktobrī iesniedza oficiālu pārsūdzību par EPSO lēmumu izslēgt viņu no konkursa. 2004. gada 22. oktobrī viņš par savu apelācijas sūdzību pa e-pastu sazinājās ar EPSO. EPSO viņu informēja, ka viņa pārsūdzība ir nosūtīta kompetentajam dienestam.

Sūdzībā 578/2005/ELB sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EPSO nav atbildējis uz viņa 2004. gada 12. oktobra apelāciju. Ombuda dienesti saistībā ar sūdzību sazinājās ar EPSO atbildīgo dienestu. Pēc šīs iejaukšanās EPSO informēja ombudu, ka 2005. gada 16. februārī ir nosūtījis sūdzības iesniedzējam atbildi. Tomēr pēc EPSO atbildes izskatīšanas ombuds norādīja, ka tā nav atbilde pēc būtības uz sūdzības iesniedzēja apelāciju. Tāpēc ombuds rakstīja EPSO, lūdzot sniegt atbildi pēc būtības. EPSO 2005. gada 16. martā nosūtīja atbildi sūdzības iesniedzējam, norādot, ka tas ir sapratis, ka sūdzības iesniedzēja 2004. gada 12. oktobra vēstule ir paredzēta tikai tam, lai to informētu par sūdzības iesniedzēja nodomu iesniegt sūdzību ombudam. Šā iemesla dēļ EPSO nesūtīja atbildi uz vēstuli, bet vienkārši nosūtīja saņemšanas apstiprinājumu.

Šajā sūdzībā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EPSO nav uzņēmies atbildību par to, kā tika izskatīta viņa apelācijas sūdzība, un skaidri nenorādīja, kam būtu jānotiek attiecībā uz viņa apelācijas sūdzību.

2.2 Turpmākajā atzinumā EPSO norādīja, ka, kā izriet no tā atbildēm sūdzības iesniedzējam, kas datētas ar 2005. gada 16. martu un 27. aprīli, tas ir saņēmis paskaidrojumu, kurā norādīts, ka ar tā 2004. gada 12. oktobra vēstuli EPSO ir nosūtīts dokuments ar nosaukumu "Sūdzība par administratīvām kļūmēm", ko izmanto, lai iesniegtu oficiālu sūdzību ombudam, nevis EPSO, un kas turklāt ir lejupielādēts no ombuda tīmekļa vietnes. EPSO norādīja, ka dažu ombudam iesniegto kandidātu sūdzību kopijas EPSO tiek nosūtītas tajā pašā dienā. Tā kā tie tiek nosūtīti tikai informācijai, EPSO ir jāgaida, līdz tas saņem oficiālu sūdzību no ombuda, pirms tas veic attiecīgus pasākumus.

EPSO uzsvēra, ka paziņojuma par konkursu pielikumā ir skaidri norādītas dažādās pārsūdzības procedūras, kas ir pieejamas kandidātiem, kuri uzskata, ka viņiem ar konkrētu lēmumu ir nodarīts kaitējums. E-pasta vēstuļu apmaiņas laikā ar sūdzības iesniedzēju EPSO skaidri norādīja dažādās iespējas, kas viņam pieejamas saskaņā ar pārsūdzību un sūdzību procedūrām.

Šajā gadījumā sūdzības iesniedzējs izvēlējās iepazīties ar ombuda tīmekļa vietni un lejupielādēt sūdzības veidlapu, bet acīmredzami neievēroja ne šajā tīmekļa vietnē noteikto procedūru, ne paziņojuma par konkursu pielikumā aprakstīto procedūru. Tas radīja neveiksmīgu pārpratumu, jo kandidāts uzskatīja, ka viņš ir pareizi iesniedzis pārsūdzību, savukārt EPSO varēja tikai ņemt vērā sniegto informāciju, gaidot oficiālās sūdzības saņemšanu no ombuda.

EPSO nosūtīja sūdzības iesniedzējam apstiprinājumu par saņemšanu un pārsūtīja viņa vēstuli attiecīgā konkursa sekretariātam. Tomēr, ņemot vērā, ka 2004. gada 12. oktobra vēstule tika uzskatīta par informatīvu un ka tādēļ EPSO nebija jālemj par veicamajiem pasākumiem, šajā procedūras posmā EPSO iesniedza pieprasījumu, gaidot Ombuda biroja oficiāli reģistrētās sūdzības saņemšanu.

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada februāra vidū sazinājās ar EPSO un norādīja, ka saistībā ar viņa 2004. gada 12. oktobra vēstuli nav veikti nekādi pasākumi. Pēc tam ombuda birojs, izmeklējot sūdzību Nr. 578/2005/ELB, sazinājās ar EPSO saistībā ar iepriekš minēto vēstuli. 2005. gada 17. februārī EPSO informēja ombudu, ka tas ir nosūtījis kandidātam e-pastu, kurā tas ir apstiprinājis, ka ir saņēmis viņa 2004. gada 12. oktobra vēstuli un ombudam adresēto sūdzības projektu, un norādījis viņam e-pasta adresi, ko viņš var izmantot, lai pieprasītu jebkādu informāciju par konkursu.

Tomēr, atbildot uz ombuda 2005. gada 3. marta pieprasījumu un pēc apspriešanās ar atlases komisijas priekšsēdētāju, tika sagatavota atbilde uz dažādiem punktiem 2004. gada 12. oktobra vēstulē. Šī atbilde tika nosūtīta sūdzības iesniedzējam 2005. gada 16. martā, kopiju nosūtot ombuda birojam.

Noslēgumā EPSO uzskatīja, ka tas 2005. gada 16. martā ir veicis atbilstošus pasākumus, lai atbildētu uz vēstuli, ko sūdzības iesniedzējs aprakstīja kā apelācijas sūdzību, un atbildēja uz dažādiem viņa izvirzītajiem jautājumiem.

2.3 Sūdzības iesniedzējs savos galīgajos apsvērumos norādīja, ka veidlapu sūdzības iesniegšanai par administratīvām kļūmēm varētu izmantot kā instrumentu daudzās procedūrās. Viņš to izmantoja kā paraugu, lai sagatavotu sūdzību par pārsūdzību EPSO, lai izvairītos no nestrukturēta un līkumota konta, aprobežojoties tikai ar to, kas bija nepieciešams. Viņš arī norādīja, ka EPSO nav ņēmis vērā viņa 2004. gada 12. oktobra e-pasta vēstuli, kurā viņš norādīja: "(..) Tādēļ es jums nosūtu savu apelācijas sūdzību, cerot, ka jūs to pārsūtīsiet attiecīgajam EPSO birojam. Es pievienoju oficiālu apelācijas vēstuli un veidlapas projektu Eiropas ombudam, kurā ir sīkāka informācija par manu sūdzību." Viņš arī atgādināja, ka pievienotajā oficiālajā vēstulē viņš norādīja: "Lūdzu, izturieties pret šo paziņojumu kā pret oficiālu pārsūdzību (...), ja jūs pieprasāt oficiālu vēstuli pa parasto pastu, lūdzu, dariet man to zināmu". Viņš arī norādīja, ka nekas neliecina par to, ka veidlapas projekts būtu ombudam nosūtītās veidlapas kopija. Viņš nesaprata, kā EPSO būtu varējis izturēties pret šādu saraksti tā, it kā tā būtu informatīva, un nebija sapratis, ka pastāv pārpratums.

Sūdzības iesniedzējs vērsa ombuda uzmanību uz EPSO paziņojumu, ka "tas 2005. gada 16. martā veica atbilstošus pasākumus, lai atbildētu uz vēstuli, ko [sūdzības iesniedzējs ] aprakstīja kā "apelāciju" (pārskatīšanas lūgums), un ir atbildējis uz dažādiem kandidāta izvirzītajiem jautājumiem." Viņš vēlējās zināt, vai tas nozīmē, ka ombuda izmeklēšanas laikā EPSO ir izskatījis viņa apelāciju.

2.4 Kā norādīts ombuda 2005. gada 3. marta vēstulē EPSO, kas nosūtīta saistībā ar sūdzību Nr. 578/2005/ELB, ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzēja 2004. gada 12. oktobra e-pasta vēstule nepārprotami bija paredzēta kā oficiāla EPSO adresēta apelācija pret tā lēmumu noraidīt sūdzības iesniedzēja pieteikumu konkursam. Viņš saprot, ka sūdzības iesniedzēja izvēlētā veidlapa, proti, ombuda sūdzības veidlapa, varētu būt mulsinoša EPSO.

2.5 Ombuds arī uzskata, ka, tā kā ir svarīgi, lai EPSO ātri izskatītu tam adresētās sūdzības, EPSO gadījumā, ja tas uzskata, ka tam "tikai informatīvos nolūkos" ir nosūtīta ombudam iesniegtās sūdzības kopija, būtu jāinformē attiecīgā persona, ka tas saprot, ka sūdzības kopija tam ir nosūtīta "tikai informatīvos nolūkos". Šāds pasākums dos attiecīgajai personai iespēju precizēt EPSO nosūtītās sarakstes statusu. Ombude turpmāk izteiks vēl vienu piezīmi.

2.6 Turklāt EPSO ir informēts par pieņemamības nosacījumiem, kas jāievēro, lai iesniegtu sūdzību Eiropas Ombudam, jo īpaši par to, ka pirms sūdzības iesniegšanas attiecīgajai iestādei vai struktūrai ir jāvēršas pēc "atbilstīgas iepriekšējas administratīvas pieejas". Ņemot vērā to, ka EPSO zināja, ka sūdzības iesniedzēja izvirzītie jautājumi tam vēl nebija darīti zināmi, citiem vārdiem sakot, tas zināja, ka sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis ombudam "atbilstīgu iepriekšēju administratīvu pieeju", ombuds uzskata, ka EPSO būtu vajadzējis mazāk saprast sūdzības iesniedzēja paziņojumu tam kā sūdzību ombudam. Kopumā EPSO zināšanām par ombuda procedūru būtu vajadzējis likt EPSO saprast, ka sūdzības iesniedzēja paziņojums bija EPSO adresēta apelācija, nevis ombudam adresēta sūdzība.

Saistībā ar iepriekš minēto ombuds norāda, ka paziņojuma par konkursu (9) pielikumā kandidātiem sniegtā informācija ir maldinoša, jo tā var likt kandidātiem uzskatīt, ka viņiem ir tieša piekļuve ombudam, iepriekš nepievēršoties EPSO ar "atbilstošu iepriekšēju administratīvu pieeju". Ombuds uzskata, ka šī informācija būtu jāpārskata, lai kandidātiem precizētu, ka viņi var iesniegt sūdzību ombudam tikai pēc tam, kad ir sazinājušies ar EPSO. Šajā sakarā ombuds izteiks vēl vienu piezīmi.

2.7 Visbeidzot, ombuds norāda, ka savā apelācijas sūdzībā sūdzības iesniedzējs cerēja, ka viņa rezultāti tiks atkārtoti izvērtēti un EPSO procedūras tiks pārskatītas un labotas, lai neradītu netaisnīgu attieksmi. Ombuds arī norāda, ka pēc viņa iesaistīšanās EPSO sazinājās ar atlases komisiju un iesniedza tai sūdzības iesniedzēja pārsūdzību. Viņš arī norāda, ka padome izskatīja sūdzības iesniedzēja apelāciju. Savā 2005. gada 16. marta vēstulē EPSO atbildēja pēc būtības uz jautājumiem, ko savā apelācijas sūdzībā bija izvirzījis sūdzības iesniedzējs.

Ombuds uzskata, ka ir nožēlojami, ka EPSO neizskatīja sūdzības iesniedzēja pārsūdzību pirms viņa paša iejaukšanās. Tomēr, tā kā uz sūdzības iesniedzēja apelācijas sūdzību ir sniegta atbilde, šķiet, ka turpmāka izmeklēšana par šo sūdzības aspektu nav nepieciešama.

3 Apgalvotā sūdzības iesniedzēja pieteikuma nepareiza izskatīšana

3.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viņa pieteikums nav pienācīgi izskatīts. Jo īpaši viņš apgalvoja, ka:

(A) EPSO viņu neinformēja, ka kandidātiem vajadzētu būt specializētiem kādā no konkursa jomām;

B) mutiskā pārbaudījuma laikā atlases komisija viņam uzdeva jautājumus par viņa kompetenci, kas viņu negatīvi ietekmēja;

(C) EPSO, pamatojoties uz savu CV, bija jāizlemj, vai viņš ir kvalificēts dalībai konkursā; EPSO veiktā viņa pirmā CV pārbaude lika viņam uzskatīt, ka viņš atbilst visiem nosacījumiem. Ņemot vērā EPSO ievēroto procedūru, viņš būtu sniedzis sīkāku informāciju CV, ko viņš iesniedza mutiskā pārbaudījuma laikā;

D) viņš kopumā ir ieguvis vismaz 61 punktu, un EPSO uzaicinājumā uz mutisko pārbaudījumu nav norādījis, ka šim pārbaudījumam ir atsevišķs minimālais punktu skaits;

(E) Atlases komisijai ir pārāk daudz pilnvaru atlases procesā, un tā var uzlikt veto pieteikumiem.

Katrs arguments tiks izskatīts atsevišķi.

(A) EPSO neinformēja sūdzības iesniedzēju, ka kandidātiem jābūt specializētiem kādā no konkursa jomām.

3.2 Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka EPSO nav sniedzis informāciju, saskaņā ar kuru kandidātiem būtu jābūt specializētiem vienā konkursa jomā. Sūdzības iesniedzējs par šo prasību uzzināja tikai mutiskā pārbaudījuma laikā, kad atlases komisijas loceklis uzdeva jautājumus saistībā ar savu specializēto jomu.

3.3 Savā atzinumā EPSO uzsvēra, ka paziņojumā par konkursu ir skaidri norādīts:

1. saskaņā ar A daļas 2. punktu (1. lauks) pretendentiem jābūt sekmīgi pabeigušiem pilnu universitātes līmeņa kursu un ieguvušiem grādu attiecīgajā priekšmetā;
2. saskaņā ar B daļas 1. punkta a) apakšpunktu šis a) tests ietvēra virkni jautājumu, lai novērtētu pretendentu speciālās zināšanas izvēlētajā jomā; un
3. saskaņā ar B daļas 3. punkta f) apakšpunktu mutiskais pārbaudījums ir vērsts arī uz pretendenta specializētajām zināšanām.

Saskaņā ar Kopienas tiesu iedibināto judikatūru (10) un Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem (11) paziņojuma par konkursu uzdevums ir sniegt ieinteresētajām personām pēc iespējas precīzāku informāciju par nosacījumiem, ar kādiem tās var pretendēt uz attiecīgo amatu. Šajā gadījumā rūpīga paziņojuma lasīšana būtu ļāvusi sūdzības iesniedzējam saprast, ka pieteikuma iesniedzējiem ir nepieciešamas specializētas zināšanas viņu izvēlētajā jomā.

Izņemot jautājumu par viņa statusu attiecībā uz militāro dienestu, visi jautājumi, ko atlases komisija uzdeva sūdzības iesniedzējam, attiecās uz jomām, kas uzskaitītas paziņojumā par konkursu. Padomes novērtējumā galvenā uzmanība tika pievērsta tikai sūdzības iesniedzēja zināšanām par šīm jomām.

EPSO atgādināja par savu 2005. gada 16. marta vēstuli sūdzības iesniedzējam, kurā viņam tika paskaidrots, ka, lai novērtētu kandidātu zināšanu līmeni un kvalitāti, atlases komisija centās katram kandidātam noteikt jomu(-as), par kuru(-ām) tā mutiskajā pārbaudījumā varētu uzdot jautājumus pēc būtības.

3.4 Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs pieteicās atklātajam konkursam EPSO/A/1/03, kura mērķis bija pieņemt darbā administratoru palīgus. Viņš arī norāda, ka konkurss bija sadalīts dažādās jomās. Sūdzības iesniedzējs izvēlējās 1. jomu “Eiropas publiskā pārvalde”. Saskaņā ar paziņojuma par konkursu A daļas 1. punktu pienākumi šajā jomā ietvers “analīzes veikšanu un administratīvu, konsultatīvu un uzraudzības pienākumu veikšanu saistībā ar Eiropas Savienības darbībām turpmāk minētajās jomās. (...)

joma: Eiropas publiskā pārvalde

• sagatavot, attīstīt un īstenot Kopienas iniciatīvas, tostarp strādāt pie konkrētu gadījumu izpētes, sagatavot ziņojumus, izstrādāt Kopienas tiesību aktus un lēmumus un piedalīties apspriedēs un sarunās Komisijā, ar uzņēmēju un citu interešu grupām dalībvalstīs un ar citām Kopienas iestādēm,
• piedalīties starptautiskās sarunās, īstenot divpusējus un daudzpusējus nolīgumus un pārvaldīt tirdzniecības vai attīstības politikas instrumentus,
• pārvaldīt un īstenot Kopienas politiku un rīcības programmas dažādās darbības jomās, tādās kā vienotais tirgus, ārējās attiecības, sociālās lietas, lauksaimniecība, struktūrpolitika, transports, vide un informācija,
• cilvēkresursu, tostarp apmācības, pārvaldība,
• vadīt projektus,
• finanšu resursu pārvaldība un uzraudzība,
• īstenot komunikācijas un informācijas politiku. (...)

Iestādes īpašu nozīmi piešķir pieteikuma iesniedzēju spējai izprast visu veidu problēmas, kas bieži vien ir sarežģītas, ātri reaģēt uz mainīgiem apstākļiem un efektīvi sazināties. [Pieteikuma iesniedzējiem] būs jāizrāda iniciatīva un iztēle un jābūt ļoti motivētiem. [Kandidātiem] vajadzētu būt iespējai bieži strādāt saspringtos apstākļos gan [savā], gan komandā un pielāgoties daudzkultūru darba videi. [Kandidātiem] jābūt gataviem attīstīt [savas] profesionālās prasmes visā [ viņu] karjeras laikā."

Ombuds arī norāda, ka prasības, lai pieteiktos konkursam, bija šādas:

1. "[pretendenti] ir sekmīgi pabeiguši pilnu universitātes līmeņa kursu un ieguvuši grādu attiecīgā mācību priekšmetā"
2. "profesionālā pieredze nav nepieciešama".

Visbeidzot, ombuds norāda, ka konkurss sastāvēja no šādiem testiem:

1. pārbaudījums a) ", kas ietver virkni jautājumu ar atbilžu variantiem, lai novērtētu [pretendentu] speciālās zināšanas [] izvēlētajā jomā",
2. pārbaudījums d) “izvēlētajā priekšmetā izvēlētajā jomā, lai pārbaudītu [pretendentu] speciālās zināšanas, izpratnes prasmes un spēju analizēt un apkopot, kā arī spēju izstrādāt”,
3. mutiskais pārbaudījums f), kas sastāv no " intervijas ar atlases komisiju vienā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām (...), lai novērtētu [pretendentu] piemērotību A daļas I punktā aprakstīto pienākumu veikšanai. Intervijā uzmanība tiek pievērsta arī [kandidātu] speciālajām zināšanām, [viņu] zināšanām par Eiropas integrācijas un Kopienas politikas galvenajām norisēm un [viņu] spējai pielāgoties daudzkultūru darba videi.”

3.5 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka konkursam bija nepieciešams, lai kandidāti būtu specializējušies vienā jomā, un paziņojumā par konkursu tika sniegta atbilstoša informācija par šo jautājumu. Tāpēc ombuds nekonstatē administratīvas kļūmes attiecībā uz šo sūdzības aspektu.

B) Mutiskā pārbaudījuma laikā atlases komisija uzdeva sūdzības iesniedzējam jautājumus par viņa kompetenci, kas viņam radīja nelabvēlīgas sekas.

3.6 Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka mutiskā pārbaudījuma laikā viens no atlases komisijas locekļiem pamanīja, ka viņam, šķiet, nav specializētas jomas, un paskaidroja, ka viņam būtu grūti atrast amatu ES iestādē. Šī piezīme radīja nelabvēlīgas sekas sūdzības iesniedzējam, ietekmēja viņa sniegumu testa laikā un, viņaprāt, radīja netaisnīgu attieksmi.

3.7 Savā atzinumā EPSO norādīja, ka, izņemot jautājumu par viņa statusu militārajā dienestā, visi jautājumi, ko atlases komisija uzdeva sūdzības iesniedzējam, attiecas uz jomām, kas uzskaitītas paziņojumā par konkursu. Padomes novērtējumā galvenā uzmanība tika pievērsta tikai sūdzības iesniedzēja zināšanām par šīm jomām. EPSO atsaucās uz savu 2005. gada 16. marta vēstuli, kurā tas norādīja, ka padomes priekšsēdētājs nav izteicis nekādus komentārus par sūdzības iesniedzēja specializācijas trūkumu.

3.8 Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzēja izvēlētā konkursa specializētā joma bija Eiropas publiskā pārvalde. Viņš uzskata, ka konkursa tvērumā neietilpst neviena specializācijas apakškategorija. Ombuds uzskata, ka atlases komisijai nebūtu bijis lietderīgi Eiropas publiskās pārvaldes administratoru palīgu intervijās ierosināt, ka kandidātiem, kuriem nav specializētas jomas, būtu grūti atrast amatus ES iestādēs. Tomēr viņš uzskata, ka kolēģija būtu varējusi pieprasīt kandidātiem norādīt savu specializēto jomu, ja pieprasījuma mērķis būtu atrast kandidātu interešu jomas, par kurām kolēģija uzdotu jautājumus.

Savā 2005. gada 16. marta vēstulē sūdzības iesniedzējam EPSO norādīja, ka atlases komisijas priekšsēdētājs kategoriski noliedza, ka būtu sniedzis komentārus par specializācijas trūkumu, un ka atlases komisija centās noteikt vienu vai vairākas jomas katram kandidātam, lai palīdzētu tai uzdot jautājumus. Tā piebilda, ka attiecībā uz katru interviju kolēģijai ir mierīga un pieklājīga attieksme pret kandidātiem un tās vienīgais mērķis ir mēģināt atrast tos kandidātus, kuriem ir pierādīta augstākā līmeņa kompetence, efektivitāte un godīgums, kā tas ir paredzēts paziņojumā par konkursu un prasīts Civildienesta noteikumos. Pārbaudot EPSO lietas materiālus, ombuds pārbaudīja dokumentu, kurā uzskaitīti jautājumi, kas mutiskā pārbaudījuma laikā tika uzdoti sūdzības iesniedzējam.

Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem sūdzības iesniedzēja un EPSO argumentiem un uz viņa veikto lietas materiālu pārbaudi, ombuds konstatē, ka nav pierādījumu tam, ka atlases komisijas priekšsēdētājs būtu izteicis piezīmes, ko viņam piedēvējis sūdzības iesniedzējs. Tāpēc ombuds nekonstatē administratīvas kļūmes attiecībā uz šo sūdzības aspektu.

(C) EPSO, pamatojoties uz savu CV, bija jāizlemj, vai viņš ir kvalificēts dalībai konkursā.

3.9 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EPSO, pamatojoties uz CV, ko viņš iesniedza konkursa iepriekšējā posmā, proti, 2004. gada 26. februārī, bija jāizlemj, vai viņa pieteikums ir derīgs. EPSO veiktā viņa pirmā CV pārbaude lika viņam uzskatīt, ka viņš atbilst visiem nosacījumiem. Ņemot vērā EPSO ievēroto procedūru, viņš būtu iesniedzis detalizētāku CV nekā mutiskajā pārbaudījumā.

3.10 Savā atzinumā EPSO paskaidroja, ka sūdzības iesniedzēja prasība neatbilst pašreizējam pienākumu sadalījumam starp iecēlējinstitūciju, kas nosaka konkursa paziņojuma noteikumus, no vienas puses, un atlases komisiju, kas izveido to kandidātu sarakstu, kuri pielaisti pārbaudījumiem, no otras puses (12). Nav pieņemts neviens lēmums, kas nelabvēlīgi ietekmētu sūdzības iesniedzēju attiecībā uz viņa pielaišanu, jo i) viņam tika lūgts aizpildīt oficiālo pieteikuma veidlapu, kuru viņš savā sūdzībā min kā savu pirmo CV, un ii) viņš tika pielaists pārbaudījumiem, jo atbilda paziņojumā paredzētajiem nosacījumiem.

3.11 Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos uzskatīja, ka, ja EPSO būtu viņu diskvalificējis pēc tam, kad bija pārbaudījis CV, ko viņš bija iesniedzis pēc rakstiskajiem pārbaudījumiem, EPSO nostāja būtu skaidrāka.

3.12 No vēstuļu apmaiņas starp sūdzības iesniedzēju un EPSO ombuds saprot, ka sūdzības iesniedzēja aizpildītā pieteikuma veidlapa tika izmantota, lai izlemtu, vai kandidāti atbilst piemērotības kritērijiem. Ombuds arī saprot, ka pirms mutiskā pārbaudījuma kandidātiem bija jānosūta CV, lai atlases komisijas rīcībā būtu atjaunināta informācija par katru kandidātu, uz kuru atlases komisija varēja atsaukties, aicinot kandidātus uzstāties mutiskā pārbaudījuma laikā.

3.13 Ombuds norāda, ka saskaņā ar paziņojumu par konkursu:

"Atlases komisija aicinās uz pārbaudījumiem tos kandidātus, kuri atbilst vispārīgajiem noteikumiem (...), pēc tam, kad EPSO būs veicis sākotnējo piemērotības pārbaudi, pamatojoties uz reģistrācijas veidlapā sniegto informāciju. (...) d) un e) pārbaudījumus atzīmēs tikai tiem pretendentiem, kuri atbilst trim nosacījumiem:

i) katrā priekšatlases testā (a), (b) un (c) viņi ir ieguvuši nepieciešamo punktu minimumu;

ii) viņi šajos testos iegūst vienu no [60] labākajiem vērtējumiem; un

iii) tie atbilst visiem uzņemšanas nosacījumiem. (...) Pēc tam šie pretendenti tiks lūgti iesniegt pilnu pieteikumu, lai tos, iespējams, pielaistu konkursam. Pēc tam atlases komisija novērtē to kandidātu rakstiskos pārbaudījumus, kuri atbilst visiem nosacījumiem dalībai konkursā. Tie, kas ieguvuši [40] labākos punktus (no visiem tiem, kas ieguvuši nepieciešamo punktu minimumu rakstiskajos pārbaudījumos (d) un (e)), tiks aicināti piedalīties mutiskajos pārbaudījumos (f)”.

3.14 Ombuds norāda, ka atlases komisija ievēroja paziņojumā par konkursu aprakstīto procedūru un, uzskatot, ka sūdzības iesniedzējs atbilst pielaišanas nosacījumiem, uzaicināja viņu uz mutisko pārbaudījumu. Tāpēc ombuds nekonstatē administratīvas kļūmes attiecībā uz šo sūdzības aspektu.

D) Sūdzības iesniedzējs kopumā ieguva nepieciešamo punktu minimumu 61 punkta apmērā, un EPSO uzaicinājumā uz mutisko pārbaudījumu nenorādīja, ka šim pārbaudījumam ir atsevišķs nepieciešamais punktu minimums.

3.15 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, lai gan mutiskajā pārbaudījumā viņš ir ieguvis nepietiekamu punktu skaitu, viņš tomēr ir ieguvis 61 punktu, kas atbilst nepieciešamajam minimālajam punktu skaitam, lai viņu iekļautu rezerves sarakstā. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka uzaicinājumā būtu labāk norādīt, ka mutiskajam pārbaudījumam ir atsevišķs nepieciešamais punktu minimums.

3.16 Savos atzinumos EPSO paskaidroja, ka nosacījums par minimālo punktu skaitu mutiskajā pārbaudījumā ir skaidri paredzēts paziņojuma par konkursu B daļas 3. punkta f) apakšpunktā.

Kā paskaidrots sūdzības iesniedzējam 2005. gada 27. aprīlī, lai kandidātu iekļautu veiksmīgo kandidātu sarakstā, bija jāizpilda trīs nosacījumi: 1) jābūt vismaz minimālajam punktu skaitam rakstiskajos pārbaudījumos, 2) jābūt vismaz minimālajam punktu skaitam mutiskajā pārbaudījumā un 3) jābūt starp kandidātiem, kas ieguvuši lielāko kopējo punktu skaitu rakstiskajos un mutiskajos pārbaudījumos. Sūdzības iesniedzējs neizpildīja otro nosacījumu.

Uzaicinājumos uz pārbaudījumiem nekad nav ietverts atgādinājums kandidātiem, ka ir nepieciešamais punktu minimums, jo šī informācija jau būs publicēta paziņojumā par konkursu.

Ombuds norāda, ka saskaņā ar paziņojuma par konkursu B daļas 3. punktu attiecībā uz mutisko pārbaudījumu "[t]is pārbaudījums tiks vērtēts no 40 punktiem (nepieciešamais minimums: 20)" un ka saskaņā ar B daļas 5. punktu " konkursa beigās no visiem kandidātiem, kas visos rakstiskajos un mutiskajos pārbaudījumos ieguvuši vislielāko punktu skaitu (NB! katrā pārbaudījumā jāiegūst arī nepieciešamais punktu minimums), atlases komisijas izveidos veiksmīgo kandidātu sarakstus. Ombuds uzskata, ka paziņojumā bija sniegta pietiekama informācija par mutiskā pārbaudījuma minimālo punktu skaitu un ka uzaicinājumā uz mutisko pārbaudījumu šāda informācija nebija jāatkārto. Viņš nekonstatē administratīvas kļūmes attiecībā uz šo sūdzības aspektu.

(E) Atlases komisijai ir pārāk daudz pilnvaru atlases procesā, un tā var uzlikt veto pieteikumiem

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka atlases komisija bija ļoti spēcīga, jo tā i) piešķīra 40 punktus no 90, t. i., 44 % no kopējā vērtējuma; un ii) bija reāls veto.

3.19 Savā atzinumā EPSO uzsvēra, ka saskaņā ar Kopienas tiesu iedibināto judikatūru (13) konkursa atlases komisijai ir plaša rīcības brīvība, vērtējot kandidātu sniegumu. Pārbaudījuma norises procedūras var izmeklēt tikai tiktāl, ciktāl tas nepieciešams, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem un kandidātu objektīvu izvēli.

No sūdzības iesniedzēja lietas materiāliem ir skaidrs, ka atlases komisija, veicot kandidātu snieguma salīdzinošu novērtējumu mutiskajā pārbaudījumā, balstījās tikai uz paziņojumā par konkursu noteiktajiem kritērijiem un ka sūdzības iesniedzēja prasmes tika novērtētas saskaņā ar šiem kritērijiem, tādējādi nodrošinot, ka katra komisijas locekļa subjektīvais novērtējums, kas izteikts padomes kolektīvajā spriedumā, nevar novest pie patvaļīga lēmuma.

Kā skaidri norādīts judikatūrā, atlases komisijas vērtējums ir tās vērtējuma izpausme attiecībā uz katru kandidātu. Vienīgais būtiskais nosacījums atlases komisijai ir tāds, ka, lai nodrošinātu zināmu konsekvenci vērtējumos, tās locekļiem ir jāvadās pēc vērtēšanas kritērijiem, kas pieņemti saskaņā ar paziņojumu par konkursu.

Atlases komisijai ir jāizlemj, vai kandidāts spēj veikt paziņojumā par konkursu uzskaitītos uzdevumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu prasībām.

3.20 Ombuds atgādina, ka saskaņā ar paziņojumu par konkursu secīgie konkursa posmi (1. joma) bija šādi:

1. priekšatlases testi a), b) un c);
2. rakstveida pārbaudījumi (d) un (e);
3. Pilna pieteikuma iesniegšana. un e) pārbaudījumi tika atzīmēti tikai tiem kandidātiem, kuri katrā priekšatlases pārbaudījumā ieguva nepieciešamo minimālo punktu skaitu, 60 labākos punktus šajos pārbaudījumos un atbilda pielaišanas nosacījumiem;
4. Mutisks tests. Kandidātiem, kuri rakstiskajos pārbaudījumos ieguva nepieciešamo punktu minimumu un 40 labākos punktus, tika lūgts piedalīties mutiskajā pārbaudījumā;
5. Rezerves saraksts. 25 kandidāti, kuri rakstiskajos un mutiskajos pārbaudījumos ieguva nepieciešamo minimālo punktu skaitu un augstāko punktu skaitu šajos pārbaudījumos, tika iekļauti rezerves sarakstā.

Viņš arī atgādina, ka dažādo pārbaudījumu punktu skaits ir paredzēts paziņojumā par konkursu; tas ir, 40 punkti par a) testu ar minimālo punktu skaitu 20; 20 punkti b) testā ar minimālo punktu skaitu 10; 40 punkti par c) testu ar minimālo punktu skaitu 20; 40 punkti par d) testu ar minimālo punktu skaitu 20; 10 punkti par e) testu ar minimālo punktu skaitu 8; un 40 punkti mutiskajā pārbaudījumā ar minimālo punktu skaitu 20 punkti.

3.21 Ombuds norāda, ka EPSO ir rīcības brīvība noteikt katra konkursa struktūru un dažādos posmus (14). Tādējādi EPSO var nolemt, ka pirms kandidāta vārda iekļaušanas rezerves sarakstā ir jānokārto viens vai vairāki posmi. Ombuds norāda, ka šajā konkrētajā jautājumā ir skaidrs paziņojums par konkursu, kas veido tā tiesisko regulējumu. Ombuds uzskata, ka šā konkursa struktūra nozīmēja, ka atlases komisijai bija tiesības pieprasīt, lai kandidāti mutiskajā eksāmenā iegūtu minimālo punktu skaitu iekļaušanai rezerves sarakstā. Tādējādi kandidātus, kuri neieguva minimālo punktu skaitu mutiskajā eksāmenā, varēja pamatoti izslēgt no rezerves saraksta. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds nekonstatē administratīvas kļūmes attiecībā uz šo sūdzības aspektu.

4 Apgalvotā netaisnīgā attieksme

4.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka konkursa laikā pret viņu izturējās netaisnīgi.

4.2 EPSO uzsvēra, ka Civildienesta noteikumi oficiāli aizliedz jebkāda veida diskrimināciju un ka konkursu atlases komisijām ir jāievēro arī Civildienesta noteikumos noteiktie principi. EPSO atgādināja ombudam, ka padomju objektivitāte ir viens no pamatprincipiem, kas ir konkursu noteikumu pamatā.

4.3 Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs nav sniedzis pierādījumus par šādu netaisnīgu attieksmi. Turklāt, pamatojoties uz savu pārbaudi, ombuds nav atradis pierādījumus tam, ka attieksme pret sūdzības iesniedzēju būtu bijusi netaisnīga. Tāpēc ombuds nekonstatē administratīvas kļūmes attiecībā uz šo sūdzības aspektu.

5 Diskriminācija

5.1 Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs izsaka dažus apgalvojumus par diskrimināciju. Viņš iepriekš ir saskāries ar diskrimināciju savas seksuālās orientācijas un profesionālās karjeras dēļ. Sūdzības iesniedzējs jo īpaši norādīja, ka viņa valdība viņu diskriminēja tāpēc, ka viņš ir Kipras grieķis, un viņa seksuālās orientācijas dēļ.

EPSO atbildēja uz šiem apgalvojumiem, paskaidrojot, ka Civildienesta noteikumi aizliedz jebkādu diskrimināciju jebkāda iemesla dēļ, piemēram, dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu, piederības nacionālajai minoritātei, labklājības, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Šie noteikumi attiecas uz visiem Kopienas ierēdņiem, tostarp atlases komisiju locekļiem.

Ombuds ļoti nopietni uztver paziņojumus par diskrimināciju un padziļināti izmeklē šādus paziņojumus. Tomēr šīs izmeklēšanas gaitā viņš neatrada pierādījumus, kas liecinātu, ka EPSO būtu diskriminējis sūdzības iesniedzēju.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka EPSO nav pieļāvis administratīvas kļūmes. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī EPSO direktors.

Turpmākās darbības

Ombuds uzskata, ka, tā kā ir svarīgi, lai EPSO ātri izskatītu tam adresētās sūdzības, tam gadījumā, ja tas uzskata, ka tam "tikai informatīvos nolūkos" ir nosūtīta ombudam iesniegtās sūdzības kopija, būtu jāinformē attiecīgā persona, ka EPSO uzskata, ka tam "tikai informatīvos nolūkos" ir nosūtīta sūdzības kopija " . Šāds pasākums dos attiecīgajai personai iespēju precizēt EPSO nosūtītās sarakstes statusu.

Turklāt EPSO ir informēts par pieņemamības nosacījumiem, kas jāievēro, lai iesniegtu sūdzību Eiropas Ombudam, jo īpaši par to, ka pirms sūdzības iesniegšanas attiecīgajai iestādei vai struktūrai būtu jāvēršas "pienācīgā iepriekšējā administratīvā procedūrā". Ņemot vērā to, ka EPSO zināja, ka sūdzības iesniedzējs tam vēl nav darījis zināmus sūdzības iesniedzēja izvirzītos jautājumus, citiem vārdiem sakot, tas zināja, ka sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis ombudam "atbilstīgu iepriekšēju administratīvu pieeju", ombuds uzskata, ka EPSO būtu vajadzējis mazāk saprast sūdzības iesniedzēja paziņojumu tam kā sūdzību ombudam. Kopumā EPSO zināšanām par ombuda procedūru būtu vajadzējis tam likt saprast, ka sūdzības iesniedzēja paziņojums bija EPSO adresēta apelācija, nevis ombudam adresēta sūdzība. Saistībā ar iepriekš minēto ombuds norāda, ka informācija, kas sniegta kandidātiem paziņojuma par konkursu pielikumā, ir maldinoša, jo tā var likt kandidātiem uzskatīt, ka viņiem ir tieša piekļuve ombudam, iepriekš nevēršoties pie EPSO ar "atbilstošu iepriekšēju administratīvu pieeju". Ombuds uzskata, ka šī informācija būtu jāpārskata, lai precizētu, ka kandidāti var iesniegt sūdzību ombudam tikai pēc tam, kad ir sazinājušies ar EPSO.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) OV 2003, C120 A.

(2) 1979. gada 12. jūlija spriedums lietā 255/78 Anselme u.c./Komisija (Recueil, 2323. lpp.).

(3) Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. pants.

(4) Civildienesta noteikumu III pielikuma 4. un 5. pants.

(5) Spriedums lietā T-146/99 Teixeira Neves/Tiesa (Recueil FP, I-A-159. un II-731. lpp., 41.–42. punkts); Spriedums lietā 228/86 Goossens u.c./Komisija (Recueil 1988, 1819. lpp., 14. punkts).

(6) 1.d pants.

(7) Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. pants.

(8) Saskaņā ar 2. pantu 2002. gada 25. jūlija Lēmumā, ar ko izveido Eiropas Personāla atlases biroju, pilnvaras iecelt valdes locekļus ir deleģētas EPSO ar Civildienesta noteikumu 30. pantu.

(9) Paziņojuma par konkursu pielikumā ar nosaukumu “Pieprasījumi pārskatīt pieteikumus — pārsūdzības procedūras — sūdzība Eiropas Ombudam” ir noteikts: "Ja kādā konkursa posmā uzskatāt, ka konkrēts lēmums ir ietekmējis jūsu intereses, varat i) sazināties ar EPSO, kas šo informāciju nodos atlases komisijas priekšsēdētājam, ii) sākt kādu no pārsūdzības procedūrām vai iii) iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam" .

(10) 1979. gada 12. jūlija spriedums lietā 255/78 Anselme u.c. (Recueil, 2323. lpp.).

(11) Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. pants.

(12) Civildienesta noteikumu III pielikuma 4. un 5. pants.

(13) Lieta T-146/99 Teixera Neves pret Tiesu, 2000, ECR-SC I-A-159 un II-731, 41.-42. punkts; Spriedums lietā 228/86 Goossens u.c./Komisija (Recueil 1988, 1819. lpp., 14. punkts).

(14) Sk. 2006. gada 31. janvāra spriedumu lietā T-293/03 Giulietti / Komisija (Krājumā vēl nav publicēts, 63. punkts).