Strasbūrā, 2006. gada 13. decembrī

Cienītā G. kundze!

2005. gada 4. maijā Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas Ombudam pret Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO) par Jūsu dalību atklātajā konkursā EPSO/LA/18/04, kas paredzēts itāļu valodas tulkotāju palīgiem (1).

2005. gada 14. jūnijā Jūs pārsūtījāt man iepriekš minētā atklātā konkursa ietvaros notikušās sarakstes starp Jums un EPSO kopiju. 2005. gada 20. jūnijā es pārsūtīju sūdzību EPSO direktoram. EPSO 2005. gada 14. septembrī nosūtīja man sava atzinuma tulkojumu itāļu valodā, ko es jums pārsūtīju 2005. gada 21. septembrī ar aicinājumu sniegt apsvērumus, kurus jūs man iesniedzāt 2005. gada 18. septembrī.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Pamatojoties uz informāciju, kas iesniegta kopā ar sūdzību, attiecīgos faktus var apkopot šādi.

Sūdzības iesniedzējs piedalījās atklātajā konkursā EPSO/LA/18/04 itāļu valodas tulkotāju asistentiem. Viņa nokārtoja priekšatlases testus, un tāpēc atlases komisija koriģēja viņas rakstiskos testus. Ar 2005. gada 21. marta vēstuli EPSO informēja sūdzības iesniedzēju, ka, tā kā viņa nav izturējusi c) rakstisko pārbaudījumu, komisija viņu ir izslēgusi no atklātā konkursa. Sūdzības iesniedzēja savā testā faktiski bija ieguvusi 16 punktus no 40, un minimālais nepieciešamais punktu skaits bija 20. Savā vēstulē EPSO arī informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņas tests ir labots saskaņā ar sīki izstrādātām pamatnostādnēm, ko paredzējusi kolēģija, un ka par katru kļūdu vai izlaidumu tulkojumā un atkarībā no katras kļūdas smaguma no maksimālā 40 punktu skaita, ko viņa būtu varējusi iegūt, ir atskaitīts noteikts punktu skaits.

Sūdzības iesniedzēja 2005. gada 22. aprīlī lūdza EPSO piekļuvi viņas labotajam testam vai saņemt vienu vai vairākus pareizus tulkojumus, lai saprastu viņas kļūdas.

Savā 2005. gada 2. maija atbildē EPSO norādīja, ka savā darbā tas ievēro piekļuves dokumentiem un pārredzamības principus, kā arī atlases komisijas darba konfidencialitātes principu. Saskaņā ar Eiropas Ombuda pieeju attiecīgajam jautājumam EPSO ļāva kandidātiem, kuri to pieprasīja, piekļūt saviem sākotnējiem testiem un kolēģijas sagatavotajai novērtējuma lapai.

EPSO arī norādīja, ka, ņemot vērā atlases komisijas darba slepenības principu, kas noteikts Civildienesta noteikumu 6. pantā un ko noteikusi Tiesa, sūdzības iesniedzējam nosūtītie dokumenti bija vienīgie dokumenti, kurus atlases komisijas varēja darīt pieejamus kandidātiem. Visbeidzot, EPSO uzsvēra, ka šīm dokumentu kategorijām nav piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (2) ("Regula 1049/2001").

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja lietu EPSO norādīja, ka atklātā konkursa EPSO/LA/18/04 gadījumā katra pārbaudījuma novērtējums tika veikts, pamatojoties uz atlases komisijas izstrādāto korekcijas skalu (“korekcijas režģis”). Ņemot vērā, ka attiecīgā lapa bija daļa no padomes lēmumu pieņemšanas procesa, tā bija konfidenciāla un tādējādi nebija pieejama kandidātiem.

Sūdzības iesniedzēja savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka EPSO pieņemtais lēmums nepiešķirt viņai piekļuvi viņas atzīmētā rakstiskā pārbaudījuma kopijai un atlases komisijas izstrādātajai korekcijas tabulai ir netaisnīgs un diskriminējošs attiecībā uz atklātā konkursa EPSO/LA/18/04 kandidātiem.

Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka EPSO viņai būtu jāizsniedz viņas marķētā rakstiskā pārbaudījuma kopija un korekcijas skalas kopija vai c) pārbaudījuma pareiza tulkojuma kopija.

Pieprasījums

EPSO atzinums

Atzinumā par sūdzības iesniedzēju EPSO norādīja šādus punktus.

Sūdzības iesniedzējs piedalījās atklātajā konkursā EPSO/LA/18/04 itāļu valodas tulkotāju asistentiem.

Priekšatlases testus a) un b) veica sūdzības iesniedzēja savā pieteikumā izvēlētajā 2. valodā. Tests a) ietvēra virkni jautājumu ar atbilžu variantiem, kas bija paredzēti, lai novērtētu kandidāta vispārējās spējas, jo īpaši viņa mutiskās domāšanas prasmes. Maksimālais punktu skaits šajā testā bija 20, minimālais nepieciešamais minimums, lai iegūtu nepieciešamo minimālo punktu skaitu, ir 10 . Tests b) ietvēra vairākus jautājumus ar atbilžu variantiem, kuru mērķis bija novērtēt kandidāta zināšanas par Eiropas apvienošanās procesa galvenajām norisēm un dažādām Kopienas politikas jomām. Maksimālais punktu skaits šajā testā bija 10, minimālais punktu skaits, kas nepieciešams, lai sekmīgi nokārtotu testu, ir 5.

Organizatorisku iemeslu dēļ rakstveida pārbaudījumi c) un d) notika tajā pašā dienā. Tests c), kas ļāva izmantot neelektronisku vārdnīcu, sastāvēja no aptuveni 45 rindu gara vispārēja teksta tulkojuma kandidāta galvenajā valodā, kas attiecās uz Eiropas Savienības darbību un tika sagatavots kandidāta izvēlētajā valodā priekšatlases pārbaudījumiem. Tests d) sastāvēja no aptuveni 45 rindiņu gara vispārīga teksta tulkojuma kandidāta galvenajā valodā, izmantojot neelektronisku vārdnīcu, kas attiecās uz Eiropas Savienības darbību un bija sagatavots vienā no valodām, kuras minētas paziņojuma par konkursu A.II.3. punkta c) apakšpunktā. Šī valoda nevar būt valoda, ko kandidāts izvēlējies priekšatlases pārbaudījumiem un rakstiskajam pārbaudījumam c). Maksimālais punktu skaits katrā no rakstiskajiem pārbaudījumiem bija 40, minimālais nepieciešamais punktu skaits, lai iegūtu vismaz 20 punktus.

Sūdzības iesniedzējs ieguva vienu no 210 augstākajiem punktiem a) un b) testā kopā, kā arī minimālo punktu skaitu katrā no tiem. Turklāt viņa atbilda atklātā konkursa pieņemamības nosacījumiem. Tāpēc atlases komisija laboja viņas rakstisko pārbaudījumu c) saskaņā ar paziņojuma par konkursu B.2. punktu. Sūdzības iesniedzējs c) testā ieguva 16 punktus no 40 punktiem. Tā kā nepieciešamais minimums, lai iegūtu nepieciešamo minimālo punktu skaitu, bija 20, padome neizlaboja sūdzības iesniedzējas rakstisko pārbaudījumu d) un līdz ar to nepieļāva viņas dalību mutiskajā pārbaudījumā.

Ar 2005. gada 21. marta vēstuli EPSO informēja sūdzības iesniedzēju par priekšatlases pārbaudījumu un c) rakstiskā pārbaudījuma rezultātiem. Tajā pašā vēstulē EPSO atlases komisijas vārdā arī informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņas rakstisko pārbaudījumu c) anonīmi ir izlabojuši vismaz divi specializēti vērtētāji, kuru galvenā valoda bija valoda, ko sūdzības iesniedzēja bija izvēlējusies attiecīgā pārbaudījuma kārtošanai, un piebilda, ka labojumi ir veikti, pamatojoties uz norādījumiem, ko vērtēšanas komisija bija sniegusi pirms pārbaudījuma. Vēstulē bija arī norādīts, ka par katru kļūdu vai izlaidumu tulkojumā un atkarībā no attiecīgās kļūdas vai izlaiduma smaguma tika atskaitīts noteikts punktu skaits.

Pēc sūdzības iesniedzējas 2005. gada 22. aprīļa pieprasījuma piekļūt viņas labotajam testam vai saņemt vienu vai vairākus pareizus tulkojumus, lai saprastu viņas kļūdas, EPSO viņai atbildēja 2005. gada 2. maijā. Savā atbildē EPSO informēja sūdzības iesniedzēju, ka tas piešķir kandidātiem piekļuvi viņu sākotnējiem eksaminācijas dokumentiem, kā arī atlases komisijas sagatavotajai novērtējuma lapai. Tāpēc abu dokumentu kopijas tika nosūtītas sūdzības iesniedzējam. Sūdzības iesniedzēja 2005. gada 4. maijā uzrakstīja vēl vienu paziņojumu EPSO, vēlreiz pieprasot pareiza tulkojuma parauga kopiju, lai saprastu savas kļūdas un uzlabotu savu sniegumu, ņemot vērā viņas iespējamo dalību turpmākajos konkursos. EPSO 2005. gada 10. maijā informēja sūdzības iesniedzēju, ka nav c) pārbaudījuma tulkojuma parauga.

Attiecībā uz apgalvojumu un sūdzību, ko sūdzības iesniedzēja iesniedza savā sūdzībā ombudam, EPSO uzsvēra, ka savā 2005. gada 2. maija paziņojumā tas informēja sūdzības iesniedzēju, ka kandidātiem, kuri piedalās atklātā konkursā, var piekļūt savu sākotnējo testu kopijai un atlases komisijas sagatavotās novērtējuma lapas kopijai.

EPSO arī atgādināja, ka saskaņā ar judikatūru šajā jautājumā un kā norādījis ombuds savā lēmumā par sūdzību 324/2003/MF (3), nav noteikuma, kas atlases komisijai uzliktu par pienākumu izdarīt piezīmes kandidāta pārbaudījuma eksemplārā, un ka labojumiem nav jābūt iekļautiem kandidāta pārbaudījuma eksemplārā. Turklāt vērtējums pats par sevi ir pietiekams pamatojums novērtējumam, ko komisija veic, vērtējot kandidātu testus atklātā konkursā. Turklāt EPSO piebilda, ka testu koriģēšanai izmantotajai metodei būtu jāgarantē, ka pirmā marķiera veiktās korekcijas neietekmē attiecīgā testa novērtējumu, ko veic cits marķieris (4).

Attiecībā uz procedūru, kas tika izmantota rakstisko pārbaudījumu labošanai tulkošanas jomā, EPSO paskaidroja, ka katru pārbaudījumu anonīmi laboja vismaz divi marķieri, kas pildīja padomdevēja pienākumus. Lai varētu novērtēt un salīdzināt kandidātu veikto tulkojumu kvalitāti, atlases komisija bija noteikusi noteiktu skaitu korekcijas kritēriju un sagatavojusi iespējamo kļūdu sarakstu: nozīmes kļūdas, izlaidumi, gramatikas, vārdu krājuma, pareizrakstības, pieturzīmju vai sintakses kļūdas. Šīs kļūdas tika sodītas ar noteiktu punktu skaitu atkarībā no kļūdas smaguma. No otras puses, padome būtu varējusi piešķirt pozitīvus punktus arī ļoti kvalitatīva tulkojuma gadījumā. Lai virzītu marķierus darbā, padome tiem bija sniegusi norādījumus un korekcijas kritērijus, ko tā bija noteikusi pirms testiem.

Pēc tam, kad atlases komisija bija ņēmusi vērā vērtētāju piezīmes un pārbaudījusi korekcijas kritēriju pareizu piemērošanu, tā pieņēma lēmumu par katra pārbaudījuma galīgo atzīmi un reģistrēja to vērtēšanas lapā, kas atbilst attiecīgajam pārbaudījumam. Ja kandidāti to pieprasīja, viņiem izsniedza šo lapu.

EPSO arī piebilda, ka, nosakot kritērijus, kas tika taisnīgi piemēroti katras testa korekcijas laikā, atlases komisija varēja taisnīgi un viendabīgi veikt visu kandidātu snieguma salīdzinošu pārbaudi. Turpinājumā tā norādīja, ka padome ir vienīgā kompetentā iestāde, kas lemj par kandidāta pielaišanu attiecīgā konkursa nākamajam posmam.

Konkrētāk, attiecībā uz sūdzības iesniedzējas testu EPSO norādīja, ka atlases komisija viņas tulkojumu ir atzinusi par nepietiekamu, ņemot vērā daudzos trūkumus attiecībā uz izcelsmes valodas zināšanām un tekstu sagatavošanu galvenajā valodā. Reālos darba apstākļos būtu bijusi nepieciešama ļoti izsmeļoša pārstrādāšana.

EPSO uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējai iesniegtajā novērtējuma lapā bija pietiekama informācija, lai paskaidrotu iemeslus, kuru dēļ atlases komisija viņai par viņas testu bija piešķīrusi zemāku punktu skaitu nekā minimālais prasītais punktu skaits. Turklāt EPSO norādīja, ka kolēģijai nekādā gadījumā nav pienākuma paskaidrot, kādā veidā kandidāta sniegums nav bijis pietiekams, vai sniegt sīkākus novērtējuma iemeslus, piemēram, norādot, kurā konkrētā pārbaudījuma punktā kandidāts ir pieļāvis konkrētu kļūdu.

Tomēr EPSO pauda cerību, ka tā komentāri par šo sūdzību ļaus sūdzības iesniedzējai labāk izprast atlases komisijas izmantoto darba metodi, labojot viņas testu un lemjot par viņas rezultātiem.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja lūgumu saņemt c) pārbaudījuma pareizā tulkojuma kopiju EPSO uzsvēra, ka atlases komisija nav sagatavojusi tulkojuma paraugu, ņemot vērā to, ka nebija iespējams neviens pareizs tulkojums. Padome bija noteikusi tikai kritērijus, pēc kuriem vadīties marķieru darbā. EPSO arī uzsvēra atšķirību starp pārbaudījumu, lai pārbaudītu kandidāta piemērotību attiecīgajā jomā, un tādu konkursu kā tas, kurā piedalījās sūdzības iesniedzējs. Šādā konkursā padome centās atrast labākos tulkotājus. Šo rezultātu varēja sasniegt, tikai veicot visu kandidātu veikto testu salīdzinošu novērtējumu.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzējas apgalvojumu, ka zināšanas par viņas kļūdām būtu palīdzējušas uzlabot viņas sniegumu, ņemot vērā viņas iespējamo dalību turpmākajos konkursos, EPSO uzsvēra, ka katra atlases komisija, veicot savu darbu, ir neatkarīga un tai ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz atklāta konkursa organizēšanu, tostarp, piemēram, attiecībā uz testu saturu un korekcijas kritērijiem. Līdz ar to padomes darbs nekādā veidā nav saistīts ar iepriekšējo padomju darbu. Turklāt atklāta konkursa mērķis nav pedagoģisks, bet gan ļaut iestādēm pieņemt darbā augsta līmeņa ierēdņus saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Savos apsvērumos par EPSO atzinumu sūdzības iesniedzēja būtībā norādīja, ka EPSO savā atzinumā nav pievienojis nevienu jaunu elementu attiecībā uz informāciju, kas viņai jau bija sniegta sarakstē ar viņu pirms šīs sūdzības iesniegšanas.

Attiecībā uz EPSO paskaidrojumu, ka viņas testā c) nebija korekciju, lai neietekmētu dažādos marķierus, kas bija izlabojuši attiecīgo testu, sūdzības iesniedzēja uzskatīja, ka šī pieeja ir pamatota. Sūdzības iesniedzēja arī ņēma vērā un piekrita, ka, kā savā atzinumā norādījis EPSO, viņai nebija iespējams piešķirt c) rakstiskā pārbaudījuma pareiza tulkojuma kopiju, jo atlases komisija nebija sagatavojusi tulkojuma paraugu.

2005. gada 2. maijā viņa saņēma sava sākotnējā rakstiskā pārbaudījuma c) kopiju bez labojumiem un novērtējuma skalas kopiju, kas sastāv no četrām ailēm, no kurām katra satur to, kas šajās ailēs aprakstīts kā vispārīgi komentāri. Katrā no četriem lodziņiem bija norāde par sarindojuma punktiem (0-19 punkti, 20-27 punkti, 28-35 punkti un 36-40 punkti), un atlases komisija bija atzīmējusi lodziņu, kas atbilst sūdzības iesniedzēja iegūtajiem punktiem attiecīgajā pārbaudījumā. Tomēr šie dokumenti neatbilda viņas pieprasītajiem dokumentiem.

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka pēc atlases komisijas darba pabeigšanas un attiecīgā atklātā konkursa rezultātu publicēšanas kandidātiem nevajadzēja būt šķēršļiem pēc pieprasījuma piekļūt dokumentam, kurā ietverti vērtētāju veiktie labojumi. Turklāt, tā kā EPSO arī uzsvēra, ka padomes ir noteikušas korekcijas kritērijus, lai palīdzētu marķieriem to darbā, sūdzības iesniedzējs jautāja, vai ir iespējams piekļūt šiem korekcijas kritērijiem un marķieru komentāriem un apsvērumiem vai arī piekļūt dažu labāko tulkojumu anonimizētām kopijām.

Lēmums

Ievadpiezīmes

1.1 Atzinumā par sūdzību Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) norādīja, ka sūdzības iesniedzējam nav iespējams izsniegt atklātā konkursa EPSO/LA/18/04 rakstiskā pārbaudījuma c) pareiza tulkojuma kopiju. EPSO paskaidroja, ka atlases komisija nebija sagatavojusi c) pārbaudījuma tulkojuma paraugu, ņemot vērā to, ka nebija iespējams neviens pareizs tulkojums.

1.2 Eiropas ombude norāda, ka savos apsvērumos par EPSO viedokli sūdzības iesniedzēja ņēma vērā un pieņēma EPSO sniegtos paskaidrojumus, lai pamatotu savu nostāju attiecībā uz neiespējamību viņai izsniegt attiecīgā pārbaudījuma pareiza tulkojuma kopiju. Tomēr sūdzības iesniedzējs arī jautāja, vai ir iespējams piekļūt dažu labāko tulkojumu, ko veikuši citi kandidāti, anonimizētām kopijām.

1.3 Ombuds norāda, ka šī prasība pirmo reizi tika iesniegta sūdzības iesniedzēja apsvērumos. Ombuda statūtu 2. panta 4. punktā ir noteikts, ka "pirms sūdzības (...) ir atbilstīgi administratīvā veidā jāvēršas attiecīgajās iestādēs un struktūrās"(5).

1.4 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds nevar izskatīt sūdzības iesniedzēja jauno prasību šajā lēmumā. Ja sūdzības iesniedzējs vēlas turpināt šo savas lietas aspektu, viņam tas vispirms jāiesniedz EPSO. Ja iestāde nesniedz atbildi vai ja atbilde ir neapmierinoša, sūdzības iesniedzējs var brīvi iesniegt jaunu sūdzību ombudam.

2 Par iespējamo netaisnīgo un diskriminējošo EPSO lēmumu nepiešķirt sūdzības iesniedzējai piekļuvi viņas rakstiskā pārbaudījuma marķētai kopijai un atlases komisijas izveidotajai korekcijas tabulai

2.1 Sūdzības iesniedzējs piedalījās atklātajā konkursā EPSO/LA/18/04, kas bija paredzēts itāļu valodas tulkotāju asistentiem. Viņa neizturēja rakstisko pārbaudījumu c) un tika izslēgta no atklātā konkursa. Sūdzības iesniedzēja 2005. gada 22. aprīlī lūdza EPSO piekļuvi viņas labotajam rakstiskajam pārbaudījumam c) vai saņemt tulkojuma paraugu, lai saprastu viņas kļūdas.

Savās 2005. gada 2. un 10. maija atbildēs EPSO informēja sūdzības iesniedzēju, ka tas dod kandidātiem piekļuvi viņu sākotnējiem eksaminācijas dokumentiem, kā arī atlases komisiju sagatavotajai novērtējuma lapai. EPSO nosūtīja abus dokumentus sūdzības iesniedzējam. Attiecībā uz viņas lūgumu piekļūt c) pārbaudījuma pareiza tulkojuma paraugam EPSO informēja sūdzības iesniedzēju, ka nav tulkojuma parauga, ņemot vērā to, ka nav viena pareiza tulkojuma.

Sūdzības iesniedzēja savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka EPSO pieņemtais lēmums nepiešķirt piekļuvi viņas atzīmētā rakstiskā pārbaudījuma kopijai un atlases komisijas izstrādātajai korekcijas tabulai ir netaisnīgs un diskriminējošs attiecībā uz atklātā konkursa EPSO/LA/18/04 kandidātiem.

2.2 Savā atzinumā EPSO sīki izskaidroja procedūru, ko atlases komisija ievēro, labojot tulkošanas pārbaudījumus. Katru testu anonīmi koriģēja vismaz divi marķieri, kas pilda padomdevēja lomu. Lai varētu novērtēt un salīdzināt kandidātu veikto tulkojumu kvalitāti, padome bija noteikusi noteiktu skaitu korekcijas kritēriju un sagatavojusi iespējamo kļūdu sarakstu: nozīmes kļūdas, izlaidumi, gramatikas, vārdu krājuma, pareizrakstības, pieturzīmju vai sintakses kļūdas. Šīs kļūdas tika sodītas ar noteiktu punktu skaitu atkarībā no kļūdas smaguma. No otras puses, padome varētu piešķirt pozitīvus punktus arī ļoti kvalitatīva tulkojuma gadījumā. Lai virzītu marķierus darbā, padome tiem bija sniegusi norādījumus un korekcijas kritērijus, ko tā bija noteikusi pirms testiem.

Pēc tam, kad Padome bija ņēmusi vērā marķieru piezīmes un pārbaudījusi korekcijas kritēriju pareizu piemērošanu, tā pieņēma lēmumu par katra testa galīgo atzīmi un reģistrēja to novērtējuma lapā, kas atbilst attiecīgajam testam. Ja kandidāti to pieprasa, viņiem izsniedz šo lapu.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzējas testu EPSO norādīja, ka atlases komisija ir atzinusi viņas tulkojumu par nepietiekamu, ņemot vērā daudzos trūkumus attiecībā uz izcelsmes valodas zināšanām un tekstu sagatavošanu galvenajā valodā. Reālos darba apstākļos būtu bijusi nepieciešama ļoti izsmeļoša pārstrādāšana.

EPSO uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējai iesniegtajā novērtējuma lapā ir pietiekami daudz elementu, lai paskaidrotu iemeslus, kuru dēļ atlases komisija viņas pārbaudījumu vērtēja zemāk par prasīto minimumu. Turklāt EPSO norādīja, ka kolēģijai nekādā gadījumā nav pienākuma paskaidrot, kādā veidā kandidāta sniegums nav bijis pietiekams, vai sīkāk pamatot savu novērtējumu.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja lūgumu saņemt c) pārbaudījuma pareizā tulkojuma kopiju EPSO uzsvēra, ka atlases komisija nav sagatavojusi tulkojuma paraugu, ņemot vērā to, ka nav vienkārša pareiza tulkojuma. Padome bija noteikusi tikai kritērijus, pēc kuriem vadīties marķieru darbā. EPSO arī uzsvēra atšķirību starp pārbaudījumu, lai pārbaudītu kandidāta spējas attiecīgajā jomā, un tādu konkursu kā tas, kurā piedalījās sūdzības iesniedzējs. Šādos konkursos padome centās atrast labākos tulkotājus. Šo rezultātu varēja sasniegt, tikai veicot visu kandidātu veikto testu salīdzinošu novērtējumu.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzējas apgalvojumu, ka zināšanas par viņas kļūdām būtu palīdzējušas uzlabot viņas sniegumu, ņemot vērā viņas iespējamo dalību turpmākajos konkursos, EPSO uzsvēra, ka katra atlases komisija, veicot savu darbu, ir neatkarīga un tai ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz atklāta konkursa organizēšanu, tostarp, piemēram, attiecībā uz testu saturu un korekcijas kritērijiem. Līdz ar to attiecīgās padomes darbs nekādā veidā nav saistīts ar iepriekšējo padomju darbu. Turklāt atklāta konkursa mērķim nav pedagoģisks raksturs, bet gan tas ir paredzēts, lai ļautu iestādēm pieņemt darbā augsta līmeņa ierēdņus saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

2.3 Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos uzskatīja par pamatotu EPSO sniegto paskaidrojumu, ka viņas testā nebija korekciju c) lai neietekmētu dažādos marķierus, kas bija izlabojuši attiecīgo testu. Viņa arī ņēma vērā un piekrita, ka, kā norādīts EPSO atzinumā, viņai nav iespējams piešķirt pareiza rakstiskā pārbaudījuma c) tulkojuma kopiju, jo atlases komisija nebija sagatavojusi tulkojuma paraugu.

Tomēr viņa uzsvēra, ka dokumenti, kurus EPSO viņai nosūtīja 2005. gada 2. maijā, proti, viņas sākotnējā rakstiskā pārbaudījuma c) kopija bez labojumiem un novērtējuma lapas kopija neatbilst viņas pieprasītajiem dokumentiem.

Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka pēc atlases komisijas darba pabeigšanas un attiecīgā atklātā konkursa rezultātu publicēšanas kandidātiem nevajadzēja būt šķēršļiem pēc pieprasījuma piekļūt dokumentam, kurā ietverti vērtētāju veiktie labojumi. Turklāt, tā kā EPSO arī uzsvēra, ka padomes ir noteikušas korekcijas kritērijus, lai palīdzētu marķieriem to darbā, sūdzības iesniedzējs arī lūdza piekļuvi šiem korekcijas kritērijiem, kā arī marķieru komentāriem un apsvērumiem.

2.4 Ombude norāda, ka sūdzības iesniedzēja ir piekritusi, ka EPSO atzinumā sniegtais paskaidrojums attiecībā uz lēmumu nepiešķirt viņai piekļuvi marķētai viņas rakstiskā pārbaudījuma kopijai bija pamatots. Tādēļ ombuds uzskata, ka nav nepieciešams turpināt šo izmeklēšanu par šo jautājumu. Ombuds tomēr uzskata par lietderīgu atgādināt, ka Pirmās instances tiesa patiešām ir nospriedusi, ka atlases komisijai nav pienākuma rakstīt savus komentārus par kandidāta novērtējumu uz paša kandidāta pārbaudes darba (6). Turklāt iepriekšējos lēmumos par sūdzībām (7) ombuds atsaucās uz Tiesas judikatūru un uzskatīja, ka iestādes (Komisijas attiecīgajā lietā) pieņemtā nostāja šķiet pamatota.

2.5 Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentu, ka pēc atlases komisijas darba pabeigšanas un attiecīgā atklātā konkursa rezultātu publicēšanas kandidātiem pēc pieprasījuma nevajadzēja būt šķēršļiem piekļūt dokumentam, kurā ietverti vērtētāju veiktie labojumi, un komisijas noteiktajiem korekcijas kritērijiem, ombuds norāda, ka šie kritēriji ir noteikti, lai virzītu vērtētāju un komisijas darbu, veicot kandidātu salīdzinošu novērtējumu.

Saskaņā ar Kopienu tiesu judikatūru atlases komisijas darbam raksturīgā aizklātība liedz paziņot konkursa pārbaudījumu vērtēšanas kritērijus, kas ir neatņemama daļa no kandidātu attiecīgo nopelnu salīdzinošā novērtējuma, ko veic atlases komisija (8). Ombuds arī norāda, ka saskaņā ar Kopienas tiesu praksi Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantā paredzētais pienākums slepeni apstrādāt šāda veida informāciju turpinās arī pēc Valdes darba pabeigšanas. Kā skaidri apstiprinājusi Pirmās instances tiesa lietā T‐118/99 Bonaiti /Komisija, padomes darba slepenības princips ir pamatots ar sabiedriskās kārtības apsvērumiem, lai garantētu padomju neatkarību un to darba objektivitāti, aizsargājot tās no jebkādas ārējas iejaukšanās un spiediena neatkarīgi no tā, vai to rada pati Kopienas administrācija, kandidāti vai trešās personas. Turklāt Tiesa uzskatīja, ka padomes sēžu slepenība būtu jāgarantē pat pēc padomes darbības secinājumiem (9).

2.6 Tomēr ombuds uzskata, ka ir svarīgi analizēt atlases komisijas izmantoto faktisko novērtējuma lapu, kas tika nosūtīta sūdzības iesniedzējam, ņemot vērā ombuda ieteikumus par darbā pieņemšanas procedūru pārredzamību un jautājumu par kandidātu piekļuvi informācijai saistībā ar viņu sniegumu, proti, par to dažādo kļūdu vai trūkumu nopietnību un apmēru, kurus atlases komisijas ir konstatējušas kandidātu pārbaudījumos.

Šajā sakarā ombuds vēlas atgādināt, ka 1999. gada 18. oktobrī viņš pēc savas iniciatīvas veiktās izmeklēšanas (1004/97/(PD)GG) par slepenību, kas bija daļa no Komisijas darbā pieņemšanas procedūras, nosūtīja Eiropas Parlamentam īpašu ziņojumu (10) un ka ziņojumā cita starpā bija iekļauts oficiāls ieteikums, ka turpmākajos darbā pieņemšanas konkursos Komisijai pēc pieprasījuma būtu jāpiešķir kandidātiem piekļuve saviem marķētajiem pārbaudes dokumentiem.

2.7 Nesen, veicot izmeklēšanu Nr. 674/2004/(MF)PB (11), ombuds norādīja, ka atlases komisijas galīgās novērtējuma lapas kopija kandidātiem varētu būt pietiekama norāde par komisijas novērtējumu attiecībā uz kļūdām un trūkumiem, ko tā konstatējusi kandidāta pārbaudes dokumentā. Novērtējuma lapā sniegtās informācijas atbilstība ir jānovērtē, ņemot vērā mērķi nodrošināt kandidātam viņa/viņas marķētā eksāmena dokumenta kopiju, kas izklāstīta iepriekš minētajā īpašajā ziņojumā. Tādējādi novērtējuma lapā attiecīgajam kandidātam ir jāsniedz pietiekami skaidra un detalizēta informācija, ņemot vērā šos mērķus. Šī prasība nozīmē, ka tad, ja novērtējuma lapa attiecas uz tulkošanas pārbaudījumu, tajā jāsniedz informācija ne tikai par kandidātu dokumentā norādīto kļūdu vai trūkumu veidiem, bet arī par to nopietnību un apmēru, tomēr neradot nepamatotu administratīvo slogu valdēm. Šāda informācija būtu īpaši noderīga kandidātiem, kuri, tāpat kā sūdzības iesniedzējs šajā lietā, varētu vēlēties zināt, kādā ziņā viņiem būtu jācenšas uzlabot savu sniegumu turpmākajos konkursos. Ombuds arī norādīja, ka, ņemot vērā iepriekš minēto un plašo rīcības brīvību, kas padomei ir, vērtējot kandidātu sniegumu pārbaudījumos, padomei nav juridiska pienākuma vai pienākuma, kas izriet no labas pārvaldības principiem, sniegt kandidātiem detalizētu atzinumu par konkrētām kļūdām vai trūkumiem, ko tā ir konstatējusi.

Šīs sūdzības izmeklēšanas rezultātā ombuds nosūtīja Komisijai un EPSO ieteikuma projektu, kurā viņš uzskatīja, ka tad, ja, kā tas ir šajā gadījumā, atlases komisijas sagatavotā novērtējuma lapa attiecas uz tulkošanas pārbaudījumu, tai ir jāsniedz informācija ne tikai par to kļūdu vai trūkumu veidiem, bet arī par to nopietnību un apmēru, ko atlases komisija konstatējusi kandidāta dokumentā, tomēr neuzliekot nepamatotu administratīvo slogu padomēm. Komisija un EPSO atbildēja, sniedzot vairāk informācijas par sūdzības iesniedzēja pieļauto kļūdu veidiem testā. Tomēr EPSO norādīja, ka kolēģijas pienākums nav norādīt, cik nopietnas un svarīgas ir dažāda veida kļūdas, kas konstatētas, labojot attiecīgo dokumentu. Tādējādi EPSO nepieņēma ombuda ieteikuma projektu. Uzskatot, ka EPSO nav norādījis pamatotus iemeslus, kāpēc tas nav sniedzis sūdzības iesniedzējam attiecīgo informāciju, ombuds saglabāja savu konstatējumu par administratīvu kļūmi un izteica aizrādījumu savā noslēguma lēmumā.

2.8 Ombuds norāda, ka šajā gadījumā vērtēšanas lapā, ko atlases komisija izstrādāja un izmantoja, lai novērtētu c) pārbaudījumu, bija tikai četras ailes, no kurām katrā bija ietverts tas, ko šo aiļu virsraksts apzīmēja kā "vispārīgas piezīmes". Šīs piezīmes bija iepriekš iespiestas un bija standarta piezīmes. Sūdzības iesniedzēja gadījumā tika atzīmēta rūtiņa ar zemāko punktu skaitu (0-19)(12). Šajā ailē iekļautā informācija bija standarta teksts, proti, "tulkojums nav pietiekams. Trūkumi attiecībā uz izcelsmes valodas zināšanām un teksta sagatavošanu tulkojuma valodā. Reālos darba apstākļos būtu vajadzīga ļoti izsmeļoša pārstrādāšana.”

Ombuds uzskata, ka atlases komisijas aizpildītā un sūdzības iesniedzējam nosūtītā novērtējuma lapa ir pārāk vispārīga un neatbilst prasībām, kas, viņaprāt, būtu jāizpilda, lai sniegtu kandidātiem pietiekamu informāciju, proti, par kandidātu pārbaudījumā konstatēto kļūdu vai trūkumu veidiem, nopietnību un apmēru.

2.9 Ombuds arī norāda, ka ne EPSO 2005. gada 2. un 10. maija vēstījumi sūdzības iesniedzējam, ne EPSO atzinums par šo sūdzību nesatur nekādu informāciju par kļūdām vai trūkumiem, ko atlases komisija konstatējusi sūdzības iesniedzēja c) pārbaudījumā, pat ne par kļūdu veidiem. Turklāt ombuds uzskata, ka EPSO nav nedz apgalvojis, ka iepriekš minētās informācijas sniegšana radītu nesamērīgu administratīvo slogu, nedz norādījis citus pamatotus iemeslus, kāpēc tas nav sniedzis šo informāciju sūdzības iesniedzējam.

Ombuds uzskata, ka EPSO nespēja sniegt sūdzības iesniedzējai pietiekamu informāciju par atlases komisijas testā konstatēto kļūdu vai trūkumu veidiem, nopietnību un apmēru (tomēr neuzliekot atlases komisijai nesamērīgu administratīvo slogu) ir administratīva kļūme.

2.10 Ņemot vērā EPSO nostāju lietā 674/2004/(MF)PB un savā atzinumā par šo sūdzību, ombuds uzskata, ka nav pamatotu izredžu, ka EPSO varētu pieņemt mierizlīgumu vai pozitīvi reaģēt uz ieteikuma projektu šajā lietā.

Turklāt ombuds atgādina, ka 2005. gada 10. oktobrī viņš pēc savas iniciatīvas uzsāka izmeklēšanu (OI/5/2005) par piekļuvi atlases komisiju noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem. Ņemot vērā to, ka šis jautājums tiks sīki izskatīts minētajā izmeklēšanā, ombuds uzskata, ka ir lietderīgi sagaidīt šīs izmeklēšanas iznākumu. Tādēļ viņš uzskata, ka nav pamata turpināt izskatīt šo jautājumu saistībā ar šo iebildumu.

Tomēr ombuds turpmāk izsaka kritisku piezīmi.

Sūdzības iesniedzēja apgalvojumi

3.1 Sūdzības iesniedzēja savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka EPSO būtu viņai jāiesniedz viņas marķētā rakstiskā pārbaudījuma kopija un korekcijas skalas kopija vai c) pārbaudījuma tulkojuma parauga kopija.

3.2 Ņemot vērā 2.3., 2.4. un 2.5. punktā izdarītos secinājumus, abi sūdzības iesniedzēja apgalvojumi ir jānoraida.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda veikto izmeklēšanu šajā lietā un arī uz ombuda konstatējumiem lietā 674/2004/(MF)PB, kas ir līdzīgi šai lietai, ir jāizsaka šāda kritiska piezīme:

Kā norādīts ombuda lēmumā par sūdzību Nr. 674/2004/(MF)PB, ombuds uzskata, ka "[p]asniedzot kandidātiem atlases komisijas galīgā novērtējuma lapas kopiju, var pienācīgi norādīt uz komisijas novērtējumu attiecībā uz kļūdām un trūkumiem, ko tā konstatējusi kandidāta pārbaudes dokumentā. Novērtējuma lapā sniegtās informācijas atbilstība ir jānovērtē, ņemot vērā mērķi nodrošināt kandidātu ar viņa iezīmētā eksāmena dokumenta kopiju, kā norādīts ombuda 1999. gada 18. oktobra īpašajā ziņojumā Eiropas Parlamentam, kuru Eiropas Komisija pieņēma 1999. gada 7. decembrī. Tādējādi novērtējuma lapā attiecīgajam kandidātam būtu jāsniedz pietiekami skaidra un detalizēta informācija, ņemot vērā minētos mērķus. Šī prasība nozīmē, ka tad, ja novērtējuma lapa attiecas uz tulkošanas pārbaudījumu, tajā jāsniedz informācija ne tikai par to kļūdu vai trūkumu veidiem, bet arī par to nopietnību un apmēru, ko atlases komisija konstatējusi kandidātu dokumentā, tomēr neuzliekot atlases komisijām nesamērīgu administratīvo slogu.” Šajā gadījumā novērtējuma lapā par sūdzības iesniedzēja pārbaudījumu c) nebija ietverta nekāda iepriekš minētā informācija. Turklāt tā uzskata, ka EPSO arī nav sniedzis šādu informāciju. Tas bija administratīvas kļūmes gadījums.

Iepriekš 2.10. punktā minēto iemeslu dēļ ombuds slēdz lietu.

EPSO direktors tiks informēts par šo lēmumu.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) OV 2004, C 37A, 1. lpp.

(2) OV L 145, 43. lpp.

(3) Šā lēmuma teksts ir atrodams ombuda tīmekļa vietnē (http://www.ombudsman.europa.eu).

(4) Spriedums lietā T-19/03 Konstantopoulou/Tiesa, 2004, Krājums-CDL, I-A-25. un II-107. lpp., 61. punkts.

(5) Eiropas Parlamenta Lēmums par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi, kuru Parlaments pieņēma 1994. gada 9. martā (OV 1994, L 113, 15. lpp.) un kurā grozījumi izdarīti ar tā 2002. gada 14. marta lēmumu (OV 2002, L 92, 13. lpp.).

(6) Sk. spriedumu lietā T-19/03 Konstantopoulou/Tiesa (Krājums 2004, I-A-25. un II-107. lpp., 61. punkts).

(7) Lēmumi par sūdzību 324/2003/MF un sūdzību 774/2003/ELB ir atrodami ombuda tīmekļa vietnē (http://www.ombudsman.europa.eu).

(8) Sk. spriedumu lietā T-72/01 Pyres/Komisija (Recueil FP, I-A-169. un II-861. lpp., 63.–66. punkts); Lieta T-233/02 Alexandratos un Panagiotou pret Padomi, 2003, ECR-SC I-A-20 un II-989 ,, 30.–31. punkts; un iepriekš minēto spriedumu lietā T-19/03 Konstantopoulou / Tiesa, 23.–26. punkts.

(9) Skatīt spriedumu lietā T-118/99 Bonaiti/Komisija (Recueil FP, I-A-25. un II-97. lpp., 46.–47. punkts).

(10) Īpašais ziņojums ir pieejams ombuda tīmekļa vietnē (http://www.ombudsman.europa.eu).

(11) Tiesībsarga lēmuma teksts šajā lietā ir atrodams ombuda tīmekļa vietnē (http://www.ombudsman.europa.eu).

(12) Pārējās ailēs bija norādīti šādi sarindojuma punkti: 20–27 punkti, 28–35 punkti un 36–40 punkti.