Strasbūrā, 2006. gada 20. martā

Godātais Dr. B. kungs!

Jūs 2005. gada 2. aprīlī iesniedzāt sūdzību Eiropas Ombudam pret Eiropas Centrālo banku ("ECB") saistībā ar atlases procedūru juridiskā padomnieka amatam (atsauce: ECB/203/04/MLTSUN), ko publicējusi ECB. Sūdzībā Jūs minējāt, ka neesat saņēmis atbildi no ECB uz e-pastu, ko nosūtījāt par šo jautājumu.

2005. gada 24. maijā mani dienesti ar Jums sazinājās pa e-pastu, lai pārbaudītu, vai pa to laiku Jūs esat saņēmis atbildi no ECB.

2005. gada 25. maijā Jūs mani informējāt, ka esat saņēmis atbildi no ECB Personāla atlases un personāla attīstības dienesta, un Jūs man nosūtījāt šīs atbildes kopiju.

2005. gada 30. maijā es pārsūtīju sūdzību ECB prezidentam.

ECB 2005. gada 24. augustā nosūtīja atzinumu, kuru es Jums nosūtīju kopā ar aicinājumu sniegt apsvērumus.

2005. gada 30. septembrī es saņēmu Jūsu apsvērumus.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka attiecīgie fakti kopsavilkumā ir šādi:

Sūdzības iesniedzējs 2004. gada decembrī pieteicās uz juriskonsulta amatu (atsauce: ECB/203/04/MLTSUN). ECB publicēja paziņojumu par vakanci Maltas laikrakstos.

2005. gada 7. martā sūdzības iesniedzējs saņēma e-pastu no ECB (Cilvēkresursu direktorāta Darbā pieņemšanas un personāla attīstības nodaļa), kurā viņš tika informēts par: “Atlases komiteja rūpīgi izskatīja jūsu pieteikumu, pamatojoties uz jūsu pieredzi un pieredzi. Tomēr (...) jūs šajā gadījumā neesat guvis panākumus."

Sūdzības iesniedzējs bija pārsteigts, ka nav saņēmis nekādu citu oficiālu paziņojumu pa parasto pastu. Sūdzībā ombudam viņš pauda viedokli, ka šādai oficiālai saziņai pa parasto pastu vajadzētu būt Eiropas iestāžu praksei. Viņš arī vēlreiz pārbaudīja kvalifikāciju, kas nepieciešama izsludinātajam amatam, un uzskatīja, ka viņš ir vairāk nekā kvalificēts attiecīgajam amatam (vai vismaz uzaicināts uz interviju), ņemot vērā, ka priekšroka tika dota kandidātiem, kuri bija kvalificēti Maltas tiesību aktos. 2005. gada 12. martā viņš pa e-pastu vērsās pie ECB, lūdzot sniegt sīkākus paskaidrojumus par lēmumu neiekļaut viņa kandidatūru sarakstā.

2005. gada 14. martā viņa elektroniskā pasta vēstule viņam tika atdota kā nepiegādājama. Tāpēc viņš atkārtoti nosūtīja savu e-pastu uz visām ECB interneta vietnē norādītajām adresēm un saņēma apstiprinājumu, ka viņa ziņa ir saņemta.

Tā kā viņš nebija saņēmis atbildi nākamo divu nedēļu laikā, viņš 2005. gada 2. aprīlī nosūtīja atgādinājumu un vienlaikus iesniedza sūdzību ombudam.

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 5. aprīlī saņēma atbildi no ECB Personāla atlases un personāla attīstības dienesta, ko parakstījis vecākais cilvēkresursu eksperts, kurš atbild par pieņemšanu darbā Juridisko pakalpojumu ģenerāldirektorātā. Minētajā atbildē sūdzības iesniedzējam tika norādīts, ka, lai gan bija saprotams, ka viņš vēlētos saņemt sīkāku paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc viņš netika uzaicināts uz interviju, ECB prakse nebija sniegt šādus paskaidrojumus katram kandidātam. ECB norādīja, ka Atlases komiteja sīki izskatīja visus pieteikumus attiecīgajam amatam un tai bija jāpieņem lēmums, pamatojoties uz to, vai kandidāti atbilst vajadzīgajai kvalifikācijai, kā arī ņemot vērā pakāpi, kādā šie nosacījumi ir izpildīti, un, protams, veicot visu ieinteresētības izteikumu salīdzinājumu. ECB secināja, ka: "tika nolemts, ka citi kandidāti lielākā mērā atbilst amata un amata prasībām, un, ņemot to vērā, jūs neuzaicināja uz interviju".

Sūdzības iesniedzējs nebija apmierināts ar šo atbildi, un 2005. gada 25. maijā viņš informēja ombudu par atbildi un apstiprināja savus sākotnējos apgalvojumus un prasības, kas tika iesniegtas 2005. gada 2. aprīlī.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka:

i) atlases procedūra nebija pārredzama;

ii) viņa pieteikums netika pienācīgi izskatīts;

iii) informācija, ko viņam sniedza ECB attiecībā uz lēmumu nepielaist viņa kandidatūru, bija neapmierinoša; un

iv) ECB nav pienācīgi sazinājusies ar pieteikumu iesniedzējiem, to darot tikai elektroniski.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ECB būtu a) jāpaskaidro lēmuma nepieņemt viņa kandidatūru iemesli un b) jāpaskaidro viņam, kāpēc nebija iespējams tieši sazināties ar personu, kas izsniedza atteikumu.

Pieprasījums

ECB atzinums

Kopumā ECB atzinums bija šāds.

ECB norādīja, ka, ņemot vērā saņemto pieteikumu lielo skaitu, tā ir izveidojusi darbā pieņemšanas e-sistēmu, kas ļauj kandidātiem skatīt paziņojumus par vakancēm un pieteikties tiešsaistē. Tās darbā pieņemšanas noteikumi izklāstīti ECB 2004. gada 18. maija administratīvajā apkārtrakstā Nr. 05/2004 "Rekrutēšanas noteikumi", kas pilnībā publicēts ECB interneta vietnē. Turklāt attiecīgajā ECB interneta vietnē tika publicēts tās darbā pieņemšanas un atlases procedūras noteikumu kopsavilkums. Šajā interneta vietnē bija arī skaidri izteikts aicinājums kandidātiem iepazīties ar ECB 2004. gada 18. maija administratīvo apkārtrakstu 05/2004 "Pieņemšanas darbā noteikumi", izmantojot norādīto saiti.

Attiecīgais paziņojums par vakanci tika publicēts ECB interneta vietnē, kā arī Maltas laikrakstos. Sūdzības iesniedzējs savu pieteikumu iesniedza, izmantojot ECB e-darbā pieņemšanas sistēmu ECB interneta vietnē, kā aprakstīts iepriekš. Tāpēc ECB secināja, ka sūdzības iesniedzējs varēja pilnībā iepazīties ar ECB darbā pieņemšanas un atlases procedūras noteikumiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ECB uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojums par pārredzamības trūkumu atlases procedūrā ir nepamatots.

Attiecībā uz apgalvojumu, ka sūdzības iesniedzēja pieteikums netika pienācīgi izskatīts, ECB norādīja, ka Atlases komiteja izskatīja 24 pieteikumus, kas saņemti līdz reģistrācijas beigu datumam. Pēc šā termiņa beigām komitejas priekšsēdētājs sagatavoja darbā pieņemšanas memorandu. Šajā memorandā bija ietverti atlases komitejas konstatējumi, kā arī sniegts katra kandidāta novērtējums saskaņā ar paziņojumā par vakanci noteiktajiem kritērijiem.

Paziņojumā par vakanci bija skaidri norādīts, ka sekmīgo kandidātu iecels ECB Finanšu tiesību nodaļā un ka viņam jābūt gatavam darboties kā ziņotājai par Maltas finanšu un banku jomas tiesību aktiem. Šajā sakarā ECB savā atzinumā paskaidroja "ziņotājas valsts "pienākumus, kas cita starpā ietver: i) Eiropas Monetārās savienības zonas valstu tiesisko norišu uzraudzība un ziņošana par tām; ii) sniegt salīdzinošu analīzi par juridiskajiem dosjē; iii) ECB atzinumu sagatavošanu par nacionālo finanšu un banku jomas tiesību aktu projektiem un ziņojumu sagatavošanu par šādu atzinumu ietekmi; iv) atbild par pārbaudēm un atbilstības pārbaudēm, lai nodrošinātu ECB tiesību aktu viendabīgu un pareizu īstenošanu; un v) darboties kā Juridisko pakalpojumu ģenerāldirektorāta saskarnei ar Maltas Nacionālo centrālo banku un citām attiecīgajām nacionālajām iestādēm ECB kompetences jomā.

Paziņojumā par vakanci bija norādīti šādi galvenie kritēriji attiecīgajam amatam: i) augstākā izglītība tiesību zinātnēs/profesionālā juridiskā kvalifikācija, vēlams saistībā ar Maltas tiesībām; ii) pēcdiploma diploms, kā arī pētniecības un publikāciju reģistrs tiktu uzskatīts par priekšrocību; iii) izcilas zināšanas finanšu tiesībās un labas praktiskās zināšanas par Kopienas tiesībām; iv) darba pieredze finanšu vai Kopienas tiesību jomā tiks uzskatīta par priekšrocību.

ECB uzskata, ka, tā kā izvēlētais kandidāts darbosies kā Maltas finanšu un banku tiesību aktu" referents" , iepriekš minētā prasība par izcilām zināšanām finanšu tiesību jomā nepārprotami bija būtisks priekšnoteikums. Tomēr atlases komiteja sūdzības iesniedzēja CV neatrada pietiekamus elementus, kas liecinātu par izcilām zināšanām finanšu tiesību jomā. Komiteja konstatēja, ka sūdzības iesniedzējs savā pieteikumā minēja, ka viņa pašreizējais darbs galvenokārt ir saistīts ar civiltiesībām un komerctiesībām, un vispār nepieminēja speciālās zināšanas finanšu tiesībās. Turklāt sūdzības iesniedzējs kā savas īpašās intereses minēja: transporta tiesības, interneta tiesības, intelektuālā īpašuma tiesības, starptautiskās jūras tiesības, konkurences tiesības, starptautiskās publiskās tiesības un vides tiesības. Tāpēc, ņemot vērā sūdzības iesniedzēja pieredzi, komitejas lēmums neiekļaut viņu sarakstā atbilda paziņojumā par vakanci noteiktajiem kritērijiem un bija pamatots.

Attiecībā uz ECB paziņojumu par tās lēmumu neatlasīt sūdzības iesniedzēja kandidatūru ECB paziņoja, ka 2005. gada 7. marta e-pasta vēstulē tā informēja sūdzības iesniedzēju, ka, "pamatojoties uz viņa pieredzi un pieredzi, viņš nav bijis juriskonsulta amatā".

ECB atzina, ka sūdzības iesniedzēja atbilde uz iepriekš minēto e-pastu viņam tika atdota kā nepiegādājama, un tāpēc viņam tā bija vēlreiz jānosūta ECB Preses birojam un ECB tīmekļa pārzinim. ECB atvainojās par šajā sakarā radītajām neērtībām.

Tomēr ECB atzīmēja, ka sūdzības iesniedzēja e-pasts beidzot tika nosūtīts ECB Personāla atlases un personāla attīstības nodaļai, kas viņam atbildēja 2005. gada 5. aprīlī. Šajā atbildē Darbā pieņemšanas un personāla attīstības nodaļa norādīja, ka i) ir veikta visu saņemto pieteikumu detalizēta pārbaude; ii) ka lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz to, vai kandidāti ir ieguvuši vajadzīgo kvalifikāciju; un iii) ka citi kandidāti lielākā mērā atbilst amata prasībām. Tāpēc ECB uzskatīja, ka tās sākotnējā 7. marta e-pasta vēstulē un turpmākajā 2005. gada 5. aprīļa e-pasta vēstulē bija skaidri norādīts, ka sūdzības iesniedzēja pieredze un priekšvēsture nav pietiekama, lai to iekļautu sarakstā. Ņemot vērā to, ka juridiskā konsultanta pienākumos ietilptu Maltas finanšu un banku tiesību aktu" ziņotājas valsts" pienākumi, lēmums neizraudzīt sūdzības iesniedzēju "varētu attiekties tikai" uz viņa zināšanu un pieredzes trūkumu finanšu tiesībās.

Attiecībā uz e-komunikācijas metodi, kas izmantota, lai sazinātos ar pieteikuma iesniedzējiem, ECB norādīja, ka tās iepriekš minētā administratīvā apkārtraksta 6. panta 3. punktā ir noteikts, ka pieteikuma iesniedzēji ir rakstiski jāinformē par viņu pieteikuma iznākumu. Tomēr ECB uzskata, ka tai nebija noteikts īpašs pienākums izmantot parasto amatu, ja vien atlases procedūras rezultāti tika paziņoti rakstiski. Turklāt ECB darbā pieņemšanas sistēma bija elektroniska platforma, kas izmantoja moderno tehnoloģiju iespējas, piemēram, e-pastu, un tādējādi atviegloja ECB saņemto pieteikumu apstrādi. Turklāt nevar noliegt, ka mūsdienās interneta un e-pasta izmantošana ir plaši izplatīta un ES iedzīvotāji un organizācijas tai ir kopīgi piekritušas. ECB arī norādīja, ka viena no elektroniskās sistēmas priekšrocībām bija tā, ka pieteikuma iesniedzēji tika ātri informēti par viņu pieteikuma iznākumu. Neatkarīgi no iepriekš minētā, ja pieteikuma iesniedzējs nevarēja pieteikties tiešsaistē, pieteikumu varēja nosūtīt arī pa parasto pastu, un pēc tam turpmāka saziņa notiks pa parasto pastu, ja netiks norādīta e-pasta adrese.

Sūdzības iesniedzēja gadījumā viņš pieteicās elektroniski un pienācīgi aizpildīja pieteikuma veidlapas sadaļu, pieprasot e-pasta kontaktinformāciju. Turklāt viņa CV divas reizes minēja viņa e-pasta kontaktinformāciju.

ECB secināja, ka: i) tā veica atlases procedūru saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kas ir sīki izklāstīti tajā pašā tīmekļa vietnē, kuru sūdzības iesniedzējs izmantoja, lai iesniegtu pieteikumu; ii) atlases komitejas lēmums nepielaist sūdzības iesniedzēju, tika pamatots ar to, ka viņam nav paziņojumā par vakanci norādītās nepieciešamās kvalifikācijas juridiskā padomnieka amatam finanšu tiesībās, kuram uzticēts “valsts referenta” amats; iii) abās e-pasta vēstulēs, kas 2005. gada 7. martā un 5. aprīlī nosūtītas sūdzības iesniedzējam, ir skaidri norādīti iemesli lēmumam neiekļaut viņu sarakstā, norādot ii) punktā minētos iemeslus; un iv) saziņa ar kandidātiem pa e-pastu atbilda attiecīgajiem ECB procedūras noteikumiem un "šķiet, ka kandidātam ir bijis netieši pieņemams".

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos norādīja, ka, lai gan ECB atlases un darbā pieņemšanas procedūras, šķiet, ir ievērotas, tas ne vienmēr nozīmē, ka šādas procedūras ir godīgas un taisnīgas vai pārredzamas.

Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka, piesakoties uz vakanci, viņš atbilda paziņojumā par vakanci noteiktajiem kritērijiem un iesniedza to apliecinošus dokumentus. Viņš norādīja, ka i) viņš ir kvalificēts jurists un vairāk nekā piecus gadus praktizē kā advokāts Maltā; viņam ir pēcdiploma grāds Eiropas tiesībās un salīdzinošajās tiesībās; iii) viņam bija pētījumu rezultāti, ņemot vērā, ka viņš bija arī filozofijas doktors; un iv) piecus gadus pēc kārtas strādājis vadošā starptautiskā revīzijas un grāmatvedības uzņēmumā un vietējā komercbankā.

Sūdzības iesniedzējs arī uzskatīja, ka ECB savā argumentācijā par to, kāpēc viņš netika iekļauts atlasīto kandidātu sarakstā, galveno uzmanību pievērsa sekundārai informācijai, kas, pēc sūdzības iesniedzēja domām, tika ērti izņemta no viņa CV, nevis viņa faktiskajai profesionālajai kvalifikācijai.

Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka ECB savā 2005. gada 7. marta e-pasta vēstulē nav paskaidrojusi, uz kāda pamata viņa kandidatūra netika iekļauta atlasīto kandidātu sarakstā, un ka ECB paziņojums šajā e-pasta vēstulē, ka viņa kandidatūra netika apmierināta, pats par sevi nevar tikt uzskatīts par apmierinošu.

Attiecībā uz ECB 2005. gada 5. aprīļa e-pasta vēstuli sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka ECB bija jāizstrādā paziņojums, ka citi kandidāti lielākā mērā atbilst amata prasībām. Turklāt viņš norādīja, ka, ņemot vērā to, ka lielākā daļa kandidātu, iespējams, ir Maltas juristi, ir godīgi un vienkārši zināt, kādā veidā un ar kādām kvalifikācijām citi kandidāti lielākā mērā atbilst attiecīgajām prasībām.

Attiecībā uz ECB komentāriem par tās elektronisko saziņu ar kandidātiem sūdzības iesniedzējs norādīja, ka nav pareizi izmantot šādas ierīces, lai samazinātu, līdz minimumam samazinātu un, iespējams, noliegtu jebkādu turpmāku saziņu ar ECB. Sūdzības iesniedzējam bija grūti saprast, kāpēc viņam bija jāiet cauri visām e-pasta adresēm ECB interneta vietnē, lai saņemtu atbildi.

Turklāt sūdzības iesniedzējs norādīja, ka, no vienas puses, ECB norādīja, ka elektroniskā pasta saziņa ļāva ātri informēt pieteikuma iesniedzējus, bet, no otras puses, ECB prasīja gandrīz mēnesi, lai atbildētu uz viņa elektroniskā pasta vēstulēm.

Lēmums

1 Atlases procedūra

1.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka i) atlases procedūra nebija pārredzama; ii) viņa pieteikums netika pienācīgi izskatīts; un iii) informācija, ko viņam sniedza ECB attiecībā uz lēmumu nepielaist viņa kandidatūru, bija neapmierinoša.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja (prasība [a]), ka ECB būtu jāpaskaidro iemesli lēmumam nepieņemt viņa kandidatūru.

1.2 Savā atzinumā ECB kopumā norādīja, ka prasītāji varēja iepazīties ar ECB darbā pieņemšanas un atlases procedūras noteikumiem, jo tie bija publicēti tās interneta vietnē. Atlases komiteja izskatīja 24 pieteikumus, kas bija saņemti līdz reģistrācijas beigu datumam. Pēc tam komitejas priekšsēdētājs sagatavoja darbā pieņemšanas protokolu, kurā bija ietverti atlases komitejas konstatējumi, kā arī katra kandidāta novērtējums atbilstoši paziņojumā par vakanci noteiktajiem kritērijiem.

Kopumā ECB arī norādīja, ka tās sākotnējā 7. marta e-pasta vēstulē un nākamajā 2005. gada 5. aprīļa e-pasta vēstulē bija skaidri norādīts, ka sūdzības iesniedzēja pieredze un priekšvēsture nav pietiekama, lai to iekļautu gala sarakstā. Tā kā izraudzītais kandidāts darbosies kā Maltas finanšu un banku tiesību aktu" referents" , prasība par izcilām zināšanām finanšu tiesību jomā bija būtisks priekšnoteikums. Tomēr atlases komiteja sūdzības iesniedzēja CV neatrada pietiekamus elementus, kas liecinātu par izcilām zināšanām finanšu tiesību jomā.

1.3 Ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojums i) par pārredzamības trūkumu un iii) par informācijas trūkumu pēc būtības attiecas gan uz ECB sniegto pamatojumu sūdzības iesniedzēja neiekļaušanai sarakstā.

1.4 Šajā sakarā ombuds vispirms norāda, ka savā atzinumā par šo sūdzību ECB ir paskaidrojusi, ka atlases komiteja nav atradusi pietiekamu informāciju sūdzības iesniedzēja CV, lai norādītu uz izcilām zināšanām finanšu tiesību jomā, un ka paziņojumā par konkursu ietvertā prasība par izcilām zināšanām finanšu tiesību jomā bija būtisks priekšnoteikums.

1.5 Ombuds arī norāda, ka ECB, atsaucoties uz tās 7. marta un 5. aprīļa e-pasta vēstulēm, apgalvo, ka, ņemot vērā to, ka juridiskā konsultanta pienākumi ietvertu "valsts referenta"pienākumus attiecībā uz Maltas finanšu un banku tiesību aktiem, lēmums neiekļaut sūdzības iesniedzēju sarakstā "varētu attiekties tikai uz" viņa zināšanu un pieredzes trūkumu finanšu tiesībās. Ombuds uzskata, ka abas e-pasta vēstules, neatkarīgi no tā, vai tās izskata atsevišķi vai kopā, faktiski tieši vai netieši nesatur informāciju, ka atlases komiteja sūdzības iesniedzēja CV nav atradusi pietiekamu informāciju, kas liecinātu par izcilām zināšanām finanšu tiesību jomā, un ka paziņojumā par konkursu ietvertā prasība par izcilām zināšanām finanšu tiesību jomā bija būtisks priekšnoteikums.

1.6 Ombuds uzskata, ka papildu informācija, ko ECB sniegusi savā atzinumā par šo sūdzību, ir pietiekama, lai sūdzības iesniedzējs varētu saprast iemeslus, kāpēc Atlases komiteja nav iekļāvusi viņu sarakstā, un ka tāpēc ECB ir veikusi atbilstošus pasākumus, reaģējot uz sūdzības iesniedzēja i) un iii) apgalvojumu un viņa a) apgalvojumu. Tādēļ ombuds uzskata, ka turpmāka izmeklēšana par šiem apgalvojumiem un prasību nav nepieciešama.

1.7 Ombuds tomēr arī uzskata, ka labu attiecību ar pilsoņiem interesēs, kā arī saskaņā ar labas administratīvās prakses principiem ECB turpmāk būtu informēt katru kandidātu, kurš ir izslēgts no darbā pieņemšanas procedūras, jo viņš neatbilst paziņojumā par vakanci paredzētajiem nosacījumiem, tieši par to, kurš nosacījums vai nosacījumi neatbilst šim kandidātam. Turpmāk šajā sakarā tiks izdarīta vēl viena piezīme.

1.8 Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos apgalvo, ka ECB bija jāizstrādā paziņojums, ka citi kandidāti vairāk atbilda amata prasībām. Viņš norādīja, ka, ņemot vērā to, ka lielākā daļa kandidātu, iespējams, ir Maltas juristi, ir godīgi un vienkārši zināt, kādā veidā un ar kādām kvalifikācijām citi kandidāti lielākā mērā atbilst attiecīgajām prasībām. Ombuds norāda, ka informāciju, ko ECB varētu sniegt vienam kandidātam par citiem kandidātiem, noteikti ierobežo citu kandidātu tiesības uz privātumu. Turklāt, tā kā ECB ir paskaidrojusi, ka atlases komiteja sūdzības iesniedzēja CV nav atradusi pietiekamus elementus, kas norādītu uz izcilām zināšanām finanšu tiesību jomā, jautājums par kandidātu nopelnu salīdzinošu novērtējumu, šķiet, nerodas. Tāpēc ombuds uzskata, ka nav jāaicina ECB sniegt komentārus par sūdzības iesniedzēja apsvērumiem šajā jautājumā.

1.9 Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu (ii) par to, ka viņa pieteikums netika pienācīgi izskatīts, ombuda veiktajā izmeklēšanā nav atklāti nekādi pierādījumi tam, ka atlases komiteja nav izskatījusi pieteikumu. Gluži pretēji, pieejamie pierādījumi liecina, ka atlases komiteja patiešām izskatīja pieteikumu un novērtēja to saskaņā ar paziņojumā par vakanci noteiktajiem kritērijiem. Tāpēc ombuds attiecībā uz šo apgalvojumu nekonstatē administratīvas kļūmes.

1.10. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos norādīja, ka, viņaprāt, viņš atbilst paziņojumā par vakanci noteiktajiem kritērijiem un, piesakoties vakancei, ir iesniedzis to apliecinošus dokumentus. Viņš norādīja, ka i) viņš ir kvalificēts jurists un vairāk nekā piecus gadus praktizē kā advokāts Maltā; viņam ir pēcdiploma grāds Eiropas tiesībās un salīdzinošajās tiesībās; iii) viņam bija pētījumu rezultāti, ņemot vērā, ka viņš bija arī filozofijas doktors; un iv) piecus gadus pēc kārtas strādājis vadošā starptautiskā revīzijas un grāmatvedības uzņēmumā un vietējā komercbankā.

Ombuds ņem vērā sūdzības iesniedzēja viedokli, bet neuzskata to par jaunu apgalvojumu, ka atlases komiteja ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā. Ombuds uzskata par lietderīgu šajā sakarā norādīt, ka Kopienu tiesu judikatūra (1) piešķir iecēlējinstitūcijai plašu rīcības brīvību, novērtējot kandidātu kvalifikāciju un tādējādi izvērtējot, vai šī kvalifikācija ir pietiekama, lai to pieņemtu.

2 Saziņas līdzekļi

2.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka iv) ECB nav pienācīgi sazinājusies ar pieteikuma iesniedzējiem, to darot tikai elektroniski.

Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka b) ECB būtu viņam jāpaskaidro, kāpēc nebija iespējams tieši sazināties ar personu, kas izdevusi atteikumu.

2.2. ECB norādīja, ka, lai spētu tikt galā ar saņemto pieteikumu lielo skaitu, ECB izveidoja darbā pieņemšanas e-sistēmu, kas ļāva kandidātiem skatīt paziņojumus par vakancēm un pieteikties tiešsaistē. Līdz ar to saziņa ar kandidātiem tika veikta arī pa e-pastu.

Rezumējot ECB arī norādīja, ka tās darbā pieņemšanas un atlases procedūras noteikumos tai nav paredzēts nekāds īpašs pienākums izmantot parasto amatu. ECB darbā pieņemšanas sistēma bija elektroniska platforma, kurā tika izmantotas modernās tehnoloģijas, piemēram, e-pasts, kas atvieglo pieteikumu apstrādi un ļauj ātri informēt pieteikumu iesniedzējus par viņu pieteikumu rezultātiem. Mūsdienās interneta un e-pasta izmantošana ir plaši izplatīta, un to plaši pieņem ES iedzīvotāji un organizācijas. Ja pieteikuma iesniedzējs nevarēja pieteikties tiešsaistē, pieteikumu varēja nosūtīt arī pa parasto pastu, un pēc tam, ja e-pasta adrese netika norādīta, turpmāka saziņa notiks pa parasto pastu.

Attiecībā uz grūtībām sazināties ar ECB ECB ECB atvainojās par to, ka sūdzības iesniedzēja 2005. gada 12. marta e-pasta vēstule viņam tika atdota kā nepiegādājama, tādējādi liekot viņam to nosūtīt vēlreiz.

2.3 Ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojums (iv) rada divus atsevišķus jautājumus: pirmkārt, vai e-pasta ziņojumi, kas nosūtīti pieteikumu iesniedzējiem, parasti ir jāapstiprina ar parasto pastu, un, otrkārt, vai pieteikumu iesniedzējiem ir jābūt iespējai sazināties ar ECB, izmantojot parastos, nevis elektroniskos saziņas līdzekļus?

2.4 Attiecībā uz pirmo jautājumu ombuds uzskata, ka labas pārvaldības principi prasa, lai pretendenti tiktu efektīvi rakstiski informēti par lēmumiem, kas uz viņiem attiecas. Ombuds uzskata, ka ECB skaidrojums par iemesliem un priekšrocībām, kas izriet no tās lēmuma darbā pieņemšanai izmantot elektronisku platformu, ir pamatots.

Ombuds norāda, ka šajā gadījumā sūdzības iesniedzējam bija neērtības, jo e-pasta vēstule, ko viņš bija nosūtījis ECB, tika nosūtīta atpakaļ kā nepiegādājama, tāpēc viņam tā bija jānosūta vēlreiz. Ombuds atzinīgi vērtē to, ka ECB savā atzinumā atvainojās sūdzības iesniedzējam par šo darbības traucējumu.

Ombuds neuzskata, ka tas, ka elektronisko ziņojumu sistēmas dažkārt darbojas nepareizi, nozīmē, ka e-pasta ziņojumi ir regulāri jāapstiprina, izmantojot parasto pastu. Ombuds norāda, ka ir labi zināms, ka mūsdienu uzņēmumi un valsts pārvalde plaši paļaujas uz saziņu pa e-pastu bez vēlāka apstiprinājuma pa parasto pastu.

2.5 Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojuma otro aspektu ombuds atzīmē un atzinīgi vērtē to, ka ECB deva pieteikuma iesniedzējiem iespēju izvēlēties sazināties pa parasto pastu.

2.6 Tādēļ ombuds nekonstatē administratīvas kļūmes attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu (iv).

2.7 Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja prasību (b) ombuds saprot, ka tā attiecas uz faktu, ka e-pasta vēstulē, ko ECB nosūtīja sūdzības iesniedzējam 2005. gada 7. martā, nebija norādīts tās amatpersonas vārds, kura nosūtīja e-pastu.

2.8 Ombuds norāda, ka ECB savā atzinumā nav atbildējusi uz šo apgalvojumu. Tomēr ombuds arī atzīmē, ka ECB otrajā e-pasta vēstulē sūdzības iesniedzējam, kas tika nosūtīta 2005. gada 5. aprīlī (trīs dienas pēc sūdzības iesniegšanas ombudam), bija norādīts tās personas vārds, uzvārds un amats, kura to nosūtīja. Turklāt sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos neatsaucās uz b) apgalvojumu. Šajos apstākļos ombuds uzskata, ka turpmāka izmeklēšana par šo prasību nav nepieciešama.

2.9 Visbeidzot, ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos ir izteicis komentāru, ka, no vienas puses, ECB norādīja, ka e-pasta saziņa ļāva ātri informēt pieteikuma iesniedzējus, bet, no otras puses, ECB prasīja gandrīz mēnesi, lai atbildētu uz viņa e-pasta vēstulēm.

2.10. Ombuds nesaprot, ka iepriekš minētais komentārs ir jauns apgalvojums, un tādēļ uzskata, ka nav nepieciešams pagarināt šo izmeklēšanu, aicinot ECB paust nostāju par sūdzības iesniedzēja komentāru. Tomēr ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs var brīvi iesniegt jaunu sūdzību ombudam par šo jautājumu, ja uzskata to par lietderīgu.

Secinājums

Iepriekš 1.6. punktā minēto iemeslu dēļ ombuds uzskata, ka ECB ir atbilstoši rīkojusies, reaģējot uz sūdzības iesniedzēja i) un iii) apgalvojumu un viņa a) apgalvojumu, un ka turpmāka izmeklēšana par šiem apgalvojumiem un apgalvojumu nav nepieciešama;

Ombuds neatklāj nevienu administratīvas kļūmes gadījumu attiecībā uz ii) un iv) punktā minētajiem apgalvojumiem.

2.8. punktā minēto iemeslu dēļ ombuds arī uzskata, ka nav nepieciešama turpmāka izmeklēšana attiecībā uz sūdzības iesniedzēja prasību (b).

Tāpēc ombuds lietu slēdz.

NĀKAMAIS REMARK

Ombuds uzskata, ka labu attiecību ar pilsoņiem interesēs, kā arī saskaņā ar labas administratīvās prakses principiem ECB turpmāk būtu informēt katru kandidātu, kurš ir izslēgts no darbā pieņemšanas procedūras, jo viņš neatbilst paziņojumā par vakanci paredzētajiem nosacījumiem, tieši par to, kurš nosacījums vai nosacījumi neatbilst šim kandidātam.

Ombuds būtu pateicīgs, ja ECB varētu viņu savlaicīgi informēt par šajā sakarā paredzētajiem pasākumiem, lai šo informāciju varētu ņemt vērā ombuda 2006. gada pārskatā.

ECB prezidents tiks informēts par šo lēmumu.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Sk. spriedumu lietā T-54/91 Antunes/Eiropas Parlaments (Recueil 1992, II-1739. lpp., 39. punkts); Spriedums lietā T-249/01 Boixader Rivas/Parlaments (Recueil 2003, II-749. lpp., 29. punkts), spriedums lietā T-214/99 Carrasco Benitez/Komisija (Recueil 2000, II-01169. lpp., 70. punkts).