Strasbūrā, 2005. gada 7. decembrī

Godātais X kungs!

2005. gada 11. februārī Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam par Eiropas Komisijas lēmumu klasificēt Jūs A*6 pakāpes 2. līmenī saskaņā ar jaunajiem Civildienesta noteikumiem. 2005. gada 22. februārī Jūs man nosūtījāt e-pastu saistībā ar Jūsu sūdzību.

2005. gada 15. martā es pārsūtīju sūdzību Eiropas Komisijas priekšsēdētājam. Komisija 2005. gada 29. jūnijā nosūtīja savu atzinumu, norādot, ka Jūs 2005. gada 9. maijā esat uzsācis tiesvedību Pirmās instances tiesā. 2005. gada 5. jūlijā es Jums to nosūtīju kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus vēlākais līdz 2005. gada 31. augustam. Līdz minētajam datumam no Jums netika saņemti nekādi apsvērumi. 2005. gada 8. novembrī mani dienesti ar Jums sazinājās telefoniski.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka attiecīgie fakti ir šādi:

Laikā, kad sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību Eiropas Ombudam, viņš bija pagaidu darbinieks, kas strādāja Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra (JRC) Enerģētikas institūtā Petenā (Nīderlande).

KPC izvēlējās sūdzības iesniedzēju darbam Enerģētikas institūtā. 2003. gada 16. decembrī viņš tika uzaicināts uz darba interviju KPC Petenā. Intervijas laikā viņš tika mutiski informēts par algu, ko viņš varēja sagaidīt, pamatojoties uz tajā laikā spēkā esošajiem Civildienesta noteikumiem. Sūdzības iesniedzējam tika arī paskaidrots, ka viņam tiks piešķirta provizoriska klasifikācija A8 pakāpē ar "a priori" turpmāku klasifikāciju ar atpakaļejošu spēku A6 pakāpē. Ar 2004. gada 12. marta vēstuli sūdzības iesniedzējam tika piedāvāts trīs gadu darba līgums, ko viņš parakstīja 2004. gada 20. martā. Viņa līgumā bija paredzēts, ka viņš tiek provizoriski klasificēts A8 pakāpē.

KPC 2004. gada 4. jūnijā telefoniski informēja sūdzības iesniedzēju, ka jauno Civildienesta noteikumu īstenošana nozīmē izmaiņas viņa darba līgumā. Viņš tika informēts, ka viņam tiks piedāvāts četru gadu līgums A*6 pakāpē, negarantējot pārklasificēšanu, jo attiecīgie Civildienesta noteikumu panti ir atcelti. Neraugoties uz vilšanos, 2004. gada 10. jūnijā sūdzības iesniedzējs parakstīja jauno līgumu. Viņa līgumā bija paredzēts, ka viņš tiek provizoriski klasificēts A*6 pakāpes 1. līmenī. 2004. gada 21. jūnijā sūdzības iesniedzējs parakstīja sava līguma grozījumu, saskaņā ar kuru viņš tika klasificēts A*6 pakāpes 2. līmenī atbilstoši savai profesionālajai pieredzei.

2004. gada 22. jūlijā sūdzības iesniedzējs rakstīja KPC Enerģētikas institūta direktoram, lai pieprasītu kompensācijas pasākumus. Viņš norādīja, ka laikā no pirmā darba līguma parakstīšanas 2004. gada 20. martā līdz dienai, kad viņš sāka pildīt savus pienākumus 2004. gada 1. jūlijā, viņa paredzamā alga tika samazināta par aptuveni 20 %. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka viņš par to tika informēts tikai 25 dienas pirms ierašanās KPC, lai gan jaunie Civildienesta noteikumi bija oficiāli piemērojami no 2004. gada 1. maija. Viņš arī norādīja, ka, ja viņš būtu iepriekš informēts par šo faktu, viņam būtu izdevies agrāk (pirms 2004. gada 1. maija) ierasties KPC, lai gūtu labumu no veco Civildienesta noteikumu īstenošanas. KPC Enerģētikas institūta direktors 2004. gada 30. augusta vēstulē viņu informēja, ka viņš nevar sniegt pozitīvu atbildi uz viņa lūgumu veikt kompensācijas pasākumus, ņemot vērā, ka sūdzības iesniedzēja nodarbinātības datums bija 2004. gada 1. jūlijs un ka uz viņu attiecas jaunie Civildienesta noteikumi, kas piemērojami no 2004. gada 1. maija.

2004. gada 30. septembrī sūdzības iesniedzējs saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu iesniedza apelācijas sūdzību par KPC lēmumu viņu pārklasificēt zemākā pakāpē. Savā apelācijas sūdzībā viņš norādīja, ka šis lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz neskaidriem un nelikumīgiem kritērijiem saskaņā ar jaunajiem Civildienesta noteikumiem, lai gan viņa līgumā bija atsauce uz agrākajiem Civildienesta noteikumiem. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka viņš savā klasifikācijā ir cietis no diskriminācijas salīdzinājumā ar vienu no saviem kolēģiem, kurš stājās amatā 2004. gada martā–aprīlī un kura alga bija lielāka nekā viņa alga. Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka KPC Enerģētikas institūta direktors nav ievērojis saistības, ko viņš uzņēmās darba intervijas laikā, un nav veicis nepieciešamos korektīvos pasākumus.

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 25. janvārī tika informēts, ka viņa pārsūdzība saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu ir noraidīta, pamatojoties uz to, ka viņa gadījumā ir pareizi piemēroti tiesību akti. Iecēlējinstitūcija norādīja, ka sūdzības iesniedzēja pirmais darba līgums, kas parakstīts 2004. gada 20. martā, vairs nav piemērojams.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam izteica šādus apgalvojumus:

• Komisija nav ievērojusi viņa tiesisko paļāvību, kā noteikts Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 10. pantā;
• Savā klasifikācijā viņš ir cietis no diskriminācijas salīdzinājumā ar vienu no saviem kolēģiem;
• KPC Enerģētikas institūta direktors nebija ievērojis saistības, ko viņš uzņēmās savā (sūdzības iesniedzēja) darba intervijā; un
• Gan KPC Enerģētikas institūta direktors, gan Komisija nebija veikuši saprātīgus pasākumus, lai atrisinātu viņa problēmu.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai būtu jāievēro viņa tiesiskā paļāvība un jāatkāpjas no parastās administratīvās prakses (1). Turklāt viņš apgalvoja, ka Komisijai viņš būtu jāklasificē pakāpē, kas ir līdzvērtīga tai, kura tika piedāvāta viņa 2003. gada 16. decembra darba intervijā.

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Komisija 2005. gada 29. jūnijā informēja ombudu, ka pēc sūdzības iesniedzēja saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu iesniegtās apelācijas noraidīšanas sūdzības iesniedzējs 2005. gada 9. maijā ir sācis tiesvedību Pirmās instances tiesā. Komisija atsaucās uz Eiropas Ombuda statūtu 1. panta 3. punktu.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Līdz šim noteiktajam datumam no sūdzības iesniedzēja netika saņemti nekādi apsvērumi.

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 8. novembra telefonsarunā ar ombuda dienestiem apstiprināja, ka viņš patiešām ir uzsācis tiesvedību Pirmās instances tiesā saistībā ar apgalvojumiem, kas izteikti viņa sūdzībā ombudam.

Lēmums

Sūdzības iesniedzēja apgalvojumi un prasības

1.1 Sūdzības iesniedzējs laikā, kad iesniedza sūdzību Eiropas Ombudam, strādāja Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra (JRC) Enerģētikas institūtā Petenā (Nīderlande). Kopš 2004. gada 1. jūlija viņš ir pagaidu darbinieks. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka Komisija nav ievērojusi viņa tiesisko paļāvību, kā noteikts Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 10. pantā; ka viņš savā klasifikācijā ir cietis no diskriminācijas salīdzinājumā ar vienu no saviem kolēģiem; KPC Enerģētikas institūta direktors nav ievērojis saistības, ko viņš uzņēmās sūdzības iesniedzēja darba intervijā; un ka gan KPC Enerģētikas institūta direktors, gan Komisija nav veikuši saprātīgus pasākumus, lai atrisinātu viņa sūdzību. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai būtu jāievēro viņa tiesiskā paļāvība un jāatkāpjas no parastās administratīvās prakses, jo viņa lieta bija īpaša. Turklāt viņš apgalvoja, ka Komisijai viņš būtu jāklasificē pakāpē, kas ir līdzvērtīga tai, kura tika piedāvāta viņa 2003. gada 16. decembra darba intervijā.

1.2 Savā atzinumā Komisija informēja ombudu, ka pēc sūdzības iesniedzēja saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu iesniegtās apelācijas noraidīšanas sūdzības iesniedzējs 2005. gada 9. maijā ir uzsācis tiesvedību Pirmās instances tiesā.

1.3 Sūdzības iesniedzējs šo informāciju apstiprināja 2005. gada 8. novembra telefonsarunā ar ombuda dienestiem un norādīja, ka lietas izskatīšana attiecās uz tiem pašiem apgalvojumiem un prasībām kā viņa sūdzība ombudam.

1.4 Ombuds norāda, ka Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 195. pants pilnvaro Eiropas Ombudu saņemt sūdzības "… par administratīvām kļūmēm Kopienas iestāžu vai struktūru darbībā…, izņemot gadījumus, kad par iespējamiem faktiem ir ierosināta vai ir ierosināta tiesvedība". Turklāt Eiropas Ombuda statūtu 2. panta 7. punktā ir noteikts, ka, "ja ombudam sakarā ar notiekošu vai pabeigtu tiesvedību attiecībā uz iesniegtajiem faktiem ir jāatzīst sūdzība par nepieņemamu vai jāizbeidz tās izskatīšana, jebkuras izmeklēšanas rezultātus, ko viņš veicis līdz minētajam punktam, iesniedz bez turpmākas rīcības".

1.5 Tādēļ, ņemot vērā, ka sūdzības iesniedzējs Pirmās instances tiesā ir uzsācis tiesvedību par tiem pašiem apgalvotajiem faktiem, kas minēti viņa sūdzībā ombudam, ombuds pārtrauc sūdzības izskatīšanu un iesniedz līdz šim veikto izmeklēšanu rezultātus, neveicot turpmākas darbības.

Secinājums

Ombuds izbeidz sūdzības izskatīšanu un iesniedz līdz šim veikto izmeklēšanu rezultātus, neveicot turpmākas darbības.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka saskaņā ar Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 10. pantu Komisijai būtu jāatkāpjas no savas parastās prakses, jo viņa lieta ir īpaša.