Strasbūrā, 2005. gada 6. oktobrī

Godātais X kungs!

Jūs 2004. gada 24. jūnijā iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam pret Eiropas Komisiju par iespējamu kavēšanos atklātā konkursa pabeigšanā un dažām ar to saistītām sekām.

Tā kā ombuds saņēma vairākas līdzīgas sūdzības par vairākiem konkursiem (COM/A/1/02, COM/A/2/02, COM/A/3/02 un COM/A/9/01), viņš nolēma sākt kopīgu izmeklēšanu šajā jautājumā.

2004. gada 27. jūlijā es pārsūtīju Jūsu sūdzību Komisijas priekšsēdētājam. Komisija nosūtīja savu atzinumu 2004. gada 20. decembrī, un es pārsūtīju to Jums ar aicinājumu izteikt apsvērumus, ja Jūs to vēlētos. Šķiet, ka no jums nav saņemti nekādi apsvērumi.

Ņemiet vērā, ka tas, ka Jūsu sūdzība ir izskatīta kopā ar nekonfidenciālām lietām, nav ietekmējis Jūsu lietas pieprasīto konfidencialitāti, jo Komisija par katru sūdzību ir nosūtījusi atsevišķus atzinumus.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka attiecīgie fakti īsumā ir šādi:

Attiecīgie konkursi tika izsludināti 2001. un 2002. gadā, paziņojumos par konkursiem norādot, ka tie tiks pabeigti aptuveni viena gada laikā un ka izveidotie rezerves saraksti beigsies 2003. gada beigās. Tomēr lielākajai daļai konkursu bija vajadzīgs daudz ilgāks laiks, lai tos pabeigtu. Piemēram, galīgais paziņojums par konkursa COM/A/3/02 veiksmīgajiem kandidātiem tika sniegts 2004. gada 21. aprīļa vēstulē. Šī kavēšanās ar konkursu pabeigšanu izraisīja to, ka daudzi veiksmīgie kandidāti tika pieņemti darbā saskaņā ar ievērojami mazāk labvēlīgiem nosacījumiem pārejas pasākumos, kas paredzēti jauno Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. pantā, kuri stājās spēkā 2004. gada 1. maijā.

Sākotnējos paziņojumos par konkursu bija iekļauta šāda piezīme, kurā bija norādīts, ka uz veiksmīgajiem kandidātiem varētu attiekties jaunie Civildienesta noteikumi:

"Komisija ir oficiāli iesniegusi Padomei priekšlikumu grozīt Civildienesta noteikumus. Šajā priekšlikumā cita starpā ir ietverta jauna karjeras sistēma. Tāpēc šā konkursa veiksmīgajiem kandidātiem varētu piedāvāt amatu, pamatojoties uz jaunajiem Civildienesta noteikumiem, ja Padome tos būtu pieņēmusi."

Tomēr paziņojumā nekādā veidā nebija norādīta lielā atšķirība starp pakāpēm un karjeras izredzēm cilvēkiem, kas pieņemti darbā pirms un pēc jauno Civildienesta noteikumu un to XIII pielikuma stāšanās spēkā. Tas neatbilst saprātīgu cerību principam. Turklāt XIII pielikuma 12. pantā paredzēto pārejas pasākumu piemērošana ir pretrunā Civildienesta noteikumu 31. panta 1. punktam.

Turklāt paziņojums esot kļūdains, jo jaunie Civildienesta noteikumi faktiski neesot piemērojami attiecīgajiem konkursiem, uz kuriem savukārt attiecoties pielikumā ietverta izņēmuma klauzula. Paziņojumā bija jāpaskaidro, ka veiksmīgos kandidātus nepieņems darbā, pamatojoties uz jaunajiem Civildienesta noteikumiem, bet gan uz īpašu klauzulu pielikumā.

Vēlāk kandidāti tika informēti par XIII pielikuma 12. pantā izklāstīto pārejas pasākumu lielo ietekmi uz personām, kas pieņemtas darbā pēc 2004. gada 1. maija. Vienīgā sniegtā informācija bija vēstule veiksmīgajiem kandidātiem, kurā bija norādīta viņu jaunā darbā pieņemšanas pakāpe saskaņā ar pārejas pasākumiem. Šajās vēstulēs nebija informācijas par faktisko atšķirību starp jaunajām pakāpēm un tām, kas norādītas paziņojumos par konkursiem. Šī informācija pat netika darīta zināma attiecīgajiem Komisijas dienestiem, kas bija pieprasījuši konkursus. Ja turpmāko Civildienesta noteikumu nosacījumi bija neskaidri, Komisijai nevajadzēja sākt darbā pieņemšanas procedūras, kamēr šie nosacījumi nebija skaidri. Ja konkursu norises laikā apstākļi Komisijai sagādāja pārsteigumu, tai nekavējoties bija jāinformē visi kandidāti. Turklāt veiksmīgie kandidāti tika nepareizi informēti par to, vai iecelšana amatā pirms 2004. gada 1. maija būtu iespējama. Dažu iekšējo kandidātu pieteikumi tika izskatīti pirms 2004. gada 1. maija. Citām tika sniegta atšķirīga informācija par to, ka līdz 2004. gada 1. maijam no veiksmīgo kandidātu sarakstiem nebija nevienas iecelšanas amatā; ka līdz 2004. gada 1. maijam var pieņemt darbā tikai noteikta veida iekšējos kandidātus; vai ka līdz 2004. gada 1. maijam darbā varēja pieņemt tikai ārējos kandidātus.

Turklāt visi konkursi, kas tika publicēti 2002. gada 25. jūlijā (COM/A/1/02, COM/A/2/02 un COM/A/3/02), tika pabeigti dažādos datumos, kā rezultātā kandidātiem no dažiem konkursiem bija lielākas iespējas tikt pieņemtiem darbā saskaņā ar agrākajiem Civildienesta noteikumiem un pēc tam tikt pārceltiem uz jaunajiem Civildienesta noteikumiem ar ievērojami augstākām pakāpēm nekā tās, kas tika piedāvātas kandidātiem, kuri tika pieņemti darbā saskaņā ar jaunajiem Civildienesta noteikumiem. Tas nozīmēja arī to, ka daži kandidāti, kas bija nokārtojuši A8 konkursu, kurā bija nepieciešams tikai trīs gadu universitātes grāds, pirms 2004. gada 1. maija tika pieņemti darbā augstākā līmenī nekā A6/A7 konkursa veiksmīgie kandidāti, kuri tika pieņemti darbā pēc 2004. gada 1. maija. Kavēšanās pabeigt konkursus šo nevienlīdzīgo attieksmi pret kandidātiem padarīja vēl ticamāku. Var apšaubīt, vai Komisija neaizkavēja procesu, lai pieņemtu darbā cilvēkus galvenokārt saskaņā ar jaunajiem Civildienesta noteikumiem. Šādā gadījumā Komisijai nevajadzēja uzsākt darbā pieņemšanas procedūras, kamēr nebija publiskoti jaunie Civildienesta noteikumi.

Arī kavēšanās pabeigt konkursus un līdz ar to pārejas pasākumu piemērošana rada jautājumus par diskrimināciju vecuma dēļ. Lielākā daļa attiecīgo konkursu bija pirmie, kas tika publicēti pēc vecuma ierobežojumu atcelšanas. Tādējādi tās piesaistīja lielu skaitu vecāko un pieredzējušāko kandidātu, kuriem bija piemērotas sākotnējās pakāpes, kas norādītas paziņojumos par konkursiem. Pašlaik piedāvātās zemākās pakāpes šiem kandidātiem nav piemērotas, un tas rada neatgriezenisku kaitējumu karjeras izredzēm.

Visbeidzot, pārejas pasākumu piemērošana diskriminē tos potenciālos kandidātus, kuri tika izslēgti no dalības attiecīgajos konkursos profesionālās pieredzes trūkuma dēļ. Šie potenciālie kandidāti būtu tiesīgi piedalīties, pamatojoties uz jaunajām amatā iecelšanas pakāpēm, kas ietvertas jauno Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. pantā.

Skartie kandidāti, kurus atbalsta Unions ( Alliance confédérale des syndicats libres), 2004. gada 18. maijā rakstīja vēstuli Kinnock kungam, izskaidrojot situāciju un lūdzot veikt koriģējošus pasākumus. Tomēr tās nesaņēma nekādu atbildi.

Šajā sūdzībā sūdzības iesniedzējs izvirzīja papildu argumentu, ka konkursu novēlota nokārtošana arī radīja ievērojami neizdevīgāku situāciju veiksmīgajiem kandidātiem amata atrašanā, jo Komisijai bija jāieceļ darbinieki no 10 jaunajām dalībvalstīm, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā.

Visām sūdzībām ir kopīgi apgalvojumi, ka Komisija, izskatot attiecīgos konkursus, ir:

1. nepamatota kavēšanās konkursu pabeigšanā;
2. pārredzamības trūkums, jo kandidāti netika informēti par jauno Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. pantā paredzēto pārejas pasākumu ietekmi;
3. Komisijas dienestu nepietiekama informētība par pārejas pasākumu ietekmi;
4. kļūdaina informācija veiksmīgajiem kandidātiem par to, vai būtu iespējama iecelšana amatā pirms 2004. gada 1. maija;
5. Nevienlīdzīga attieksme pret veiksmīgajiem kandidātiem, kas pieņemti darbā pirms un pēc 2004. gada 1. maija, tostarp:

5.a pants diskriminācija vecuma dēļ;

6. Diskriminācija pret potenciālajiem kandidātiem, kuri tika izslēgti no dalības konkursos profesionālās pieredzes trūkuma dēļ: šādi kandidāti būtu tiesīgi piedalīties, pamatojoties uz jaunajām amatā iecelšanas pakāpēm, kas noteiktas jauno Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. pantā; un
7. Atbildes nesniegšana uz sūdzības iesniedzēju kopīgo un individuālo saraksti par šo jautājumu.

Šajā sūdzībā sūdzības iesniedzējs papildus apgalvo, ka kavēšanās pabeigt konkursus radīja neizdevīgu situāciju veiksmīgajiem kandidātiem, jo Komisijai bija jāieceļ darbinieki no 10 jaunajām dalībvalstīm, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā.

Visizplatītākie apgalvojumi ir šādi:

1. Visi veiksmīgie kandidāti no sarakstiem, kas publicēti pirms 2004. gada 1. maija, jāieceļ pakāpēs, kas ir līdzvērtīgas pakāpēm, kuras norādītas sākotnējos paziņojumos par konkursu, un vērtēšanas komitejai jāļauj ņemt vērā kvalifikāciju un pieredzi, tādējādi iegūstot līdzvērtīgu amatā iecelšanas līmeni un karjeras attīstības izredzes visiem veiksmīgajiem kandidātiem neatkarīgi no tā, vai viņi tika iecelti pirms vai pēc 2004. gada 1. maija; un
2. Kandidāti notiekošajos konkursos, kuri tika izsludināti, izmantojot veco klasifikācijas sistēmu, būtu pilnībā jāinformē par pārejas pasākumu ietekmi saskaņā ar jaunajiem Civildienesta noteikumiem.

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Savos atzinumos Komisija īsumā izsaka šādas piezīmes:

Vispārīga informācija

Līdz 2004. gada 30. aprīlim veiksmīgie kandidāti iestāžu rīkotajos darbā pieņemšanas konkursos tika pieņemti darbā saskaņā ar noteikumiem, kas bija spēkā pirms jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā, veicot grozījumus Padomes Regulā 723/04 (1). Tas nozīmēja, ka veiksmīgie kandidāti tika pieņemti darbā vienā no karjeras grupām (kas atbilst pamata amatiem), katrā karjeras grupā iekļaujot vienu vai vairākas pakāpes.

Saskaņā ar sistēmu, kas pastāvēja pirms 2004. gada 30. aprīļa, klasifikāciju, stājoties amatā, noteica Civildienesta noteikumu 31. pants (klasifikācija vienā no karjeras pakāpēm) un 32. pants (papildu darba stāžs). Klasifikācija attiecas gan uz pakāpi (zemākā vai augstāka karjeras grupa), gan uz līmeni (1., 2. vai 3. līmenis).

Jaunie Civildienesta noteikumi būtiski mainīja darbinieku darbā pieņemšanas procesu. Pieņemot lineāro karjeras principu, pakāpju jēdziens, kas saistīts ar pamatamatu jēdzienu, izzuda. Konkursi tagad attiecas uz konkrētām pakāpēm, un vēl nav atrisināts tikai jautājums par papildu darba stāžu (maksimāli 2. līmenī).

Pēc jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā 2004. gada 1. maijā joprojām bija izveidoti nozīmīgi veiksmīgo kandidātu rezerves saraksti saskaņā ar veco karjeras struktūru. Padome saskaņā ar jauno Civildienesta noteikumu XIII pielikumu izstrādāja pārejas noteikumus, XIII pielikuma 12. pantā nosakot procedūras šo veiksmīgo kandidātu pieņemšanai darbā un klasificēšanai pēc jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā.

Visizplatītākie apgalvojumi
Apgalvotā nesaprātīgā kavēšanās konkursu pabeigšanā

Paziņojumos par konkursu sniegtā informācija par to, ka atkarībā no kandidātu skaita procedūras ilgs aptuveni 12 mēnešus, bija tikai orientējoša. Ņemot vērā, ka atklātā konkursa ilgums lielā mērā ir atkarīgs no kandidātu skaita, paziņojuma par konkursu publicēšanas brīdī nav iespējams sniegt precīzāku informāciju. 12 mēnešu ilgums atbilst konkursa vidējam ilgumam.

Gandrīz 19 000 kandidātu pieteicās konkursiem COM/A/1/02, COM/A/2/02 un COM/A/3/02, kas tika publicēti 2002. gada 25. jūlijā. Pieteikumu iesniegšanas termiņš bija 2002. gada 27. septembris. Priekšatlases testi notika 2003. gada 21. martā. Pēc šo pārbaudījumu rezultātu pārbaudes atlasītie kandidāti 2003. gada 11. jūlijā kārtoja rakstiskos pārbaudījumus konkursiem COM/A/1/02 un COM/A/2/02 un 2003. gada 12. septembrī konkursam COM/A/3/02. Mutiskie pārbaudījumi notika no 2003. gada novembra līdz 2004. gada februārim konkursos COM/A/1/02 un COM/A/2/02 un no 2004. gada janvāra līdz aprīļa sākumam konkursos COM/A/3/02. Ņemot vērā diezgan lielo pieteikumu skaitu, laikposms starp priekšatlases pārbaudījumiem un mutisko pārbaudījumu beigām — no 11 līdz 13 mēnešiem — šķiet pilnīgi saprātīgs. Turklāt ir jānorāda, ka vidēji 12 mēneši Komisijas un EPSO rīkotajam konkursam ir mazāki nekā agrāk citu Eiropas iestāžu rīkotajiem konkursiem.

Komisija nevēlējās apzināti palēnināt attiecīgo konkursu norisi. Lai stingri noteiktos termiņos izpildītu departamentu prasības un iestāžu vajadzības, vienlaikus bija jāsagatavo un jāorganizē liels skaits atklātu konkursu, tostarp tie, kas publicēti saistībā ar paplašināšanos. Dažādu iestāžu departamentu paustās vajadzības neļauj bloķēt vai palēnināt atlases procedūru.

Iespējamais pārredzamības trūkums

Paziņojumos par konkursiem COM/A/1/02, COM/A/2/02 un COM/A/3/02 visiem kandidātiem, kuri vēlējās pieteikties, bija iekļauta piezīme par priekšlikumu grozīt Civildienesta noteikumus. Paziņojumā bija paskaidrots, ka veiksmīgajiem kandidātiem var piedāvāt pieņemšanu darbā, pamatojoties uz jauno Civildienesta noteikumu noteikumiem.

Attiecīgie paziņojumi par konkursu tika publicēti Oficiālajā Vēstnesī 2002. gada 25. jūlijā. Jaunos Civildienesta noteikumus Padome apstiprināja 2004. gada 22. martā, un tie stājās spēkā 2004. gada 1. maijā. Attiecīgo paziņojumu par konkursu publicēšanas brīdī un ņemot vērā Civildienesta noteikumu reformas pastāvīgo raksturu, Komisija varēja vienīgi sniegt paziņojumā ietverto informāciju.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēju argumentiem, ka Komisija nav informējusi veiksmīgos kandidātus par jauno Civildienesta noteikumu sekām vai ka informācija tika sniegta novēloti, Komisija norāda, ka Padome 2004. gada 22. martā pieņēma Civildienesta noteikumu grozījumus. Grozījumi tika publicēti Oficiālajā Vēstnesī 2004. gada 27. aprīlī. Turklāt Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. pants ir viens no pantiem, kas Padomē tika apspriests līdz pat procesa beigām. Darbā pieņemšanas dienestiem nebija citas alternatīvas kā vien gaidīt jauno Civildienesta noteikumu galīgo pieņemšanu, kas būtu autoritatīva no juridiskā viedokļa. Tāpēc šajā laikposmā nebija iespējams iepriekš paredzēt pārejas noteikumu ietekmi un sniegt atlasītajiem kandidātiem precīzu informāciju.

Tomēr Komisija apgalvo, ka visiem veiksmīgajiem kandidātiem konkursos, kuros rezerves saraksti bija spēkā līdz 2003. gada 31. decembrim un kuros Komisija pagarināja termiņu, tostarp COM/A/9/01, Personāla un administrācijas ģenerāldirektorāts (ĢD ADMIN) nosūtīja personisku vēstuli ar šādu brīdinājumu:

"Komisija ir oficiāli iesniegusi Padomei priekšlikumu grozīt Civildienesta noteikumus. Vēlos vērst Jūsu uzmanību uz to, ka šis Civildienesta noteikumu grozījums cita starpā ietver jaunu karjeras sistēmu, kas grozītu darbā pieņemšanas nosacījumus un līmeni iestādēs.

Pašlaik ir paredzēts, ka šis grozījums stāsies spēkā 2004. gada 1. maijā. Tāpēc ir svarīgi zināt, ka tiek sagaidīts, ka ikviena persona, kas stājas darbā iestādēs, sākot no šīs spēkā stāšanās dienas, tiks automātiski pieņemta darbā, pamatojoties uz šo jauno Civildienesta noteikumu noteikumiem.

Vēlos Jūs informēt, ka ar Komisijas priekšlikumu var iepazīties Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/reform/index_en.htm. Priekšlikuma XIII pielikuma 11. pantā ir iekļauta tabula par atbilstību starp karjeru pašreizējos konkursos un darbā pieņemšanas pakāpēm pēc grozīto Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā.

Jūs sapratīsiet, ka pašlaik bez oficiāla lēmuma mēs nevaram sniegt papildu informāciju veiksmīgajiem kandidātiem, kuri varētu stāties amatā iestādēs pēc šā Civildienesta noteikumu grozījuma stāšanās spēkā."

Komisija arī norāda, ka jebkurā piedāvājuma vēstulē, kas adresēta veiksmīgajam kandidātam pēc jauno Civildienesta noteikumu pieņemšanas, bija norādīts:

"Papildus piedāvājuma vēstulei, kas Jums nosūtīta ..., vēlos Jūs informēt, ka 2004. gada 22. martā Padome oficiāli pieņēma Komisijas ierosināto Civildienesta noteikumu grozījumu un, kā plānots, šie jaunie noteikumi stāsies spēkā 2004. gada 1. maijā. Šie jaunie noteikumi, kas ietver arī jaunu karjeras sistēmu, attieksies uz visām personām, kas stājas amatā no 2004. gada 1. maija.

Sīkāka informācija ir pieejama tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/reform/index_en.htm. XIII pielikuma 12. pantā ir noteikta atbilstība starp konkursa pakāpēm un jaunajām darbā pieņemšanas pakāpēm no 2004. gada 1. maija.

Tā kā jūs sāksiet strādāt ..., kā veiksmīgs kandidāts karjeras konkursā ..., jūs pieņems darbā jaunajā ..*.. pakāpē, 1. līmenī (pagaidu klasifikācija). Bruto pamatalga, kas atbilst šai klasifikācijai, ir ...EUR. Jaunajos Civildienesta noteikumos ir paredzēts, ka 2. līmeni var piešķirt, lai ņemtu vērā darbā pieņemtā darbinieka profesionālo pieredzi, un jūsu galīgā klasifikācija tiks noteikta pēc iespējas ātrāk.”

Ņemot vērā iepriekš minēto, nav pareizi apgalvot, ka Komisijas sniegtā informācija veiksmīgajiem kandidātiem par Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. pantā noteikto pārejas pasākumu ietekmi nebija pārredzama.

Atbildot uz dažu sūdzības iesniedzēju izvirzīto argumentu, ka Komisijai būtu bijis jāatturas no konkursu organizēšanas līdz jauno Civildienesta noteikumu pieņemšanai, Komisija norāda, ka iekšējās reformas mērķis, tostarp it īpaši Civildienesta noteikumu grozīšana, bija viena no priekšsēdētāja Prodi prioritātēm. Šis mērķis tika paziņots viņa pilnvaru termiņa sākumā 1999. gada septembrī. Ir skaidrs, ka dienesta intereses neļāva Komisijai atturēties no konkursu organizēšanas laikā no 1999. līdz 2004. gadam.

Apgalvotais informētības trūkums Komisijas dienestos

Komisija apgalvo, ka nav iesniegti pierādījumi, kas pamatotu apgalvojumu, ka Komisijas dienesti nav pietiekami informēti par pārejas pasākumu ietekmi. Gluži pretēji, Komisija uzskata, ka tā ir sniegusi saviem darbiniekiem pilnīgu informāciju. Kopumā Civildienesta noteikumu reformas procesa uzsākšana bija visu iestādes darbinieku un plašas sabiedrības pastāvīgas informēšanas darbības priekšmets. Informācija galvenokārt tika darīta pieejama Komisijas iekštīklā un internetā (http://europa.eu) vietnēs, kas tika pastāvīgi atjauninātas. Visā attiecīgajā periodā daudzas publikācijas tika izplatītas arī Komisijas darbiniekiem.

Īpašs uzsvars tika likts uz ģenerāldirektorātu un departamentu cilvēkresursu vadītāju tīklu, kuri regulāri tikās, ar kuriem notika apspriešanās un kuri tika informēti par šo tematu. Viņu darbs kā kontaktpunktam operatīvajos departamentos ļāva viņiem nosūtīt informāciju šiem departamentiem, kā arī veiksmīgajiem kandidātiem, kuri bieži raksta viņiem tieši, meklējot vakances.

Iespējama maldinoša informācija veiksmīgajiem kandidātiem

Komisija apgalvo, ka nav sniegti pierādījumi, kas pamatotu apgalvojumu, ka veiksmīgie kandidāti bija nepareizi informēti par iespējām tikt pieņemtiem darbā pirms 2004. gada 1. maija.

ADMIN ĢD un jo īpaši to, kuri ir atbildīgi par ierēdņu un pagaidu darbinieku pieņemšanu darbā, uzdevums ir pēc iespējas ātrāk un efektīvāk apmierināt iestādes cilvēkresursu vajadzības, lai nodrošinātu dienesta nepārtrauktību atbilstīgi budžeta resursiem un ievērojot štatu sarakstā noteiktos ierobežojumus. Tādējādi tas ir nepārtraukts process, kura pamatā ir pastāvīga vajadzība aizpildīt vakantās amata vietas neatkarīgi no tā, vai tās ir papildu amata vietas vai amata vietas, kas izriet no ierēdņu aiziešanas.

Turpmākie skaitļi liecina, ka Komisija attiecīgajā laikposmā noteikti nepalēnināja darbā pieņemšanu. Statistika attiecas uz laikposmu no 2003. gada janvāra (datums, kurā var uzskatīt, ka rezerves saraksti no konkursu kārtas 2001. gadā ir sākuši izraisīt ievērojamu pieņemšanu darbā) līdz 2004. gada 30. aprīlim (tieši pirms jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā). Šajā laikposmā Komisija pieņēma darbā 1563 cilvēkus A kategorijā, 545 cilvēkus B kategorijā un 601 cilvēku C kategorijā. Ņemot vērā štatu saraksta iespējas, šajā laikposmā B un C kategorijā būtu bijis ļoti grūti, ja ne neiespējami, pieņemt darbā vairāk cilvēku, par ko liecina vakanto amata vietu skaits (2) 2004. gada 1. aprīlī: 4 – A/LA kategorijā, 173 – B kategorijā un 76 – C kategorijā. Turklāt kopējais brīvo amata vietu skaits (3) attiecīgajā laikposmā samazinājās no 459 līdz 253, galvenokārt tādēļ, ka A/LA kategorijā tas tika samazināts no 283 uz 4. Tāpat ir kļūdaini apgalvot, ka Komisija ir mākslīgi aizpildījusi pastāvīgas amata vietas ar pagaidu darbiniekiem. tipa pagaidu darbinieku skaits A un C kategorijā ir stabils (attiecīgi 269. un 270. darbinieki 2003. gada 1. janvārī un 265. un 290 darbinieki 2004. gada 1. aprīlī) un lēnām pieaug B kategorijā (169. darbinieki 2003. gada 1. janvārī un 232. darbinieki 2004. gada 1. aprīlī).

Nav arī pareizi apgalvot, ka Komisija kavējās ar pieņemšanu darbā no apstrīdēto konkursu rezerves sarakstiem. Komisija sniedz grafikus ar statistiku par šo rezerves sarakstu izmantošanu. Komisija apgalvo, ka šīm diagrammām ir ne tikai raksturīga "loģistikas līkne", bet tās arī norāda uz nelielu pārpalikumu darbā pieņemšanas jomā pirms jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā. Vispārīgāk runājot, ikmēneša darbā pieņemšanas statistika no 15 dalībvalstu sarakstiem (EUR-15) 2003./2004. gadā uzrāda līdzīgu tendenci. Šie statistikas dati, kas sniegti arī diagrammās, apstiprina, ka jaunu ierēdņu iecelšana amatā lielā mērā atbilst līknei, kas parāda vakanto amata vietu skaitu. Arī šajā gadījumā situācija ir pretrunā sūdzības iesniedzēju apgalvotajam, jo darbā pieņemšanas līmenis bija augsts pirms 2004. gada 1. maija.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija apgalvo, ka jebkurš apgalvojums, ka darbā pieņemšanas departaments ir sniedzis informāciju, ka līdz 2004. gada 1. maijam varēja pieņemt darbā tikai iekšējos kandidātus, ir jānoraida. Tika pieņemti darbā arī daudzi veiksmīgi kandidāti no valstīm ārpus iestādes. Laikposmā no 2004. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 30. aprīlim Komisija pieņēma darbā 863 A/LA, 354 B un 306 C. Ja šos skaitļus koriģē, atceļot pagaidu darbinieku pieņemšanu darbā no pētniecības budžeta, “faktiskā” pieņemšana darbā sasniedz 222 A/LA, 103 B un 125 C. Iekšējo kandidātu skaits bija tikai 38 A, 44 B un 15 C. Citiem vārdiem sakot, šajā laikposmā tika pieņemti darbā 178 A, 52 B un 107 C ārēji kandidāti. Protams, var atzīmēt, ka iekšējo kandidātu īpatsvars attiecībā pret ārējiem kandidātiem ir diezgan augsts, galvenokārt B kategorijā. Tomēr tas atspoguļo labi zināmu parādību. Ir skaidrs, ka starp konkrētā konkursa veiksmīgajiem kandidātiem tie, kuri jau ir nodarbināti iestādē, vidēji tiek pieņemti darbā ātrāk nekā ārējie kandidāti. Šis fakts ir saistīts ar dienesta interesēm, jo iekšējie kandidāti sāk darboties ātrāk, un tāpēc ģenerāldirektorāti to meklē vairāk. Tā nav jauna parādība, un tā noteikti nav saistīta ar Civildienesta noteikumu grozījumiem.

Apgalvotā nevienlīdzīgā attieksme

No 2004. gada 1. maija Komisijai nebija citas izvēles kā vien piemērot spēkā esošos jaunos Civildienesta noteikumus, tostarp tos, kas attiecas uz darbā pieņemšanas pakāpi. Citu noteikumu piemērošana būtu pilnīgi nelikumīga. Lai gan ir taisnība, ka viena un tā paša konkursa veiksmīgie kandidāti tika pieņemti darbā ar atšķirīgiem nosacījumiem atkarībā no tā, vai iecelšana amatā notika pirms vai pēc 2004. gada 1. maija, tomēr tas, ko sūdzības iesniedzēji uzskata par nevienlīdzīgu attieksmi, faktiski izriet tikai no diviem atšķirīgiem juridiskiem un objektīviem kontekstiem. Turklāt nosacījumu atšķirība neaprobežojas tikai ar darbā pieņemšanas pakāpi, bet attiecas uz daudziem aspektiem, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi.

Kandidātam, kurš sekmīgi iztur atklāto konkursu un ir iekļauts rezerves sarakstā, nav tiesību tikt pieņemtam darbā. Iestādei nav pienākuma pieņemt darbā šos kandidātus. Savukārt tās var arī brīvi noraidīt jebkuru darba piedāvājumu no iestādes. Rezerves sarakstā ir tikai noteiktas tiesības tikt pieņemtam darbā.

Turklāt gan veco, gan jauno Civildienesta noteikumu III pielikuma ("Konkursi") 5. pantā ir noteikts, ka "pēc darba pabeigšanas atlases komisija izveido piemēroto kandidātu sarakstu, kas paredzēts Civildienesta noteikumu 30. pantā; ja iespējams, sarakstā ir vismaz divreiz vairāk vārdu un uzvārdu nekā aizpildāmo amatu skaits (izcēlums oriģinālvalodā). Tādējādi šis noteikums pierāda, ka i) ir ļoti iespējams, ka amata vietas var nebūt pietiekamas, lai pieņemtu darbā visus kandidātus attiecīgajā rezerves sarakstā pirms minētā saraksta termiņa beigām; un ii) tiek ņemta vērā arī iespēja, ka daži rezerves sarakstā iekļautie kandidāti vēlāk vairs nevēlēsies sākt darbu iestādē.

Līdz ar to, pēc Komisijas domām, no tā izriet, ka i) veiksmīgs atklāts konkurss un iekļaušana rezerves sarakstā nerada ne tiesības tikt pieņemtam darbā, ne pienākumu iestādei pieņemt darbā; un ii) kandidāti, kas nav pieņemti darbā, beidzoties rezerves sarakstam, kurā ir iekļauti viņu vārdi, vairs nebūs piemēroti pieņemšanai darbā, pamatojoties uz attiecīgo atklāto konkursu. Praksē var notikt un notiek tā, ka daži kandidāti rezerves sarakstā, kura termiņš beidzas, nav pieņemti darbā, bet citi ir pieņemti darbā. Šajā gadījumā pirmās nevar pamatoti apgalvot, ka tās ir tikušas diskriminētas vai ka ir pārkāpts tiesiskās paļāvības princips.

Iespējamā diskriminācija vecuma dēļ

Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka vecāki kandidāti tiek diskriminēti, jo viņi bija jāpieņem darbā augstākā karjeras pakāpē saskaņā ar agrākajiem Civildienesta noteikumiem, un tādējādi viņi cieš vairāk saskaņā ar jaunajiem Civildienesta noteikumiem.

Komisija apgalvo, kā norādīts iepriekš, ka tai katrā ziņā nav iespējams atkāpties no jauno Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta noteikumiem. Turklāt apgalvojums ir balstīts uz kļūdainu pieņēmumu, ka saskaņā ar veco sistēmu pieņemšana darbā augstākā pakāpē bija paredzēta gados vecākiem veiksmīgajiem kandidātiem. Patiesībā saskaņā ar veco sistēmu vecums nebija apsvērums, pieņemot lēmumu par klasificēšanu augstākā pakāpē. Attiecībā uz profesionālās pieredzes ilgumu, kas tikai ļoti netieši ir saistīts ar vecumu, tas bija tikai viens no vairākiem kumulatīviem kritērijiem, kas tika ņemti vērā, klasificējot augstākā pakāpē, bet citi bija akadēmiskās apmācības raksturs un atbilstība, profesionālās pieredzes atbilstība un kandidāta profesionālās pieredzes trūkums darba tirgū.

Iespējamā potenciālo kandidātu diskriminācija

Komisija uzskata, ka šo apgalvojumu ir grūti saprast. Tā uzskata, ka nav skaidrs, kā iespējamais kaitējums potenciālajiem kandidātiem, kuri ir mazāk kvalificēti nekā sūdzības iesniedzēji, varētu negatīvi ietekmēt sūdzības iesniedzējus.

Iespējamā atbildes nesniegšana uz sūdzības iesniedzēju saraksti

Ciktāl ADMIN ĢD dienestiem zināms, tam adresētajiem pieprasījumiem ir sniegtas individuālas atbildes tādā formā, kādā tie saņemti (vēstulē, e-pastā, pa tālruni).

Papildu apgalvojums
Iespējamais neizdevīgais stāvoklis, pamatojoties uz nepieciešamību pieņemt darbā darbiniekus no jaunajām dalībvalstīm

Komisija uzskata, ka 10 jauno dalībvalstu pievienošanās (EUR-10) nav ietekmējusi 15 veco dalībvalstu pilsoņu pieņemšanu darbā (EUR-15). EUR 10 valstu valstspiederīgie tiek pieņemti darbā no papildu budžeta, kas paredzēts šim mērķim, savukārt EUR 15 valstu valstspiederīgie tiek pieņemti darbā, pamatojoties uz vakancēm, ko radījusi personāla mainība.

Vispārīgie prasījumi
Pieņemšana darbā pakāpēs, kas ir līdzvērtīgas paziņojumos par konkursiem norādītajām pakāpēm

Komisija apgalvo, ka, pamatojoties uz jaunajiem Civildienesta noteikumiem, iestādēm ir juridiski neiespējami pieņemt darbā veiksmīgos kandidātus jebkurā citā pakāpē, kas nav paredzēta Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. pantā. Saskaņā ar XIII pielikuma noteikumiem darbā pieņemšanas līmeni (pakāpi) nosaka amatā iecelšanas datums.

Informācija kandidātiem notiekošajos konkursos

Komisija uzskata, ka katrā paziņojumā par konkursu, kas publicēts kopš 2002. gada 25. jūlija, ir ietverta piezīme kandidātiem, informējot viņus par iespējamām sekām, kādas uz veiksmīgajiem kandidātiem varētu atstāt priekšlikums grozīt Civildienesta noteikumus. Šķiet, ka šī procedūra ir vispiemērotākais veids, kā informēt kandidātus. Attiecībā uz visiem atklātajiem konkursiem, kas publicēti pirms 2002. gada 25. jūlija, t. i., visiem paziņojumiem, kuros nav informācijas par priekšlikumu grozīt Civildienesta noteikumus, veiksmīgie kandidāti no Komisijas saņēma individuālu vēstuli par šo tematu.

Sūdzības iesniedzēju apsvērumi

Ne visi sūdzības iesniedzēji iesniedza apsvērumus par Komisijas atzinumu, un daži sūdzības iesniedzēji iesniedza tikai īsas piezīmes. Tomēr vairāki sūdzības iesniedzēji iesniedza dokumentu ar kolektīviem apsvērumiem. Tā kā kolektīvie apsvērumi bija visdetalizētākie un aptvēra arī dažu sūdzības iesniedzēju īsāko komentāru saturu, ombuds visus lēmumus, uz kuriem attiecas kopīgā izmeklēšana, balstīs uz šādu kolektīvo apsvērumu kopsavilkumu:

Vispārīgi apsvērumi

Komisija rīkojas tā, it kā tās uzdevums būtu tikai piemērot spēkā esošos Civildienesta noteikumus, un tā, it kā tā būtu cita iestāde, nevis tā, kas grozīja Civildienesta noteikumus. Tomēr sūdzības iesniedzēji uzskata, ka Komisijai ir morāls pienākums neierosināt diskriminējošus tiesību aktus. Komisijas pienākums ir nodrošināt, lai tās priekšlikumi Padomei par jauniem tiesību aktiem neradītu diskriminējošu attieksmi pret kandidātiem, kas iekļauti rezerves sarakstos pieņemšanai darbā. Atzinumā norādot, ka Padome ir izstrādājusi pārejas noteikumus, lai gan patiesībā Komisija Padomei ir ierosinājusi tos pašus noteikumus, Komisija mēģina noslēpt faktu, ka tā ir vainojama administratīvā kļūmē.

Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka tagad viņi sūdzas, izmantojot viņiem pieejamos kanālus, kas galu galā nozīmēs Komisijas iesūdzēšanu Kopienas tiesās, radot Komisijai milzīgu darba apjomu. Tāpēc sūdzības iesniedzēji apšauba, vai nebūtu vērts rast risinājumu šajā agrākajā procedūras posmā.

Sūdzības iesniedzēji arī norāda, ka viņi sūdzas kā darbā pieņemšanas konkursu dalībnieki, nevis kā Komisijas darbinieki, un ka viņi sūdzas galvenokārt par nevienlīdzīgu attieksmi un diskrimināciju.

Īpaši apsvērumi par Komisijas atzinumu
Apgalvotā nepamatotā kavēšanās konkursu pabeigšanā

Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka kavēšanās ir fakts: Laikposms no 2002. gada septembra (pieteikuma iesniegšanas termiņš) līdz 2004. gada aprīlim (rezerves sarakstu publicēšana) ir 20 mēneši, nevis 13 mēneši, un zaudējumi, ko šī kavēšanās radījusi attiecīgo konkursu dalībniekiem, nav attaisnojami.

Komisija katru gadu izsludina simtiem uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, konkursus un konkursus, piemēram, FP6, Leonardo un Socrates programmas. Neviens cits Komisijas dienests nevar attaisnot kavēšanos, pamatojoties uz Komisijas lēmumu pieņemšanas procesu vai augstu līdzdalības līmeni. Visiem Komisijas dienestiem ir jāsagatavo ticamas prognozes un jāīsteno efektīva plānošana.

Šāda veida konkursi ir organizēti jau daudzus gadus, un tas būtu ļāvis Komisijai precīzi paredzēt priekšatlases pārbaudījumu dalībnieku skaitu. Dalībnieku skaits nākamajos konkursu posmos tika noteikts paziņojumos par konkursiem, un tāpēc Komisijai tas bija zināms jau no paša sākuma. Līdz ar to nav pamatoti apgalvot, ka dalībnieku skaits konkursa vēlākajos posmos veicināja kavēšanos. Tāpēc dalībnieku skaits katrā konkursa posmā nebija atkarīgs no “augsta dalības līmeņa”. Dalībnieku skaits varēja izraisīt kavēšanos tikai konkursa pirmajā posmā, t. i., priekšatlases testos. Tomēr šie testi tika laboti elektroniski, un tāpēc korekcijai bija jābūt ātrai neatkarīgi no dalībnieku skaita.

Komisijas atzinumā nav paskaidrots, kāpēc attiecīgie konkursi prasīja gandrīz divas reizes vairāk laika nekā vidējais laiks, kas vajadzīgs, lai tos pabeigtu.

Kavēšanās būtiski mazināja kandidātu potenciālās nodarbinātības pakāpes vērtību, nevajadzīgi paildzināja nenoteiktības periodu, kura laikā citas profesionālās iespējas tika apturētas vai zaudētas, un palielināja stresu kandidātiem, kuriem ilgstoši bija jāmācās, lai saglabātu savas zināšanas. Tāpēc sūdzības iesniedzēji jūtas diskriminēti salīdzinājumā ar citu konkursu dalībniekiem, kuri ievēroja paziņojumā par konkursiem noteikto termiņu.

Iespējamais pārredzamības trūkums

Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka Komisijas atzinumā ir pretrunīgi apgalvojumi. No vienas puses, Komisija apgalvo, ka visa būtiskā informācija bija pieejama tīmekļa vietnē Europa. No otras puses, tā norāda, ka jaunās klasifikācijas sistēmas ietekme pilnībā bija zināma tikai 2004. gada 22. martā. Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka sākotnējais priekšlikums bija zināms diskusiju laikā Padomē un Parlamentā daudz agrāk. Ungārijas nostāja pret XIII pielikuma 2. un 11. pantu ir datēta ar 2004. gada 8. janvāri. Līdz ar to Komisija būtu varējusi kandidātiem norādīt apspriežamo priekšlikumu iespējamo ietekmi jau šajā laikā vai pat agrāk, it īpaši tāpēc, ka Komisija, kurai bija likumdošanas iniciatīva, jau agrīnā posmā zināja par iespējamo ietekmi. Pirmais Komisijas priekšlikums Padomei un Parlamentam tika iesniegts pirms rakstiskajiem eksāmeniem, t. i., astoņus mēnešus pirms jebkādas konkrētas informācijas sniegšanas kandidātiem. Pat ja priekšlikumu iznākums nebija noteikts, Komisijai būtu vajadzējis brīdināt kandidātus par iespējamām sekām, ņemot vērā nopietnās sekas. Ja būtu skaidri norādīta darbā pieņemšanas pakāpju devalvācija, daudzi kandidāti būtu izvēlējušies izstāties no attiecīgajām darbā pieņemšanas procedūrām, lai veltītu savus pūliņus citām profesionālajām iespējām.

Vienkārša informācijas sniegšana paziņojumos par konkursu, ka veiksmīgajiem kandidātiem var tikt piedāvāts amats, pamatojoties uz jaunajiem Civildienesta noteikumiem, nebija pietiekama, jo šī informācija nebija pietiekami konkrēta. Turklāt ir jānorāda, ka dažos 2001. un 2002. gadā publicētajos paziņojumos par konkursu nebija nekādas atsauces uz ierosināto jauno klasificēšanas struktūru.

Apgalvotais informētības trūkums Komisijas dienestos

Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka tas, ka Komisijas dienesti apzinājās faktu, ka stāsies spēkā jaunie Civildienesta noteikumi, nav tas pats, kas apzinoties XIII pielikuma 12. panta ietekmi.

Komisijas minētajās tīmekļa vietnēs arī pēc 2004. gada 1. maija bija atsauce uz veco klasifikācijas sistēmu. Pat 2005. gada 14. februārī Komisijas iekštīkla sadaļā "Kāda būs mana klasifikācija?" ir atsauce uz veco sistēmu. Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka viņi var sniegt pierādījumus par daudziem gadījumiem, kad kandidāti interviju laikā jautāja par savu potenciālo pakāpi pēc pieņemšanas darbā un ka viņi tika informēti par veco klasifikācijas sistēmu. Vairāki kandidāti saņēma piedāvājumus, kuros bija norādīts, ka viņi sāks darbu zemākajā pakāpē ar vēlāku pārklasificēšanu ar klasifikācijas komitejas starpniecību. Pēc pieņemšanas darbā pēc 2004. gada 1. maija viņiem tika paziņots, ka tā vairs nav taisnība. Viens kandidāts 2004. gada 29. aprīlī saņēma uzaicinājumu uz medicīnisko pārbaudi, kurā bija minēta vērtēšanas komiteja, lai gan bija acīmredzams, ka kandidāts netiks pieņemts darbā pirms 2004. gada 1. maija. Tas ir neapgāžams pierādījums izpratnes trūkumam pat Komisijas ADMIN ĢD.

Iespējama maldinoša informācija veiksmīgajiem kandidātiem

Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Komisija sniedz informāciju tikai par to, cik daudz darbinieku tika pieņemti darbā pirms 2004. gada maija, bet tā neprecizē, cik daudz no darbā pieņemtajām personām bija izturējušas konkursus, par kuriem tika iesniegta sūdzība. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēju sniegto informāciju liela daļa veiksmīgo kandidātu no konkursiem, par kuriem iesniegtas sūdzības, jau strādāja ES iestādēs. Daži no viņiem iestādēs strādāja vairākus gadus, bet ne pietiekami ilgi, lai varētu piedalīties iekšējos konkursos. Regulas paskaidrojuma rakstā teikts: "Visbeidzot, ir paredzēti pārejas nolīgumi, lai jaunos pasākumus un noteikumus varētu piemērot pakāpeniski un lai garantētu iegūtās tiesības." Daudzi no tiem cilvēkiem, kas jau strādā Komisijā, varēja tikt pieņemti darbā īsā laikā, un viņiem nebija jāiziet medicīniskais eksāmens. Tomēr Komisija neievēroja Padomes un Parlamenta ieteikumu. Tā rezultātā cilvēki, kas jau strādā ES iestādēs, tika diskriminēti, jo viņi zaudēja līdz pat pieciem līmeņiem savā pakāpē. Sūdzības iesniedzēji vēlas, lai ombuds analizētu dažu personu, kas jau strādā iestādēs, pieņemšanu darbā, kas notika pirms 2004. gada 1. maija saistībā ar "steidzamām procedūrām", lai noskaidrotu, vai darbā pieņemšanas nodaļām vai konkrētiem kandidātiem tika sniegta privileģēta informācija. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka ir e-pasti un sanāksmju protokoli, kuros norādīts, ka bija iespējams pieņemt darbā dažas kandidātu kategorijas pirms 2004. gada 1. maija, bet ne citas. ĢD ADMIN 2004. gada 23. martā cilvēkresursu nodaļām norādīja, ka veiksmīgos kandidātus, kuri jau bija pagaidu darbinieki, varēja pieņemt darbā pirms 2004. gada 1. maija, bet citas darbinieku kategorijas, piemēram, palīgdarbinieki, nevarēja pieņemt darbā.

Apgalvotā nevienlīdzīgā attieksme

Sūdzības iesniedzēji pilnībā saprot, ka veiksmīgie kandidāti automātiski neiegūst tiesības tikt pieņemtiem darbā. Tomēr viņiem vajadzētu būt iespējai sagaidīt, ka viņus pieņems darbā tādā pašā līmenī kā citus tā paša konkursa veiksmīgos kandidātus.

Atzinumā (1/2004, OV L 124, 2004. gada 27. aprīlis) Revīzijas palāta uzsvēra iespējamu diskrimināciju pret jauniem darbiniekiem saskaņā ar pārejas noteikumiem attiecībā uz klasificēšanu: "Attiecībā uz Komisijas grozīto priekšlikumu, kāds tas ir nosūtīts, Palāta norāda, ka pāreja uz grozītajiem Civildienesta noteikumiem radīs diskriminējošas novirzes attiecībā uz jaunu darbinieku pieņemšanu darbā un klasificēšanu. Komisijai būtu jāierosina veidi, kā risināt šāda veida jautājumus.” Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Komisijas galvenais uzdevums ir darboties kā likumdošanas iniciatorei, un viņi ir vīlušies ar Komisiju par to, ka tā apzināti ir iesniegusi priekšlikumu Padomei un Parlamentam, lai efektīvi pazeminātu visu notiekošo konkursu reitingu, kas ir tieši pretrunā jauno Civildienesta noteikumu 31. pantam. Tāpēc sūdzības iesniedzēji tiek diskriminēti salīdzinājumā ar citu konkursu dalībniekiem, kuru gadījumā Komisija ievēroja paziņojumos par konkursiem noteiktās nodarbinātības pakāpes.

Tas, ka Komisija 2004. gada 30. aprīlī pieņēma darbā noteiktu skaitu cilvēku, lai gan parasti tā pieņem darbā tikai mēneša 1. vai 16. dienā, liecina par Civildienesta noteikumu reformas diskriminējošo ietekmi.

Iespējamā diskriminācija vecuma dēļ

Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka nekas neliecina par to, ka Komisija būtu brīdinājusi Padomi vai Parlamentu par jauno Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta iespējamo diskriminējošo ietekmi, it īpaši ņemot vērā to, ka attiecīgie konkursi bija vieni no pirmajiem, kas tika organizēti kopš vecuma ierobežojumu atcelšanas. Komisijas kā likumdošanas iniciatora pienākums bija brīdināt par šīm potenciāli negatīvajām sekām. Šī pienākuma nepildīšana padarīja vecuma ierobežojumu atcelšanu par simbolisku žestu bez ietekmes, padarot ombuda iestādi par izsmieklu, kas uzstāja uz atcelšanu. XIII pielikuma 12. pants nozīmē, ka Komisija ir gatava pieņemt darbā jebkura vecuma cilvēkus, bet pret šiem cilvēkiem izturēsies tā, it kā viņi būtu 28 gadus veci. Profesionālās pieredzes ilgumu, atbilstību, līmeni un kvalitāti nekādā gadījumā nevar nošķirt no vecuma.

Iespējamā potenciālo kandidātu diskriminācija

Daži sūdzības iesniedzēji uzskata, ka viņu godīguma izjūta tiek aizskarta, piedaloties konkursos, kuru rezultātā notiek pieņemšana darbā amatos, kas piemēroti mazāk kvalificētām personām. Daudzi jaunākie kandidāti, kas tika noraidīti atlases procesā, varēja tikt iecelti piedāvātajos amatos. Tūkstošiem klusu Eiropas pilsoņu būtu jājūtas diskriminētiem, ja viņi būtu informēti par iespēju, ko viņi neizmantoja. Sūdzības iesniedzēji vēlas iesniegt sūdzību savā vārdā.

Iespējamā atbildes nesniegšana uz sūdzības iesniedzēju saraksti

Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka viņi var sniegt ombudam dokumentārus pierādījumus par daudziem gadījumiem, kad kandidāti ir uzdevuši jautājumus Komisijai un vai nu vispār nav atbildējuši, vai arī ir snieguši neatbilstīgas un novēlotas atbildes.

Pieteikumi
Pieņemšana darbā pakāpēs, kas atbilst paziņojumos par konkursiem norādītajām pakāpēm

Sūdzības iesniedzēji saprot Komisijas attaisnojumu, ka tā piemēro tikai tiesību aktus. Tomēr sūdzības iesniedzēji apšauba tiesību aktu interpretāciju. Sūdzības iesniedzēji nesaprot, kā Komisija var atsaukties uz Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. pantā noteikto pienākumu, vienlaikus ignorējot pienākumu piemērot to pašu noteikumu 31. pantu. XIII pielikums 31. pantu neatzīst par spēkā neesošu, un tādējādi tas joprojām attiecas uz attiecīgajiem kandidātiem. 31. pants ir regulu pamattekstā, un tāpēc tam ir augstāks juridiskais spēks nekā pielikuma noteikumam. XIII pielikuma 12. pantā ir norādīta administratīva procedūra attiecībā uz noteiktiem konkursiem, t. i., ka noteiktu konkursu dalībniekus pieņem darbā noteiktā veidā. Tomēr 31. pants ir pamatprincips. Civildienesta noteikumos jaunās pakāpes ir minētas kā “vārda maiņa”. Tādējādi jaunie Civildienesta noteikumi paredz tikai uzvārda maiņu, nevis jaunas pakāpes. Lai ievērotu 31. pantu, sūdzības iesniedzēji uzskata, ka juridiski nav iespējams pieņemt darbā attiecīgos veiksmīgos kandidātus, izņemot ar jauno pakāpes nosaukumu funkciju grupā, kas norādīta attiecīgajā paziņojumā par konkursu.

Komisijai ir pienākums izvairīties no juridiskām pretrunām, piemēram, tām, kas izriet no Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 31. un 12. panta. Komisijai bija vai nu jānodrošina, ka a) XIII pielikuma 12. pantā ir paredzēts pakāpju tiešs tulkojums no vecās sistēmas uz jauno sistēmu; b) vispār neierosina XIII pielikuma 12. pantu; c) piemēroja 31. pantu; vai arī, ka ir ievērots attiecīgo konkursu sākotnējais grafiks. Jebkurā gadījumā un kā noteikts Civildienesta noteikumos, būtu jāpiemēro visizdevīgākais noteikums.

Daži sūdzības iesniedzēji ierosina ombudam ierosināt Komisijai grozīt Civildienesta noteikumus.

Informācija kandidātiem notiekošajos konkursos

Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka paziņojums par konkursu nav pietiekams. Attiecīgā piezīme tikai vērš kandidātu uzmanību uz priekšlikumu grozīt Civildienesta noteikumus, kas ir 300 lappušu garš dokuments. Piezīme pienācīgi neinformē kandidātus par grozījuma iespējamām sekām.

Lēmums

1 Vispārīga informācija

1.1 Ombuds atgādina, ka Kopienas personāla jautājumus, uz kuriem attiecas šīs sūdzības, reglamentē Civildienesta noteikumi. Civildienesta noteikumi tika grozīti 2004. gada 1. maijā ar Padomes Regulu 723/04 (4), ietekmējot gan esošos, gan jaunpieņemtos darbiniekus. Attiecībā uz darbiniekiem, kas pieņemti darbā pēc 2004. gada 1. maija, sākotnējie nodarbinātības nosacījumi, piemēram, atalgojums un pensijas, kļuva ievērojami nelabvēlīgāki, savukārt esošo darbinieku tiesības vismaz zināmā mērā tika saglabātas. Tādējādi nevienlīdzīga attieksme pret esošajiem un jaunajiem darbiniekiem ir jauno Civildienesta noteikumu sistēmas neatņemama sastāvdaļa. Šī nevienlīdzība ir galvenais problēmjautājums, kas ir ombudam iesniegto sūdzību pamatā. Galvenais jautājums, kas rodas šajā situācijā, ir par to, vai jauno Civildienesta noteikumu sistēmā ietvertā nevienlīdzīgā attieksme ir objektīvi pamatota, atsaucoties uz leģitīmu mērķi.

1.2 Šajā sakarā ombuds atgādina, ka tikai Tiesa ir tiesīga atcelt tādus tiesību aktus kā Padomes Regula 723/04, ar kuru tika grozīti Civildienesta noteikumi (5). Turklāt ombuds ir uzzinājis par notiekošo tiesvedību Kopienu tiesās, kurā prasītāji ir izvirzījuši iebildumus par prettiesiskumu, it īpaši attiecībā uz grozīto Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. pantu, lai pamatotu savus prasījumus saistībā ar viņu nodarbinātības nosacījumiem (6).

1.3 Ņemot vērā to, ka lieta tiek izskatīta Kopienu tiesās, ombuds uzskata, ka viņam nebūtu ne lietderīgi, ne lietderīgi pārbaudīt Civildienesta noteikumu grozījumu izraisītās nevienlīdzīgās attieksmes iespējamo prettiesiskumu. Tomēr pārējie sūdzībās izvirzītie jautājumi tiks aplūkoti turpmāk.

2 Apgalvotā nesaprātīgā kavēšanās konkursu pabeigšanā

2.1 Sūdzība attiecas uz iespējamo Komisijas kavēšanos pabeigt atklāto konkursu un tā sekām. Tā kā ombuds saņēma vairākas līdzīgas sūdzības par vairākiem konkursiem, viņš nolēma veikt kopīgu izmeklēšanu šajā jautājumā.

2.2 Saskaņā ar sūdzības iesniedzēju teikto attiecīgie konkursi tika izsludināti 2002. gadā, paziņojumos par konkursiem norādot, ka tie tiks pabeigti aptuveni viena gada laikā un ka izveidotie rezerves saraksti zaudēs spēku 2003. gada beigās. Tomēr lielākajai daļai konkursu bija vajadzīgs daudz ilgāks laiks, lai tos pabeigtu. Var apšaubīt, vai Komisija neaizkavēja procesu, lai pieņemtu darbā cilvēkus galvenokārt saskaņā ar jaunajiem Civildienesta noteikumiem. Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Komisijas rīcība saistībā ar konkursiem nozīmēja nepamatotu kavēšanos to izpildē.

2.3 Komisija apgalvo, ka paziņojumā par konkursu ietvertā informācija, ka procedūras ilgs aptuveni 12 mēnešus, bija tikai orientējoša. Ņemot vērā, ka atklātā konkursa ilgums lielā mērā ir atkarīgs no kandidātu skaita, paziņojuma par konkursu publicēšanas brīdī nav iespējams sniegt precīzāku informāciju. 12 mēnešu ilgums atbilst konkursa vidējam ilgumam. Gandrīz 19 000 kandidātu pieteicās konkursiem COM/A/1/02, COM/A/2/02 un COM/A/3/02, kas tika publicēti 2002. gada 25. jūlijā. Pieteikumu iesniegšanas termiņš bija 2002. gada 27. septembris. Priekšatlases testi notika 2003. gada 21. martā. Pēc šo pārbaudījumu rezultātu pārbaudes atlasītie kandidāti 2003. gada 11. jūlijā kārtoja rakstiskos pārbaudījumus konkursiem COM/A/1/02 un COM/A/2/02 un 2003. gada 12. septembrī konkursam COM/A/3/02. Mutiskie pārbaudījumi notika no 2003. gada novembra līdz 2004. gada februārim konkursos COM/A/1/02 un COM/A/2/02 un no 2004. gada janvāra līdz aprīļa sākumam konkursos COM/A/3/02. Ņemot vērā diezgan lielo pieteikumu skaitu, laikposms starp priekšatlases pārbaudījumiem un mutisko pārbaudījumu beigām — no 11 līdz 13 mēnešiem — šķiet pilnīgi saprātīgs. Komisija nevēlējās apzināti palēnināt attiecīgo konkursu norisi, kas nav iespējams, ņemot vērā dienestu izteiktās vajadzības.

2.4 Savos apsvērumos sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka laika posms no 2002. gada septembra (pieteikuma iesniegšanas termiņš) līdz 2004. gada aprīlim (rezerves sarakstu publicēšana) ir 20 mēneši, nevis 13. Komisija nevar attaisnot kavēšanos, pamatojoties uz augstu līdzdalības līmeni. Komisijai būtu bijis jāspēj precīzi paredzēt priekšatlases testu dalībnieku skaitu. Dalībnieku skaits turpmākajos konkursu posmos tika noteikts paziņojumos par konkursiem, tāpēc Komisijai tas bija zināms jau no paša sākuma un nebija atkarīgs no “augsta dalības līmeņa”. Dalībnieku skaits varēja izraisīt kavēšanos tikai konkursa pirmajā posmā, t. i., priekšatlases testos. Tomēr šie testi tika laboti elektroniski, un tāpēc korekcijai bija jābūt ātrai neatkarīgi no dalībnieku skaita.

2.5 Ombuds piekrīt sūdzības iesniedzēju analīzei, ka to kandidātu skaits, kuri piedalīsies priekšatlases pārbaudījumu posmos, bija zināms jau no paša sākuma un tāpēc nebija atkarīgs no augsta dalības līmeņa. Tomēr ombuds norāda, ka ilgākais laiks starp dažādiem attiecīgo konkursu posmiem bija starp pieteikumu iesniegšanas termiņu un priekšatlases pārbaudījumiem (aptuveni 6 mēneši) un starp priekšatlases pārbaudījumiem un rakstiskajiem pārbaudījumiem (attiecīgi aptuveni 4 un 6 mēneši), kas ir posmi, kurus varētu ietekmēt dalībnieku skaits.

2.6 Ombuds arī atzīmē sūdzības iesniedzēju argumentu, ka Komisija nevar attaisnot kavēšanos, pamatojoties uz augstu līdzdalības līmeni. Šajā sakarā ombuds uzskata, ka, saskaroties ar palielinātu darba slodzi, iestādēm patiešām ir jādara viss iespējamais, lai risinātu šo situāciju. Ombuds atgādina, ka labas pārvaldības principi prasa, lai iestādes rīkotos saprātīgā termiņā un nekavējoties (7).

2.7 Ombuds arī norāda, ka paziņojumos par konkursiem COM/A/1/02, COM/A/2/02 un COM/A/3/02 sadaļā "Aptuvenais grafiks" D.3. punktā kandidāti tika informēti, ka "konkursa procedūras ilgst aptuveni 12 mēnešus atkarībā no kandidātu skaita"(8).

2.8 Konkursu norise bija ievērojami ilgāka par 12 mēnešiem. Tomēr ombuds nav atradis pierādījumus, kas liecinātu, ka Komisija būtu apzināti aizkavējusi attiecīgos konkursus vai ka tā nebūtu pielikusi pienācīgas pūles, lai tiktu galā ar pieaugošo darba slodzi. Turklāt ombuds uzskata, ka D.3. iedaļas formulējums, kas attiecas uz aptuvenu grafiku, nerada kandidātiem tiesisko paļāvību, ka konkursi tiks pabeigti 12 mēnešu laikā.

Tomēr ombuds uzskata, ka tad, kad Komisija saprata, ka konkursa procedūras prasīs vairāk laika nekā "aptuveni 12 mēneši", kas norādīti paziņojumos par konkursu kā iespējamā procesa ilguma aplēse, būtu bijis labi, ja kandidātiem tiktu sniegta atjaunināta informācija par grafiku. Tomēr, tā kā sūdzības iesniedzēji šajā sakarā nav izteikuši nekādus apgalvojumus, ombuds neturpinās šā jautājuma izskatīšanu.

2.9 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds nekonstatē Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi attiecībā uz šo sūdzības aspektu.

3 Apgalvotais pārredzamības trūkums

3.1 Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka sākotnējos paziņojumos par konkursu bija ietverta piezīme, kurā bija norādīts, ka uz veiksmīgajiem kandidātiem varētu attiekties jaunie Civildienesta noteikumi. Tomēr paziņojumā nekādā veidā nebija norādīta lielā atšķirība starp pakāpēm un karjeras izredzēm cilvēkiem, kas pieņemti darbā pirms un pēc jauno Civildienesta noteikumu un to XIII pielikuma stāšanās spēkā. Tas neatbilst saprātīgu cerību principam. Turklāt paziņojums esot kļūdains, jo jaunie Civildienesta noteikumi neesot piemērojami attiecīgajiem konkursiem, uz kuriem savukārt attiecoties pielikumā ietverta izņēmuma klauzula. Paziņojumā bija jāpaskaidro, ka veiksmīgos kandidātus nepieņems darbā, pamatojoties uz jaunajiem Civildienesta noteikumiem, bet gan uz īpašu klauzulu pielikumā. Vēlāk kandidāti tika informēti par XIII pielikuma 12. pantā izklāstīto pārejas pasākumu lielo ietekmi uz personām, kas pieņemtas darbā pēc 2004. gada 1. maija. Vienīgā sniegtā informācija bija vēstule veiksmīgajiem kandidātiem, kurā bija norādīta viņu jaunā darbā pieņemšanas pakāpe saskaņā ar pārejas pasākumiem. Šajās vēstulēs nebija informācijas par faktisko atšķirību starp jaunajām pakāpēm un tām, kas norādītas paziņojumos par konkursiem. Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka tas, kā Komisija izskatīja attiecīgos konkursus, nozīmēja pārredzamības trūkumu, jo netika informēti kandidāti par jauno Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. pantā paredzēto pārejas pasākumu ietekmi.

3.2 Komisija apgalvo, ka, ņemot vērā Civildienesta noteikumu reformas gaitu, Komisija varēja tikai sniegt paziņojumā ietverto informāciju, bet tikai attiecīgo paziņojumu par konkursu publicēšanas brīdi. Komisija norāda, ka Padome 2004. gada 22. martā pieņēma Civildienesta noteikumu grozījumus un ka Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. pants ir viens no pantiem, kas Padomē tika apspriests līdz procesa beigām. Darbā pieņemšanas dienestiem nebija citas alternatīvas kā vien gaidīt jauno Civildienesta noteikumu galīgo pieņemšanu, kas būtu autoritatīva no juridiskā viedokļa. Tāpēc šajā laikposmā nebija iespējams iepriekš paredzēt pārejas noteikumu ietekmi un sniegt atlasītajiem kandidātiem precīzu informāciju. Visiem veiksmīgajiem kandidātiem konkursos, kuros rezerves saraksti bija spēkā līdz 2003. gada 31. decembrim un kuros Komisija pagarināja termiņu, tostarp COM/A/9/01, tika nosūtīta personiska vēstule ar brīdinājumu, ka ierosinātie Civildienesta noteikumu grozījumi radīs jaunu karjeras sistēmu, kas grozīs darbā pieņemšanas nosacījumus un līmeni iestādēs. Vēstulē kandidāti tika informēti arī par tīmekļa vietni, kurā varēja iepazīties ar Komisijas priekšlikumu, norādot, ka XIII pielikuma 11. pantā ir ietverta tabula, kurā norādīta atbilstība starp veco karjeras struktūru un darbā pieņemšanas pakāpēm pēc Civildienesta noteikumu grozījumu stāšanās spēkā.

3.3 Sūdzības iesniedzēji savos apsvērumos apgalvo, ka sākotnējais priekšlikums Padomē un Parlamentā bija zināms daudz agrāk nekā 2004. gada 22. martā, jo īpaši tāpēc, ka Komisija ir iestāde, kurai ir likumdošanas iniciatīva. Pat ja priekšlikumu iznākums nebūtu noteikts, Komisija būtu varējusi kandidātiem norādīt priekšlikumu iespējamo ietekmi. Vienkārša informācijas sniegšana paziņojumos par konkursu, ka veiksmīgajiem kandidātiem var tikt piedāvāts amats, pamatojoties uz jaunajiem Civildienesta noteikumiem, nebija pietiekama, jo šī informācija nebija pietiekami konkrēta. Turklāt ir jānorāda, ka dažos 2001. un 2002. gadā publicētajos paziņojumos par konkursu nebija nekādas atsauces uz ierosināto jauno klasificēšanas struktūru.

3.4 Ombuds vispirms atzīmē, ka konkurss COM/A/9/01 tika publicēts 2001. gada 28. augustā, krietnu laiku pirms Komisijas priekšlikuma regulai, ar ko groza Civildienesta noteikumus (9), kas datēts ar 2002. gada 24. aprīli. Tādēļ ombuds uzskata par pamatotu to, ka paziņojumā par konkursu COM/A/9/01 nebija iekļauta piezīme, ar ko kandidātus informētu par iespējamiem jauniem Civildienesta noteikumiem.

3.5 Ombuds atgādina, ka konkursi COM/A/1/02, COM/A/2/02 un COM/A/3/02 tika publicēti 2002. gada 25. jūlijā, t.i., pēc Komisijas priekšlikuma regulai, ar ko groza Civildienesta noteikumus. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēju argumentu, ka paziņojumā par konkursu nebija pietiekami skaidras informācijas par gaidāmajām izmaiņām pakāpēs, ombuds norāda, ka tajā laikā Komisijas priekšlikuma XIII pielikuma 11. pantā bija tikai noteikts, ka „publicētās pakāpes atbilstību darbā pieņemšanas pakāpei nosaka, iestādēm savstarpēji vienojoties un pēc apspriešanās ar Civildienesta noteikumu komiteju”. Turklāt attiecībā uz sūdzības iesniedzēju argumentu, ka paziņojumā trūka informācijas par "karjeras izredžu" izmaiņām, ombuds neuzskata, ka sūdzības iesniedzēji būtu paskaidrojuši, kāda veida informāciju par karjeras izredzēm, viņuprāt, būtu vajadzējis sniegt. Ombuds uzskata, ka šādas izredzes ir atkarīgas no vairākiem aspektiem, nevis tikai no darbā pieņemšanas pakāpes. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata par pamatotu Komisijas paskaidrojumu, ka laikā, kad tika publicēti attiecīgie paziņojumi par konkursu, nebija iespējams sniegt vairāk informācijas, nekā faktiski bija ietverts paziņojumā.

3.6 Attiecībā uz sūdzības iesniedzēju argumentu, ka paziņojums bija nepareizs, jo jaunie Civildienesta noteikumi faktiski neattiecās uz attiecīgajiem konkursiem, kurus tā vietā reglamentēja izņēmuma klauzula pielikumā, ombuds uzskata, ka pielikumi ir Civildienesta noteikumu daļa.

3.7 Tādējādi vēl ir jāizskata sūdzības iesniedzēju argumenti, ka kandidāti pat vēlāk netika informēti par jauno Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. pantā izklāstīto pārejas pasākumu lielo ietekmi un ka pat tad, ja priekšlikumu iznākums nebūtu noteikts, Komisija būtu varējusi norādīt kandidātiem to iespējamo ietekmi.

3.8 Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzēji, šķiet, neapšauba, ka viņiem tika nosūtīta Komisijas minētā vēstule, kurā viņi tika informēti par ierosinātajiem Civildienesta noteikumu grozījumiem. Šķiet, ka sūdzības iesniedzēji arī neapgalvo, ka šī vēstule tika nosūtīta novēloti. Sūdzības iesniedzēju galvenās bažas tādējādi, šķiet, ir par to, ka kandidātiem netika paziņota jauno Civildienesta noteikumu ietekme un sekas.

3.9 Ombuds piekrīt sūdzības iesniedzējiem, ka jaunie Civildienesta noteikumi patiešām būtiski ietekmēja karjeras iespējas un darba apstākļus. Tādēļ ombuds uzskata, ka Komisijai bija pienākums brīdināt tos, kurus varētu ietekmēt izmaiņas šajā faktos, un sniegt pēc iespējas skaidrāku informāciju par šo jautājumu. Ombuds norāda, ka Komisijas vēstulē kandidātiem, šķiet, ir paskaidrots, ka ierosinātie Civildienesta noteikumu grozījumi radīs jaunu karjeras sistēmu, kas grozīs darbā pieņemšanas nosacījumus un līmeni. Vēstulē bija skaidra atsauce uz (toreizējo) ierosināto Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 11. pantu un norādīta tīmekļa vietnes adrese, kurā var iepazīties ar šo pantu. Vēstulē tika paskaidrots, ka XIII pielikuma 11. pantā ir ietverta "tabula par atbilstību starp karjeru pašreizējos konkursos un darbā pieņemšanas pakāpēm pēc grozīto Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā"(10).

3.10 Ombuds norāda, ka, iepazīstoties ar XIII pielikumu, kandidāti ne tikai uzzinās par ierosinātajām pakāpēm, saskaņā ar kurām viņus pieņems darbā pēc jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā, bet arī atradīs informāciju par ierosinātajām jaunajām pakāpēm personām, kas jau strādā par ierēdņiem iestādēs, kā arī tabulas, kurās norādīta ierosinātā mēneša pamatalga ierosinātajām jaunajām pakāpēm.

3.11 Turklāt ombuds atgādina, ka jauno Civildienesta noteikumu XIII pielikuma galīgā redakcija atšķiras no grozītā Komisijas 2003. gada 18. novembra priekšlikuma, tāpat kā grozītais Komisijas 2003. gada 18. novembra priekšlikums atšķiras no sākotnējā Komisijas 2002. gada 24. aprīļa priekšlikuma. Ombuds arī uzskata, ka to, ko sūdzības iesniedzēji dēvē par jauno Civildienesta noteikumu priekšlikumu "ietekmi", nevar uzskatīt tikai par pamatalgas izmaiņām.

3.12 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka kandidātiem, šķiet, ir sniegta pietiekama informācija, kas viņiem ļauj iepazīties ar attiecīgajiem informācijas avotiem, lai novērtētu likumdošanas procedūrā apspriesto jauno Civildienesta noteikumu priekšlikumu iespējamo ietekmi uz viņiem pašiem. Ombuds arī uzskata par pamatotu Komisijas lēmumu nesniegt sīkāku informāciju par iespējamo ietekmi uz jaunajiem darbiniekiem, ņemot vērā to, ka jauno noteikumu galīgā redakcija nevarēja būt zināma līdz likumdošanas procedūras pabeigšanai. Tāpēc ombuds nekonstatē, ka Komisija būtu pieļāvusi administratīvu kļūmi attiecībā uz šo sūdzības aspektu.

4 Apgalvotais informētības trūkums Komisijas dienestos

4.1 Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka tas, kā Komisija izskatīja attiecīgos konkursus, nozīmēja, ka Komisijas dienesti nebija pietiekami informēti par pārejas pasākumu ietekmi.

4.2 Komisija uzskata, ka tā ir sniegusi saviem darbiniekiem pilnīgu informāciju. Civildienesta noteikumu reformas process tika pakļauts pastāvīgai informācijas operācijai, kas attiecās uz visiem iestādes darbiniekiem. Informācija tika sniegta iekštīklā un internetā, un visā attiecīgajā laikposmā darbiniekiem tika izplatītas daudzas publikācijas. Īpašs uzsvars tika likts uz ģenerāldirektorātu un departamentu cilvēkresursu vadītāju tīklu.

4.3 Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Komisijas dienestu informētība par to, ka stāsies spēkā jaunie Civildienesta noteikumi, nav tas pats, kas informētība par XIII pielikuma 12. panta ietekmi. Komisijas minētajās tīmekļa vietnēs arī pēc 2004. gada 1. maija bija atsauce uz veco klasifikācijas sistēmu. Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka viņi var sniegt pierādījumus par daudziem gadījumiem, kad kandidātiem tika sniegta maldinoša informācija par piemērojamajiem noteikumiem. Šādi gadījumi ir pārliecinoši pierādījumi par informētības trūkumu pat Komisijā.

4.4 Ombuds piekrīt sūdzības iesniedzējiem, ka informētība par to, ka drīzumā stāsies spēkā jaunie Civildienesta noteikumi, nav tas pats, kas informētība par jauno Civildienesta noteikumu detalizēto ietekmi. Ombuds tomēr uzskata, ka Komisijas sniegtie pierādījumi liecina, ka tā patiešām ir pielikusi patiesas un samērīgas pūles, lai brīdinātu darbiniekus par Civildienesta noteikumu grozījumu nozīmi un informētu viņus par šo grozījumu būtību, ņemot vērā, ka jauno noteikumu galīgā redakcija varēja būt zināma tikai pēc likumdošanas procedūras pabeigšanas. Ombuds, pamatojoties uz savu dienestu darbinieku pieredzi, zina, ka ne visa informācija Komisijas iekštīklā (kura daļas ir pieejamas visiem ES darbiniekiem) tika nekavējoties atjaunināta 2004. gada 1. maijā. Tomēr šis fakts nemaina viņa vispārējo konstatējumu par to, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi attiecībā uz šo sūdzības aspektu.

5 Iespējama maldinoša informācija veiksmīgajiem kandidātiem

5.1 Saskaņā ar sūdzības iesniedzēju sniegto informāciju dažu iekšējo kandidātu pieteikumi tika izskatīti pirms 2004. gada 1. maija. Citām tika sniegta atšķirīga informācija par to, ka līdz 2004. gada 1. maijam no veiksmīgo kandidātu sarakstiem nebija nevienas iecelšanas amatā; ka līdz 2004. gada 1. maijam var pieņemt darbā tikai noteikta veida iekšējos kandidātus; vai ka līdz 2004. gada 1. maijam darbā varēja pieņemt tikai ārējos kandidātus. Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Komisijas rīcība ar konkursiem bija maldinoša informācija veiksmīgajiem kandidātiem par to, vai būtu iespējama iecelšana amatā pirms 2004. gada 1. maija.

5.2 Komisija apgalvo, ka to personu uzdevums, kas ir atbildīgas par ierēdņu un pagaidu darbinieku pieņemšanu darbā, ir pēc iespējas ātrāk un efektīvāk apmierināt iestādes cilvēkresursu vajadzības, lai nodrošinātu dienesta nepārtrauktību atbilstoši budžeta resursiem un ievērojot štatu sarakstā noteiktos ierobežojumus. Komisija iesniedz skaitļus, kurus tā uzskata par tādiem, kas pierāda, ka tā noteikti nav palēninājusi darbā pieņemšanu attiecīgajā laikposmā. Komisija arī sniedz statistiku par attiecīgo rezerves sarakstu izmantošanu, apgalvojot, ka šī statistika liecina par nelielu pārpalikumu darbā pieņemšanas jomā pirms jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā, jo daudzi darbā pieņemtie cilvēki nav iekšējie kandidāti. Komisija uzskata, ka tas atspēko argumentu, ka darbā pieņemšanas dienests ir sniedzis informāciju, ka līdz 2004. gada 1. maijam varēja pieņemt darbā tikai iekšējos kandidātus.

5.3 Sūdzības iesniedzēji savos apsvērumos apgalvo, ka Komisija sniedz informāciju tikai par to, cik daudz darbinieku tika pieņemti darbā pirms 2004. gada maija, bet tā neprecizē, cik daudz no darbā pieņemtajām personām ir izturējušas konkursus, par kuriem iesniegtas sūdzības.

5.4 Ombuds atzīmē, ka Komisija ir iesniegusi statistiku, kas liecina, ka pieņemšana darbā notika no rezerves sarakstiem katrā konkursā, par kuru iesniegta sūdzība gan pirms, gan pēc 2004. gada 1. maija (izņemot rezerves sarakstu COM/A/3/02, kas tika publicēts 2004. gada 18. maijā). Lai gan Komisija nav iesniegusi nekādus skaitļus, kas parādītu, cik liela daļa no šajos konkursos pieņemtajiem kandidātiem ir iekšējie kandidāti, t. i., personas, kas jau strādā iestādēs, ombudam nav sniegti nekādi pierādījumi, kas liecinātu, ka iekšējie kandidāti no konkursiem, par kuriem iesniegta sūdzība, tika pieņemti darbā tikai pirms vai tikai pēc 2004. gada 1. maija.

5.5 Ombuds apzinās, ka iepriekš minētie fakti nav pārliecinoši pierādījumi attiecībā uz informāciju, ko Komisija būtu varējusi sniegt kandidātiem par iespējām tikt pieņemtiem darbā pirms vai pēc 2004. gada 1. maija. Tomēr, tā kā nav konkrētu pierādījumu, kas liecinātu, ka Komisija ir nepareizi informējusi veiksmīgos kandidātus, ombuds uzskata, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi attiecībā uz šo sūdzības aspektu.

5.6 Ombuds atzīmē, ka savos apsvērumos sūdzības iesniedzēji lūdz ombudu analizēt dažu personu, kas jau strādā iestādēs, pieņemšanu darbā, kas notika pirms 2004. gada 1. maija par "steidzamām procedūrām", lai noskaidrotu, vai darbā pieņemšanas nodaļām vai konkrētiem kandidātiem tika sniegta privileģēta informācija. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka pastāv e-pasta vēstules un sanāksmju protokoli, kuros esot norādīts, ka bija iespējams pieņemt darbā noteiktu kategoriju kandidātus pirms 2004. gada 1. maija, bet ne citu kategoriju kandidātus.

5.7 Ombudam nav skaidrs, uz kādu "privileģētu informāciju" sūdzības iesniedzēji vēlas vērst viņa uzmanību vai kādus apgalvojumus par administratīvām kļūmēm viņi vēlētos izvirzīt šajā sakarā. Tomēr sūdzības iesniedzēji varētu apsvērt iespēju iesniegt jaunu sūdzību ombudam, nodrošinot, ka tiek skaidri paskaidrots, ko viņi uzskata par administratīvas kļūmes gadījumu, un iesniegt pierādījumus, kas pamato viņu apgalvojumu.

6 Apgalvotā nevienlīdzīgā attieksme un diskriminācija vecuma dēļ

6.1 Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka, tā kā visi konkursi, kas tika publicēti 2002. gada 25. jūlijā (COM/A/1/02, COM/A/2/02 un COM/A/3/02), tika pabeigti dažādos datumos, dažu konkursu kandidātiem bija lielākas iespējas tikt pieņemtiem darbā saskaņā ar agrākajiem Civildienesta noteikumiem un pēc tam pārceltiem uz jaunajiem Civildienesta noteikumiem ar ievērojami augstākām pakāpēm nekā kandidātiem, kas tika pieņemti darbā saskaņā ar jaunajiem Civildienesta noteikumiem. Tas nozīmēja arī to, ka daži kandidāti, kas bija izturējuši A8 konkursu, tika pieņemti darbā pirms 2004. gada 1. maija augstākā līmenī nekā A6/A7 konkursa veiksmīgie kandidāti, kas tika pieņemti darbā pēc 2004. gada 1. maija. Arī kavēšanās pabeigt konkursus un līdz ar to pārejas pasākumu piemērošana rada jautājumus par diskrimināciju vecuma dēļ. Lielākā daļa attiecīgo konkursu bija pirmie, kas tika publicēti pēc vecuma ierobežojumu atcelšanas. Tādējādi tās piesaistīja lielu skaitu vecāko un pieredzējušāko kandidātu, kuriem bija piemērotas sākotnējās pakāpes, kas norādītas paziņojumos par konkursiem. Pēc jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā piedāvātās zemākās pakāpes šiem kandidātiem nav piemērotas un rada neatgriezenisku kaitējumu karjeras izredzēm. Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka tas, kā Komisija izskatīja attiecīgos konkursus, nozīmēja nevienlīdzīgu attieksmi pret veiksmīgajiem kandidātiem, kas bija nodarbināti pirms un pēc 2004. gada 1. maija, tostarp diskrimināciju vecuma dēļ.

6.2 Komisija apgalvo, ka no 2004. gada 1. maija tai nebija citas izvēles kā vien piemērot jaunos spēkā esošos Civildienesta noteikumus, tostarp tos, kas attiecas uz darbā pieņemšanas pakāpi. Lai gan ir taisnība, ka viena un tā paša konkursa veiksmīgie kandidāti tika pieņemti darbā ar atšķirīgiem nosacījumiem atkarībā no tā, vai iecelšana amatā notika pirms vai pēc 2004. gada 1. maija, tomēr tas, ko sūdzības iesniedzēji uzskata par nevienlīdzīgu attieksmi, faktiski izriet tikai no diviem atšķirīgiem juridiskiem un objektīviem kontekstiem. Turklāt nosacījumu atšķirība neaprobežojas tikai ar darbā pieņemšanas pakāpi, bet attiecas uz daudziem aspektiem, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi. Turklāt kandidātam, kurš sekmīgi iztur atklāto konkursu un ir iekļauts rezerves sarakstā, nav tiesību tikt pieņemtam darbā.

Attiecībā uz apgalvojumu par diskrimināciju vecuma dēļ Komisija apgalvo, ka tas ir balstīts uz kļūdainu pieņēmumu, ka saskaņā ar veco sistēmu pieņemšana darbā augstākā pakāpē bija paredzēta gados vecākiem veiksmīgajiem kandidātiem. Patiesībā saskaņā ar veco sistēmu vecums nebija apsvērums, pieņemot lēmumu par klasificēšanu augstākā pakāpē. Attiecībā uz profesionālās pieredzes ilgumu, kas tikai ļoti netieši ir saistīts ar vecumu, tas bija tikai viens no pieciem kumulatīvajiem kritērijiem, kas tika ņemti vērā, klasificējot augstākā pakāpē.

6.3 Sūdzības iesniedzēji savos vispārīgajos apsvērumos par Komisijas atzinumu un apsvērumos par šo konkrēto apgalvojumu apgalvo, ka Komisija rīkojas tā, it kā tās uzdevums būtu tikai piemērot spēkā esošos Civildienesta noteikumus, un tā, it kā tā būtu iestāde, kas nav tā pati iestāde, kura grozīja Civildienesta noteikumus. Tomēr sūdzības iesniedzēji uzskata, ka Komisijai ir morāls pienākums neierosināt diskriminējošus tiesību aktus. Komisijas pienākums ir nodrošināt, lai tās jaunu tiesību aktu priekšlikumi Padomei neradītu diskriminējošu attieksmi pret kandidātiem, kas iekļauti rezerves sarakstos pieņemšanai darbā. Atzinumā norādot, ka Padome ir izstrādājusi pārejas noteikumus, lai gan patiesībā Komisija Padomei ir ierosinājusi tos pašus noteikumus, Komisija mēģina noslēpt faktu, ka tā ir vainojama administratīvā kļūmē.

Sūdzības iesniedzēji ir vīlušies par Komisiju, kas apzināti iesniedza priekšlikumu Padomei un Parlamentam, lai efektīvi pazeminātu visu notiekošo konkursu reitingus, un kas jo īpaši bija pretrunā jauno Civildienesta noteikumu 31. pantam. Komisijas kā likumdošanas iniciatora pienākums bija brīdināt Padomi un Parlamentu par pārejas pasākumu iespējamo negatīvo ietekmi. Šī pienākuma nepildīšana padarīja vecuma ierobežojumu atcelšanu par simbolisku žestu bez ietekmes, tādējādi padarot ombuda iestādi par izsmieklu, kas uzstāja uz atcelšanu. XIII pielikuma 12. pants nozīmē, ka Komisija ir gatava pieņemt darbā jebkura vecuma cilvēkus, bet pret šiem cilvēkiem izturēsies tā, it kā viņi būtu 28 gadus veci. Profesionālās pieredzes ilgumu, atbilstību, līmeni un kvalitāti nekādā gadījumā nevar nošķirt no vecuma.

Sūdzības iesniedzēji saprot Komisijas attaisnojumu, ka tā piemēro tikai tiesību aktus. Tomēr viņi apšauba tiesību aktu interpretāciju. Sūdzības iesniedzēji nesaprot, kā Komisija var atsaukties uz Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. pantā noteikto pienākumu, vienlaikus ignorējot pienākumu piemērot to pašu noteikumu 31. pantu. XIII pielikums 31. pantu neatzīst par spēkā neesošu, un tādējādi tas joprojām attiecas uz attiecīgajiem kandidātiem. 31. pants ir regulu pamattekstā, un tāpēc tam ir augstāks juridiskais spēks nekā pielikuma noteikumam. Civildienesta noteikumos jaunās pakāpes ir minētas kā “vārda maiņa”. Tādējādi jaunie Civildienesta noteikumi paredz tikai uzvārda maiņu, nevis jaunas pakāpes. Lai ievērotu 31. pantu, sūdzības iesniedzēji uzskata, ka juridiski nav iespējams pieņemt darbā attiecīgos veiksmīgos kandidātus, izņemot ar jauno pakāpes nosaukumu funkciju grupā, kas norādīta attiecīgajā paziņojumā par konkursu.

Sūdzības iesniedzēji tagad sūdzas, izmantojot tiem pieejamos kanālus, kas galu galā nozīmē, ka Komisija vērsīsies Kopienas tiesās. Daži sūdzības iesniedzēji ierosina ombudam ierosināt Komisijai grozīt Civildienesta noteikumus.

6.5 Ombuds ir rūpīgi izskatījis sūdzības iesniedzēju sūdzībās un apsvērumos izklāstītos argumentus. Lai gan ombuds neizslēdz vispārēju iespēju, ka saistībā ar tiesību aktu priekšlikumu izstrādi varētu rasties administratīva kļūme, ombuds uzskata, ka šajā gadījumā sūdzības iesniedzēju apgalvojumi par nevienlīdzīgu attieksmi un diskrimināciju vecuma dēļ galvenokārt liek apšaubīt jauno Civildienesta noteikumu un jo īpaši XIII pielikuma 12. panta likumību.

6.6 Atgādinot 1. daļā minētos konstatējumus, ombuds uzskata, ka turpmāka izmeklēšana šajā lēmuma daļā izskatītā apgalvojuma aspektā nav pamatota.

6.7 Attiecībā uz to, kā Komisija interpretē un piemēro jaunos Civildienesta noteikumus, ombudam nav zināms neviens noteikums vai princips, kas pielikumu noteikumiem piešķirtu juridisku statusu, kurš būtu zemāks par noteikumu pamatteksta noteikumiem. Parasti ombuds uzskata, ka XIII pielikuma 12. pantā ir ietverti īpaši noteikumi, kas reglamentē konkrētu situāciju, un tādēļ šķiet pamatoti, ka šie noteikumi prevalē pār vispārējiem noteikumiem, piemēram, 31. pantu. Tomēr ombuds šajā sakarā vēlreiz vēlas atgādināt, ka Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta likumība ir tiesvedības priekšmets.

6.8 Ombuds arī norāda, ka sūdzības iesniedzēju minētā pakāpju pārdēvēšana ir minēta XIII pielikuma 2. pantā, kas, šķiet, attiecas tikai uz to personu pakāpēm, kuras jau strādāja par ierēdņiem laikā, kad 2004. gada 1. maijā stājās spēkā jaunie Civildienesta noteikumi. Pēc 2004. gada 1. maija darbā pieņemto personu klasifikāciju reglamentē XIII pielikuma 12. pants, kurā nav atsauces uz pārdēvēšanu.

6.9 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka Komisija, šķiet, nav pieļāvusi administratīvu kļūmi attiecībā uz apgalvojumu, kas tiek izskatīts šajā lēmuma daļā.

7 Iespējamā potenciālo kandidātu diskriminācija

7.1 Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Komisija, izskatot attiecīgos konkursus, diskriminēja potenciālos kandidātus, kuri tika izslēgti no dalības konkursos profesionālās pieredzes trūkuma dēļ: šādi kandidāti būtu tiesīgi piedalīties, pamatojoties uz jaunajām amatā iecelšanas pakāpēm, kas ietvertas jauno Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. pantā.

7.2 Komisijai ir grūti saprast minēto apgalvojumu. Komisija uzskata, ka nav skaidrs, kā iespējamais kaitējums potenciālajiem kandidātiem, kuri ir mazāk kvalificēti nekā sūdzības iesniedzēji, varētu negatīvi ietekmēt sūdzības iesniedzējus.

7.3 Daži sūdzību iesniedzēji būtībā apgalvo, ka viņu godīguma izjūta tiek aizskarta, piedaloties konkursos, kuru rezultātā tiek pieņemti darbā amatos, kas piemēroti mazāk kvalificētām personām. Daudzi jaunākie kandidāti, kas tika noraidīti atlases procesā, varēja tikt iecelti piedāvātajos amatos. Tūkstošiem klusu Eiropas pilsoņu būtu jājūtas diskriminētiem, ja viņi būtu informēti par iespēju, ko viņi ir palaiduši garām. Sūdzības iesniedzēji vēlas iesniegt sūdzību savā vārdā.

7.4 Ombuds vispirms vēlas uzsvērt, ka pretēji tam, kas ierosināts Komisijas atzinumā, nav personīgi jāietekmē iespējama administratīva kļūme, lai iesniegtu sūdzību ombudam par šo jautājumu.

7.5 Turklāt ombuds ņem vērā un izprot sūdzības iesniedzēju bažas par taisnīgumu. Šajā sakarā ombuds atgādina, ka nevienlīdzīga attieksme pret esošajiem un jaunajiem darbiniekiem ir jauno Civildienesta noteikumu sistēmas neatņemama sastāvdaļa un ka jautājums par to, vai šāda nevienlīdzība ir juridiski pamatota, tiek izskatīts Kopienas tiesās.

7.6 Attiecībā uz sūdzības iesniedzēju apgalvojumu par iespējamo kandidātu diskrimināciju ombuds tomēr uzskata, ka bija pamatoti, ka Komisija attiecīgo paziņojumu par konkursu sagatavošanas un publicēšanas laikā piemēroja un paļāvās uz tobrīd spēkā esošajiem noteikumiem, t.i., "vecajiem" Civildienesta noteikumiem. Turklāt ombuds neuzskata, ka uz noteikumiem, kas stājās spēkā 2004. gada 1. maijā, var atsaukties, lai apgalvotu, ka piemēroto kandidātu atlase bija diskriminējoša, lai gan piemēroto kandidātu atlase attiecīgajiem konkursiem bija jāveic jau 2001. un 2002. gadā. Tāpēc ombuds nekonstatē, ka Komisija būtu pieļāvusi administratīvu kļūmi attiecībā uz šo sūdzības aspektu.

8 Iespējamā atbildes nesniegšana uz sūdzības iesniedzēju saraksti

Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Komisija, izskatot attiecīgos konkursus, nav atbildējusi uz viņu kopīgo un individuālo saraksti šajā jautājumā.

8.2 Komisija apgalvo, ka saskaņā ar DG ADMIN dienestu rīcībā esošo informāciju uz tai adresētajiem lūgumiem tika sniegtas individuālas atbildes tādā formā, kādā tie tika saņemti (vēstulē, e-pastā, pa tālruni).

8.3 Sūdzības iesniedzēji savos apsvērumos apgalvo, ka viņi var sniegt ombudam dokumentārus pierādījumus par daudziem gadījumiem, kad kandidāti ir uzdevuši jautājumus Komisijai un vai nu vispār nav saņēmuši atbildi, vai arī ir saņēmuši neatbilstošas un novēlotas atbildes.

8.4 Ombuds ņem vērā sūdzības iesniedzēju argumentu, ka viņi var sniegt pierādījumus par Komisijas atbildes nesniegšanu. Tomēr, tā kā šajā sakarā nav detalizētas informācijas vai konkrētu pierādījumu, ombuds neuzskata par pamatotu atlikt lēmuma pieņemšanu, lai turpinātu izmeklēšanu par šo sūdzību aspektu. Tomēr ikviens sūdzības iesniedzējs, kas to vēlas, var iesniegt jaunas sūdzības, kas pamatotas ar atbilstošiem dokumentāriem pierādījumiem, par to, ka Komisija nav sniegusi atbildi.

9 Apgalvotais neizdevīgais stāvoklis, kas izriet no darbā pieņemšanas no jaunajām dalībvalstīm

9.1 Šajā sūdzībā sūdzības iesniedzējs arī apgalvo, ka kavēšanās pabeigt konkursus radīja neizdevīgu situāciju veiksmīgajiem kandidātiem, jo Komisijai bija jāieceļ darbinieki no desmit jaunajām dalībvalstīm, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā.

9.2 Komisija uzskata, ka 10 jauno dalībvalstu pievienošanās (EUR-10) nav ietekmējusi 15 veco dalībvalstu pilsoņu pieņemšanu darbā (EUR-15). EUR 10 valstu valstspiederīgie tiek pieņemti darbā no papildu budžeta, kas paredzēts šim mērķim, savukārt EUR 15 valstu valstspiederīgie tiek pieņemti darbā, pamatojoties uz vakancēm, ko radījusi personāla mainība.

9.3 Ombuds uzskata, ka Komisijas sniegtais situācijas skaidrojums, ko sūdzības iesniedzējs nav apšaubījis, šķiet pamatots. Pamatojoties uz to un iepriekš 2. daļā minētajiem konstatējumiem, ombuds nekonstatē Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi attiecībā uz šo sūdzības aspektu.

10 Par prasījumiem, kas attiecas uz darbā pieņemšanas pakāpēm

10.1 Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka visi veiksmīgie kandidāti no sarakstiem, kas publicēti pirms 2004. gada 1. maija, būtu jāieceļ pakāpēs, kas ir līdzvērtīgas pakāpēm, kuras norādītas sākotnējos paziņojumos par konkursu, un ka vērtēšanas komitejai būtu jāļauj ņemt vērā kvalifikāciju un pieredzi, tādējādi iegūstot līdzvērtīgu amatā iecelšanas līmeni un karjeras attīstības iespējas visiem veiksmīgajiem kandidātiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir iecelti amatā pirms vai pēc 2004. gada 1. maija.

10.2 Komisija apgalvo, ka, pamatojoties uz jaunajiem Civildienesta noteikumiem, iestādēm ir juridiski neiespējami pieņemt darbā veiksmīgos kandidātus jebkurā pakāpē, izņemot to, kas paredzēta Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. pantā. Saskaņā ar XIII pielikuma noteikumiem darbā pieņemšanas līmeni (pakāpi) nosaka amatā iecelšanas datums.

10.3 Pamatojoties uz iepriekš minētajiem konstatējumiem par to, ka administratīvas kļūmes nav pieļautas, un 6.7. punktā veikto analīzi par to, kā Komisija interpretē un piemēro jaunos Civildienesta noteikumus, ombuds uzskata, ka nav pamata turpināt izskatīt šo prasību.

11 Par prasību saistībā ar informāciju, kas tiek sniegta notiekošo konkursu kandidātiem

11.1 Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka kandidāti notiekošajos konkursos, kas tika izsludināti, izmantojot veco klasifikācijas sistēmu, būtu pilnībā jāinformē par pārejas pasākumu ietekmi saskaņā ar jaunajiem Civildienesta noteikumiem.

11.2 Komisija apgalvo, ka katrā paziņojumā par konkursu, kas publicēts kopš 2002. gada 25. jūlija, ir ietverta piezīme kandidātiem, informējot viņus par iespējamām sekām, kādas uz veiksmīgajiem kandidātiem varētu atstāt priekšlikums grozīt Civildienesta noteikumus. Šķiet, ka šī procedūra ir vispiemērotākais veids, kā informēt kandidātus. Attiecībā uz visiem atklātajiem konkursiem, kas publicēti pirms 2002. gada 25. jūlija, t. i., visiem paziņojumiem, kuros nav informācijas par priekšlikumu grozīt Civildienesta noteikumus, veiksmīgie kandidāti no Komisijas saņēma individuālu vēstuli par šo tematu.

11.3 Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka paziņojums par konkursu nav pietiekams. Attiecīgā piezīme tikai vērš kandidātu uzmanību uz priekšlikumu grozīt Civildienesta noteikumus, kas ir 300 lappušu garš dokuments. Piezīme pienācīgi neinformē kandidātus par grozījuma iespējamām sekām.

11.4 Saistībā ar šo apgalvojumu ombuds atgādina par savu analīzi un konstatējumiem iepriekš 2. daļā. Ombuds arī norāda, ka paziņojumi par konkursu, kas publicēti tuvāk jauno Civildienesta noteikumu spēkā stāšanās brīdim, piemēram, EPSO/A/12/04 (11), EPSO/A/13/04, EPSO/A/14/04 un EPSO/A/15/04 (12), kas tika publicēti 2004. gada 2. un 3. martā un joprojām turpinās, attiecas uz XIII pielikuma 12. pantu un informē potenciālos kandidātus par konkrētām darbā pieņemšanas pakāpēm, kas piemērojamas no 2004. gada 1. maija. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka nav pamata turpināt izskatīt šo prasību.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Tomēr ombuds atgādina, ka Kopienu tiesās tiek izskatīts jautājums par jaunajos Civildienesta noteikumos paredzētās nevienlīdzīgās attieksmes likumību.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) OV L 124/1, 27.4.2004.

(2) Neiekļaujot amata vietas, kas paredzētas EUR-10 pilsoņiem un kas neattiecas uz sūdzībām.

(3) Neiekļaujot amata vietas, kas paredzētas EUR-10 pilsoņiem un kas neattiecas uz sūdzībām.

(4) OV L 124/1, 27.4.2004.

(5) EK līguma 230. un 231. pants.

(6) Skatīt, piemēram, lietas T-58/05 un T-192/05.

(7) Sk., piemēram, Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 17. pantu, kas pieejams Ombuda tīmekļa vietnē: http://www.ombudsman.europa.eu.

(8) Attiecībā uz konkursu COM/A/9/01 paziņojumā par konkursu nebija norādīts grafiks.

(9) COM(2002) 213 galīgā redakcija.

(10) Ombuds atzīmē, ka ar grozīto Komisijas 2003. gada 18. novembra priekšlikumu jaunajiem Civildienesta noteikumiem, COM(2003) 721 galīgā redakcija, XIII pielikumā, šķiet, ir ieviesta atbilstošo pakāpju tabula.

(11) OV C 54 A/1, 2.3.2004.

(12) OV C 55 A/13, 3.3.2004.