Strasbūrā, 2005. gada 13. jūlijā

Godātais M. kungs!

2004. gada 2. jūnijā Jūs man iesniedzāt sūdzību pret Eiropas Parlamentu par piekļuvi iecēlējinstitūcijas lēmumam, ar ko tiek mainīta viena Jūsu kolēģa darba vieta.

2004. gada 30. jūnijā es pārsūtīju sūdzību Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam. Eiropas Parlamenta Reģistra dienests 2004. gada 29. jūlijā mani informēja, ka dokuments, kuram jūs pieprasījāt piekļuvi, ir datēts ar 2003. gada 19. novembri, nevis 2004. gada 20. februāri, kā kļūdas dēļ minēts manā 2004. gada 30. jūnija vēstulē Eiropas Parlamentam.

Eiropas Parlaments 2004. gada 21. septembrī nosūtīja savu atzinumu par sūdzību.

2004. gada 4. oktobrī nosūtīju Jums vēl vienu vēstuli, kurā informēju, ka iecēlējinstitūcijas lēmums, kas ir šīs sūdzības priekšmets, ir datēts ar 2003. gada 19. novembri.

2004. gada 29. oktobrī es pārsūtīju Jums Eiropas Parlamenta atzinumu ar uzaicinājumu izteikt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2004. gada 10. novembrī.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem. Es atvainojos par Jūsu sūdzības izskatīšanai patērēto laiku.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka attiecīgie fakti ir šādi:

Sūdzības iesniedzējs ir Eiropas Parlamenta ierēdnis. 2004. gada 20. februārī sūdzības iesniedzējs sazinājās ar Eiropas Parlamenta Reģistra dienestu un lūdza piekļuvi iecēlējinstitūcijas lēmumam, ar ko no 2004. gada 1. janvāra maina viena no viņa kolēģiem G. C. darba vietu uz Saragosu (Spānija). Šis dokuments ir datēts ar 2003. gada 19. novembri.

Savā 2004. gada 3. marta atbildē Eiropas Parlamenta Reģistra dienests informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņam ir iespēja tieši no iecēlējinstitūcijas pieprasīt piekļuvi attiecīgajam dokumentam ar nosaukumu "Iecēlējinstitūcijas lēmums, ar ko no 2004. gada 1. janvāra maina G.C. kundzes darba vietu uz Saragosu (Spānija).

Tajā pašā dienā sūdzības iesniedzējs lūdza Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāru sniegt viņam piekļuvi iecēlējinstitūcijas lēmumam.

Ģenerālsekretārs 2004. gada 31. marta atbildē norādīja, ka sūdzības iesniedzējam jāsazinās ar Eiropas Parlamenta „Personāla direktoru”. Sūdzības iesniedzējs 2004. gada 2. aprīlī rakstīja Personāla direktoram un lūdza piekļuvi šim dokumentam.

Sūdzības iesniedzējs 2004. gada 23. martā iesniedza sūdzību Eiropas ombudam (sūdzība Nr. 901/2004/MF). Viņš norādīja, ka Eiropas Parlamenta ģenerālsekretārs viņam nav devis piekļuvi attiecīgajam lēmumam. Viņš apgalvoja, ka viņam būtu jādod piekļuve šim dokumentam. Ombuds saprata, ka sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījums ir iesniegts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (1). Ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzējs, šķiet, nav iesniedzis atkārtotu pieteikumu, kas paredzēts šajā regulā, ombuds 2004. gada 28. aprīlī nolēma izbeigt lietu, pamatojoties uz viņa statūtu 2. panta 4. punktu.

2004. gada 2. jūnijā sūdzības iesniedzējs vēlreiz nosūtīja vēstuli Eiropas ombudam. Viņš precizēja, ka, tā kā Parlaments neatbildēja uz viņa 2004. gada 2. aprīļa vēstuli, kas, viņaprāt, bija viņa piekļuves pieteikuma noraidījums, viņš 2004. gada 3. maijā iesniedza atkārtotu pieteikumu par piekļuvi dokumentiem. 2004. gada 12. maijā personāla direktors ierosināja sanāksmi. Sūdzības iesniedzējs noraidīja šo priekšlikumu, norādot, ka viņš dod priekšroku Regulā (EK) Nr. 1049/2001 paredzētās procedūras ievērošanai. 2004. gada 19. maijā personāla direktors viņu informēja, ka viņam ir nodoms sniegt piekļuvi attiecīgajam dokumentam, ja vien par datu aizsardzību atbildīgās nodaļas vadītājam nav iebildumu.

Sūdzības iesniedzēja 2004. gada 2. jūnija vēstuli Eiropas Ombuds reģistrēja kā jaunu sūdzību (sūdzība Nr. 1756/2004/MF).

Šajā sūdzībā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Eiropas Parlaments nav piešķīris viņam piekļuvi attiecīgajam lēmumam Regulā 1049/2001 paredzētajā termiņā.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Eiropas Parlamentam būtu jādod viņam piekļuve attiecīgajam dokumentam.

Pieprasījums

Parlamenta atzinums

Eiropas Parlamenta atzinuma par sūdzību kopsavilkums bija šāds:

Attiecībā uz pieprasījumiem par piekļuvi dokumentiem, ko iesnieguši Eiropas Parlamenta ierēdņi, un ņemot vērā, ka tiem ir privileģēta piekļuve dažādiem informācijas avotiem, proti, ar Dokumentācijas centra un Arhīvu departamenta starpniecību, Parlamenta Reģistra dienests ieteica pieteikumu iesniedzējiem neizmantot Regulā 1049/2001 noteikto procedūru, ja piekļuves pieprasījums attiecas uz dokumentiem, kas jau ir publiskoti. Šādu konsultāciju mērķis bija racionalizēt piekļuves pieprasījumu apstrādi un koncentrēt Reģistra dienesta centienus uz arvien pieaugošo skaitu pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem, ko iesnieguši pilsoņi.

2004. gada 20. februārī sūdzības iesniedzējs sazinājās ar Reģistra dienestu un lūdza piekļuvi dokumentam ar nosaukumu "Iecēlējinstitūcijas lēmums, ar ko no 2004. gada 1. janvāra maina G. C. k-dzes darba vietu uz Saragosu (Spānija)".

Ņemot vērā, ka principā iecēlējinstitūcijas lēmumi tika publicēti, Reģistra dienests 2004. gada 3. martā informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņam ir iespēja pieprasīt piekļuvi minētajam dokumentam tieši no iecēlējinstitūcijas. Sūdzības iesniedzējs tika informēts arī par to, ka gadījumā, ja viņam rastos grūtības saņemt dokumentu no iecēlējinstitūcijas, viņš varētu pieprasīt piekļuvi dokumentam no Reģistra dienesta. Tā kā sūdzības iesniedzējs nesniedza papildu informāciju, Reģistra dienests lietu slēdza.

Sūdzības iesniedzējs 2004. gada 3. martā vērsās iecēlējinstitūcijā, lai pieprasītu piekļuvi dokumentam. Viņa lūgums netika izskatīts saskaņā ar Regulas 1049/2001 tiesisko regulējumu. Tāpēc Regulā 1049/2001 paredzētais termiņš netika ņemts vērā, un Reģistra dienests netika informēts par sūdzības iesniedzēja pieprasījuma iznākumu. Ņemot vērā, ka ģenerāldirektorāts, kas atbild par piekļuves piešķiršanu šim dokumentam, ir konstatējis, ka tajā ir personas dati, tas ir lūdzis datu aizsardzības inspektoram sniegt atzinumu par attiecīgo Kopienas tiesību aktu (Regula (EK) Nr. 45/2001 (2)) piemērošanu dokumentam, kuram sūdzības iesniedzējs ir lūdzis piekļuvi.

Datu aizsardzības inspektors norādīja, ka dokumentā, kuram sūdzības iesniedzējs bija pieprasījis piekļuvi, bija ietverti personas dati saskaņā ar Regulu 45/2001 un ka uz tā izpaušanu attiecās Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktais izņēmums. Datu aizsardzības speciālists bija ierosinājis publiskot dokumentu, izņemot dokumenta daļas, uz kurām attiecas attiecīgais izņēmums, saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 6. punktu.

Ombuda 2004. gada 30. jūnija vēstule (3), kas nosūtīta toreizējam priekšsēdētājam M. Cox, tika darīta zināma Reģistru dienestam 2004. gada 19. jūlijā. Pēc tam Reģistra dienests norādīja, ka dokuments, kuram sūdzības iesniedzējs bija lūdzis piekļuvi, viņam vēl nebija nosūtīts. Pēc tam tā bija izmantojusi attiecīgās pieejas, lai pēc iespējas ātrāk varētu sniegt atbildi sūdzības iesniedzējam.

2004. gada 9. augustā sūdzības iesniedzējam tika nosūtīta oficiāla vēstule, ko parakstījis Eiropas Parlamenta ģenerālsekretārs. Dokuments, kuram sūdzības iesniedzējs bija pieprasījis piekļuvi, bija pievienots pielikumā. Daļa dokumenta, uz kuru attiecas tiesību akti par datu aizsardzību, ir aizklāta. Pēc tam Parlaments saņēma atbildi no sūdzības iesniedzēja, kurā tas pauda viedokli, ka iecēlējinstitūcija, iespējams, ir pieņēmusi lēmumu par G. C. kundzes darba vietas maiņu pirms vai vienlaikus ar lēmumu, kas datēts ar "2003. gada 13. novembri"(4). Tāpēc sūdzības iesniedzējs pieprasīja piekļuvi šim dokumentam. Tā kā šis dokuments nepastāvēja, sūdzības iesniedzējs tika attiecīgi informēts ģenerālsekretāra 2004. gada 31. augusta vēstulē.

Juridiskā nenoteiktība, ko radīja hierarhijas trūkums starp Civildienesta noteikumiem, Regulu 1049/2001 un Regulu 45/2001, izskaidroja konsekvences trūkumu sūdzības iesniedzēja lūguma izskatīšanā.

Jānorāda, ka ir veikti atbilstoši pasākumi, lai dažādie Parlamenta dienesti varētu ātri izskatīt pieprasījumus par piekļuvi dokumentiem, vai nu tieši atbildot uz pieprasījumu, ja dokumenti jau ir publiskoti, vai nosūtot pieprasījumu reģistra dienestam, kas ir atbildīgs par Regulā 1049/2001 noteiktās procedūras piemērošanu.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Savā atbildē sūdzības iesniedzējs uzturēja savu sūdzību un kopsavilkuma veidā izteica šādas papildu piezīmes:

Iecēlējinstitūcijas lēmums par G. C. kundzes dienesta vietas maiņu uz Spāniju no 2004. gada 1. janvāra nekad nav ticis publicēts, atšķirībā no citiem iecēlējinstitūcijas lēmumiem, ar kuriem tiek mainīta ierēdņa dienesta vieta un kuri tiek publicēti saskaņā ar Civildienesta noteikumu 25. pantu (5).

2004. gada 20. februārī viņš lūdza piekļuvi iecēlējinstitūcijas lēmumam par G. C. dienesta vietas maiņu uz Eiropas Parlamenta Reģistra dienestu. Pēc šī lūguma saņemšanas viņš secīgi saņēma:

Reģistra dienesta 2004. gada 3. marta e-pasta vēstuli, kurā viņam tika ieteikts vērsties tieši iecēlējinstitūcijā;

ģenerālsekretāra 2004. gada 31. marta vēstuli, kurā viņš tiek informēts, ka attiecīgais lēmums ir pieņemts pagaidu kārtā, un kurā viņš tiek aicināts sazināties ar personāla direktoru;

personāla direktora 2004. gada 12. maija vēstuli, kurā personāla direktors pauda nožēlu par to, ka sūdzības iesniedzējs neizskaidrojamu iemeslu dēļ nav saņēmis savu 2004. gada 6. aprīļa vēstuli, un kurā personāla direktors uzaicināja sūdzības iesniedzēju uz tikšanos viņa birojā 2004. gada 18. maijā;

Personāla un sociālo lietu ģenerāldirektorāta direktora 2004. gada 17. maija vēstuli, ar kuru ģenerāldirektors viņu informēja par savu nodomu pēc iespējas ātrāk piekļūt pieprasītajam dokumentam, ja vien personas datu aizsardzības departamenta vadītājam nav iebildumu;

personāla direktora 2004. gada 6. jūlija vēstuli, kurai bija pievienota personāla direktora lēmuma kopija, ar kuru G. C. tika atļauts strādāt Spānijā;

ģenerālsekretāra 2004. gada 9. augusta vēstuli, kurai pievienota iecēlējinstitūcijas 2003. gada 19. novembra lēmuma kopija, ar ko G. C. kundzi pilnvaro strādāt Spānijā;

- pēc tam, kad 2004. gada 11. augustā ģenerālsekretāram tika nosūtīts atkārtots pieteikums, 2004. gada 31. augusta vēstule, kurā viņš tika informēts, ka nav pieņemts īpašs iecēlējinstitūcijas lēmums par G. C. kundzes dienesta vietas maiņu.

Sešus mēnešus pēc atkārtotā pieteikuma par piekļuvi dokumentiem viņš tādējādi bija saņēmis iecēlējinstitūcijas 2003. gada 19. novembra lēmuma par G. C. dienesta vietas maiņu no 2004. gada 1. janvāra kopiju. Atsevišķas dokumenta daļas tika svītrotas, ņemot vērā personas datu aizsardzību.

Viņš nebija saņēmis īpašu iecēlējinstitūcijas lēmumu, ar kuru tiktu mainīta viņa kolēģa darba vieta, ņemot vērā, ka šāda lēmuma nebija. Tomēr viņš uzskata, ka tikai konkrēts iecēlējinstitūcijas lēmums varētu izraisīt G. C. darba vietas maiņu. Ja šāda konkrēta lēmuma nebūtu, būtu pārkāpti noteikumi par ierēdņu un citu darbinieku darba vietas maiņu.

Pa to laiku G. C. dienesta vietas maiņa uz Spāniju, par kuru tika pieņemts pagaidu lēmums, no 2004. gada 1. jūlija tika pagarināta par sešiem mēnešiem. Lēmums par pagarinājumu nebija publicēts.

Lēmums

Ombuda veiktās izmeklēšanas tvērums

1.1 Sūdzības iesniedzējs, Eiropas Parlamenta ierēdnis, 2004. gada 20. februārī lūdza Eiropas Parlamenta Reģistra dienestam sniegt piekļuvi iecēlējinstitūcijas lēmumam, ar kuru tiek mainīta viena no viņa kolēģiem G. C. kundzes darba vieta. 2004. gada 2. jūnijā sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību Eiropas ombudam. Viņš apgalvoja, ka Eiropas Parlaments nav piešķīris viņam piekļuvi attiecīgajam lēmumam Regulā 1049/2001 paredzētajā termiņā.

1.2 Savā atzinumā Eiropas Parlaments norādīja, ka 2004. gada 9. augustā sūdzības iesniedzējam tika nosūtīta oficiāla vēstule, ko parakstījis Eiropas Parlamenta ģenerālsekretārs. Dokuments, kuram sūdzības iesniedzējs bija pieprasījis piekļuvi, bija pievienots pielikumā.

1.3 Savos apsvērumos sūdzības iesniedzējs norādīja, ka viņš nav saņēmis iecēlējinstitūcijas īpašo lēmumu, ar kuru tiek mainīta viņa kolēģa darba vieta, ņemot vērā, ka šāds lēmums nepastāv. Tomēr sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tikai konkrēts iecēlējinstitūcijas lēmums varētu izraisīt G.C. kundzes nodarbinātības maiņu. Ja šāda konkrēta lēmuma nebūtu, būtu pārkāpti noteikumi, kas saistīti ar ierēdņu un citu darbinieku nodarbinātības maiņu. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka starplaikā G.C. kundzes darba vietas maiņa uz Spāniju, par kuru tika pieņemts pagaidu lēmums, tika pagarināta par sešiem mēnešiem, sākot no 2004. gada 1. jūlija. Lēmums par pagarinājumu nebija publicēts. Tādējādi sūdzības iesniedzējs, šķiet, izteica jaunus apgalvojumus.

1.4 Attiecībā uz apgalvojumu, ka sūdzības iesniedzējs nav saņēmis iecēlējinstitūcijas īpašo lēmumu, ar kuru tiek mainīta viņa kolēģa darba vieta, ombuds norāda, ka, pēc viņa domām, Parlaments ir paziņojis, ka šāda lēmuma nav un ka sūdzības iesniedzējs ir attiecīgi informēts ģenerālsekretāra 2004. gada 31. augusta vēstulē.

Ombuds atzīmē, ka ar iecēlējinstitūcijas 2003. gada 19. novembra lēmumu sūdzības iesniedzēja kolēģei G. C. tika atļauts no 2004. gada 1. janvāra doties strādāt uz Spāniju uz sešu mēnešu laikposmu, ko, iespējams, var pagarināt. Ņemot vērā šo lēmumu, ir grūti saprast, kāds papildu lēmums būtu bijis vajadzīgs, lai ļautu G. C. strādāt Spānijā. Ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis pietiekamus argumentus vai pierādījumus, lai pamatotu savu viedokli, ka šādam citam lēmumam vajadzētu būt. Šādos apstākļos ombuds uzskata, ka Parlamenta pieņemtā nostāja, saskaņā ar kuru šāds lēmums nepastāvēja, šķiet pareiza. Tāpēc šķiet, ka nav pamata turpināt izmeklēšanu par šo sūdzības aspektu.

Tomēr ombuds norāda, ka savos apsvērumos sūdzības iesniedzējs norādīja, ka, ja šāda konkrēta lēmuma nebūtu, būtu pārkāpti noteikumi, kas saistīti ar ierēdņu un citu darbinieku nodarbināšanu. Viņš arī norādīja, ka lēmums par G. C. dienesta vietas maiņas pārcelšanu uz Spāniju uz sešiem mēnešiem nav publicēts. Ombuds norāda, ka šie apgalvojumi nebija iekļauti sākotnējā sūdzībā. Viņš uzskata, ka nešķiet lietderīgi paplašināt šīs izmeklēšanas darbības jomu, lai iekļautu šos jaunos apgalvojumus, kas izklāstīti sūdzības iesniedzēju apsvērumos, jo šķiet, ka sūdzības iesniedzējs nav izsmēlis Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktā paredzētos iekšējos tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Sūdzības iesniedzējs var brīvi iesniegt jaunu sūdzību ombudam pēc tam, kad ir izsmelti iekšējie tiesiskās aizsardzības līdzekļi.

2 Apgalvojums, ka Eiropas Parlaments nav piešķīris sūdzības iesniedzējam piekļuvi attiecīgajam dokumentam Regulā 1049/2001 paredzētajā termiņā

2.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Eiropas Parlaments nav piešķīris viņam piekļuvi iecēlējinstitūcijas lēmumam, ar ko groza viņa kolēģes G.C. kundzes darba vietu uz Saragosu (Spānija) no 2004. gada 1. janvāra Regulā 1049/2001 paredzētajā termiņā.

2.2 Parlaments norādīja, ka 2004. gada 20. februārī sūdzības iesniedzējs sazinājās ar Eiropas Parlamenta Reģistra dienestu un lūdza piekļuvi attiecīgajam dokumentam. Eiropas Parlamenta Reģistra dienests 2004. gada 3. martā informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņam ir iespēja pieprasīt piekļuvi attiecīgajam dokumentam tieši no iecēlējinstitūcijas. Sūdzības iesniedzējs tika informēts arī par to, ka gadījumā, ja viņam rastos grūtības iegūt minēto dokumentu, viņš varētu pieprasīt piekļuvi dokumentam no Reģistra dienesta. 2004. gada 3. martā sūdzības iesniedzējs lūdza Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāru piešķirt viņam piekļuvi attiecīgajam dokumentam. Ģenerālsekretārs 2004. gada 31. martā informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņam jāsazinās ar Eiropas Parlamenta Personāla direktoru.

2004. gada 2. aprīlī sūdzības iesniedzējs rakstiski vērsās pie personāla direktora un lūdza piekļuvi šim dokumentam. Sūdzības iesniedzējs 2004. gada 3. maijā lūdza piekļuvi dokumentam ar nosaukumu "Iecēlējinstitūcijas lēmums, ar ko no 2004. gada 1. janvāra maina G.C. darba vietu uz Saragosu (Spānija)".

2004. gada 9. augustā sūdzības iesniedzējam tika nosūtīta oficiāla vēstule, ko parakstījis Eiropas Parlamenta ģenerālsekretārs. Dokuments, kuram sūdzības iesniedzējs bija pieprasījis piekļuvi, bija pievienots pielikumā. Daļa dokumentu, uz kuriem attiecas tiesību akti par datu aizsardzību, bija aizklāti.

Parlaments norādīja, ka juridiskā nenoteiktība, kas izriet no hierarhijas trūkuma starp Civildienesta noteikumiem, Regulu 1049/2001 un Regulu 45/2001, izskaidro konsekvences trūkumu sūdzības iesniedzēja pieprasījuma izskatīšanā.

2.3 Ombuds norāda, ka savos apsvērumos sūdzības iesniedzējs ir norādījis, ka sešus mēnešus pēc atkārtotā piekļuves pieteikuma iesniegšanas viņš ir saņēmis iecēlējinstitūcijas 2003. gada 19. novembra lēmuma kopiju, ar kuru no 2004. gada 1. janvāra tiek mainīta G.C. kundzes darba vieta. Līdz ar to ombuds uzskata, ka Parlaments viņam ir piešķīris piekļuvi dokumentam, kuram prasītājs bija lūdzis piekļuvi, proti, iecēlējinstitūcijas lēmumam, ar kuru no 2004. gada 1. janvāra tika mainīta viena viņa kolēģes G. C. darba vieta uz Saragosu (Spānija).

Ombuds arī norāda, ka savā atzinumā Parlaments norādīja, ka dažas dokumenta daļas, uz kurām attiecas tiesību akti par datu aizsardzību, ir aizklātas. Tā kā sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis nekādus komentārus, kas varētu likt apšaubīt Parlamenta lēmumu nepiešķirt viņam piekļuvi konkrētām dokumenta daļām, ombuds uzskata, ka Parlaments ir pienācīgi piešķīris sūdzības iesniedzējam piekļuvi attiecīgajam dokumentam.

2.4 Ombuds norāda, ka Parlaments savā atzinumā ir norādījis, ka tiesiskā nenoteiktība izriet no hierarhijas trūkuma starp Civildienesta noteikumiem, Regulu 1049/2001 un Regulu 45/2001. Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa (6) 10. panta 1. punktā ir noteikts, ka "ierēdnis ir konsekvents savā administratīvajā rīcībā, kā arī iestādes administratīvajā darbībā. (…)". Tiks izdarīta vēl viena piezīme par saikni starp Parlamenta minētajām tiesību normām.

2.5 Ombuds norāda, ka Regulas 1049/2001 7. panta 1. punktā (7) ir noteikts: "Pieteikumu par piekļuvi dokumentam izskata nekavējoties. Pieteikuma iesniedzējam nosūta saņemšanas apstiprinājumu. Iestāde 15 darbdienu laikā pēc pieteikuma reģistrācijas vai nu piešķir piekļuvi pieprasītajam dokumentam un minētajā laikposmā nodrošina piekļuvi saskaņā ar 10. pantu, vai rakstiskā atbildē paskaidro pilnīgā vai daļējā atteikuma iemeslus un informē pieteikuma iesniedzēju par viņa tiesībām iesniegt atkārtotu pieteikumu saskaņā ar šā panta 2. punktu.”

Šajā gadījumā sūdzības iesniedzējs skaidri minēja Regulu 1049/2001 kā juridisko pamatu savam 2004. gada 3. maija pieteikumam par piekļuvi dokumentiem. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šis piekļuves pieprasījums ir atkārtots pieteikums, ņemot vērā to, ka Parlaments nav atbildējis uz viņa 2004. gada 2. aprīļa vēstuli. Sūdzības iesniedzējs 2004. gada 3. maija vēstulē skaidri norādīja, ka viņa piekļuves pieteikums ir atkārtots pieteikums.

2.6 Ombuds atzīmē, ka 2004. gada 9. augusta vēstulē Parlamenta ģenerālsekretārs paziņoja, ka "atbilde uz Jūsu pieteikumu par piekļuvi dokumentam ir izskatīta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 noteikumiem". Ombuds uzskata, ka no šī paziņojuma skaidri izriet, ka Parlaments bija iecerējis sūdzības iesniedzēja lietā piemērot Regulu 1049/2001. Tomēr sūdzības iesniedzējs 2004. gada 3. maijā jau bija iesniedzis tā dēvēto atkārtoto pieteikumu. Šis atkārtotais pieteikums tika iesniegts pēc tam, kad sūdzības iesniedzējs 2004. gada 20. februārī lūdza piekļuvi attiecīgajam dokumentam Eiropas Parlamenta Reģistra dienestam, 2004. gada 3. martā – Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāram un 2004. gada 2. aprīlī – Personāla direktoram.

Šajos apstākļos ombuds uzskata, ka Parlamentam tādējādi bija jāizskata sūdzības iesniedzēja 2004. gada 3. maija vēstule kā atkārtots pieteikums saskaņā ar Regulu 1049/2001 vai jāpaskaidro iemesli, kāpēc tas uzskatīja, ka šī vēstule būtu jāuzskata par jaunu piekļuves pieprasījumu.

Tomēr ombuds norāda, ka Parlaments nav nedz izskatījis sūdzības iesniedzēja 2004. gada 3. maija vēstuli kā atkārtotu pieteikumu, nedz paskaidrojis iemeslus, kāpēc tas uzskata, ka šī vēstule būtu jāuzskata par jaunu piekļuves pieprasījumu.

Ombuds arī norāda, ka no sūdzības iesniedzēja 2004. gada 3. maija pieprasījuma vēstules par piekļuvi, kuru viņš minēja kā atkārtotu pieteikumu, līdz dienai, kad sūdzības iesniedzējam tika piešķirta piekļuve attiecīgajam dokumentam, pagāja vairāk nekā trīs mēneši. Šajos apstākļos ombuds uzskata, ka jebkurā gadījumā Parlamenta 2004. gada 9. augusta vēstule, kurā bija pievienots dokuments, kuram sūdzības iesniedzējs bija lūdzis piekļuvi, bija novēlota. Tādēļ ombuds uzskata, ka Parlaments nav piešķīris sūdzības iesniedzējam piekļuvi attiecīgajam dokumentam Regulā 1049/2001 paredzētajos termiņos.

2.7 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka, nesniedzot piekļuvi attiecīgajam dokumentam Regulā (EK) Nr. 1049/2001 paredzētajos termiņos, Eiropas Parlaments nav rīkojies konsekventi un nav ievērojis Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 10. panta 1. punktu. Tas ir administratīvas kļūmes gadījums. Šajā sakarā tiks izteikta kritiska piezīme.

Sūdzības iesniedzēja apgalvojums

3.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Eiropas Parlamentam būtu jādod viņam piekļuve attiecīgajam dokumentam.

3.2 Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs beidzot ieguva piekļuvi pieprasītajam dokumentam, proti, iecēlējinstitūcijas 2003. gada 19. novembra lēmumam, ar kuru no 2004. gada 1. janvāra tika mainīta G.C. kundzes darba vieta. Tādēļ ombuds uzskata, ka par šo sūdzības aspektu turpmāka izmeklēšana nav nepieciešama.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanu par šo sūdzību, ir jāizsaka šāda kritiska piezīme:

Nenodrošinot sūdzības iesniedzējam piekļuvi attiecīgajam dokumentam Regulā (EK) Nr. 1049/2001 paredzētajā termiņā, Eiropas Parlaments nav rīkojies konsekventi un nav ievērojis Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 10. panta 1. punktu. Tā ir administratīva kļūme.

Ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzējam galu galā bija piekļuve pieprasītajam dokumentam, nav lietderīgi panākt mierizlīgumu šajā jautājumā. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs.

Papildu piezīme

Savā atzinumā Parlaments norādīja, ka pastāv juridiska nenoteiktība, kas izriet no hierarhijas trūkuma starp Civildienesta noteikumiem, Regulu 1049/2001 un Regulu 45/2001.

Ombuds uzskata, ka nav izslēgts, ka Parlaments varētu izskatīt ierēdņu iesniegtos pieprasījumus par piekļuvi dokumentiem, nepiemērojot Regulā 1049/2001 paredzētos noteikumus par publisku piekļuvi dokumentiem, ja vien pieteikuma iesniedzējs nav skaidri norādījis, ka vēlas, lai viņa pieprasījums tiktu izskatīts, pamatojoties uz minēto regulu. Ombuds uzskata, ka Parlamentam ir jāatrisina visas problēmas, kas varētu rasties šajā kontekstā, vai nu vispārīgi, vai saskaroties ar pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem. Ombuds uzskata, ka Parlamentam jebkurā gadījumā būtu jānodrošina, ka uz ierēdņa piekļuves pieprasījumu tiek sniegta ātra atbilde.

Ombuds ir pārliecināts, ka Parlaments turpmāk veiks atbilstošus pasākumus, izskatot ierēdņu iesniegtos pieprasījumus par piekļuvi dokumentiem.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, Oficiālais Vēstnesis L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(3) Ombuds saprot, ka Eiropas Parlaments šeit atsaucas uz ombuda 2004. gada 30. jūnija vēstuli, kurā viņš informēja Parlamenta priekšsēdētāju par sūdzību.

(4) Ombuds pieņem, ka šai atsaucei jābūt "2003. gada 19. novembris".

(5) Civildienesta noteikumu 25. pantā ir noteikts: "(…) Konkrētus lēmumus par ierēdņa iecelšanu amatā, iecelšanu amatā, paaugstināšanu amatā, pārcelšanu citā amatā, administratīvā statusa noteikšanu un dienesta attiecību izbeigšanu publicē iestādē, kurā ierēdnis strādā. Publikācija ir pieejama visiem darbiniekiem atbilstīgu laikposmu."

(6) Eiropas labas administratīvās prakses kodekss ir pieejams Eiropas Ombuda tīmekļa vietnē: http://www.ombudsman.europa.eu/code/en/default.htm.

(7) Skatīt Regulas (EK) Nr. 1049/2001 7. pantu „Sākotnējo pieteikumu izskatīšana”.