Strasbūrā, 2005. gada 21. martā

Godātais I. kungs!

2004. gada 9. martā Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam pret Eiropas Komisiju par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) pārvaldību un jo īpaši to fondu pārvaldību, kas piešķirti saskaņā ar Kopienas iniciatīvu Interreg III B attiecībā uz Vidusjūras rietumu reģionu. Jūs esat direktors centram, kas tika izvēlēts projektam ar nosaukumu "Internum".

2004. gada 7. aprīlī es pārsūtīju sūdzību Komisijas priekšsēdētājam. Jūs man 2004. gada 19. aprīlī nosūtījāt papildu informāciju par savu sūdzību. Komisija nosūtīja savu atzinumu 2004. gada 22. jūnijā, un es pārsūtīju to Jums ar aicinājumu izteikt apsvērumus, ja Jūs to vēlaties, līdz 2004. gada 31. augustam. Es arī lūdzu Jūs nosūtīt man to dokumentu kopijas, uz kuriem Jūs atsaucāties savā sūdzībā. Šķiet, ka atbilde no Jums nav saņemta.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka faktus var apkopot šādi:

Sūdzības iesniedzējs ir direktors centram, kas tika izraudzīts 2002. gada rudenī plānotajam projektam ar nosaukumu "Internum" Kopienas iniciatīvas Interreg III B Vidusjūras rietumu reģionam (MEDOC)(1) ietvaros. Attiecīgo Kopienas līdzekļu pārvaldība ir uzticēta Itālijai. Sūdzības iesniedzējs Itālijas vadošajai iestādei nosūtīja četrus dokumentētus izdevumu pieprasījumus, bet maksājumu nesaņēma. Līgumā minētais parastais maksājuma kavējums ir 60 dienas; tomēr vienā gadījumā maksājuma kavējums jau pārsniedz sešus mēnešus, kas sūdzības iesniedzējam rada nopietnas problēmas.

Ne Itālijas vadošā iestāde, ne Itālijas iestādes nepievērš nekādu uzmanību sūdzības iesniedzēja pieprasījumiem. Sūdzības iesniedzējs arī sazinājās ar Komisiju, bet rezultāts netika sasniegts. Par reģionālo politiku atbildīgais komisārs norādīja, ka problēma, šķiet, ir atrisināta, bet tas tā nebija. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Komisija nesaglabā kontroli pār Kopienas līdzekļiem, kas piešķirti ERAF ietvaros, un neizrāda interesi par līgumu neievērošanu.

Kopumā sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Komisija nenodrošina ERAF līdzekļu pienācīgu pārvaldību.

Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Komisijai būtu jāvēršas pie Itālijas iestādēm, kas pārvalda Interreg III B fondus, lai:

pieprasīt samaksāt izdevumus, kas sūdzības iesniedzējam radušies vairākus mēnešus,

uzlikt viņiem pienākumu ievērot līgumu un maksāt sūdzības iesniedzējam procentus par novēlotiem maksājumiem,

- iespējams, piemērot Itālijai sankcijas par Interreg III B fondu pārvaldību.

2004. gada 19. aprīlī sūdzības iesniedzējs informēja ombudu, ka viņam radušies izdevumi ir samaksāti 2004. gada 15. aprīlī. Viņš arī norādīja, ka uztur pārējos savas sūdzības punktus. Viņš norādīja, ka ir pieprasījis Itālijas vadošajai iestādei pierādījumus par kļūdām, kas esot pieļautas bankas datos. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju Komisija piezvanīja Itālijas vadošajai iestādei, bet nekad tai oficiāli nerakstīja.

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Komisijas atzinuma kopsavilkums ir šāds:

Komisija atgādina, ka saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 1260/99 (2) 9. panta n) punktu vadošā iestāde ir "valsts vai privāta iestāde vai struktūra valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, ko izraudzījusies dalībvalsts vai dalībvalsts, kad tā pati veic šo funkciju, lai pārvaldītu palīdzību šīs regulas nolūkos".

Tās pašas regulas 9. panta o) punktā jēdziens “maksājumu iestāde” ir definēts kā “viena vai vairākas valsts, reģionālās vai vietējās iestādes vai struktūras, ko dalībvalstis izraudzījušās maksājumu pieteikumu sagatavošanai un iesniegšanai un maksājumu saņemšanai no Komisijas”. "(t)dalībvalsts nosaka visus nosacījumus tās attiecībām ar maksātāju iestādi un maksātājas iestādes attiecībām ar Komisiju."

Dalībvalstis ir atbildīgas par struktūrfondu programmas vadības un maksātāju iestāžu izraudzīšanos. Attiecībā uz Interreg programmām, kurās ir iesaistītas vairākas dalībvalstis, iesaistītās dalībvalstis kopīgi izraugās šīs iestādes. Attiecības starp partneriem un katras programmas darbības kārtība ir noteikta nolīgumos, kas parakstīti starp iesaistītajām dalībvalstīm.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu par maksājuma kavējumu maksājuma rīkojumi projektam „Internum” tika parakstīti 2003. gada 16. decembrī un nodoti izpildei 2003. gada 17. decembrī. 2004. gada 21. janvārī banka tos nosūtīja atpakaļ maksātājai iestādei, jo saņēmēja bankas dati bija nepilnīgi. 2004. gada 27. janvārī maksātāja iestāde nosūtīja jaunus bankas datus. 2004. gada 10. martā banka informēja maksātāju iestādi par šo pašu problēmu. Atbalsta saņēmējam 2004. gada 12. martā tika pieprasīta papildu informācija. Maksātāja iestāde saņēma informāciju 2004. gada 15. martā un nosūtīja to bankai 2004. gada 18. martā. 2004. gada 14. aprīlī maksātāja iestāde informēja Komisiju, ka atbalsta saņēmējs ir saņēmis maksājumu.

Līgumus, ko paraksta vadošās iestādes un projektu vadītāji, sagatavo katra iesaistītā dalībvalsts. Atmaksas termiņi atšķiras atkarībā no programmas. Jautājumi, kas saistīti ar termiņu ievērošanu un pārsūdzības procedūrām, ir paredzēti iepriekš minēto līgumu attiecīgajos noteikumos.

Attiecībā uz Eiropas Kopienas noteikumiem Regulas (EK) Nr. 1230/99 32. panta 1. punkta 5. apakšpunktā ir noteikts, ka "maksātāja iestāde nodrošina to, ka galīgie saņēmēji saņem savu ieguldījumu no fondiem pēc iespējas ātrāk un pilnā apmērā." Komisija, īstenojot savas kontroles un pēcpārbaudes pilnvaras, nodrošina, ka šis princips tiek ievērots.

Pēc sūdzības iesniedzēja vēstulēm Komisija pieprasīja informāciju no maksātājas iestādes, un tā tika nosūtīta 2004. gada 23. martā. No šīs atbildes var secināt, ka sūdzības iesniedzējs ir atbildīgs par dažiem kavējumiem. Komisija norāda, ka daži kavējumi varētu būt saistīti ar to, ka maksātāja iestāde ir pārbaudījusi dokumentācijas precizitāti.

Attiecībā uz to, kā Komisija izskatīja sūdzības iesniedzēja lietu, Komisija, vadošā iestāde un sūdzības iesniedzējs vairākkārt apmainījās ar vēstulēm. 2004. gada 9. februārī par reģionālo politiku atbildīgais komisārs atbildēja uz centra priekšsēdētāja, kura direktors ir sūdzības iesniedzējs, pirmo vēstuli. Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts (REGIO ĢD) 2004. gada 19. februārī rakstīja vadošajai iestādei, lai pieprasītu informāciju par programmas finanšu noteikumiem un lai pieprasītu iekļaut šo jautājumu uzraudzības komitejas nākamās sanāksmes darba kārtībā. Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts 2004. gada 25. martā nosūtīja Centram jaunu vēstuli ar jaunāko saņemto informāciju. Pēc Komisijas iniciatīvas jautājums par novēlotiem maksājumiem programmas atbalsta saņēmējiem tika iekļauts uzraudzības komitejas 2004. gada 2. aprīļa darba kārtībā. Tika nolemts analizēt maksātājas iestādes izvēlētās finanšu kārtības piemērotību un veikt pasākumus termiņu saīsināšanai. Attiecībā uz projektu “Internum” maksātāja iestāde apņēmās samazināt laiku, kas vajadzīgs, lai pabeigtu pasākumus pirms līdzekļu izmaksas.

Komisijas iniciatīvas liecina par stingrību un ātrumu, kādā šis jautājums tika risināts, lai gan Komisija nav tieši iesaistīta struktūrfondu finanšu pārvaldībā. Saskaņā ar subsidiaritātes principu un piemērojamo regulu dalībvalstis ir tieši atbildīgas par programmu pārvaldību.

Komisija nevar piemērot sankcijas vai veikt pasākumus pret maksātāju iestādi. Turklāt tas nešķiet pamatoti, ņemot vērā maksātājas iestādes rīcību.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

No sūdzības iesniedzēja piezīmes netika saņemtas.

Lēmums

1 Iespējamā ERAF līdzekļu un saistīto pieprasījumu nepareiza pārvaldība

1.1 Sūdzības iesniedzējs, centra direktors, kurš tika izraudzīts projektam ar nosaukumu "Internum", apgalvo, ka Komisija nenodrošina ERAF līdzekļu pienācīgu pārvaldību. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Komisijai būtu jāvēršas pie Itālijas iestādēm, kas pārvalda Interreg III B fondus, lai pieprasītu samaksāt izdevumus, kas sūdzības iesniedzējam radušies vairākus mēnešus, uzliktu tām pienākumu izpildīt līgumu un maksāt sūdzības iesniedzējam nokavējuma procentus, un, iespējams, sodītu Itāliju par Interreg III B fondu pārvaldību.

Pēc tam sūdzības iesniedzējs informēja ombudu, ka izdevumi ir samaksāti. Tomēr viņš saglabāja pārējos savas sūdzības punktus.

1.2 Komisija uzskata, ka dalībvalstis ir atbildīgas par struktūrfondu programmu pārvaldību, kā arī par vadošās iestādes un maksātājas iestādes izraudzīšanos. Regulas 1260/99 32. panta 1. punkta 5. apakšpunktā ir noteikts, ka "maksātāja iestāde nodrošina, ka galīgie saņēmēji saņem savu ieguldījumu no fondiem pēc iespējas ātrāk un pilnā apmērā." Komisija, īstenojot savas kontroles un pēcpārbaudes pilnvaras, nodrošina, ka šis princips tiek ievērots.

Sazinoties ar sūdzības iesniedzēju, Komisija pieprasīja informāciju no Itālijas iestādēm, un tā tika nosūtīta 2004. gada 23. martā. Komisija uzskata, ka no šīs atbildes var secināt, ka sūdzības iesniedzējs ir atbildīgs par dažiem kavējumiem, jo viņa bankas dati bija nepilnīgi, un daži kavējumi varētu būt radušies arī tāpēc, ka maksātājai iestādei bija jāpārbauda dokumentu precizitāte. 2004. gada 14. aprīlī maksātāja iestāde informēja Komisiju, ka atbalsta saņēmējs ir saņēmis maksājumu.

Komisija, vadošā iestāde un sūdzības iesniedzējs vairākkārt apmainījās ar vēstulēm. 2004. gada 9. februārī par reģionālo politiku atbildīgais komisārs atbildēja uz centra priekšsēdētāja, kura direktors ir sūdzības iesniedzējs, pirmo vēstuli. Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts 2004. gada 19. februārī rakstīja vadošajai iestādei, lai pieprasītu informāciju par programmas finanšu noteikumiem un lai pieprasītu iekļaut šo jautājumu uzraudzības komitejas nākamās sanāksmes darba kārtībā. Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts 2004. gada 25. martā nosūtīja Centram jaunu vēstuli ar jaunāko saņemto informāciju. Turklāt pēc Komisijas iniciatīvas jautājums par saņēmēju maksājumu kavējumiem tika iekļauts uzraudzības komitejas sanāksmes darba kārtībā, kurā tika nolemts analizēt maksātājas iestādes izvēlētās finanšu kārtības piemērotību un veikt pasākumus termiņu saīsināšanai. Attiecībā uz “Internum” maksātāja iestāde apņēmās samazināt laiku, kas vajadzīgs, lai pabeigtu pasākumus pirms līdzekļu izmaksas.

Komisija nevar piemērot sankcijas vai veikt pasākumus pret maksātāju iestādi. Turklāt tas nešķiet pamatoti, ņemot vērā maksātājas iestādes rīcību.

1.3 Ombuds vispirms norāda, ka šī sūdzība attiecas uz Eiropas Reģionālās attīstības fondiem, kurus citu Kopienas tiesību aktu starpā reglamentē Regula 1260/1999 (3) un Regula 438/2001 (4). Ombuds ņem vērā šādus šo regulu punktus:

a) Regulas (EK) Nr. 1260/1999 32. pantā noteikts, ka Komisija veic iemaksas no fondiem maksātājai iestādei ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc pieņemama maksājuma pieteikuma saņemšanas. Tajā pašā noteikumā ir noteikts, ka maksātājai iestādei ir jānodrošina, ka galīgie saņēmēji saņem savu ieguldījumu no fondiem pēc iespējas ātrāk un pilnā apmērā.

b) Regulā (EK) Nr. 438/2001 cita starpā noteikts, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai vadošās iestādes un maksātājas iestādes saņemtu atbilstīgus norādījumus par vadības un kontroles sistēmu nodrošināšanu (2. panta 1. punkts )), un jāinformē Komisija par vadošo iestāžu un maksātāju iestāžu organizāciju, par šajās iestādēs un struktūrās ieviestajām vadības un kontroles sistēmām un par uzlabojumiem, kas plānoti saskaņā ar 2. panta 1. punktā minētajiem norādījumiem (5. pants).

c) Saskaņā ar minētās regulas 6. pantu:

"Komisija sadarbībā ar dalībvalsti pārliecinās, ka vadības un kontroles sistēmas, kas iesniegtas saskaņā ar 5. pantu, atbilst Regulā (EK) Nr. 1260/1999 un šajā regulā noteiktajiem standartiem, un dara zināmus visus šķēršļus, ko tās rada fondu darbības pārbaužu pārskatāmībai un Komisijas pienākumu izpildei saskaņā ar Līguma 274. pantu. Sistēmu darbību regulāri pārskata.”

Pamatojoties uz šiem noteikumiem, ombuds uzskata, ka, lai gan dalībvalstu izraudzītās maksājumu iestādes ir atbildīgas par ERAF līdzekļu ātru izmaksāšanu galīgajiem saņēmējiem, piemēram, centram, kura direktors ir sūdzības iesniedzējs, Komisijas pienākumi attiecībā uz ERAF līdzekļu pareizu pārvaldību cita starpā ietver pārliecināšanos, ka pārvaldības un kontroles sistēmas, ko tai paziņojušas dalībvalstis, ir piemērotas un piemērotas, lai nodrošinātu, ka maksājumu iestādes pilda savu pienākumu veikt ātrus maksājumus.

1.4 Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka Komisija nenodrošina pareizu ERAF līdzekļu pārvaldību, ombuds norāda, ka Komisija pieprasīja informāciju par programmas finansēšanas kārtību un ka pēc tās iniciatīvas jautājumu par maksājumu kavējumiem apsprieda uzraudzības komiteja. Viņš arī norāda, ka Itālijas maksātāja iestāde ir apņēmusies samazināt laiku, kas nepieciešams, lai pabeigtu pasākumus pirms līdzekļu izmaksas. Ombuds uzskata, ka tādējādi Komisija, šķiet, ir veikusi atbilstošus un atbilstošus pasākumus, lai izpildītu savus pienākumus attiecībā uz ERAF līdzekļu pienācīgu pārvaldību. Tāpēc viņš secina, ka nav administratīvas kļūmes.

1.5 Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka Komisijai būtu jāvēršas pie Itālijas iestādēm, lai pieprasītu samaksāt sūdzības iesniedzējam radušos izdevumus un liktu tam ievērot līgumu, ombuds norāda, ka Komisija ir sazinājusies ar Itālijas iestādēm par sūdzības iesniedzēja lietu. Pēc tam sūdzības iesniedzējs informēja ombudu, ka viņam radušies izdevumi ir samaksāti. Tādēļ ombuds uzskata, ka Komisija, šķiet, ir veikusi atbilstošus pasākumus, lai apmierinātu prasību.

1.6 Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja prasību par nokavējuma procentiem ombuds vispirms norāda, ka par procentu maksāšanu, ja procenti būtu jāmaksā, būtu atbildīga Itālijas maksājumu iestāde. Šajā sakarā ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs savā atzinumā nav apstrīdējis Komisijas paskaidrojumu par iespējamiem iemesliem, kāpēc atbildīgā Itālijas maksājumu iestāde kavējās veikt maksājumu. Tāpēc ombude secina, ka Komisijas atbilde uz šo apgalvojumu neliecina par Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi. Protams, sūdzības iesniedzējs var brīvi vērsties tieši pie Itālijas maksātājas iestādes.

1.7 Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja prasību sodīt Itāliju ombuds uzskata, ka Komisijas paskaidrojumi par šo sūdzības aspektu šķiet pamatoti, un secina, ka sūdzības iesniedzēja prasību nevar atbalstīt.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Interreg III ir Kopienas iniciatīva, kuras mērķis ir veicināt starpreģionu sadarbību ES laikposmā no 2000. līdz 2006. gadam un kuru finansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Interreg III B programma Vidusjūras rietumu reģionam attiecas uz pārrobežu sadarbības attīstību starp Itāliju, Franciju, Spāniju, Portugāli un Gibraltāru.

(2) OV L 161, 26.6.1999.

(3) Padomes 1999. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem, OV L 161, 26.6.1999.

(4) Komisijas 2001. gada 2. marta Regula (EK) Nr. 438/2001, ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1260/1999 attiecībā uz vadības un kontroles sistēmām, ko piemēro no struktūrfondiem piešķirtajai palīdzībai, OV L 63, 3.3.2001.