Izmeklēšanas priekšvēsture

1. Ombuds saņēma sūdzību no Paragvajā reģistrētas nevalstiskas organizācijas, kas veic izpēti un veicina pilsonisko līdzdalību.

2. ES delegācija Gvinejā-Bisavā noslēdza divus līgumus ar šo organizāciju, lai sagatavotu un pēc tam paplašinātu zinātnisku pētījumu par Gvinejas-Bisavas iedzīvotāju politiskajiem uzskatiem. Līgumi tika noslēgti “sarunu procedūrā”, kurā piedāvājumu izteica tikai sūdzības iesniedzējs un pēc tam abas puses apsprieda konkrētos līgumu noteikumus. Saskaņā ar līgumiem “līgumslēdzējai iestādei” - Eiropas Komisijai [1] - būtu autortiesības uz sūdzības iesniedzēja sagatavoto pētījumu. Līgumi bija “vispārējās cenas līgumi”, kas nozīmē, ka sūdzības iesniedzējam tika samaksāts par līgumos norādīto “pienākumu” nodrošināšanu.

3. Otrais līgums tika grozīts ar diviem papildinājumiem. 2020. gada augusta otrais papildinājums, kas attiecas uz šo lietu, tika parakstīts pēc sūdzības iesniedzēja iniciatīvas. Saskaņā ar grozītajiem līguma noteikumiem sūdzības iesniedzējam bija jāiesniedz pētījuma ziņojums, kā arī “grāmatas manuskripta tulkota kopija angļu valodā iesniegšanai cienījamai akadēmiskajai presei”. Tomēr konkrētie noteikumi un nosacījumi iespējamai akadēmiskai publikācijai netika precizēti. Turklāt līguma mērķis tika grozīts, iekļaujot zināšanu veicināšanu par Gvineju-Bisavu un jaunas informācijas par šo valsti publiskošanu. Delegācija 2022. gadā pārskatīja pētījuma ziņojuma galīgo projektu pirms paredzētās drukāšanas. Tomēr delegācija pieprasīja, lai drukāšana tiktu apturēta. Tā uzskatīja, ka daži ziņojumā iekļautie secinājumi ir subjektīvi un varētu apdraudēt ES attiecības ar Gvineju-Bisavu. Šajā kontekstā ES delegācija ierosināja sūdzības iesniedzējam parakstīt vēl vienu līguma papildinājumu, lai atsauktu sūdzības iesniedzēja pienākumu sagatavot grāmatas manuskriptu, kas būtu piemērots akadēmiskai publikācijai, negatīvi neietekmējot maksājumu, kuru sūdzības iesniedzējs joprojām saņemtu pilnā apmērā. Sūdzības iesniedzējs iesniedza prasītos “nodevumus” un tika pilnībā apmaksāts, bet neparakstīja nākamo papildinājumu. Sūdzības iesniedzējs turpināja paust vēlmi, lai pētījums tiktu publicēts kā grāmata ar cienījamu akadēmisko izdevēju.

4. Pēc sūdzības iesniedzēja pieprasījuma Komisija 2023. gada martā piešķīra sūdzības iesniedzējam atļauju publicēt pētījumu pie akadēmiska izdevēja ar nosacījumu, ka a) tiek iekļauta atbilstoša atruna, kas nošķir ES no grāmatā iekļautajiem viedokļiem, un b) grāmata kā “sabiedriskais labums”, kas izgatavots no ES līdzekļiem, tiek izplatīta bez maksas.

5. Sūdzības iesniedzējs nepiekrita šim priekšlikumam. Tā apgalvoja, ka otrais nosacījums būtībā liegtu publicēt pētījumu pie cienījama akadēmiska izdevēja. Akadēmiskie izdevēji ir komercstruktūras, un, pēc sūdzības iesniedzēja domām, tie nepiekristu publicēt grāmatu, par kuru tie nevar gūt peļņu, vai vismaz atgūt publikācijas izmaksas. Sūdzības iesniedzējs bija nobažījies arī par to, ka pētījums netiks pienācīgi atzīts akadēmiskajā sabiedrībā, ja to nepublicēs respektabls akadēmiskais izdevējs.

6. Pēc tam, kad Komisija bija informējusi sūdzības iesniedzēju, ka tās lēmums ir galīgs, sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda.

Izmeklēšana

7. Lai gan sūdzības iesniedzējs neatbilda ombudam iesniedzamo sūdzību pieņemamības kritērijiem, ombuds pēc savas iniciatīvas sāka izmeklēšanu par sūdzībā izvirzītajiem jautājumiem [2].

8. Izmeklēšanas gaitā Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja ar lietu saistītos dokumentus un tikās ar Komisijas pārstāvjiem, lai noskaidrotu lietas apstākļus un ar līgumu saistītos nosacījumus.

9. Ombuds iepazīstināja sūdzības iesniedzēju ar sanāksmes ziņojumu un pēc tam saņēma sūdzības iesniedzēja komentārus par šo ziņojumu.

Ombudam iesniegtie argumenti

10. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka pēdējā papildinājumā, ko tas parakstīja ar delegāciju, ir skaidri noteikts pētījuma rezultātu publicēšanas un izplatīšanas mērķis. Uzliekot pienākumu veikt bezmaksas izplatīšanu, Komisija ir apdraudējusi šo mērķi, jo tas būtībā novērsīs akadēmisku publicēšanu. Sūdzības iesniedzējs piebilda, ka, tā kā tā ir bezpeļņas organizācija, tā negūtu peļņu no grāmatu pārdošanas un piešķirtu jebkādus ieņēmumus pētījuma pamanāmības palielināšanai.

11. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Komisijai būtu jāzina, ka nosacījumi, ko tā noteica attiecībā uz publicēšanu, pārkāpj līguma noteikumus, kas paredz rezultātu publicēšanu. Tas ir tāpēc, ka sākotnēji Komisija kā autortiesību īpašniece vienpusēji neatteicās no publicēšanas pienākuma, bet pieprasīja, lai sūdzības iesniedzējs parakstītu līguma papildu papildinājumu, ar kuru šis pienākums tiktu atcelts. Tikai pēc tam, kad sūdzības iesniedzējs bija atteicies parakstīt papildinājumu, Komisija vienpusēji nolēma, ka rezultāti nav jāpublicē.

12. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka tas nevar piešķirt līdzekļus, ko tas saņēmis saskaņā ar līgumu, pētījuma nekomerciālas publicēšanas finansēšanai (tā sauktajā “atvērtajā piekļuvē”). Tas ir tāpēc, ka maksājums saskaņā ar līgumu nebija pietiekams, pat lai segtu visas pētniecības izmaksas.

13. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka delegācija pētījuma finansēšanai nepareizi izmantojusi pakalpojumu līgumu, nevis dotāciju līgumu. Saskaņā ar “dotācijas līgumu” pētījuma autortiesības paliktu tā autoriem. Sūdzības iesniedzējs vēlas, lai tam tiktu nodotas pētījuma autortiesības.

14. Sūdzības iesniedzējs uzstāja uz individuālu tiesisko aizsardzību savā lietā, tostarp uz pētījuma autortiesību nodošanu sūdzības iesniedzējam un kompensācijas saņemšanu, bet arī apgalvoja, ka Komisijai šī problēma būtu jārisina sistēmiski, jo citi pētnieki var saskarties ar līdzīgām problēmām, parakstot pakalpojumu līgumus par pētniecības darbībām.

15. Komisija atzina, ka pētījuma publicēšanas kārtība otrā līguma sākotnējā versijā nebija skaidra. Tikai pēc 2020. gada augusta papildinājuma grāmatas manuskripta publicēšana angļu valodā kopā ar akadēmisku izdevēju tika norādīta kā mērķis. Tas tika darīts pēc sūdzības iesniedzēja pieprasījuma. Tomēr, lai gan tas bija mērķis, tas nenozīmēja, ka tas noteikti tiks publicēts.

16. Komisija uzsvēra, ka līgumos vai papildinājumos nav noteikumu, kas atļautu sūdzības iesniedzējam publicēt un komercializēt pētījumu. Sūdzības iesniedzējam bija jāiesniedz tikai grāmatas manuskripts, kas bija piemērots iesniegšanai cienījamam akadēmiskajam izdevējam. Komisija arī apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējam bija jāzina, ka komerciāla publicēšana nebūtu iespējama tādam pētījumam, kāds šajā gadījumā veikts saskaņā ar līgumu.

17. Komisija norādīja, ka delegācija ir apmierinājusi vairākus sūdzības iesniedzēja pieprasījumus grozīt līgumu projekta īstenošanas laikā. Delegācija jo īpaši vienojās: pagarināt līguma termiņu; pētījuma tulkojums angļu valodā (no oriģinālās redakcijas valodas portugāļu valodā); pētījuma publicēšana kopā ar cienījamu akadēmisko izdevēju; un vismaz 500 kopiju drukāšana izplatīšanai noteiktos pasākumos.

18. Komisija nepiekrita sūdzības iesniedzēja apgalvojumam, ka apstākļi kavē pētījuma publicēšanu. Tā piekrita, ka pētījumu varētu publicēt ar atrunu, ka tas atspoguļo autoru, nevis ES viedokli. Publikācija var būt jebkurā valodā un jebkurā formātā, digitāli vai kā akadēmiska grāmata, ar nosacījumu, ka publikācija satur atbilstošu atrunu un tiek izplatīta bez maksas. Tādējādi Komisija esot pārsniegusi savas līgumsaistības, lai ļautu publicēt pētījumu. Komisija norādīja, ka pētījums jau ir publicēts tiešsaistē portugāļu valodā un nekas neliedz sūdzības iesniedzējam tiešsaistē publicēt arī angļu valodas versiju.

19. Komisija arī paskaidroja, ka nosacījums par bezmaksas izplatīšanu ir obligāts, jo pētījums tika sagatavots, izmantojot publiskos līdzekļus, un tāpēc tas ir “sabiedrisks labums”. Tā paša iemesla dēļ tā nevarēja nodot autortiesības sūdzības iesniedzējam. Tomēr Komisijai nebūtu problēmu ar to, ka sūdzības iesniedzējs daļu no līdzekļiem, kas saņemti saskaņā ar līgumu, izmantotu nekomerciālu akadēmisko publikāciju finansēšanai (piemēram, maksājot izdevējam maksu par pētījuma publicēšanu kā “atvērtas piekļuves” publikāciju).

20. Komisija piebilda, ka pakalpojumu līguma, nevis dotāciju līguma izvēle bija pareiza, ņemot vērā noteikumus par dotācijām un iepirkumu ES ārējai darbībai [3]. Saskaņā ar pakalpojumu līgumu Komisija varēja precizēt vēlamo rezultātu, un sūdzības iesniedzējam nebija pienākuma nodrošināt līdzfinansējumu, kā tas parasti tiek prasīts dotāciju gadījumā. Turklāt pakalpojumu līgumā nav paredzēta neatkarīga revidenta iesaistīšanās, lai pārbaudītu sūdzības iesniedzēja izdevumus. Tā vietā pakalpojumu līgumā šajā lietā bija paredzēta vispārēja summa, kas jāmaksā sūdzības iesniedzējam par sniegto pakalpojumu, proti, pētījuma sagatavošanu. Turklāt pētījuma finansēšanai izmantoto ES līdzekļu mērķis bija veicināt sabiedrības interesēs esošu mērķu sasniegšanu, piemēram, veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu sociālo attīstību un konsolidēt un atbalstīt demokrātiju. Tas nebija tikai “akadēmisko pētnieku atbalsts”. Tāpēc tas būtu pretrunā piemērojamiem noteikumiem, kas ļautu jebkuram subjektam potenciāli gūt peļņu no “sabiedriskā labuma” pārdošanas, piemēram, pētījuma.

Ombuda novērtējums

21. Izmeklēšanā galvenā uzmanība tika pievērsta tam, lai novērtētu, vai Komisijai bija pamats piemērot nosacījumus par pētījuma publicēšanu un kā tā par to paziņoja sūdzības iesniedzējam.

22. Komisijas paskaidrojums par to, kāpēc delegācijai bija pareizi finansēt pētījumu, izmantojot pakalpojumu līgumu, nevis dotācijas līgumu, šķiet pamatots. Jebkurā gadījumā sūdzības iesniedzējs piekrita šim līgumam.

23. 2020. gada augusta papildinājumā bija precizēts, ka līguma galīgais mērķis ir pētījuma publicēšana akadēmiskas grāmatas veidā. Līgumā bija noteikts, ka pētījuma ziņojums “tiks tulkots angļu valodā un iesniegts akadēmiskam izdevējam”. Publikācija angļu valodā palīdzētu nodrošināt, ka pēc tam tiek publicēta portugāļu valodas versija, un palīdzētu palielināt informētību par Gvineju-Bisavu. Šķiet, ka līguma pamatā ir pieņēmums, ka grāmata tiks publicēta, jo tam ir nepieciešama līguma rezultātu uzraudzība un novērtēšana, pamatojoties uz “citāciju un pārskatu skaitu par grāmatas publikāciju angļu valodā”.

24. Tomēr, kā norādīja Komisija, līgumā nav ietverts noteikums, kurā būtu skaidri noteikts, ka grāmata ir vai noteikti tiks publicēta. Līgumā nebija arī precizēts, kas būs atbildīgs par publicēšanas procesu un kāda būs konkrētā publicēšanas kārtība.

25. Komisija arī pamatoti norādīja, ka tā kā līgumslēdzēja iestāde ir ieguvusi autortiesības uz pētījumu un līdz ar to ir atbildīga par lēmuma pieņemšanu par tā publicēšanu. Tādējādi, paredzot konkrētus nosacījumus saistībā ar publicēšanu, Komisija, šķiet, nav pārkāpusi nevienu līguma noteikumu. Komisija varēja pamatoti pieņemt, ka tai galu galā nebija jāgroza pamatā esošais līgums, jo tā varēja vienpusēji noteikt ar publicēšanu saistītos nosacījumus un vienlaikus joprojām nodrošināt, ka tiek sasniegts līguma galvenais mērķis.

26. Lai gan Komisija galu galā nolēma nepublicēt pētījumu, izmantojot savus līdzekļus, tā ļāva sūdzības iesniedzējam publicēt neierobežotas pētījuma kopijas jebkurā valodā un formātā ar nosacījumu, ka šīs kopijas tiek izplatītas bez maksas. Ombuds uzskata, ka Komisija tādējādi ir īstenojusi pamatā esošā līguma galveno mērķi, proti, izplatīt zināšanas par Gvineju-Bisavu.

27. Ombuds arī uzskata, ka Komisijai bija pamats uzstāt, lai pētījums tiktu izplatīts bez maksas, ņemot vērā, ka tas tika sagatavots, izmantojot ES līdzekļus, un tāpēc to nevajadzētu komercializēt.

28. Tomēr izmeklēšanā atklājās arī trūkumi tajā, kā Komisija informēja sūdzības iesniedzēju par iepriekš minēto nosacījumu.

29. Komisija atzina, ka tā ir skaidri noteikusi nosacījumu par bezmaksas izplatīšanu tikai pēc tam, kad sūdzības iesniedzējs 2023. gada 20. martā bija pabeidzis pētījumu. Komisija apgalvo, ka pirms tam delegācijai nebija iemesla uzskatīt, ka sūdzības iesniedzējs vēlējās publicēt pētījumu kā komerciālu publikāciju, tāpēc tā iepriekš neinformēja sūdzības iesniedzēju par šo nosacījumu.

30. Tomēr, parakstot 2020. gada augusta papildinājumu, delegācija piekrita līgumā kā vienu no nodevumiem iekļaut manuskripta “tulkošanu angļu valodā un iesniegšanu vadošajam akadēmiskajam izdevējam”. Delegācijai bija jāapzinās, ka par pētījuma publicēšanu būtu atbildīgs sūdzības iesniedzējs, nevis delegācija vai Komisija. Tas tā ir jo īpaši tāpēc, ka sūdzības iesniedzējs bija paudis nepārprotamu interesi par publikāciju un šajā nolūkā pieprasījis 2020. gada augusta papildinājumu. Šajā sakarā delegācijai būtu bijis jācenšas precizēt visus attiecīgos nosacījumus attiecībā uz publicēšanu, lai sūdzības iesniedzējam nodrošinātu noteiktību. Tāpēc ir žēl, ka par iepriekš minēto nosacījumu sūdzības iesniedzējam tika skaidri paziņots tikai 2023. gada martā. Ja nosacījumi sūdzības iesniedzējam būtu bijuši skaidri jau no paša sākuma, tas būtu varējis mēģināt apspriest līguma noteikumus, piemēram, pieprasot papildu finansējumu “atvērtās piekļuves” publikācijai.

31. Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzējam līguma rakstura dēļ vai nu vajadzēja būt informētam par bezmaksas publicēšanas nosacījumu, vai arī pirms papildinājuma parakstīšanas lūdza paskaidrojumus. Tomēr tas nešķiet saprātīgi. Lai gan ES iestāžu un struktūru darbuzņēmējiem būtu jāievēro pienācīga rūpība, ES iestādes ir atbildīgas arī par pārredzamības un juridiskās noteiktības nodrošināšanu pakalpojumu iepirkumos. Ombuds nav pārliecināts, ka Komisija šajā gadījumā tā rīkojās.

32. Tomēr turpmāka jautājuma izpēte nebūtu lietderīga, jo Komisija ir sniegusi pamatotu paskaidrojumu, kāpēc tā nevar atteikties no nosacījuma par nekomerciālu publicēšanu. Tomēr ombuds ierosinās uzlabojumus, lai nodrošinātu, ka turpmāk Komisijas līgumslēdzēji ir informēti par visiem nosacījumiem, kas attiecas uz pētniecības vai pētījumu finansēšanas līgumiem, jo īpaši gadījumos, kad tie var paredzēt turpmāku publicēšanu ar iespējamām komerciālām sekām.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:

Turpmāka izmeklēšana nav pamatota.

Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Ierosinājums uzlabojumiem

Komisijai būtu jāsniedz norādījumi ES delegācijām par pētniecības vai pētījumu finansēšanas līgumiem, jo īpaši, ja tajos var būt paredzēta vēlāka publicēšana, jo īpaši akadēmiska publicēšana vai citi publicēšanas veidi, kam var būt komerciāla ietekme. Delegācijām būtu jānodrošina, ka līgumslēdzēji ir informēti par visiem nosacījumiem, kas piemērojami šādos gadījumos.

Teresa Anjinho
Eiropas ombude

Strasbūrā, 2025. gada 8. jūlijā

[1] ES ir pārstāvēta visā pasaulē ar ES delegāciju starpniecību. Cita starpā ES delegācijas pārvalda izdevumus no ES budžeta trešās valstīs. Eiropas Komisija ir atbildīga par ES budžetu un ar to saistītajiem ES delegāciju darba aspektiem.

[2] Ombuds var sākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, ja tam ir pamats. Tas var ietvert jautājumus par iespējamām administratīvām kļūmēm, kas skar personu, kura parasti nav tiesīga iesniegt sūdzību ombudam saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē Biroju, piemēram, fiziskas personas, kas nav ES pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, vai juridiskas personas, kas nav reģistrētas ES. Sūdzības iesniedzējs, kas ir Paragvajā reģistrēta organizācija, neatbilda šim pieņemamības kritērijam. Līguma par Eiropas Savienības darbību
228. pants: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=celex%3A12012E%2FTXT; Eiropas Ombuda statūti: https://www.ombudsman.europa.eu/en/legal-basis/statute/en

[3] Komisija atsaucās uz Praktisko rokasgrāmatu par līgumu procedūrām Eiropas Savienības ārējās darbības jomā (PRAG): https://wikis.ec.europa.eu/display/ExactExternalWiki/3.+Service+Contracts#id-3.ServiceContracts.