Strasbūrā, 2004. gada 8. augustā

Godātais X kungs!

2003. gada 23. decembrī Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam pret Eiropas Investīciju banku (EIB) saistībā ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus 2003/S 79-069641.

2004. gada 12. janvārī es pārsūtīju sūdzību EIB priekšsēdētājam.

2004. gada 12. februārī jūs rakstījāt, lūdzot mani pārliecināties, ka EIB vairs nemēģinās ar jums sazināties. Savā 2004. gada 18. februāra atbildē es jums paskaidroju, ka man nav pilnvaru izdot obligātus rīkojumus Kopienas iestādēm vai struktūrām attiecībā uz to rīcību. Tomēr es Jūs informēju, ka Jūsu 2004. gada 12. februāra vēstules kopiju nosūtīšu EIB, ko darīju tajā pašā dienā.

2004. gada 2. martā EIB nosūtīja savu atzinumu angļu valodā, kura kopiju es Jums nosūtīju informācijai 2004. gada 10. martā. 2004. gada 18. martā EIB iesniedza man sava atzinuma tulkojumu vācu valodā. Es to pārsūtīju Jums 2004. gada 29. martā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2004. gada 6. aprīlī.

2004. gada 22. aprīlī es lūdzu EIB sniegt papildu informāciju saistībā ar Jūsu sūdzību. EIB atbildēja 2004. gada 18. maijā.

Papildus vēstulei, kurā izklāstīta tās atbilde uz manu jautājumu, EIB nosūtīja vēl vienu vēstuli (arī datētu ar 2004. gada 18. maiju), kurā tā sniedza informāciju par paredzamo maksu apmēru par attiecīgajiem uzdevumiem. EIB lūdza man saglabāt šīs informācijas konfidencialitāti. Savā 2004. gada 27. maija atbildē es informēju EIB, ka nevaru pieņemt dokumentus vai informāciju no Kopienas iestādes vai struktūras, kuru man lūdza nenodot sūdzības iesniedzējam. Tāpēc es nosūtīju minēto vēstuli atpakaļ EIB.

2004. gada 27. maijā es pārsūtīju Jums EIB atbildi uz manu lūgumu sniegt papildu informāciju ar uzaicinājumu sniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2004. gada 3. jūnijā.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Par iebildumu

Eiropas Investīciju banka (EIB) 2003. gada aprīlī Oficiālā Vēstneša pielikumā (2003/S 79-069641) publicēja ierobežotu uzaicinājumu uz konkursu par tulkošanas un/vai rediģēšanas uzdevumiem. Pieprasījumi piedalīties šajā konkursā bija jānosūta pa pastu vēlākais līdz 2003. gada 30. maijam. Paziņojuma 6. punktā EIB norādīja, ka 5–12 kandidāti tiks atlasīti priekšatlasē, un lūdza nokārtot tulkošanas/pārskatīšanas pārbaudījumus. Sūdzības iesniedzējs iesniedza pieprasījumu piedalīties konkursā, izmantojot tiešsaistes pārraidi. EIB serveris nosūtīja īsu ziņojumu, apstiprinot pieprasījuma saņemšanu.

2003. gada 18. decembrī EIB nosūtītajā e-pasta vēstulē sūdzības iesniedzējs jautāja, kāpēc septiņus mēnešus pēc pieprasījuma iesniegšanas viņš joprojām nav saņēmis nekādas ziņas par savu pieprasījumu. Sūdzības iesniedzējs ierosināja, ka varētu būt nepotisma gadījums. Viņš arī jautāja, vai kvalificētiem kandidātiem tika dota iespēja nokārtot tulkošanas pārbaudījumu un, ja tas tā nebija, saskaņā ar kādiem kritērijiem tika piešķirtas līguma slēgšanas tiesības.

2003. gada 19. decembrī A., EIB Tulkošanas departamenta direktora vietnieks, atbildēja sūdzības iesniedzējam. Viņš norādīja, ka 2003. gada 10. jūlija e-pastā sūdzības iesniedzējs tika informēts par stāvokli saistībā ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus. Pēc A. domām, šajā e-pasta vēstulē bija uzsvērts, ka, “lai dalības pieteikumi būtu atbilstīgi, tiem pilnībā jāatbilst nosacījumiem un kārtībai, kas izklāstīta šā uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus atjauninātajā versijā, kura publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2003. gada 9. jūlijā ar atsauces numuru 2003/S 129-115 194”. EIB uzskata, ka šāds pilnīgs dalības pieteikums nekad nav ticis saņemts un tāpēc acīmredzami nevar tikt ņemts vērā. EIB arī norādīja, ka uzaicinājums iesniegt piedāvājumus ir pienācīgi apstrādāts, stingri ievērojot publiskā iepirkuma noteikumus. Tāpēc jebkādas bažas par nolaidīgu lietas izskatīšanu vai preferenciālu režīmu konkrētiem pieteikuma iesniedzējiem bija pilnīgi nepamatotas.

Šķiet, ka uzaicinājums iesniegt piedāvājumus, kas tika publicēts ar atsauces numuru 2003/S 129-115 194, ir ļoti līdzīgs (ja ne identisks) pirmajam, izņemot to, ka tā tekstā 2. punktā ir norādīts, ka šis uzaicinājums iesniegt piedāvājumus “paredz pagarināt uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus 2003/S 79-069641”.

Sūdzības iesniedzējs 2003. gada 19. decembrī nosūtītajā atbildē uzsvēra, ka ne pa pastu, ne pa e-pastu nav informēts par konkursa uzaicinājuma “atjaunināto” versiju.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam jautāja, kāpēc uzaicinājums iesniegt piedāvājumus vēlāk tika “atjaunināts”, nevis pieprasīja visu informāciju, kas bija nepieciešama jau no paša sākuma. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka šī pieeja ir palīdzējusi filtrēt kandidātus un patvaļīgi izslēgt dažus kandidātus. Viņš jautāja, kāpēc viņš nekad nav bijis informēts par izmaiņām vai konkrētiem atlases kritērijiem. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka pastāv nopietnas šaubas par to, vai uzaicinājums iesniegt piedāvājumus ir pienācīgi izpildīts.

Izrādījās, ka tādējādi sūdzības iesniedzējs būtībā izteica šādus divus apgalvojumus:

(1) EIB nebija informējusi sūdzības iesniedzēju par izmaiņām attiecībā uz uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus;

(2) EIB nebija pienācīgi rīkojusies saistībā ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus.

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka viņa mērķis bija panākt, lai uzaicinājums iesniegt piedāvājumus tiktu atzīts par spēkā neesošu un lai tiktu organizēts jauns uzaicinājums iesniegt piedāvājumus. Viņš arī uzskatīja, ka EIB būtu jāuzdod jautājums par to, cik daudz kandidātu, kuri bija iesnieguši dalības pieteikumu pirms uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus atjaunināšanas, bija neveiksmīgi, jo viņi nebija iesnieguši informāciju, kas tika pieprasīta vēlāk, vai tāpēc, ka viņi nebija varējuši to darīt, jo nebija informēti par izmaiņām.

Ombuda pieeja

Ombuds uzskatīja, ka sūdzība ir pieņemama un būtu jānosūta EIB atzinuma sniegšanai. Tomēr viņš informēja sūdzības iesniedzēju, ka nevar atzīt uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus par spēkā neesošu un uzdot organizēt jaunu uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus. Tādējādi ombuds nevarēja izskatīt šo sūdzības aspektu.

Savā sākuma vēstulē EIB ombuds norādīja, ka viņš būtu pateicīgs, ja EIB atzinumā varētu iekļaut informāciju par to, cik daudz kandidātu, kuri bija iesnieguši savus pieprasījumus pirms uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus atjaunināšanas, bija neveiksmīgi tāpēc, ka viņi nebija iesnieguši vēlāk pieprasīto informāciju, vai tāpēc, ka viņi nebija varējuši to darīt, jo nebija informēti par izmaiņām.

Sūdzības iesniedzējs nepieprasīja, lai viņa sūdzība tiktu izskatīta konfidenciāli. Tomēr viņš lūdza ombuda publikācijās neatklāt viņa identitāti un e-pasta adresi. Tādēļ ombuds nolēma, ka būtu lietderīgi sūdzību uzskatīt par konfidenciālu.

Sūdzības iesniedzēja 2004. gada 12. februāra vēstule

Nākamajā e-pasta vēstulē, kas tika nosūtīta 2004. gada 12. februārī, sūdzības iesniedzējs lūdza ombudu pārliecināties, ka EIB vairs nemēģinās ar viņu sazināties. Savā 2004. gada 18. februāra atbildē ombuds paskaidroja, ka viņam nav pilnvaru izdot obligātus rīkojumus Kopienas iestādēm vai struktūrām attiecībā uz to rīcību. Tomēr ombuds informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņš nosūtīs EIB sūdzības iesniedzēja 2004. gada 12. februāra vēstules kopiju.

Pieprasījums

Eiropas Investīciju bankas atzinums

Savā atzinumā EIB izteica šādas piezīmes:

Attiecīgais uzaicinājums iesniegt piedāvājumus (2003/S 79-069641) tika publicēts 2003. gada aprīlī. Sūdzības iesniedzējs iesniedza pieteikumu 2003. gada 26. maijā.

IT tehnisku iemeslu dēļ (sistēma nebija pieņēmusi visu vajadzīgo informāciju) 2003. gada 9. jūlijā Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta konkursa uzaicinājuma atjaunināta versija, kurā bija minēts sākotnējā termiņa pagarinājums. Nākamajā dienā pēc publicēšanas EIB bija paziņojusi par šo pagarinājumu visiem kandidātiem, kuri bija nosūtījuši pieteikuma veidlapu pirmajam uzaicinājumam iesniegt piedāvājumus, lūdzot to nosūtīt vēlreiz saskaņā ar uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus atjaunināto versiju.

Šī vēstule tika nosūtīta arī sūdzības iesniedzējam 2003. gada 10. jūlijā, bet diemžēl viņa e-pasta adreses nepareizas nodrukāšanas dēļ sūdzības iesniedzējs nekad nebija saņēmis EIB nosūtīto paziņojumu.

EIB atvainojās par šo incidentu un paziņoja, ka ir gatava sākt sarunas ar sūdzības iesniedzēju, lai rastu pieņemamu risinājumu.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos norādīja, ka EIB nav izteikusi nekādus priekšlikumus par to, kāds varētu būt “pieņemams” risinājums. Ņemot vērā to, ka viņš vairs neuzticas EIB un tāpēc uzskata, ka nav lietderīgi tieši sazināties ar EIB, sūdzības iesniedzējs lūdza ombudu noskaidrot, kādas konkrētas idejas EIB ir šajā sakarā.

Papildu informācijas
pieprasījums

Rūpīgi izvērtējot EIB atzinumu un sūdzības iesniedzēja apsvērumus, izrādījās, ka ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana. Tādēļ ombude lūdza EIB informēt viņu par to, ko EIB saprot ar “pieņemamo risinājumu”, uz kuru tā bija atsaukusies savā atzinumā, un par to, kā tā ierosina panākt šādu risinājumu.

EIB atbilde

Savā 2004. gada 18. maija atbildē EIB norādīja, ka tā ir nolēmusi izsludināt attiecīgo konkursu atklātības un konkurences garā, neraugoties uz to, ka attiecīgo pakalpojumu sniegšanā iesaistītā summa bija ievērojami mazāka par robežvērtību, kas noteikta EK direktīvā par pakalpojumu iepirkumu.

EIB uzskata, ka vistaisnīgākais risinājums sūdzības iesniedzēja izvirzītajam jautājumam būtu ievērot parasto procedūru, kas izklāstīta sākotnējā uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus, ļaujot sūdzības iesniedzējam piedalīties atlases procesā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pārējiem konkurentiem.

Tas ietvertu:

- nosūtot pieteikuma veidlapu ar termiņu, kas jānosaka un mutatis mutandis līdzvērtīgs sākotnēji paredzētajam termiņam, saskaņā ar Oficiālā Vēstneša atjaunināto versiju;

- citu kandidātu jau nokārtoto tulkošanas pārbaudījumu kārtošana saistībā ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus;

- piedāvājuma sagatavošana saskaņā ar konkursa specifikācijām tādā pašā termiņā kā pārējie kandidāti, mutatis mutandis;

sūdzības iesniedzēja piedāvājuma novērtēšana, ko veic tā pati EIB konkursa komisija, izmantojot tos pašus kritērijus, ko piemēro pārējiem kandidātiem;

- sekmīga iznākuma gadījumā sūdzības iesniedzējs tiktu iekļauts potenciālo pakalpojumu sniedzēju sarakstā tādā stāvoklī, kas atbilst viņa piedāvājumam un viņa testu rezultātiem. Jāatzīmē, ka individuālie uzdevumi tiktu piešķirti pēc kaskādes principa saskaņā ar tehniskajās specifikācijās izklāstītajiem kritērijiem un noteikumiem.

Savā 2004. gada 18. maija atbildē EIB piebilda, ka līdz šim veiksmīgajiem kandidātiem nav piešķirts neviens uzdevums/līgums par pakalpojumu sniegšanu vācu valodas tulkošanas nodaļai, pamatojoties uz attiecīgo uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus.

Papildus vēstulei, kurā izklāstīta tās atbilde uz ombuda jautājumu, EIB nosūtīja vēl vienu vēstuli (arī datētu ar 2004. gada 18. maiju), kurā tā sniedza informāciju par paredzamo maksu apmēru par attiecīgajiem uzdevumiem. EIB lūdza ombudu saglabāt šīs informācijas konfidencialitāti. Savā 2004. gada 27. maija atbildē ombuds informēja EIB, ka viņš nevar pieņemt dokumentus vai informāciju no Kopienas iestādes vai struktūras, ko viņš ir lūdzis nenodot sūdzības iesniedzējam. Tādēļ ombuds minēto vēstuli nosūtīja atpakaļ EIB.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos norādīja, ka ar prieku piekrīt EIB ierosinājumam piedalīties uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus. Tomēr sūdzības iesniedzējs pauda viedokli, ka, ņemot vērā notikušo, EIB atbildīgās personas vairs nevar objektīvi izvērtēt viņa pieteikumu. Tādēļ viņš ierosina vispirms kārtot tulkošanas pārbaudījumus, kurus jau ir nokārtojuši pārējie kandidāti. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka pēc testu pabeigšanas vajadzētu būt iespējai piekļūt labotajiem pārbaudes dokumentiem. Viņš piebilda, ka pēc šī pārbaudījuma nokārtošanas viņš ir gatavs iesniegt nepieciešamos dokumentus un piedāvājumu. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka atšķirīgs procedūras veikšanas veids neļautu EIB neitrāli un objektīvi izskatīt viņa pieteikumu.

Sūdzības iesniedzējs lūdza ombuda pastāvīgu palīdzību šajā jautājumā.

Lēmums

1 Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus netiek pienācīgi izskatīts

1.1 Eiropas Investīciju banka (EIB) 2003. gadā Oficiālā Vēstneša pielikumā (2003/S 79-069641) publicēja ierobežotu uzaicinājumu uz konkursu par tulkošanas un/vai rediģēšanas uzdevumiem. Sūdzības iesniedzējs pieteicās dalībai šajā uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus. 2003. gada 10. jūlijā EIB pa e-pastu informēja prasītājus, ka, lai dalības pieteikumi būtu atbilstīgi, tiem pilnībā jāatbilst nosacījumiem un kārtībai, kas izklāstīta šā uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus atjauninātajā redakcijā, kura publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2003. gada 9. jūlijā ar atsauces numuru 2003/S 129-115 194. Šo e-pastu nesaņēma sūdzības iesniedzējs, kurš to uzzināja tikai tad, kad 2003. gada decembrī vērsās pie EIB, lai iegūtu informāciju par procedūras norisi.

1.2 Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka EIB 1) nav viņu informējusi par izmaiņām attiecībā uz uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus un 2) nav pienācīgi rīkojusies attiecībā uz uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus.

1.3 Savā atzinumā EIB norādīja, ka tās 2003. gada 10. jūlija e-pasta vēstule ir nosūtīta arī sūdzības iesniedzējam, bet diemžēl viņa e-pasta adreses nepareizas nospieduma dēļ sūdzības iesniedzējs to nekad nav saņēmis. EIB atvainojās par šo incidentu un paziņoja, ka ir gatava sākt sarunas ar sūdzības iesniedzēju, lai rastu pieņemamu risinājumu. Savā 2004. gada 18. maija atbildē uz ombuda uzdoto jautājumu EIB paskaidroja, ka, pēc tās domām, vistaisnīgākais risinājums sūdzības iesniedzēja izvirzītajam jautājumam būtu ievērot parasto procedūru, kas izklāstīta sākotnējā uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus, ļaujot sūdzības iesniedzējam piedalīties atlases procesā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pārējiem konkurentiem. EIB norādīja, ka tas nozīmē, ka sūdzības iesniedzējam ir jānosūta sava pieteikuma veidlapa, jākārto tulkošanas pārbaudījumi, kurus jau ir izturējuši pārējie kandidāti, un pēc tam jāsagatavo piedāvājums, kas jānovērtē, izmantojot tos pašus kritērijus, kurus piemēro pārējiem kandidātiem. Veiksmes gadījumā sūdzības iesniedzējs tiktu iekļauts potenciālo pakalpojumu sniedzēju sarakstā tādā situācijā, kas atbilst viņa piedāvājumam un viņa testu rezultātiem. Savā 2004. gada 18. maija atbildē EIB norādīja, ka līdz šim veiksmīgajiem kandidātiem nav piešķirts neviens uzdevums/līgums par pakalpojumu sniegšanu vācu valodas tulkošanas nodaļai, pamatojoties uz attiecīgo uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus.

1.4 Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos norādīja, ka labprāt piekrīt EIB ierosinājumam piedalīties konkursā, taču piedāvāja citu pieeju. Viņš ierosina vispirms kārtot tulkošanas pārbaudījumus, kurus jau ir izturējuši pārējie kandidāti. Viņš piebilda, ka pēc šī pārbaudījuma nokārtošanas viņš ir gatavs iesniegt nepieciešamos dokumentus un piedāvājumu. Sūdzības iesniedzējs lūdza ombuda pastāvīgu palīdzību šajā jautājumā.

1.5 Ombuds uzskata, ka EIB ir iesniegusi šķietami pamatotu priekšlikumu, lai novērstu 2003. gada jūlijā pieļautās kļūdas negatīvās sekas. Viņš norāda, ka sūdzības iesniedzējs baidās, ka šis priekšlikums neļaus EIB neitrāli un objektīvi izskatīt sūdzības iesniedzēja pieteikumu. Tomēr ombuds uzskata, ka nekas neliecina par to, ka šīs bažas varētu pamatot. Jāatzīmē, ka EIB rīkojās ātri un konstruktīvi, tiklīdz ombuds tai paziņoja par problēmu. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja lūgumu turpināt ombuda palīdzību jānorāda, ka ombuda uzdevums ir palīdzēt atklāt un izbeigt administratīvu kļūmi, kas šajā gadījumā, šķiet, ir sasniegta.

Secinājums

Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, ombuds secina, ka šajā lietā nav pamata turpināt izmeklēšanu. Tāpēc ombuds lietu slēdz. Sūdzības iesniedzējs, protams, var vēlreiz vērsties pie ombuda, ja viņš uzskata, ka EIB nav taisnīgi izskatījusi viņa dalību uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus.

Par šo lēmumu tiks informēts arī EIB priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS