Strasbūrā, 2005. gada 12. janvārī

Godātais J. kungs!

2003. gada 17. decembrī Jūs „Fair Trials Abroad” vārdā iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam pret Eiropas Komisiju. Sūdzība attiecas uz procedūru projektu finansēšanai saskaņā ar AGIS pamatprogrammu policijas un tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās un uz to, kā Eiropas Komisija izskata Jūsu pieteikumu šāda finansējuma saņemšanai.

2004. gada 13. janvārī es pārsūtīju sūdzību Eiropas Komisijas priekšsēdētājam.

Komisija 2004. gada 30. aprīlī nosūtīja Jums savu atzinumu, kuru es pārsūtīju, aicinot izteikt apsvērumus.

2004. gada 2. jūlijā es saņēmu Jūsu apsvērumus.

Es rakstu, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzība tika iesniegta nevalstiskās organizācijas Fair Trials Abroad (1) vārdā.

Sūdzības iesniedzēja norādītos faktus var apkopot šādi:

Sūdzības iesniedzējs 2003. gada 19. un 24. februārī lūdza Komisiju paziņot, kādas AGIS pieteikuma veidlapas tam ir jāaizpilda, lai pieteiktos AGIS finansējumam (2). Komisija atbildēja ar 2003. gada 19. un 24. februāra elektroniskā pasta vēstulēm.

Sūdzības iesniedzējs 2003. gada 4. martā iesniedza finansējuma pieteikumu Eiropas Komisijas Tieslietu un iekšlietu direktorātam saskaņā ar pamatprogrammu AGIS „Vispārējs atbalsts organizācijas darbībai”. Pieteikums attiecās uz viena gada darbības dotāciju. Pieprasītais finansējums bija 150 000 EUR.

Sūdzības iesniedzējs 2003. gada 9. aprīlī saņēma apstiprinājumu par saņemšanu ar lietas numuru (2003/AGIS/022).

Komisija 2003. gada 24. jūnijā informēja sūdzības iesniedzēju, ka tās projekts tiks izskatīts līdzfinansējuma saņemšanai un ka pieprasītā dotācija tiks samazināta līdz EUR 80 000. Komisija arī pieprasīja iesniegt vairākus papildu dokumentus (divas lappuses prasību), bet nenorādīja, ka pieteikums nav pilnīgs.

Pēc tam sūdzības iesniedzējs dažādās e-pasta vēstulēs lūdza precizēt iepriekš minētās prasības. Tā kā Komisija nesniedza atbildi, sūdzības iesniedzējs iesniedza jaunu budžeta tāmi, kurā Komisijas pieprasītie grozījumi, kā to saprot sūdzības iesniedzējs, bija atzīmēti kā „projekts tikai apspriešanai”.

Komisija 2003. gada 8. jūlijā informēja sūdzības iesniedzēju, ka tās sākotnējā pieteikumā nav iekļauta detalizēta budžeta tāme. Sūdzības iesniedzējam par pārsteigumu Komisija atklāja, ka CD, kas bija pievienots tās sākotnējam pieteikumam, bija tukša Excel budžeta veidlapa.

Sūdzības iesniedzējs 2003. gada septembrī tikās ar Komisiju.

Komisija 2003. gada 16. oktobrī pa tālruni un 2003. gada 17. oktobrī vēstulē ieteica sūdzības iesniedzējam pieteikties atšķirīgam finansējumam, t. i., ar atpakaļejošu datumu piešķirtai projekta dotācijai, sākot no 2003. gada septembra, par summu EUR 68 297 apmērā uz septiņiem mēnešiem. Ņemot to vērā, Komisija lūdza sūdzības iesniedzēju septiņu dienu laikā mainīt budžeta tāmi.

Sūdzības iesniedzējs 2003. gada 5. un 6. novembrī saskaņā ar Komisijas prasībām iesniedza grozītu projekta dotācijas pieteikumu.

Komisija 2003. gada 20. novembrī nosūtīja vēstuli sūdzības iesniedzējam un pirmo reizi paskaidroja, ka darbības dotāciju, par kuru tā bija iesniegusi pieteikumu (t. i., pieteikumu EUR 80 000 apmērā), nevarēja izskatīt, jo sūdzības iesniedzējs bija nokavējis termiņu: visi dokumenti, tostarp budžeta tāmes, bija jānosūta līdz 2003. gada 31. jūlijam. Komisija arī informēja sūdzības iesniedzēju, ka tās pieteikumu projekta dotācijai (t. i., pieteikumu 68 297 EUR apmērā) arī nevar izskatīt, ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis prasīto partnerības deklarāciju. Šajā sakarā Komisija norādīja, ka tad, kad 2003. gada oktobrī un „pašlaik karstumā” tā ierosināja sūdzības iesniedzējam grozīt savu sākotnējo pieteikumu darbības dotācijai, lai pieteiktos projekta dotācijai, netika ņemts vērā viens galvenais pieņemamības kritērijs: vienā un tajā pašā projektā ir iesaistīti vismaz divi partneri, kas atrodas divās dažādās dalībvalstīs vai divās dalībvalstīs un vienā kandidātvalstī.

Sūdzības iesniedzējs 2003. gada 17. decembrī iesniedza sūdzību ombudam.

Tā apgalvoja, ka finansēšanas procedūra ir pārāk sarežģīta un grūti saprotama.

Attiecībā uz savu pieteikumu sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Eiropas Komisija ir mainījusi novērtēšanas parametrus, piemērojusi neatbilstošus termiņus un nav pienācīgi pamatojusi savu lēmumu.

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija tam ir noteikusi pienākumu veikt dārgas un laikietilpīgas darbības, lai izpildītu formālos pieņemamības kritērijus, lai gan kopš procesa sākuma Komisija zināja, ka tā nespēj izpildīt būtisko kritēriju par partnerorganizāciju iesaistīšanu tās projektā. Šajā saistībā sūdzības iesniedzējs paskaidro, ka tā ir ES mēroga organizācija, kas ES pilsoņu vārdā sadarbojas ar juristiem visā ES un ārpus tās, un tāpēc tai nav partnerorganizāciju.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka tas zaudēja iespēju nodrošināt līdzekļus citur savai darbībai, jo Komisija nepatiesi saglabāja savas cerības.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai būtu tam jākompensē zaudējumi, ko radījusi tā administratīvā kļūme.

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Komisijas atzinumu var apkopot šādi:

Pirmkārt, Komisija izklāstīja sūdzības iesniedzēja (NVO, kas reģistrēta kā labdarības organizācija Apvienotajā Karalistē) juridisko statusu un tā galveno darbību. Komisija arī atgādināja, ka sūdzības iesniedzējs jau iepriekš bija saņēmis dotācijas no Komisijas (saskaņā ar "Europeanizācijas" programmu 2001. gadā un saskaņā ar Grotius programmu 1997., 1998. un 1999. gadā).

Otrkārt, Komisija vispārīgi izskaidroja AGIS finansējumu un 2003. gada uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. AGIS finansējuma pamatā ir Padomes 2002. gada 1. augusta Lēmums 2002/630/TI (3), un tas tika īstenots 2003. gadā. Saskaņā ar lēmuma 3.5.b pantu, lai NVO būtu tiesīgas saņemt finansējumu, tām bija jāveic Eiropas mēroga darbības, kurās parasti ir iesaistīta vismaz puse dalībvalstu. AGIS uzaicinājums iesniegt priekšlikumus attiecās gan uz projektu dotācijām, gan darbības dotācijām NVO darbībām saskaņā ar lēmuma 3.5. pantu. Tika publicēta viena vienota pieteikuma veidlapa un viena vienota budžeta veidlapa izmantošanai abu veidu dotācijām. Komisija uzskata, ka lielai daļai pieteikumu bija trūkumi attiecībā uz uzaicinājumā izklāstītajām prasībām (jo īpaši attiecībā uz pieprasīto dokumentu iesniegšanu un budžeta veidlapas Excel veidnes izmantošanu). Tāpēc Komisija nolēma izskatīt visus priekšlikumus ar līdzīgiem trūkumiem. Pēc tam prasītājiem tika lūgts nosūtīt trūkstošos dokumentus īsā termiņā, jo Komisijas mērķis bija nodrošināt, lai visi pieteikuma iesniedzēji varētu izpildīt visas prasības pirms novērtēšanas procedūras beigām. Pēc tam Komisijas vērtēšanas komiteja izvērtēja priekšlikumus un pārbaudīja, vai tie atbilst prasībām, kas noteiktas Finanšu regulā (Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002)(4), un vai to saturs atbilst pieprasītajam finansējumam. Pēc tam tā iesniedza AGIS komitejai iepriekš atlasīto priekšlikumu sarakstu. AGIS komiteja sniedza atzinumu 2003. gada 28. maijā. Pēc tam Komisijas vērtēšanas komiteja oficiāli pieņēma sarakstu ar iepriekš atlasītiem projektiem, par kuriem varēja noslēgt līgumus ar projektu virzītājiem, un Tieslietu un iekšlietu ĢD ģenerāldirektors pieņēma atsevišķus lēmumus, kas tika paziņoti pieteikumu iesniedzējiem.

Komisija atzina, ka šis pirmais programmas gads kandidātiem bija “mācību periods” un ka radās grūtības programmas īstenošanā. Konkrētāk, Komisija atzina, ka vienas pieteikuma veidlapas izmantošana diviem dažādiem dotāciju veidiem, iespējams, ir veicinājusi to, ka pieteikuma iesniedzēji bieži vien nav izpildījuši visas prasības. Šī iemesla dēļ Komisija procedūras priekšatlases posmā atzina visus prasītājus, kuriem bija vienādas nepilnības. Komisija arī paskaidroja, ka tā iesniedza divas atsevišķas pieteikuma veidlapas un budžeta veidlapas – vienu projektu dotācijām un otru darbības dotācijām 2004. gada uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus. Komisija arī norādīja, ka tā pārbauda papildu līdzekļus, lai uzlabotu dotāciju pieteikumu vispārējo apstrādi.

Treškārt, Komisija atsaucās uz to, kā tā izskata sūdzības iesniedzēja pieteikumus darbības dotācijai un projekta dotācijai.

Sūdzības iesniedzējs 2003. gada 7. martā iesniedza AGIS 2003 pieteikumu darbības subsīdijas saņemšanai. Komisija uzskata, ka pieteikums neatbilda uzaicinājumā publicētajām prasībām (detalizētas budžeta veidlapas trūkums, konkrēta grafika trūkums, rezultātu skaidra nenorādīšana, vairāku dokumentu kopiju neiesniegšana).

Tomēr, ņemot vērā to, ka projekts, šķiet, atbilst politikas prioritātei uzlabot palīdzību pamattiesību jomā, sūdzības iesniedzēja priekšlikums tika iepriekš atlasīts saskaņā ar Tieslietu un iekšlietu ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora 2003. gada 10. jūnija lēmumu. Pēc tam Komisija lūdza sūdzības iesniedzēju papildināt lietas materiālus, lai pārietu no priekšatlases posma uz līguma posmu (jo īpaši, lai sniegtu skaidru plānoto darbību aprakstu), un 2003. gada 24. jūnijā nosūtīja vēstuli ar detalizētiem jautājumiem. Komisija arī aicināja citus pieteikuma iesniedzējus, kas atrodas tādā pašā situācijā, papildināt savus dokumentus.

Komisija 2003. gada 8. jūlijā atgādināja sūdzības iesniedzējam, ka ir jāsniedz papildu informācija.

Sūdzības iesniedzējs 2003. gada 16. jūlijā lūdza sasaukt sanāksmi. Komisija piekrita (lai gan savā atzinumā ombudam norādīja, ka tā nav parasta procedūra), un sanāksme notika 2003. gada 10. septembrī.

Sūdzības iesniedzējs pabeidza lietas izskatīšanu 2003. gada 6. oktobrī, t. i., divus mēnešus pēc jaunās Finanšu regulas 112. panta 2. punktā noteiktā termiņa. Saskaņā ar šo noteikumu nolīgumu par darbības subsīdiju nevar parakstīt vēlāk kā četrus mēnešus pēc saņēmēja budžeta gada sākuma (sūdzības iesniedzēja gadījumā tā budžeta gads sākās 2003. gada 5. aprīlī, tātad termiņš bija 2003. gada 5. augusts).

Komisija atzina, ka tā ir informējusi sūdzības iesniedzēju, ka vairs nav iespējams apstrādāt sūdzības iesniedzēja pieteikumu darbības dotācijai tikai 2003. gada 16. oktobrī pa tālruni un 2003. gada 17. oktobrī vēstulē. Tajā pašā dienā un tā kā sūdzības iesniedzēja pieteikums darbības dotācijai nebija gatavs izskatīšanai noteiktajā termiņā, Komisija ierosināja sūdzības iesniedzējam grozīt savu pieteikumu un pieteikties projekta dotācijai.

2003. gada 6. novembrī sūdzības iesniedzējs nosūtīja projekta dotācijas pieteikumu. Tomēr sūdzības iesniedzējs nebija pievienojis partnerības deklarāciju, lai gan šāda deklarācija bija nosacījums, lai pieteiktos projekta dotācijai. Turklāt sūdzības iesniedzējs nebija iekļāvis budžeta kopsavilkumu, kas atbilst budžeta veidlapā veiktajām izmaiņām un papildu izdevumiem, par kuriem iepriekš nebija panākta vienošanās (piemēram, ceļa izdevumi uz Gvantanamo līci). Tāpēc Komisija neatlasīja sūdzības iesniedzēja priekšlikumu projekta dotācijai.

Visbeidzot, Komisija uzsvēra, ka tā nekad nav apliecinājusi, ka prasītājai ir tiesības saņemt jebkādu finansējumu un ka iespējamie sūdzības iesniedzēja izdevumi ir uz tās atbildību un risku. Komisija arī norādīja, ka sūdzības iesniedzēja nostāja, ka tas zaudēja iespēju nodrošināt līdzekļus citur, neattiecas uz Komisiju, bet ir jautājums, kas saistīts ar sūdzības iesniedzēja iekšējo organizāciju.

Komisija arī norādīja, ka sūdzības iesniedzējs paziņoja, ka ir Eiropas mēroga organizācija, bet, neraugoties uz Komisijas skaidri izteikto lūgumu, nespēja iesniegt partnerības deklarāciju, kas nepieciešama, pamatojoties uz Lēmuma 2002/630/TI 3. panta 2. punktu, kā norādīts AGIS uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

Komisija norādīja, ka pieteikuma process ietvēra daudzkārtēju informācijas apmaiņu sūdzības iesniedzēja lietā, jo sūdzības iesniedzējs savlaicīgi un precīzi nesniedza pamatinformāciju izvērtēšanai, neraugoties uz Komisijas ierosinājumiem virknē rakstisku un mutisku viedokļu apmaiņu.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Kopumā sūdzības iesniedzējs saglabāja savus sākotnējos apgalvojumus un apgalvojumus.

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka, lai nodrošinātu, ka tas ievēro pieteikšanās procesa prasības, tas redzēja, ka viens no tā pārstāvjiem piedalījās AGIS finansēšanas programmas sanāksmē, ko 2003. gada 6. oktobrī organizēja Apvienotās Karalistes Iekšlietu ministrija. Tā piebilda, ka tā bija vienīgā NVO, kas tika pārstāvēta šajā sanāksmē. Sūdzības iesniedzējs secināja, ka politikas prioritātes nepārprotami ir vērstas uz valdības struktūrām, ka pieteikuma veidlapa nepieļauj elastību un ka tā nav paredzēta NVO kopumā.

Lēmums

1 Par apgalvotajiem AGIS programmas finansēšanas procedūras trūkumiem

1.1 Sūdzība attiecas uz projektu finansēšanas procedūru saskaņā ar AGIS pamatprogrammu policijas un tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka finansēšanas procedūra bija pārāk sarežģīta un grūti saprotama.

1.2 Komisija atzina, ka programmas pirmais gads (2003. gads) bija kandidātu "mācību periods" un ka programmas īstenošanā radās grūtības. Jo īpaši Komisija atzīst, ka vienas pieteikuma veidlapas izmantošana diviem dažādiem dotāciju veidiem, iespējams, ir veicinājusi to, ka pieteikuma iesniedzēji bieži vien nav izpildījuši visas prasības. Šī iemesla dēļ Komisija procedūras priekšatlases posmā atzina visus prasītājus, kuriem bija vienādas nepilnības. Komisija arī norādīja, ka attiecībā uz 2004. gada uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus tā paredzēja atsevišķas veidlapas diviem dažādiem dotāciju veidiem un ka tā pārbauda papildu līdzekļus, lai uzlabotu dotāciju pieteikumu vispārējo izskatīšanu.

1.3 Ombuds pauž nožēlu par to, ka AGIS programmas pieteikšanās procedūra, šķiet, ir radījusi grūtības programmas īstenošanā 2003. gadā. Tomēr ombuds atzīmē, ka Komisija ir atzinusi šīs grūtības un 2003. gada procedūras laikā veikusi koriģējošus pasākumus visu to pretendentu labā, kuru pieteikumos priekšatlases posmā bija līdzīgi trūkumi. Ombuds arī atzīmē, ka Komisija, šķiet, ir mācījusies no problēmām, kas radās 2003. gadā, un ir uzlabojusi procedūru 2004. gadam, nodrošinot atsevišķas pieteikuma veidlapas atsevišķiem dotāciju veidiem. Komisija, šķiet, ir arī apņēmusies vēl vairāk uzlabot dotāciju pieteikumu vispārējo apstrādi.

1.4 Tādēļ ombuds uzskata, ka turpmāka izmeklēšana attiecībā uz šo sūdzības aspektu nav nepieciešama.

2 Apgalvojums par novērtēšanas parametru maiņu, neatbilstošiem termiņiem un pamatojuma nesniegšanu

2.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka, izskatot tā pieteikumus, Komisija ir mainījusi novērtēšanas parametrus, piemērojusi neatbilstošus termiņus un nav pienācīgi pamatojusi savu lēmumu.

2.2 Komisija norāda, ka pieteikuma process ietvēra daudz informācijas apmaiņu sūdzības iesniedzēja lietā, jo sūdzības iesniedzējs savlaicīgi un precīzi nesniedza pamatinformāciju novērtēšanai, neraugoties uz Komisijas ierosinājumiem virknē rakstisku un mutisku viedokļu apmaiņu. Komisija uzskata, ka sūdzības iesniedzēja sākotnējais pieteikums darbības dotācijai bija nepilnīgs, un 2003. gada 24. jūnija un 2003. gada 8. jūlija vēstulēs tā lūdza sūdzības iesniedzējam papildu informāciju. Pēc sūdzības iesniedzēja lūguma Komisija 2003. gada septembrī tikās ar sūdzības iesniedzēju. Sūdzības iesniedzēja pieteikums darbības subsīdijas saņemšanai tika aizpildīts tikai 2003. gada 6. oktobrī. Tas notika pēc termiņa, kas noteikts Finanšu regulas 112. panta 2. punktā, kurā noteikts, ka nolīgumu par darbības dotāciju nevar parakstīt vēlāk kā četrus mēnešus pēc saņēmēja budžeta gada sākuma. Komisija atzina, ka tā informēja sūdzības iesniedzēju par šo faktu tikai 2003. gada 16. un 17. oktobrī. Pēc tam Komisija ieteica sūdzības iesniedzējam grozīt savu pieteikumu, lai tā vietā pieteiktos projekta dotācijai. Visbeidzot, 2003. gada 20. novembrī Komisija informēja sūdzības iesniedzēju, ka tās projekta dotācijas pieteikumu nevar pieņemt, jo sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis nepieciešamo partnerības deklarāciju.

2.3 Ombuds uzskata, ka Komisija ir sniegusi pamatotu paskaidrojumu par to, kāpēc tā ieteica sūdzības iesniedzējam pieteikties projekta dotācijai, nevis darbības dotācijai. Turklāt ombude norāda, ka Finanšu regulas 112. panta 2. punktā noteiktais termiņš Komisijai ir saistošs. Visbeidzot, ombuds neuzskata, ka sūdzības iesniedzējam ir izdevies pierādīt, ka Komisija nav norādījusi pietiekamus iemeslus sūdzības iesniedzēja dotāciju pieteikumu noraidīšanai. Tāpēc ombuds nekonstatē, ka Eiropas Komisija būtu pieļāvusi administratīvu kļūmi attiecībā uz šo sūdzības aspektu. Tomēr ombuds norāda, ka jautājums par to, vai Komisija nav pienācīgi konsultējusi sūdzības iesniedzēju, ir aplūkots šā lēmuma nākamajā daļā.

3 Apgalvojums, ka Komisija mudināja sūdzības iesniedzēju veikt dārgas un laikietilpīgas darbības, un ar to saistītais apgalvojums

3.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Komisija tam ir uzlikusi pienākumu veikt dārgas un laikietilpīgas darbības, lai izpildītu formālos pieņemamības kritērijus, lai gan kopš procesa sākuma Komisija zināja, ka tā nespēj izpildīt būtisko kritēriju par partnerorganizāciju iesaistīšanu tās projektā. Šajā saistībā sūdzības iesniedzējs paskaidro, ka tā ir ES mēroga organizācija, kas ES pilsoņu vārdā sadarbojas ar juristiem visā ES un ārpus tās, un tāpēc tai nav partnerorganizāciju. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka tas zaudēja iespēju nodrošināt līdzekļus citur savai darbībai, jo Komisija nepatiesi saglabāja savas cerības, un apgalvo, ka Komisijai būtu tam jākompensē zaudējumi, ko radījusi tā administratīvā kļūme.

3.2 Komisija apgalvo, ka tā nekad nav apliecinājusi, ka prasītājai bija tiesības saņemt jebkādu finansējumu un ka iespējamie sūdzības iesniedzēja izdevumi bija uz tās atbildību un risku.

Komisija arī apgalvo, ka sūdzības iesniedzēja nostāja, ka tas zaudēja iespēju nodrošināt līdzekļus citur, neattiecas uz Komisiju, bet ir jautājums, kas saistīts ar sūdzības iesniedzēja iekšējo organizāciju.

3.3 Ombuds vispirms atzīmē, ka Komisija ir paziņojusi, ka sūdzības iesniedzējs iepriekš ir saņēmis dotācijas no Komisijas (1997., 1998., 1999. un 2001. gadā). Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja pieteikumiem 2003. gadā ombuds izdara šādus konstatējumus. Sūdzības iesniedzējs 2003. gada martā pieteicās darbības dotācijai. Pēc tam Komisija veica pasākumus, lai mēģinātu pārcelt sūdzības iesniedzēja pieteikumu, kā arī citus pieteikumus no priekšatlases uz līguma posmu, konsultējot sūdzības iesniedzēju par nepieciešamo papildu informāciju. Vēlāk (2003. gada oktobrī) Komisija ieteica sūdzības iesniedzējam pieteikties projekta dotācijai. Sūdzības iesniedzējs to izdarīja, bet vēlāk tā pieteikums tika noraidīts, jo sūdzības iesniedzējs nebija iesniedzis prasīto partnerības deklarāciju. Šajā sakarībā ombude norāda, ka prasība par partnerorganizācijām, šķiet, ir nosacījums gan darbības dotācijām, gan projektu dotācijām.

3.4 Ombuds atgādina, ka labas pārvaldības principi prasa, lai ierēdnis vajadzības gadījumā konsultētu sabiedrību par to, kā risināt jautājumu, kas ir viņa kompetencē, un kā risināt šo jautājumu (5). Ombuds uzskata, ka šīs lietas apstākļos Komisijai bija jānodrošina, lai 2003. gada oktobrī sūdzības iesniedzējam sniegtais padoms par projekta dotācijas pieteikumu atbilstu sūdzības iesniedzēja konkrētajai situācijai. Tāpēc tas, ka Komisija nevērsa sūdzības iesniedzēja uzmanību uz projektu pieteikumu atbilstības pamatnosacījumu, bija administratīvas kļūmes gadījums, un tiks izteikta kritiska piezīme par šo sūdzības aspektu.

3.5 Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja prasību par zaudējumu atlīdzību ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs nav nedz izteicis skaitļos prasību, nedz iesniedzis pierādījumus, lai pierādītu kādu no diviem zaudējumu veidiem, kas, kā viņš apgalvo, tam nodarīti. Tādēļ ombuds uzskata, ka, ja sūdzības iesniedzējs vēlas uzturēt savu prasību par kompensāciju, tam jāvēršas tieši pie Komisijas, ņemot vērā ombuda konstatējumu par administratīvu kļūmi. Sūdzības iesniedzējam, protams, būtu iespēja iesniegt jaunu sūdzību, ja tas uzskata, ka Komisijas atbilde uz jebkuru šādu apgalvojumu ir neapmierinoša.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanu par šo sūdzību, ir jāizsaka šāda kritiska piezīme:

Labas pārvaldības principi paredz, ka ierēdnim vajadzības gadījumā ir jākonsultē sabiedrība par to, kā risināt jautājumu, kas ir viņa kompetencē, un kā rīkoties, risinot šo jautājumu (6). Ombuds uzskata, ka šīs lietas apstākļos Komisijai bija jānodrošina, lai 2003. gada oktobrī sūdzības iesniedzējam sniegtais padoms par projekta dotācijas pieteikumu atbilstu sūdzības iesniedzēja konkrētajai situācijai. Tāpēc tas, ka Komisija nepievērsa sūdzības iesniedzēja uzmanību vienam no projektu pieteikumu atbilstības pamatnosacījumiem, bija administratīva kļūme.

Ombuds uzskata, ka, ja sūdzības iesniedzējs vēlas uzturēt savu prasību par kompensāciju, tam būtu jāvēršas tieši pie Komisijas, ņemot vērā ombuda konstatējumu par administratīvu kļūmi, un ka tādēļ nav lietderīgi panākt mierizlīgumu šajā jautājumā.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ombuds slēdz lietu.

Par šo lēmumu tiks informēts Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Saskaņā ar tās tīmekļa vietni (http://www.fairtrialsabroad.org) Fair Trials Abroad mērķis ir palīdzēt Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri ir apsūdzēti noziedzīgā nodarījumā citā valstī, aizstāvēt savas tiesības uz pienācīgu tiesvedību.

(2) Ombuds norāda, ka Komisijas tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/justice_home/funding/agis/wai/funding_agis_en.htm) ir teikts, ka AGIS pamatprogramma ir nosaukta senās Spartas karaļa vārdā.

(3) OV L 203, 1.8.2002., 0005.–0008. lpp.

(4) OV L 248, 16.9.2002., 0001.–0048. lpp.

(5) Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 10. panta 3. punkts, pieejams ombuda tīmekļa vietnē: http://www.ombudsman.europa.eu.

(6) Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 10. panta 3. punkts, pieejams ombuda tīmekļa vietnē: http://www.ombudsman.europa.eu.