Strasbūrā, 2005. gada 17. februārī

Godātais T. kungs!

2003. gada 14. novembrī Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam par Jūsu tiesībām uz pensiju par laikposmu no 1965. līdz 1968. gadam, kad Jūs strādājāt par palīgdarbinieku Eiropas Komisijā. Šī sūdzība bija turpinājums iepriekšējai sūdzībai (ref. 0878/2003/FA), ko iesniedzāt ombudam.

2003. gada 15. decembrī es pārsūtīju sūdzību Komisijas priekšsēdētājam. Komisija nosūtīja savu atzinumu 2004. gada 19. februārī. Es to pārsūtīju Jums 2004. gada 12. martā, aicinot izteikt savus apsvērumus. Jūs 2004. gada 29. aprīlī nosūtījāt e-pastu, informējot mani, ka joprojām neesat saņēmis Komisijas atzinumu. Ar 2004. gada 5. maija e-pasta vēstuli mans birojs Jums vēlreiz nosūtīja Komisijas atzinuma kopiju. Tā kā Jūs nevarējāt atvērt pielikumu, 2004. gada 12. maijā Jūs nosūtījāt vēl vienu e-pasta vēstuli ar lūgumu vēlreiz nosūtīt atzinumu uz Jūsu pasta adresi. Atzinums Jums vēlreiz tika nosūtīts pa pastu un faksu 2004. gada 14. maijā. Savus apsvērumus Jūs nosūtījāt 2004. gada 25. maijā. 2004. gada 1. augustā Jūs nosūtījāt papildu vēstuli ar jautājumu par Jūsu lietu. Mans birojs 2004. gada 3. septembrī Jūs telefoniski informēja par Jūsu lietas virzību.

Ar 2004. gada 29. oktobra vēstuli es rakstīju Komisijai, ierosinot mierizlīgumu Jūsu sūdzībai, un ar tās pašas dienas vēstuli informēju Jūs par šo priekšlikumu. Ar 2004. gada 7. decembra vēstuli Jūs man pateicāties par mierizlīguma priekšlikumu. Komisija 2004. gada 30. novembrī nosūtīja papildu atzinumu. 2004. gada 17. decembrī es Jums to pārsūtīju ar uzaicinājumu izteikt savus apsvērumus, kurus Jūs izteicāt telefonsarunā ar manu biroju 2005. gada 28. janvārī.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka attiecīgie fakti ir šādi:

Sūdzības iesniedzējs ir Grieķijas valstspiederīgais, kurš no 1965. gada 13. jūlija līdz 1968. gada 31. decembrim strādāja par palīgdarbinieku Eiropas Komisijā. Pēc tam sūdzības iesniedzējs atgriezās Grieķijā, kur viņš saskārās ar problēmām saistībā ar savām pensijas tiesībām.

Beļģijas Valsts pensiju birojs ("Office National des Pensions", turpmāk "ONP") 2002. gada 27. maija vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju, ka Komisija ir veikusi pensiju iemaksas tikai par 1965. un 1966. gadu, bet ne par 1967. un 1968. gadu. Līdz ar to šos gadus nevarēja ņemt vērā, aprēķinot viņa pensiju. ONP ieteica sūdzības iesniedzējam tieši sazināties ar Komisiju par šo jautājumu. Tā kā Komisija neveic iemaksas, Grieķijas Apdrošināšanas organizācija (IKA) neatzīst visus gadus, ko sūdzības iesniedzējs ir nostrādājis Komisijā, lai aprēķinātu viņa pensiju.

2002. gada 8. augustā Komisija izsniedza sūdzības iesniedzējam izziņu, saskaņā ar kuru no 1965. gada 13. jūlija līdz 1966. gada 31. decembrim viņš bija reģistrēts Beļģijas pensiju sistēmā un no 1967. gada 1. janvāra līdz 1968. gada 31. decembrim viņš bija brīvprātīgi apdrošināts Grieķijas pensiju sistēmā.

Sūdzības iesniedzējs 2003. gada 5. maijā par šo jautājumu iesniedza sūdzību ombudam (sūdzība Nr. 0878/2003/FA). Tā kā ombuds par šo pašu jautājumu Komisijai bija rakstījis tikai pavisam nesen, viņš 2003. gada 4. jūlija vēstulē uzskatīja sūdzību par nepieņemamu, jo nebija pabeigta atbilstoša iepriekšēja administratīva pieeja, un ieteica sūdzības iesniedzējam gaidīt Komisijas atbildi. Pēc iepriekš minētā sertifikāta izsniegšanas sūdzības iesniedzējs 2003. gada 28. maijā rakstīja Komisijas Personāla un administrācijas ģenerāldirektorātam, norādot, ka palīgdarbiniekiem ir tiesības uz Komisijas obligāto apdrošināšanu Beļģijas pensiju shēmā. Lai IKA Grieķijā atzītu viņa tiesības uz pensiju par 1967. un 1968. gadu, sūdzības iesniedzējs lūdza Komisiju precizēt šo jautājumu. Tomēr viņš no Komisijas nesaņēma atbildi uz šo vēstuli.

Tādējādi 2003. gada 14. novembrī sūdzības iesniedzējs iesniedza jaunu sūdzību ombudam. Sūdzībā viņš apgalvoja:

Komisijai būtu jāatzīst, ka visā laikposmā, kad sūdzības iesniedzējs strādāja par palīgdarbinieku (t. i., arī laikposmā no 1967. gada 1. janvāra līdz 1968. gada 31. decembrim), tai bija pienākums viņu apdrošināt saskaņā ar Beļģijas pensiju shēmu.

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Komisija norādīja, ka pēc sūdzības iesniedzēja lietas rūpīgas izskatīšanas tai ir šādas piezīmes:

Sūdzības iesniedzējs patiešām strādāja Komisijā kā palīgdarbinieks bez pārtraukuma no 1965. gada 13. jūlija līdz 1968. gada 31. decembrim. Beļģijas sistēmā ("ONSS", Office National de Sécurité Sociale) tika veiktas iemaksas par laikposmu no 1965. gada 13. jūlija līdz 1966. gada 30. septembrim. Pēc minētā datuma iemaksas Beļģijas sistēmā netika veiktas.

Sūdzības iesniedzējs 1966. gada 23. novembrī iesniedza lūgumu pārskaitīt daļu no viņa atalgojuma (BEF 7000), pamatojot savu lūgumu ar "dažādiem izdevumiem, kas izriet no viņa advokāta statusa Atēnu Advokātu kolēģijā". Sūdzības iesniedzēja pamatojumā acīmredzot bija atsauce uz Grieķijā piemērojamiem tiesību aktiem, kuros noteikts, ka advokātiem jāturpina veikt iemaksas savā valsts shēmā, lai saglabātu savu saikni ar to.

Tādējādi šķiet, ka šie noteikumi pamatoja to, ka sūdzības iesniedzējam tiek piemērots Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 70. panta 1. punkts un it īpaši otrās daļas pēdējais teikums, kas dod iespēju palīgdarbiniekiem brīvprātīgi turpināt dalību valsts sistēmā, kurā tie ietilpa pirms stāšanās darbā Komisijā.

Komisija uzskata, ka tas izskaidro ar roku rakstīto piezīmi "assurance volontaire Grèce" sūdzības iesniedzēja finanšu lietā, kā arī ONSS deklarāciju par 1966. gada 4. pusgadu "assurance à l'étranger à partir du 1er octobre 1966".

Tā kā Komisijai vairs nav pieejami maksājumu kvītis par pieejamo laiku, tai nav iespējams pierādīt, ka tā ir pārtraukusi atskaitīt personīgo ieguldījumu no sūdzības iesniedzēja algas. Komisijai nav arī pierādījumu par to, ka Komisija ir atmaksājusi divas trešdaļas no sūdzības iesniedzēja Grieķijas seguma.

Tomēr Komisija uzskata, ka tā ir izpildījusi savas saistības pret sūdzības iesniedzēju.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Komisija neapstrīdēja faktu, ka viņš strādāja par palīgdarbinieku no 1965. gada 13. jūlija līdz 1968. gada 31. decembrim. Komisija arī atzīst, ka tā nav veikusi iemaksas ONSS par laikposmu no 1966. gada 30. septembra līdz 1968. gada 31. decembrim.

Tomēr Komisijai bija pienākums veikt iemaksas par šo laikposmu.

OMBUDSMAN spējas sasniegt draudzīgs risinājums

Rūpīgi apsvēris atzinumu un apsvērumus, ombuds uzskatīja, ka Komisija varētu pieļaut administratīvu kļūmi. Saskaņā ar Statūtu 3. panta 5. punktu(1) viņš 2004. gada 29. oktobrī rakstīja Komisijas priekšsēdētājam, lai piedāvātu mierizlīgumu, pamatojoties uz šādu sūdzības iesniedzēja un Komisijas strīda analīzi:

1.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Komisijai būtu jāatzīst, ka visā laikposmā, kad viņš strādāja par palīgdarbinieku (t.i., arī laikposmā no 1967. gada 1. janvāra līdz 1968. gada 31. decembrim), viņam bija jāapdrošinās saskaņā ar Beļģijas pensiju shēmu.

1.2 Komisija norādīja, ka iemaksas Beļģijas Valsts sociālā nodrošinājuma birojā (turpmāk tekstā - "ONSS") tika veiktas par laikposmu no 1965. gada 13. jūlija līdz 1966. gada 30. septembrim, bet pēc šī datuma iemaksas Beļģijas sistēmā netika veiktas. Komisija arī norādīja, ka 1966. gada 23. novembrī sūdzības iesniedzējs iesniedza lūgumu pārskaitīt daļu no viņa atalgojuma (BEF 7000), pamatojot savu lūgumu ar "dažādiem izdevumiem, kas izriet no viņa advokāta statusa Atēnu Advokātu kolēģijā". Tas izskaidrotu ar roku rakstīto piezīmi "assurance volontaire Grèce" sūdzības iesniedzēja finanšu lietā, kā arī deklarāciju ONSS, 1966. gada 4. pusgads, "assurance à l'étranger à partir du 1er octobre 1966". Komisija arī norādīja, ka, tā kā tai vairs nav pieejami maksājumu kvītis par pieejamo laiku, tai nav iespējams pierādīt, ka tā ir pārtraukusi atskaitīt personīgo ieguldījumu no sūdzības iesniedzēja algas. Komisijai nav arī pierādījumu par to, ka tās dienesti ir atmaksājuši divas trešdaļas no sūdzības iesniedzēja Grieķijas seguma.

1.3 Ombuds norāda, ka saskaņā ar Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 70. panta 1. punkta otro daļu "iestāde ir atbildīga par darba devēja iemaksām, kas vajadzīgas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, ja darbinieks ir obligāti iesaistīts šādā sociālā nodrošinājuma sistēmā, vai par divām trešdaļām no darbinieka iemaksām, ja viņš joprojām ir brīvprātīgi iesaistīts valsts sociālā nodrošinājuma sistēmā, kuras dalībnieks viņš bija, pirms viņš sāka strādāt Kopienās, vai ja viņš brīvprātīgi iesaistās valsts sociālā nodrošinājuma sistēmā".

1.4 No lietas materiāliem izriet, ka sūdzības iesniedzējs un Komisija piekrīt, ka sūdzības iesniedzējs no 1965. gada 13. jūlija līdz 1968. gada 31. decembrim strādāja Komisijā kā palīgdarbinieks. Tomēr lietas dalībnieki nav vienisprātis par valsts pensiju shēmu, ar kuru sūdzības iesniedzējs kā palīgdarbinieks bija saistīts, un par veiktajām iemaksām.

1.5 No sūdzības iesniedzēja lietas vienīgajiem dokumentiem, kas joprojām ir pieejami, var secināt, ka situācija attiecībā uz sūdzības iesniedzēja pensijas tiesībām ir šāda:

1.6 Komisijas Personāla un administrācijas ĢD 2002. gada 7. jūlija un 8. augusta apliecinājumi apliecina, ka sūdzības iesniedzējs bija reģistrēts Beļģijas sociālā nodrošinājuma sistēmā no 1965. gada 13. jūlija līdz 1966. gada 31. decembrim un bija brīvprātīgi apdrošināts Grieķijas sociālā nodrošinājuma sistēmā no 1967. gada 1. janvāra līdz 1968. gada 31. decembrim. Tāpat arī Beļģijas Valsts pensiju biroja (ONP) 2002. gada 27. maija vēstulē sūdzības iesniedzējam minēts, ka iemaksas tika veiktas tikai par 1965. un 1966. gadu un ka tādēļ 1967. un 1968. gadu nevarēja ņemt vērā, aprēķinot sūdzības iesniedzēja pensiju.

1.7 Tomēr savā atzinumā par šo iebildumu Komisija sniedza atšķirīgu informāciju, proti, ka tā veica iemaksas Beļģijas pensiju shēmā no 1965. gada 13. jūlija līdz 1966. gada 30. septembrim, t.i., par trim mēnešiem mazāk, nekā norādīts Personāla un administrācijas ĢD apliecībās un Beļģijas ONP vēstulē. Komisija atsaucas arī uz rokrakstā rakstītām piezīmēm par sūdzības iesniedzēja lietu, kurās norādīts, ka no 1966. gada 1. oktobra persona ir reģistrēta ārvalstu pensiju shēmā. Tomēr Komisija atzina, ka tai nav pierādījumu par iemaksu atskaitīšanu no sūdzības iesniedzēja algas vai par divu trešdaļu atmaksu no sūdzības iesniedzēja iemaksām Grieķijas shēmā.

1.8 Ombuds norāda, ka labas pārvaldības principi prasa, lai iestādes veiktu pienācīgu uzskaiti. Attiecībā uz tiesībām uz pensiju ir skaidrs, ka šādai uzskaitei ir jābūt uzticamai ilgākā laikposmā, lai nodrošinātu, ka personas var saņemt pabalstus, ko tās ir nopelnījušas. Saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību Komisija, nevis palīgdarbinieks, ir atbildīga par darba devēja sociālā nodrošinājuma iemaksām. Šajā lietā Komisija būtībā ir atzinusi, ka tās dokumentācija tai neļauj zināt, kā un vai tā ir izpildījusi savus pienākumus šajā ziņā.

1.9 Šajos apstākļos ombuds provizoriski secina, ka Komisijai nav izdevies pierādīt, ka tā ir izpildījusi savas saistības pret sūdzības iesniedzēju attiecībā uz viņa pensijas tiesībām. Tā ir administratīva kļūme.

Priekšlikums par mierizlīgumu

Ombuda ierosinātais mierizlīgums ietvēra to, ka Komisija veica nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sūdzības iesniedzējs saņem atbilstīgas pensijas tiesības par visu laikposmu, kurā viņš strādāja Komisijā.

Komisijas papildu atzinums

Ņemot vērā to, ka Komisijai faktiski nebija iespējams pierādīt, ka sūdzības iesniedzējs palīgdarbinieka līguma darbības laikā bija izvēlējies grozīt sociālā nodrošinājuma sistēmu, Komisija piekrīt ombuda priekšlikumam par mierizlīgumu.

Komisija 2004. gada 10. novembrī sazinājās ar Beļģijas iestādēm, lai legalizētu iemaksas Beļģijas sociālā nodrošinājuma sistēmā par visu papildu līguma darbības laiku, proti, no 1965. gada 13. jūlija līdz 1968. gada 31. decembrim. Dokumenta kopija, kas apstiprina trūkumu novēršanu, tiks nosūtīta tieši sūdzības iesniedzējam, tiklīdz Komisijas dienesti to saņems.

Sūdzības iesniedzēja papildu apsvērumi

Ombuds nosūtīja sūdzības iesniedzējam Komisijas papildu atzinumu, aicinot iesniegt apsvērumus. Telefonsarunā ar ombuda dienestiem 2005. gada 28. janvārī sūdzības iesniedzējs norādīja, ka ir apmierināts ar iznākumu, un izteica atzinību par ombuda iejaukšanos. Sūdzības iesniedzējs minēja, ka Komisijas dienesti ir telefoniski sazinājušies ar viņu, lai veiktu konkrētus turpmākus pasākumus un noregulētu šo jautājumu. Tāpēc sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka Komisija ir apmierinājusi viņa prasību.

Lēmums

Par apgalvoto Komisijas nespēju veikt pensiju iemaksas par 1967. un 1968. gadu

1.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Komisijai būtu jāatzīst, ka visā laikposmā, kad viņš strādāja par palīgdarbinieku (t.i., arī laikposmā no 1967. gada 1. janvāra līdz 1968. gada 31. decembrim), viņam bija jāapdrošinās saskaņā ar Beļģijas pensiju shēmu.

1.2 Komisija norādīja, ka iemaksas Beļģijas Valsts sociālā nodrošinājuma birojā (ONSS) tika veiktas par laikposmu no 1965. gada 13. jūlija līdz 1966. gada 30. septembrim, bet pēc šī datuma iemaksas Beļģijas sistēmā netika veiktas. Komisija arī norādīja, ka 1966. gada 23. novembrī sūdzības iesniedzējs iesniedza lūgumu pārskaitīt daļu no viņa atalgojuma (BEF 7000), pamatojot savu lūgumu ar "dažādiem izdevumiem, kas izriet no viņa advokāta kvalifikācijas Atēnu Advokātu kolēģijā". Tas izskaidrotu ar roku rakstīto piezīmi "assurance volontaire Grèce" sūdzības iesniedzēja finanšu lietā, kā arī deklarāciju ONSS, 1966. gada 4. pusgads, "assurance à l'étranger à partir du 1er octobre 1966". Komisija arī norādīja, ka, tā kā tai vairs nav pieejami maksājumu kvītis par pieejamo laiku, tai nav iespējams pierādīt, ka tā ir pārtraukusi atskaitīt personīgo ieguldījumu no sūdzības iesniedzēja algas. Komisijai nav arī pierādījumu par to, ka tās dienesti ir atmaksājuši divas trešdaļas no sūdzības iesniedzēja Grieķijas seguma.

1.3 2004. gada 29. oktobrī ombuds iesniedza Komisijai priekšlikumu par mierizlīgumu, kas paredz, ka Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sūdzības iesniedzējs saņem atbilstošu pensiju par visu laikposmu, kurā viņš strādāja Komisijā. Komisija pieņēma mierizlīguma priekšlikumu un 2004. gada 10. novembrī sazinājās ar Beļģijas iestādēm, lai noregulētu iemaksas Beļģijas sociālā nodrošinājuma sistēmā visā sūdzības iesniedzēja papildu līguma darbības laikā, proti, no 1965. gada 13. jūlija līdz 1968. gada 31. decembrim. Komisija arī norādīja, ka dokumenta kopija, kas apstiprina trūkumu novēršanu, tiks nosūtīta tieši sūdzības iesniedzējam, tiklīdz Komisijas dienesti to būs saņēmuši.

1.4 Telefonsarunā ar ombuda biroju 2005. gada 28. janvārī sūdzības iesniedzējs norādīja, ka ir apmierināts ar iznākumu, un izteica atzinību par ombuda iejaukšanos. Sūdzības iesniedzējs minēja, ka Komisijas dienesti ir telefoniski sazinājušies ar viņu, lai veiktu konkrētus turpmākus pasākumus un noregulētu šo jautājumu. Tāpēc sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka Komisija ir apmierinājusi viņa prasību.

Secinājums

Pēc ombuda iniciatīvas šķiet, ka Komisija un sūdzības iesniedzējs ir vienojušies par mierizlīgumu. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) "Tiesībsargs pēc iespējas cenšas rast risinājumu attiecīgajā iestādē vai struktūrā, lai novērstu administratīvo kļūmi un apmierinātu sūdzību."