Strasbūrā, 2004. gada 15. martā

Godātais A. kungs!

2003. gada 8. augustā Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas Ombudam pret Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO) par atklāto konkursu COM/A/3/02 un jo īpaši par atlases komisijas lēmumu atcelt vienu jautājumu priekšatlases procedūras pirmajā pārbaudījumā.

2003. gada 18. septembrī es pārsūtīju sūdzību EPSO direktoram. Eiropas Komisija 2004. gada 5. janvārī nosūtīja atzinumu EPSO vārdā. Es jums to nosūtīju kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko jūs nosūtījāt 2004. gada 21. janvārī.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

2003. gada augustā ombudam tika iesniegta sūdzība pret Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO) par atklāto konkursu COM/A/3/02 un jo īpaši par atlases komisijas lēmumu atcelt vienu jautājumu priekšatlases procedūras pirmajā pārbaudījumā.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka attiecīgie fakti kopsavilkumā ir šādi:

Viņš piedalījās atklātajā konkursā COM/A/3/02, ko EPSO organizēja A7/A6 kategorijas administratoru atlasei pētniecības jomā. Priekšatlases testi, kuros viņš piedalījās "Ilgtspējīgas attīstības" jomā, notika 2003. gada 20. martā.

2003. gada aprīļa beigās viņš saņēma vēstuli, kurā viņš tika informēts par priekšatlases testu rezultātiem. Viņš tika informēts, ka viņa rezultāts a) testā bija 19,485/40, kas bija mazāks nekā minimālais nepieciešamais punktu skaits, proti, 20 punkti. Tāpēc viņš tika izslēgts no konkursa nākamā posma. Vēstulē bija arī paziņojums visiem kandidātiem, ka a) pārbaudījuma 8. jautājums ir atcelts atlases komisijas atklāto neprecizitāti dēļ. Minimālais nepieciešamais punktu skaits a) pārbaudījumā palika 20, un katram no pārējiem jautājumiem tika piešķirta lielāka vērtība, proti, 1,026.

Atceltais jautājums attiecās uz to, kura no valstīm – Kanāda, Bulgārija un Argentīna – nepiedalās COST darbībā. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka COST darbības oficiālajā tīmekļa vietnē ir skaidri norādīts, ka atbildei vajadzētu būt Argentīnai.

Atceltais jautājums bija tāds, uz kuru sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka ir pareizi atbildējis. Tāpēc viņš sazinājās ar atlases komisiju, norādot, ka pat tad, ja attiecīgais jautājums būtu jāatceļ, būtu jāparedz īpašs noteikums tādiem kandidātiem kā viņš, kuru pielaišana konkursa nākamajam posmam ir atkarīga no atceltā jautājuma. Atlases komisijai, nevis kandidātiem, vajadzētu būt atbildīgiem par visiem sistēmas darbības traucējumiem.

Visbeidzot, atlases komisija atbildēja, paskaidrojot, ka tai ir darīts zināms, ka COST 2002. gada pārskatā viens Argentīnas institūts ir minēts kā COST darbības dalībnieks. Tāpēc jautājums tika atcelts, lai nodrošinātu taisnīgumu un vienlīdzību visiem kandidātiem. Tomēr minimālo punktu skaitu nevarēja mainīt.

Būtībā sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka atlases komisija ir pieļāvusi kļūdu, kas negatīvi ietekmē kandidātus.

Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka atbildīgās personas būtu jāsoda, ka viņš būtu jāpielaiž nākamajam konkursa posmam vai ka konkurss būtu jāatceļ un ka viņam būtu jāsaņem kompensācija par morālo un finansiālo kaitējumu, kas viņam nodarīts.

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Komisija iesniedza atzinumu EPSO vārdā, izsakot šādas piezīmes:

Sūdzības iesniedzējs piedalījās atklātajā konkursā COM/A/3/02, 02. joma „Ilgtspējīga attīstība”. Ar 2003. gada 23. aprīļa vēstuli viņš tika informēts par atlases komisijas noteikto priekšatlases testu rezultātiem. Tā kā a) pārbaudījumā viņš bija ieguvis mazāk nekā minimālo nepieciešamo punktu skaitu, proti, 20 punktus no 40, viņš netika pielaists nākamajiem konkursa posmiem.

Sūdzības iesniedzējs tika informēts arī par to, ka atlases komisija ir nolēmusi atcelt 8. jautājumu a) pārbaudījumā jomā “Ilgtspējīga attīstība”, jo pēc pārbaudījumiem tika atklātas neprecizitātes. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem, lēmums atcelt jautājumu attiecās uz visiem kandidātiem visās valodu versijās. Katra atlikušā jautājuma vērtība tika aprēķināta, paziņojumā par konkursu norādīto punktu skaitu dalot ar atlikušo jautājumu skaitu.

Sūdzības iesniedzējs 2003. gada 5. maija e-pasta vēstulē pauda viedokli, ka gadījumā, ja kādā jautājumā ir pieļauta kļūda, katram kandidātam ir jāpiešķir punkts par attiecīgo jautājumu vai arī jautājums ir jāatceļ un minimālais nepieciešamais punktu skaits ir jāsamazina. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka ir pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem princips. Atlases komisija atbildēja sūdzības iesniedzējam, paskaidrojot, kāpēc jautājums tika atcelts. Tā arī paskaidroja, ka minimālo punktu skaitu nevar mainīt, jo tas ir noteikts paziņojumā par konkursu, un ka jautājumu atcelšanas princips ir apstiprināts judikatūrā.

Palielinot katras pareizās atbildes vērtību, pārdalot punktus, atlases komisija nevienu punktu neatņēma nevienam kandidātam. Valdei ir saistošs paziņojums par konkursu, un tā nav pilnvarota mainīt konkursa minimālo punktu skaitu. Tomēr atlases komisijai ir jānosaka pārbaudījumu kārtība un detalizēts saturs saskaņā ar konkursa mērķiem. Attiecībā uz priekšatlases pārbaudījumiem kolēģijas kompetencē ir noteikt jautājumu skaitu katram pārbaudījumam.

Pats kolēģijas lēmuma atcelt jautājumu mērķis bija novērst jebkādu nevienlīdzīgu attieksmi, kas izriet no kandidātu novērtēšanas, pamatojoties uz kritērijiem, kuri nav pilnīgi identiski. Šāda lēmuma likumību apstiprina tiesu judikatūra (1), kurā noteikts, ka kandidātiem ir jāatbild uz visiem jautājumiem, nevis tikai uz noteiktu skaitu jautājumu, kurus viņi var izvēlēties paši. Tādējādi jautājumu, uz kuriem jāatbild, skaits un saturs visiem kandidātiem ir vienāds. Jautājuma vēlāka noraidīšana visiem kandidātiem nemaina katra kandidāta izredzes attiecībā pret viņa konkurentiem. Atlases komisijas lēmums atcelt jautājumu nepārkāpj vienlīdzīgas attieksmes principu. Atcelšanas nelabvēlīgā ietekme uz kandidātu ir viena no konkursa rakstura un kandidāta snieguma sekām. Tomēr tas nenozīmē, ka pret kandidātu ir bijusi nevienlīdzīga attieksme. Jautājuma atcelšana ir samērīga atbilde uz kļūdas atklāšanu pārbaudījumā, un atlases komisija ir ievērojusi savas rīcības brīvības robežas, atceļot jautājumu. Tādējādi atlases komisija nav pieļāvusi kļūdu, kas varētu pamatot jebkāda veida kompensāciju sūdzības iesniedzējam.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos uztur savu sākotnējo sūdzību un īsumā izsaka šādas papildu piezīmes:

Tests ar 40 jautājumiem nozīmē, ka kandidātiem tiek lūgts sniegt pareizas atbildes uz 20 jautājumiem, lai viņi tiktu pielaisti nākamajam konkursa posmam. Ja viņš būtu zinājis, ka kopējais jautājumu skaits faktiski ir tikai 39 un minimālais nepieciešamais punktu skaits ir 20, viņš, iespējams, būtu izvērtējis jautājumus citādi un izmantojis papildu laiku, lai apsvērtu citus jautājumus.

Attiecīgā jautājuma atcelšana rada nevienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem, par ko liecina šādi divi piemēri: Divi kandidāti ir ieguvuši vienādu punktu skaitu, proti, 20/40, daļēji a) priekšatlases testā. Viens no viņiem ir pareizi atbildējis uz atcelto jautājumu un tāpēc pēkšņi tiek izslēgts no konkursa. Tādējādi labumu gūst otrs kandidāts, kurš nav pareizi atbildējis uz atcelto jautājumu. Otrajā piemērā viens kandidāts ir ieguvis 90 % priekšatlases testa b) un c) daļā un 50 % a) daļā. Cits kandidāts visās trijās priekšatlases pārbaudījuma daļās ir ieguvis 50 % punktu. Pirmais kandidāts ir pareizi atbildējis uz atcelto jautājumu un tādējādi ir izslēgts no turpmākas dalības konkursā. Otrais kandidāts neatbildēja pareizi uz atcelto jautājumu, un tādējādi viņam ir atļauts piedalīties nākamajā konkursa posmā.

Lēmums

1 Jautājuma atcelšana priekšatlases pārbaudījumā

1.1 Sūdzība attiecas uz atklāto konkursu COM/A/3/02, ko organizē EPSO, un jo īpaši uz atlases komisijas lēmumu atcelt vienu jautājumu priekšatlases procedūras pirmajā pārbaudījumā. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka attiecīgā jautājuma atcelšana, nemainot minimālo punktu skaitu, rada nevienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem, it īpaši tiem, kuru pielaišana konkursa nākamajam posmam ir atkarīga no atceltā jautājuma. Kandidāti, kuri bija snieguši nepareizu atbildi uz atcelto jautājumu, bija labvēlīgākā situācijā nekā tie, kuri uz to bija atbildējuši pareizi. Ja viņš būtu zinājis, ka kopējais jautājumu skaits patiesībā ir tikai 39, viņš, iespējams, būtu izvērtējis jautājumus citādi un izmantojis papildu laiku, lai apsvērtu citus jautājumus. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka atlases komisija ir pieļāvusi kļūdu, kas negatīvi ietekmē kandidātus.

1.2 Komisija, kas iesniedza atzinumu EPSO vārdā, atsaucas uz tiesas judikatūru un izvirza šādus argumentus. Saskaņā ar judikatūru konkursu kandidātiem ir jāatbild uz visiem jautājumiem, nevis tikai uz noteiktu skaitu jautājumu, kurus viņi var izvēlēties paši. Tādējādi jautājumu, uz kuriem jāatbild, skaits un saturs visiem kandidātiem ir vienāds. Jautājuma vēlāka noraidīšana visiem kandidātiem nemaina katra kandidāta izredzes salīdzinājumā ar citiem kandidātiem. Attiecīgais jautājums tika atcelts visiem kandidātiem visās testa valodu versijās. Šā pasākuma mērķis bija novērst jebkādu nevienlīdzīgu attieksmi. Atcelšanas nelabvēlīgā ietekme uz kandidātu ir viena no konkursa rakstura un kandidāta snieguma sekām. Tomēr tas nenozīmē, ka pret kandidātu ir bijusi nevienlīdzīga attieksme. Turklāt atlases komisijai ir saistošs paziņojums par konkursu, un tāpēc tā nevar mainīt minimālo punktu skaitu. Palielinot katra atlikušā pārbaudījuma jautājuma vērtību, atlases komisija nevienam kandidātam neatņēma punktus.

1.3 Ombuds atgādina Pirmās instances tiesas konstatējumu, ka atlases komisijai ir plaša rīcības brīvība, saskaroties ar kļūdām, kas pieļautas atklātā konkursā, kurā piedalās liels skaits kandidātu, un ko saskaņā ar proporcionalitātes un labas pārvaldības principiem nevar labot, atkārtojot konkursa pārbaudījumus. Tiesa ir arī norādījusi, ka, īstenojot šo rīcības brīvību, atlases komisijai ir jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret kandidātiem. Ombuds tomēr norāda, ka Vispārējā tiesa ir noraidījusi argumentu, saskaņā ar kuru atsevišķu jautājumu atcelšana ir vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums, jo laiks, kas veltīts šiem jautājumiem, kandidātiem ir atšķirīgs. Tiesa konstatēja, ka šis arguments ir balstīts uz kļūdainu vienlīdzīgas attieksmes principa izpratni (2).

1.4 Iepriekšējās lietās par līdzīgiem jautājumiem ombuds ir uzskatījis par pamatotu lēmumu atcelt jautājumu pārbaudījumā, ja anulēšana tiek veikta tā, lai nodrošinātu, ka netiek negatīvi ietekmētas kandidātu intereses (3). Šajā gadījumā atlases komisijai, šķiet, bija pamatots iemesls atcelt jautājumu. Turklāt tā to darīja attiecībā uz visiem kandidātiem visās testa valodu versijās. Šajos apstākļos un ņemot vērā iepriekš minēto Pirmās instances tiesas judikatūru, ombuds, neraugoties uz sūdzības iesniedzēja apsvērumiem, neuzskata, ka atlases komisija būtu rīkojusies ārpus tās juridisko pilnvaru robežām. Tāpēc ombuds nekonstatē Eiropas Personāla atlases biroja pieļautu administratīvu kļūmi.

Sūdzības iesniedzēja apgalvojumi

Ņemot vērā 1.4. punktā minēto konstatējumu, ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojumus nevar atbalstīt.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanu par šo sūdzību, šķiet, ka Eiropas Personāla atlases birojs nav pieļāvis administratīvas kļūmes. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Personāla atlases biroja direktors.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Lieta T-189/99, Ioannis Gerochristos pret Komisiju [2001] ECR IA-11; II-53, kā arī 2001. gada 13. decembra rīkojumu lietā C-263/01 P Giulietti (35. un 36. punkts).

(2) Lieta T-189/99, Ioannis Gerochristos pret Komisiju [2001] ECR IA-11; II-53. punkts.

(3) Lietas 761/99/BB, 729/2000/OV un 647/2002/OV. Lēmumi ir pieejami Eiropas Ombuda tīmekļa vietnē: http://www.ombudsman.europa.eu.