Strasbūrā, 2004. gada 14. decembrī

Godātais S. kungs un godātais B. kungs!

2003. gada 21. maijā Jūs „Association du Quartier Léopold” vārdā iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam. Jūsu sūdzība ir vērsta pret Eiropas Parlamentu un attiecas uz Parlamenta telpu paplašināšanu (ēkas D4/D5) Briselē.

2003. gada 4. jūlijā es pārsūtīju sūdzību Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam. Parlaments nosūtīja savu atzinumu 2003. gada 23. oktobrī. Es jums to nosūtīju kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko jūs nosūtījāt 2004. gada 30. janvārī.

2004. gada 22. aprīlī es lūdzu Parlamentu sniegt papildu informāciju. Parlaments 2004. gada 27. maijā nosūtīja papildu piezīmes. Es pārsūtīju tos Jums kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2004. gada 31. jūlijā un 2004. gada 1. augustā.

Jūs piezvanījāt maniem dienestiem, lai iegūtu informāciju par izmeklēšanas gaitu šādos datumos: 2003. gada 16. septembris, 2003. gada 12. novembris, 2004. gada 30. janvāris, 2004. gada 26. aprīlis un 2004. gada 8. jūnijs.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzēji ir biedri Beļģijas asociācijā, kas atrodas Briselē un ko sauc par „Association du Quartier Léopold”.

Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka fakti kopumā ir šādi:

Asociācija „Association du Quartier Léopold” (turpmāk „Asociācija”) 2001. gada 23. maijā nosūtīja vēstuli Eiropas Parlamentam, atbildot uz Parlamenta paziņojumu par tirgus izpēti saistībā ar Parlamenta ēku paplašināšanu Briselē. Parlaments meklēja ēku 40 000 - 50 000 m2 platībā vai zemes gabalus. Asociācija ierosināja trīs ēkas daļas (Trêves-Luxembourg, Van Maerlant un Pastēra institūts).

2001. gada 9. novembrī Ordre nosūtīja Parlamentam jaunu vēstuli, kurā tā precizēja 2001. gada 23. maijā izteikto piedāvājumu. Tika izteiktas arī piezīmes par tiešo līgumu slēgšanu.

2002. gada 25. februārī Parlaments organizēja atklātu uzklausīšanu par ēkām D4/D5.

Eiropas Parlaments izvēlējās „Société Espace Léopold” (SEL). Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka šī izvēle rada kaitīgas sekas vietējiem iedzīvotājiem. 2002. gada 6. martā tika parakstīts līgums starp Parlamentu, Briseles reģionu, Ikseles pašvaldību un SEL par ēkām D4/D5. 2002. gada 8. martā SEL tika izsniegta būvatļauja.

2002. gada 10. aprīlī Parlaments informēja asociāciju, ka 2002. gada 20. martā ir uzsāktas sarunas par ēku iegādi D4/D5. Parlaments norādīja, ka ir lūdzis SEL ņemt vērā 2002. gada 25. februārī rīkotajā atklātajā uzklausīšanā izteiktos apsvērumus. Tā arī aicināja asociāciju sniegt komentārus.

2002. gada 2. oktobrī Asociācija nosūtīja Parlamentam komentārus par ēkām D4/D5.

Parlaments 2002. gada 21. novembrī pieņēma zināšanai asociācijas komentārus par ēkām D4/D5 un norādīja, ka ir ņemtas vērā vairākas iedzīvotāju vēlmes. Parlaments piedāvāja pastāvīgi informēt asociāciju un tikties ar tās pārstāvjiem.

2003. gada maijā tika organizēta sabiedrības aptauja par grozīto būvatļauju.

2003. gada 21. maijā Ordre iesniedza šo sūdzību Eiropas ombudam.

Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka viņi nekad netika informēti par viņu piedāvājuma noraidīšanu un par iemesliem, kāpēc tas tika noraidīts.

Sūdzības iesniedzēji arī apgalvo, ka:

a) Parlaments nepareizi un neatbilstīgi izmanto savas sarunu pilnvaras saskaņā ar Direktīvas 93/37/EEK 7. panta 3. punkta b) apakšpunktu [1]. 1988. gada 30. jūnijā asociācija un SEL parakstīja konvenciju. Saskaņā ar šo konvenciju asociācijai ir līgumiskas tiesības attiecībā pret SEL, kā arī interese par attiecīgajiem zemes gabaliem. Neraugoties uz šo konvenciju, Parlaments sāka sarunas ar SEL, šajās sarunās neiesaistot sūdzības iesniedzējus. Parlaments iejaucās līgumattiecībās starp SEL un asociāciju, kā rezultātā SEL neievēroja savu pienākumu informēt asociāciju.

b) Parlaments neievēro Direktīvu 85/337/EEK (2), kā rezultātā tiek pārkāpti pilsētplānošanas un pilsētu attīstības noteikumi. Turklāt SEL ignorē pilsētu plānošanas, sociālās kohēzijas un vides kritērijus, kurus aizstāv asociācija, un atbalsta praktiskuma, cieņas un drošības kritērijus, kurus iesaka Parlaments. Attiecībā uz Parlamenta ēkām D1/D2/D3 tika ņemti vērā pilsētplānošanas, sociālās kohēzijas un vides kritēriji, kas bija pieņemami visām pusēm.

c) Parlaments 2002. gada 27. februārī apņēmās izveidot strukturētu un pastāvīgu dialogu ar iedzīvotājiem. Tomēr sūdzības iesniedzēji uzskata, ka starp Parlamentu un asociāciju faktiski nepastāv dialogs.

Kopumā sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka:

1) Eiropas Parlaments nav atbildējis uz Biedrības 2001.gada 23.maija vēstuli un nav pamatojis savu izvēli par labu SEL;

2) Eiropas Parlaments nav ievērojis divas attiecīgās direktīvas, t.i., Padomes 1993.gada 14.jūnija direktīvu 93/37/EEK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu piešķiršanas procedūras, un Padomes 1985.gada 27.jūnija direktīvu 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu;

3) pretēji 2002.gada 27.februāra saistībām Parlaments nav izveidojis strukturētu un pastāvīgu dialogu ar iedzīvotājiem.

Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka būtu jāmaina pamats sarunām par Parlamenta ēkām D4/D5, jo šo ēku atļaujas kaitē teritorijai, ir pretrunā Eiropas tiesību aktiem, attiecas uz kļūdu, kas pieļauta, aprēķinot ēkas D3 apbūvēto platību un ēku D4/D5 papildu platību, un ir pretrunā SEL līgumsaistībām.

Pieprasījums

Eiropas Parlamenta atzinums

Parlamenta atzinumu var apkopot šādi:

A. Vispārīga informācija

2001. gada 19. aprīlī Eiropas Parlaments publicēja paziņojumu par tirgus izpēti (Nr. 2001/S78-053019). 2001. gada 28. maijā tika atvērti piedāvājumi: Bija septiņi. Viens no šiem piedāvājumiem bija kopīgs piedāvājums, ko iesniedza Association du Quartier Léopold un Association des Commerçants du Quartier Léopold. Pēc izskatīšanas attiecīgais piedāvājums netika izvēlēts, jo tā bija informācijas vēstule, kurā bija norādīts uz diviem nekustamajiem īpašumiem, uz kuriem asociācijām nebija reālu tiesību: bijušā Pastēra institūta ēka un īpašums ar nosaukumu "Van Maerlant".

2001. gada 12. novembrī Parlamenta Prezidijs uzdeva par ēku politiku atbildīgajam priekšsēdētāja vietniekam, pamatojoties uz tiešu līgumu slēgšanu, sākt sarunas ar projektu Ardenne-Belliard un D4/D5 nekustamā īpašuma attīstītājiem.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs 2001. gada 7. decembrī informēja Association du Quartier Léopold par Prezidija 2001. gada 12. novembra lēmumu.

2001. gada 13. decembrī par šo lēmumu tika informēti četri pretendenti, kuru piedāvājumi netika atlasīti, bet kuri atbilda paziņojumam par tirgus izpēti.

Saskaņā ar Prezidija lēmumu Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks 2002. gada 25. februārī organizēja atklātu uzklausīšanu. Tika uzaicinātas visas puses un pārstāvēta Association du Quartier Léopold.

B. Sūdzības iesniedzēju apgalvojumi
1) Atbildes nesniegšana uz asociācijas 2001. gada 23. maija vēstuli un Parlamenta piedāvājuma izvēles nepamatošana

Asociācija bija pilnībā informēta par Biroja 2001. gada 12. novembra lēmumu un netieši par lēmumu noraidīt tās piedāvājumu. 2001. gada 7. decembrī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs rakstīja sūdzības iesniedzējiem, un 2002. gada 25. februārī tika organizēta atklāta uzklausīšana. Viņi neiesniedza sūdzību Eiropas Parlamenta administrācijai un nepieprasīja paskaidrojumus par šo jautājumu.

Sūdzības iesniedzēju piedāvājuma noraidījumu var izskaidrot ar to, ka, tā kā viņiem nebija reālu tiesību uz īpašumiem, viņi nevarēja nodot īpašumus Parlamenta rīcībā. Sūdzības iesniedzēju nosūtītais dokuments nebija tirgus pētījuma paziņojumam atbilstošs piedāvājums, bet gan informācija par pieejamajiem īpašumiem.

Ja apvienība to pieprasa, var norādīt tās piedāvājuma noraidīšanas iemeslus.

2) Neatbilstība divām direktīvām
Direktīvas 93/37/EEK 7. panta 3. punkta b) apakšpunkts

Asociācijas argumentu pamatā ir konvencija, ko tā 1987. gada 30. jūnijā parakstīja ar "Groupement des investisseurs", ko pašlaik pārstāv "Société Espace Léopold" (SEL), no kuras ir atkarīgs D4/D5 projekta nekustamā īpašuma attīstītājs ("Promotion Léopold"). Parlaments nav šīs konvencijas, kas ir privāts līgums, puse.

Šīs konvencijas mērķis ir:

- veicināt "Espace Léopold" labāku iekļaušanu kvalitatīvā vidē,

atjaunot īpašumus un zemes netālu no stacijas un Leopolda parka,

- veicināt kultūras un komerciālo dzīvi šajā jomā,

aizsargāt un vajadzības gadījumā atjaunot un attīstīt teritorijas kultūras un arhitektūras mantojumu,

- veicināt vietējās ekonomikas izaugsmi un sociālo attīstību, kā arī nodrošināt piemērotas iekārtas un pakalpojumus,

- uzlabot vietējo satiksmes plūsmu automašīnām un gājējiem,

- novērst, samazināt vai rast risinājumu traucējumiem, kas saistīti ar darbiem,

veltīt nepieciešamos un lietderīgos līdzekļus, lai sasniegtu šos kopīgos mērķus.

Tādējādi sūdzības iesniedzējiem nav nekustamā īpašuma tiesību uz konkrētiem īpašumiem.

Attiecībā uz iespējamo Parlamenta iejaukšanos attiecībās starp Asociāciju un SEL Asociācijai ir jāizvirza savi prasījumi savam līgumslēdzējam.

Tā kā Asociācija neiesniedza kopīgu piedāvājumu ar Promotion Léopold, nav iemesla, kāpēc Asociācijai būtu jāiejaucas sarunās.

Turklāt asociācija 2001. gada 9. novembra vēstulē Parlamentam atzina, ka sarunu procedūra atbilst Direktīvai 93/37/EEK un jo īpaši tās 7. pantam.

Visbeidzot, Parlaments uzskata, ka tas nav nepareizi vai neatbilstoši izmantojis Direktīvas 93/37/EEK 7. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

Direktīva 85/337/EEK

Briseles Vides pārvaldības institūts (IBGE) ir kompetents attiecībā uz vides kritērijiem, bet Reģionālā pārvalde valsts un mājokļu attīstībai ir kompetenta attiecībā uz pilsētplānošanas un sociālajiem kritērijiem.

Abas pārvaldes iestādes organizēja sabiedrisko apspriešanu saskaņā ar spēkā esošo tiesību aktu noteikumiem. Apvienības argumenti tika reģistrēti, un administrācijas pieņēma lēmumu par turpmākajiem pasākumiem. Šīs administrācijas ir atbildīgas par to, lai tiktu pārbaudīta atbilstība šiem kritērijiem, kā arī likumībai un kārtībai.

Direktīva 85/337/EEK attiecas uz dažu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu. Direktīvas 1. pantā noteikts, ka „kompetentā iestāde vai iestādes ir tā iestāde vai iestādes, ko dalībvalstis norīkojušas kā atbildīgās par to pienākumu izpildi, kas izriet no šīs direktīvas”. Apgalvojums par šīs direktīvas neievērošanu tika izvirzīts atklātā uzklausīšanā. IBGE, par vides atļaujām atbildīgā iestāde Briselē, atbildēja, ka tas nav pamatots, jo:

procedūra attiecībā uz vides atļauju tika veikta saskaņā ar piemērojamo Beļģijas 1997. gada 5. jūnija rīkojumu par vides atļauju un līdz ar to saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem;

- iepriekšējam projektam tika veikts ietekmes novērtējums, un tā secinājumi paliek nemainīgi.

Eiropas Parlaments uzskata, ka Direktīva 85/337/EEK nav piemērojama. Tas attiecas uz projektiem, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi. Šie projekti ir definēti 4. pantā, kurā ir atsauce uz diviem pielikumiem. Šie divi pielikumi neattiecas uz tādiem publiskiem projektiem kā D4/D5 ēkas.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzēji savos apsvērumos īsumā norādīja šādus punktus:

1) Atbildes nesniegšana uz asociācijas 2001. gada 23. maija vēstuli un Parlamenta piedāvājuma izvēles nepamatošana

Parlamenta izsekotā vēsture ir nepilnīga, jo tajā aizmirsts, ka asociācijas atbilde uz paziņojumu par tirgus izpēti galvenokārt attiecās uz nekustamajiem īpašumiem, kas atrodas Rue de Trêves un Place du Luxembourg, nevis tikai uz Pastēra institūtu, Van Maerlant vai rue Godecharle un rue Wiertz.

2001. gada 7. decembrī, kas bija Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vēstules datums, bija zināms, ka SEL gatavojas risināt sarunas ar Parlamentu. Šī sūdzība attiecas uz to, ka Parlaments risina sarunas ar partiju SEL, kas nepilda savas saistības attiecībā uz teritorijas attīstību, ēku sociālo struktūru D4/D5 un mājokļu nodrošināšanu. Parlaments piedalās SEL radušos pakalpojumu izdevumu segšanā, kā rezultātā samazinās zemes gabalu cena. Šie zemes gabali tiks pārdoti trešajai personai, kas plāno būvēt viesnīcu un 280 dzīvokļus. Sūdzības iesniedzējiem tas nav pieņemami, jo Parlaments subsidēs šos darbus.

Sūdzības iesniedzēji atzīst, ka viņiem nav nekustamā īpašuma tiesību uz viņu piedāvājumā minētajām zemēm. Tomēr SEL ir līgumsaistības pret asociāciju. Tas nozīmē, ka SEL nekustamā īpašuma tiesības ierobežo tā līgumsaistības pret asociāciju.

SEL ir līgumsaistības pret asociāciju, kas attiecas uz vides un pilsētplānošanas jautājumiem, kā arī sociālo kohēziju. Līdz ar to, tā kā Parlaments risina sarunas ar SEL, tam būtu jārisina sarunas arī ar asociāciju, vismaz izveidojot pastāvīgu un strukturētu dialogu.

2) Neatbilstība divām attiecīgajām direktīvām

Attiecībā uz sarunu procedūras izmantošanu, kā paredzēts Direktīvas 93/37/EEK 7. panta 3. punkta b) apakšpunktā, sūdzības iesniedzēji piekrīt Parlamenta analīzei.

Attiecībā uz Direktīvu 85/337/EEK apvienība sūdzas nevis par formālu procedūras ievērošanu, bet gan par to, ka tā nebija procedūras dalībniece, neraugoties uz SEL līgumsaistībām.

Sūdzības iesniedzēji norāda, ka daži jautājumi ir nodoti tiesai un notiek procedūras.

3) Nav izveidots pastāvīgs un strukturēts dialogs ar iedzīvotājiem pretēji Parlamenta 2002. gada 27. februāra saistībām

Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka uz D4/D5 ēku būvniecību būtu jāattiecina šādas izmaiņas:

ēkas D5 telpām, uz kurām attiecas drošības prasības, jāatrodas citā ēkā;

- būtu jābūvē mājokļi par Briseles ģimenēm pieņemamām cenām;

- D5 ēkā vajadzētu būt reālam sajaukumam; t. i., publiska autostāvvieta, pasts un publiski un privāti pakalpojumi, kas pieejami plašai sabiedrībai;

- Espace Leopold jābūt pieejamai plašai sabiedrībai;

- rue Wiertz vienmēr jābūt atvērtam satiksmei;

Eiropas Parlamentam būtu jāīsteno visi nosacījumi autostāvvietas izmantošanai D3 ēkā, tostarp stāvvietas vietu skaita samazināšana līdz 1500.

Sūdzības iesniedzēju apsvērumiem bija pievienoti daudzi pielikumi.

Papildu informācija

Rūpīgi izvērtējot Parlamenta atzinumu un sūdzības iesniedzēju apsvērumus, izrādījās, ka ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana. Ombuds lūdza Parlamenta priekšsēdētāju informēt viņu par to, vai ir veikti pasākumi, lai izveidotu strukturētu un pastāvīgu dialogu ar iedzīvotājiem Quartier Leopold rajonā, kas atrodas blakus Parlamenta ēkām Briselē, saskaņā ar Parlamenta 2002. gada 27. februāra apņemšanos.

Parlamenta papildu atbilde

Savā turpmākajā atbildē Parlaments apkopoja šādus punktus:

Birojs 2002. gada 27. februāra sēdē apņēmās uzturēt strukturētu un pastāvīgu dialogu ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī ar iedzīvotājiem. Dialogs tika izveidots šādi:

- 2002. gada 25. februārī: atklāta uzklausīšana ar Galvaspilsētas Briseles reģionu, Ikseles pašvaldību, Promotion Léopold SA, Beļģijas Valsts dzelzceļa uzņēmumu (SNCB), Starpministriju komiteju starptautisko organizāciju uzņemšanai, Eiropas muzeju un asociāciju;

- 2002. gada 25. jūnijā: projekta D4/D5 prezentācija Ikseles komūnā un Briseles reģionā;

- 2002. gada 10. jūlijā: iepazīstināšana ar iedzīvotājiem;

- 2002. gada 20. septembrī: tikšanās ar asociāciju un Ikseles pašvaldību;

- 2003. gada 4. jūnijā: juridiska konsultācija par atļaujām.

Turklāt visas ieinteresētās personas ik pēc trim mēnešiem tiekas pastāvīgās komitejas, kas uzrauga būvlaukumu, ietvaros. Asociācija piedalās šajās sanāksmēs. Sanāksmes notika 2002. gada 27. jūnijā, 2002. gada 26. septembrī, 2002. gada 19. decembrī, 2003. gada 27. martā, 2003. gada 26. jūnijā, 2003. gada 25. septembrī (Asociācijas prombūtne), 2003. gada 18. decembrī (Asociācijas prombūtne) un 2004. gada 25. martā (Asociācijas prombūtne). Nākamajai sanāksmei bija jānotiek 2004. gada 24. jūnijā.

Turklāt, pamatojoties uz D3 ēkas vides atļauju, tika izveidots Atmosfēras piesārņojuma novērošanas centrs. Parlaments un iedzīvotāji ir šīs struktūras partijas. Sanāksmes notika 2000. gada 12. septembrī, 2001. gada 20. jūnijā, 2001. gada 7. novembrī, 2002. gada 18. aprīlī, 2002. gada 25. jūnijā, un pēdējā sanāksme notika 2003. gada beigās.

Visi dialoga veidi joprojām ir atvērti, un tos var aktivizēt pēc asociācijas pieprasījuma.

Parlaments vērš uzmanību uz to, ka tas nav SEL partneris, kā to savos apsvērumos ir norādījuši sūdzības iesniedzēji.

Sūdzības iesniedzēju galīgie apsvērumi

Sūdzības iesniedzēji norādīja, ka viņu apsvērumi jau bija iekļauti viņu 2004. gada 12. jūlija vēstulē, ko viņi adresēja Parlamentam. Šīs vēstules mērķis bija pievērst Parlamenta uzmanību vairākiem jautājumiem pirms Parlamenta Prezidija ārkārtas sanāksmes 2004. gada 13. jūlijā, kuras laikā būtu jāpieņem lēmums par ēku ilgtermiņa nomu D4/D5. Sūdzības iesniedzēju galīgos apsvērumus, kas minēti gan viņu 2004. gada 12. jūlija vēstulē Parlamentam, gan viņu 2004. gada 31. jūlija un 2004. gada 1. augusta vēstulēs ombudam, var apkopot šādi:

Sūdzības iesniedzēji min vēl vienu tikšanos ar Parlamentu 2001. gada 3. maijā, kurā viņi tikās ar priekšsēdētāja vietnieku, kas atbild par nekustamā īpašuma politiku, un administrācijas ģenerāldirektoru.

Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka konstruktīvu dialogu var izveidot tikai tad, ja atbildīgajām Parlamenta amatpersonām ir atbilstošas pilnvaras, tehniskie, budžeta un cilvēkresursi un ja tās var apstiprināt protokolus un uzņemties saistības. Tas tā nav: netika apstiprināti protokoli sanāksmēm, kas notika 2001. gada 3. maijā, 2002. gada 27. februārī (3), 2002. gada 25. jūnijā, 2002. gada 10. jūlijā un 2002. gada 20. septembrī.

Atmosfēras piesārņojuma novērošanas centrs tika izveidots, pamatojoties uz ēkas D3 autostāvvietas attīstības atļauju. Šīs sanāksmes ir protokolētas. Tie liecina, ka Parlaments šo atļauju neievēro. Sūdzības iesniedzēji min arī satiksmes un stāvvietu problēmas Parlamenta apkārtnē esošajās ielās, kā arī to, ka Parlaments nefinansē Eurobus. Tie arī norāda uz autostāvvietu problēmu ēkās D4 un D5. Daļai no šīs autostāvvietas vajadzētu būt pieejamai plašai sabiedrībai, tomēr šīs daļas ietilpība tika samazināta. Tādējādi Parlaments arvien vairāk ir atbildīgs par stāvvietu problēmām šajā teritorijā. Ir vajadzīgs dialogs, kurā būtu jāpiedalās Parlamenta amatpersonām.

Attiecībā uz pastāvīgās komitejas, kas uzrauga būvlaukumu, sanāksmēm Parlamenta ierēdņi nav tiesīgi ierosināt pasākumus trokšņa piesārņojuma un negadījumu novēršanai. Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka visi būvlaukumi šajā teritorijā būtu jākoordinē, lai novērstu trokšņa piesārņojumu un negadījumus. Tās norāda, ka intensīvajai smago kravas transportlīdzekļu satiksmei no D4/D5 ēku būvlaukumiem nevajadzētu negatīvi ietekmēt iedzīvotājus. Viņi nosoda Eiropas Parlamenta iejaukšanos Beļģijas iestādēs attiecībā uz vienas ielas pārveidošanu par vienvirziena ielu, jo ar iedzīvotājiem nenotika apspriešanās, lai gan šāds lēmums viņiem ir bīstams. Tās lūdz atcelt šo lēmumu. Līdzīga iejaukšanās tika nolemta attiecībā uz citas ielas slēgšanu šajā teritorijā. Sūdzības iesniedzēji min vēl citus piemērus, kad Parlaments nav ņēmis vērā iedzīvotāju intereses. Viņi nosoda finansiālo kompensāciju, kas piešķirta SNCB pēc vienošanās neuzstādīt veikalu D5 ēkā. Tas ir pretrunā ar sociālo daudzveidību šajā jomā. Līdz ar to Parlaments neievēro savu 2004. gada 21. aprīļa rezolūciju.

Sūdzības iesniedzēji lūdz Parlamenta palīdzību saistībā ar 1998. gada 18. decembra gāzes negadījumu un darba ņēmēja nāvi 1997. gada 18. martā.

Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka Parlaments apdraud iedzīvotāju dzīvību, būvējot D5 ēku. Saskaņā ar Beļģijas policijas sniegto informāciju pastāv teroristu uzbrukumu risks parlamentam. Drošības jautājumiem vajadzētu būt daļai no konstruktīva dialoga ar iedzīvotājiem.

Valsts padomē tiek izskatītas prasības par pilsētplānošanas un vides atļauju anulēšanu. Līdz ar to pastāvīgā noma nav balstīta uz regulārām atļaujām. Sūdzības iesniedzēji arī pieprasa diskusiju par 2000. gada 19. decembra arhitekta, iespējams, nepatieso paziņojumu, kas attiecas uz D3 ēkas apbūvēto platību un D4/D5 ēku platībām.

Visbeidzot, sūdzības iesniedzēji paskaidro, ka, tā kā SEL nepilda savus pienākumus, sūdzības iesniedzēji vēršas pie Parlamenta, jo tas ir SEL piešķirto ekskluzīvo būvniecības tiesību saņēmējs.

Lēmums

Ievadpiezīmes

1.1 Eiropas ombuda uzdevums ir izmeklēt sūdzības par Eiropas Kopienas iestāžu un struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm. Kļūda pārvaldē rodas, ja valsts iestāde nerīkojas saskaņā ar tai saistošu noteikumu vai principu.

Lai izvairītos no pārpratumiem, ir svarīgi atgādināt, ka EK līgums pilnvaro Eiropas ombudu izmeklēt iespējamos administratīvas kļūmes gadījumus tikai Kopienas iestāžu un struktūru darbībā. Eiropas Ombuda statūtos ir īpaši noteikts, ka ombudam nevar iesniegt sūdzību par nevienas citas iestādes vai personas rīcību.

Tāpēc ombuda izmeklēšanas par šo sūdzību ir vērstas uz to, lai pārbaudītu, vai Eiropas Parlamenta darbībā ir pieļautas administratīvas kļūmes.

1.2 Ombuds norāda, ka savos galīgajos apsvērumos sūdzības iesniedzēji iesniedz jaunu pieprasījumu. Viņi lūdz Parlamenta palīdzību saistībā ar 1998. gada 18. decembra gāzes negadījumu un darba ņēmēja nāvi 1997. gada 18. martā.

1.3 Ombuds norāda, ka šis pieprasījums nebija iekļauts sākotnējā sūdzībā. Viņš uzskata, ka viņa rīcībā ir visa informācija, kas vajadzīga, lai pabeigtu izmeklēšanu par sākotnējo sūdzību. Tādēļ viņš uzskata, ka šajā posmā nav lietderīgi paplašināt šīs izmeklēšanas darbības jomu, attiecinot to arī uz jauno pieprasījumu, kas izklāstīts sūdzības iesniedzēju apsvērumos par Parlamenta atzinumu. Sūdzības iesniedzēji var brīvi adresēt savu jauno pieprasījumu Parlamentam un iesniegt jaunu sūdzību ombudam, ja viņi uzskata, ka Parlamenta atbilde nav apmierinoša.

2 Apgalvotā atbildes nesniegšana uz asociācijas 2001. gada 23. maija vēstuli un Parlamenta piedāvājuma izvēles nepamatošana

2.1 Sūdzības iesniedzēji 2001. gada 23. maijā nosūtīja vēstuli Eiropas Parlamentam, atbildot uz Parlamenta paziņojumu par tirgus izpēti saistībā ar Parlamenta telpu paplašināšanu (ēkas D4/D5) Briselē. Viņi apgalvo, ka Parlaments nav atbildējis uz viņu 2001. gada 23. maija vēstuli un nav pamatojis savu nekustamā īpašuma attīstītāja izvēli.

2.2 Parlaments uzskata, ka 2001. gada 7. decembrī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs informēja asociāciju par Prezidija lēmumu un netieši par lēmumu noraidīt viņu piedāvājumu. Sūdzības iesniedzēju 2001. gada 23. maija vēstule nebija piedāvājums, kas atbilst paziņojumam par tirgus izpēti, bet gan informācija par pieejamiem īpašumiem. Pēc pieprasījuma sūdzības iesniedzējiem var sniegt paskaidrojumus par atteikuma iemesliem.

2.3 Laba administratīvā prakse ir atbildēt uz pilsoņu nosūtītajām vēstulēm saprātīgā termiņā (4). Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, šķiet, ka 2001. gada 7. decembrī Parlaments informēja sūdzības iesniedzējus par Prezidija lēmumu. Ombuds atzīmē, ka 2001. gada 7. decembra vēstulē tomēr nebija skaidri norādīts, ka sūdzības iesniedzēju piedāvājums ir noraidīts.

2.4 Ombuds uzskata, ka Parlamentam vajadzēja atbildēt uz sūdzības iesniedzēju 2001. gada 23. maija vēstuli. Tomēr no sūdzības iesniedzēju apsvērumiem izriet, ka no 2001. gada 7. decembra viņi zināja, ka SEL gatavojas risināt sarunas ar Parlamentu. Turklāt Parlaments sniedza paskaidrojumus par sūdzības iesniedzēju piedāvājuma noraidīšanu savā atzinumā saistībā ar šo izmeklēšanu un piedāvāja sīkāk paskaidrot savu lēmumu, ja sūdzības iesniedzēji to pieprasīja. Sūdzības iesniedzēji acīmredzot šādu pieprasījumu neizteica. Ombuds secina, ka Parlaments ir atbilstoši rīkojies, reaģējot uz šo sūdzības aspektu, paskaidrojot sūdzības iesniedzēju piedāvājuma noraidīšanas iemeslus. Tādēļ ombudam turpmāka izmeklēšana nav nepieciešama.

3 Iespējamā divu attiecīgo direktīvu neievērošana

3.1 Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Parlaments nav ievērojis Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvu 93/37/EEK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu piešķiršanas procedūras, un jo īpaši tās 7. panta 3. punkta b) apakšpunktu un Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvu 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu.

3.2 Parlaments risināja sarunas, pamatojoties uz tiešu līgumu slēgšanu ar D4/D5 projekta nekustamā īpašuma attīstītājiem. Tā kā Asociācija neiesniedza kopīgu piedāvājumu ar iepriekš minētajiem nekustamā īpašuma attīstītājiem, nav iemesla, kāpēc Asociācijai būtu jāiejaucas sarunās. Parlaments uzskata, ka tas nav nepareizi vai neatbilstoši izmantojis Direktīvas 93/37/EEK 7. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

Kompetentās iestādes, kas atbild par vides, pilsētplānošanas un sociālajiem kritērijiem, ir valsts iestādes, kuras ņēma vērā sūdzības iesniedzēju argumentus un lēma par turpmākajiem pasākumiem.

Atbilstību Direktīvai 85/337/EEK pārbaudīja valsts iestāde. Turklāt Eiropas Parlaments uzskata, ka Direktīva 85/337/EK neattiecas uz tādu publisku projektu kā D4/D5 ēkas.

3.3 Sūdzības iesniedzēji savos apsvērumos par Parlamenta viedokli attiecībā uz Direktīvu 93/37/EEK atzina, ka Parlamenta arguments par labu tiešai līgumu slēgšanai ir pamatots. Attiecībā uz Direktīvu 85/337/EEK sūdzības iesniedzēji paskaidro, ka viņi sūdzas nevis par formālu procedūras ievērošanu, bet gan par to, ka viņi nebija procedūras dalībnieki.

3.4 Pēc lietas izskatīšanas ombuds neuzskata, ka ir pierādījumi, kas pamatotu apgalvojumu, ka Eiropas Parlaments nav ievērojis Direktīvas 93/37/EEK un Direktīvas 85/337/EEK prasības. Tāpēc ombuds nekonstatē administratīvas kļūmes.

4 Apgalvotā nespēja izveidot strukturētu un pastāvīgu dialogu ar iedzīvotājiem

4.1 Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Parlaments pretēji 2002. gada 27. februāra saistībām nav izveidojis strukturētu un pastāvīgu dialogu ar iedzīvotājiem.

4.2 Parlaments norāda, ka saskaņā ar Prezidija 2002. gada 27. februāra apņemšanos tika izveidots dialogs ar iedzīvotājiem, izmantojot Parlamenta organizētās sanāksmes, pastāvīgās būvlaukuma uzraudzības komitejas sanāksmes un atmosfēras piesārņojuma novērošanas centra sanāksmes. Visi dialoga veidi joprojām ir atvērti, un tos var aktivizēt pēc asociācijas pieprasījuma.

4.3 Turpmākajos apsvērumos sūdzības iesniedzēji uzskata, ka konstruktīvu dialogu var izveidot tikai tad, ja atbildīgajām Parlamenta amatpersonām ir atbilstošas pilnvaras, tehniskie, budžeta un cilvēkresursi un ja tās var apstiprināt protokolus un uzņemties saistības. Viņi uzskata, ka nepastāv strukturēts un pastāvīgs dialogs starp asociāciju un Parlamentu.

4.4 Ombuds saprot, ka sūdzības galvenais aspekts ir sūdzības iesniedzēju vēlme iesaistīties procedūrā starp Parlamentu un SEL un ka to, viņuprāt, varētu nodrošināt, izveidojot strukturētu un pastāvīgu dialogu starp Parlamentu un asociāciju.

4.5 Ombuds norāda, ka saskaņā ar Prezidija 2002. gada 27. februāra sanāksmes protokolu Prezidijs atbalstīja strukturēta un pastāvīga dialoga veidošanu ar iedzīvotājiem (5). Ombuds arī norāda, ka ir notikušas un notiek vairākas sūdzības iesniedzēju un Parlamenta sanāksmes. Turklāt Parlaments atbildēja uz sūdzības iesniedzēju pieprasījumiem, nodrošināja, ka viņi tiek informēti par situācijas attīstību, un paziņoja, ka ir gatavs tikties ar sūdzības iesniedzējiem. 2002. gada 21. novembra vēstulē Parlaments paskaidroja, ka sūdzības iesniedzēju vēlmes, cik vien iespējams, ir ņemtas vērā. 2002. gada 10. aprīlī Parlaments lūdza SEL ņemt vērā atklātās uzklausīšanas laikā izteiktos apsvērumus.

4.6 Turklāt ombuds atzīmē, ka Eiropas Parlaments 2004. gada 21. aprīlī pieņemtajā rezolūcijā (6) atkārtoti apliecināja savu vēlmi uzsākt dialogu. Minētās rezolūcijas 68. punktā ir noteikts: "aicina Parlamenta administrāciju turpināt un pastiprināt dialogu ar vietējiem iedzīvotājiem Quartier Léopold rajonā, kas atrodas blakus Parlamenta Briseles ēkām, ņemot vērā notiekošos jauno D4 un D5 ēku celtniecības darbus; uzskata, ka Parlamenta administrācijai ir jānodrošina, lai celtniecības darbu rezultātā dzīves apstākļi nebūtu zemāki par pieņemamu minimumu, un ka ir jādara viss iespējamais, lai ņemtu vērā vietējo iedzīvotāju vēlmes attiecībā uz Parlamenta ēku tuvākās apkārtnes turpmāko konfigurāciju un piekļuvi tai;” Parlaments apstiprināja savu vēlmi savā turpmākajā atzinumā ombudam, kurā tas norādīja, ka visi dialoga veidi joprojām ir atvērti un tos var aktivizēt pēc asociācijas pieprasījuma. Ombuds uzskata, ka Parlaments, šķiet, pēc iespējas ņem vērā iedzīvotāju bažas, ievērojot rezolūcijās minētos ierobežojumus, un ir gatavs turpināt dialogu ar vietējiem iedzīvotājiem.

4.7 Ombuds arī atzīmē, ka sūdzības iesniedzēji savos galīgajos apsvērumos par Parlamenta turpmāko atzinumu izvirzīja vairākus jaunus jautājumus un ka šie jautājumi tika iesniegti arī Parlamentam vēstulē, ko tie nosūtīja Parlamentam 2004. gada 12. jūlijā. Tādējādi ombuds uzskata, ka dialogs starp asociāciju un Parlamentu atkal ir uzsākts.

4.8 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds secina, ka nav nepieciešams turpināt izmeklēšanu par šo sūdzības aspektu. Viņš atgādina, ka sūdzības iesniedzējiem ir iespēja iesniegt jaunu sūdzību, ja nākotnē viņi uzskata, ka dialogs ar Parlamentu ir neapmierinošs.

5 Prasījums

5.1 Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka būtu jāmaina pamats sarunām par Parlamenta ēkām D4/D5.

5.2 Ņemot vērā 1., 2., 3. un 4. punktā izdarītos secinājumus, ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzēju prasību nevar atbalstīt.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Parlaments nav pieļāvis administratīvu kļūmi.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Parlamenta priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīva 93/37/EEK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu piešķiršanas procedūras, OV L 199, 09.08.1993.

(2) Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīva 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, OV L 175, 5.7.1985.

(3) Sūdzības iesniedzēji rakstīja 2002. gada 27. februārī, kas, iespējams, nozīmēja 2002. gada 25. februāri.

(4) Sk. Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 14. panta 1. punktu, kas pieejams Ombuda tīmekļa vietnē (http://www.ombudsman.europa.eu).

(5) Tajā ir noteikts: "Le Bureau se prononce en faveur de la poursuite du dialogue structuré et permanent avec les autorités locales et régionales et les riverains, tout en insistant sur le respect des exigences politiques et fonctionnelles de l'Institution, de sa dignité ainsi que de ses orientations en matière de sécurité."

(6) Eiropas Parlamenta lēmums par Eiropas Savienības 2002. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu (I iedaļa - Eiropas Parlaments) (I5-0034/2003 - C5-0088/2004 - 2003/2211(DEC)).