Godātais X kungs!

Eiropas ombuds 2002. gada 11. decembrī saņēma Jūsu 2002. gada 19. novembra sūdzību par to, ka Eiropas Komisija nav atbildējusi uz Jūsu 2001. gada 27. septembra vēstuli.

2003. gada 6. janvārī ombuda sekretariāts piezvanīja Komisijas dienestiem, lai noskaidrotu, vai Jums ir sagatavota atbilde un vai šīs atbildes kopiju var nosūtīt ombudam. 2003. gada 22. janvārī Komisijas dienesti nosūtīja ombudam savas vēstules kopiju, kas iztulkota somu valodā un datēta ar 2003. gada 17. janvāri. Ombuds uzskatīja, ka vēstulē nav pienācīgi aplūkoti atbildes nesniegšanas iemesli, un tāpēc sāka izmeklēšanu.

2003. gada 28. janvārī sūdzība tika nosūtīta Eiropas Komisijas priekšsēdētājam. Komisija nosūtīja savu atzinumu 2003. gada 8. aprīlī. Es jums to nosūtīju, aicinot izteikt savus apsvērumus. Šķiet, ka no jums nav saņemti nekādi apsvērumi.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs 2001. gada 27. septembrī nosūtīja vēstuli Eiropas Komisijai, lai sūdzētos par nepietiekamām instrukcijām konkrētu krāsu un šķīdinātāju izmantošanai Somijā. Sūdzības iesniedzējs bija kļuvis jutīgs pret šķīdinātāja tvaikiem desmit gadu laikā, kad viņš bija strādājis par glezniecības skolotāju. Tas izraisīja arodslimību, un 1999. gadā viņam bija jāpensionējas no sava amata. Vēstulē Komisijai sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, piedāvājot drošuma informāciju par krāsas izstrādājumiem, ražotājs paļāvās uz informācijas avotu, pamatojoties uz Direktīvu 91/155/EK.

Sūdzības iesniedzējs no Komisijas saņēma apstiprinājumu par saņemšanu, kas datēts ar 2001. gada 3. oktobri. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka saņemšanas apstiprinājuma vēstulē bija minēts, ka viņa vēstule tika pārsūtīta Komisijas Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorātam.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā Eiropas ombudam apgalvo, ka Komisija joprojām nav atbildējusi uz viņa sūdzību.

Pieprasījums

Eiropas Komisija rezumējot minēja šādus punktus:

Komisija atvainojās par nepamatotu kavēšanos, atbildot uz sūdzības iesniedzēja veikto izmeklēšanu par nepietiekamām instrukcijām konkrētu krāsu un šķīdinātāju lietošanai. Komisija paskaidroja, ka kavēšanos izraisīja vajadzība pēc tulkojuma un dažiem no tā izrietošiem iekšējiem precizējumiem, kas vajadzīgi, lai noteiktu, kurš dienests ir kompetents atbildēt. Komisija arī norādīja, ka galu galā vairāki dažādi dienesti palīdzēja sniegt atbildi, lai nodrošinātu, ka tā ir visaptveroša.

Attiecībā uz Komisijas atbildi uz sūdzības iesniedzēja sākotnējo vēstuli, kas nosūtīta 2001. gada 27. septembrī, Komisija norādīja, ka pēc Eiropas ombuda 2003. gada 6. janvāra neoficiālā pieprasījuma var apstiprināt, ka vēstule, kurā sniegta pilnīga atbilde uz sūdzības iesniedzēja jautājumu, viņam tika nosūtīta angļu valodā 2003. gada 17. janvārī, kam tieši sekoja tulkojums somu valodā.

Attiecībā uz neatbildētās vēstules priekšmetu Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzēja veiktajā izmeklēšanā tika izvirzīti divi jautājumi par arodslimībām un datu drošības lapām darba vietā. Arodslimību atzīšana un kompensācija par tām ir dalībvalstu kompetencē, tāpēc, lai iegūtu papildu informāciju, jāsazinās ar attiecīgajām Somijas iestādēm. Direktīva 91/155/EEK [1] attiecas uz bīstamu vielu un preparātu drošības datu lapām un atbildību par šādu lapu izgatavošanu uzliek personai, kas vielu vai preparātu laiž tirgū. Dalībvalstīm jānodrošina, ka šīs personas ievēro direktīvā noteiktās informācijas prasības, kurām jābūt uz šādām lapām.

Sūdzības iesniedzējs apsvērumus nesūtīja.

Lēmums

1.1 Sūdzības iesniedzējs 2001. gada 27. septembrī nosūtīja vēstuli Eiropas Komisijai, lai sūdzētos par nepietiekamām instrukcijām noteiktu krāsu un šķīdinātāju izmantošanai Somijā. Sūdzības iesniedzējs no Komisijas saņēma apstiprinājumu par saņemšanu, kas datēts ar 2001. gada 3. oktobri. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka nav saņēmis no Komisijas atbildi uz viņa sūdzību.

1.2 Atzinumā par sūdzību Komisija atvainojās par nepamatotu kavēšanos, atbildot uz sūdzības iesniedzēja veikto izmeklēšanu par nepietiekamām instrukcijām konkrētu krāsu un šķīdinātāju lietošanai. Komisija paskaidroja, ka kavēšanos izraisīja vajadzība pēc tulkojuma un dažiem no tā izrietošiem iekšējiem precizējumiem, kas vajadzīgi, lai noteiktu, kurš dienests ir kompetents atbildēt. Komisija arī norādīja, ka galu galā vairāki dažādi dienesti palīdzēja sniegt atbildi, lai nodrošinātu, ka tā ir visaptveroša.

1.3 Ombuds norāda, ka saskaņā ar Komisijas Labas administratīvās prakses kodeksu (2) atbildi uz Komisijai adresētu vēstuli nosūta piecpadsmit darba dienu laikā no dienas, kad Komisijas atbildīgais dienests saņēmis vēstuli. Ja atbildi nevar nosūtīt iepriekš minētajā termiņā, atbildīgajam darbiniekam būtu jānosūta pagaidu atbilde, norādot datumu, līdz kuram adresāts var sagaidīt atbildes nosūtīšanu, ņemot vērā šo papildu darbu un jautājuma relatīvo steidzamību un sarežģītību.

1.4 Ombuds atzīmē, ka Komisija ir atzinusi pārmērīgo kavēšanos, atbildot uz sūdzības iesniedzēja vēstuli, atvainojusies par to un sniegusi paskaidrojumu. Turklāt ombuds norāda, ka pēc sūdzības iesniegšanas ombudam Komisija divu nedēļu laikā nosūtīja sūdzības iesniedzējam atbildi pēc būtības. Tādēļ ombuds uzskata, ka Komisija ir veikusi atbilstošus koriģējošus pasākumus, lai novērstu pārmērīgo kavēšanos, un ka tādēļ turpmāka izmeklēšana šajā lietā nav pamatota.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ ombuds uzskata, ka turpmāka izmeklēšana par šo sūdzību nav pamatota. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

(1) Komisijas 1991. gada marta Direktīva 91/155/EEK, ar ko nosaka un izklāsta sīki izstrādātus noteikumus īpašas informācijas sistēmai attiecībā uz bīstamiem preparātiem, īstenojot Direktīvas 88/379/EEK 10. pantu (Oficiālais Vēstnesis L 76, 22.3.1991., 35.-41. lpp.; Īpašais izdevums somu valodā: 15. nodaļa, 10. sējums, 59. lpp.; Īpašais izdevums zviedru valodā: 15. nodaļa, 10. sējums, 59. lpp.).

(2) OV 2000 L 308/26, 308/32. lpp.