- LV Latviešu valoda
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.
Eiropas Ombuda lēmums par sūdzību Nr. 2144/2002/GG pret Eiropas Komisiju
Lēmums
Lieta 2144/2002/GG - Uzsākta {0} Pirmdiena | 16 decembris 2002 - Lēmums par {0} Otrdiena | 11 novembris 2003
Strasbūrā, 2003. gada 11. novembrī
Godātais Dr. B. kungs!
2002. gada 11. decembrī Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas Ombudam par to, ka Eiropas Komisija, iespējams, nav veikusi pēdējo maksājumu saskaņā ar projektu “Force” E/92/1608/2/Q-FPC.
2002. gada 16. decembrī ombuds pārsūtīja sūdzību Komisijas priekšsēdētājam.
Ar 2003. gada 3. marta vēstuli Jūs iesniedzāt papildu informāciju saistībā ar Jūsu sūdzību.
Komisija nosūtīja savu atzinumu 2003. gada 18. martā. Ombuds to Jums nosūtīja 2003. gada 21. martā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2003. gada 27. aprīlī.
2003. gada 10. jūnijā es rakstīju Komisijai, lai lūgtu papildu informāciju saistībā ar Jūsu sūdzību. Jūsu 2003. gada 3. marta un 2003. gada 27. aprīļa vēstuļu kopijas tika nosūtītas Komisijai. Jūs par to tikaiet attiecīgi informēts tajā pašā dienā nosūtītā vēstulē. Komisija nosūtīja atbildi 2003. gada 7. augustā. Es to pārsūtīju Jums 2003. gada 13. augustā, aicinot izteikt savus apsvērumus līdz 2003. gada 30. septembrim. Šķiet, ka no jums nav saņemti nekādi apsvērumi.
Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.
Sūdzību
1994. gadā Vācijas konsultāciju uzņēmums ASS – Arbeits- und sozialwissenschaftliche Systemberatung, ko pārstāvēja sūdzības iesniedzējs, noslēdza līgumu ar Komisiju par konsultāciju pakalpojumu sniegšanu programmas “Force” ietvaros (projekts D/93B/1/3120/Q-FPC). Sūdzībā (780/2000/GG), kas iesniegta 2000. gada jūnijā, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka daļa no atlīdzības, kas maksājama saskaņā ar šo līgumu, joprojām nav samaksāta. Pēc ombuda veiktās šīs sūdzības izmeklēšanas Komisija ierosināja izmaksāt sūdzības iesniedzējam summu EUR 7403 apmērā, kā arī papildu summu EUR 3422,62 apmērā kā procentus par notikušo kavēšanos. Sūdzības iesniedzējs piekrita šim priekšlikumam. Tādēļ 2001. gada 27. novembrī ombuds izbeidza lietu, jo Komisija to bija atrisinājusi (1).
Sūdzības iesniedzēja 2002. gada decembrī iesniedza ombudam vēl vienu sūdzību, kas attiecās uz citu projektu programmas “Force” ietvaros (atsauce E/92/1608/2/Q-FPC), kurā viņa bija koordinatore. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka saistībā ar šo projektu ir radusies tāda pati problēma kā iepriekš minētajā lietā.
Tādējādi sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija nav veikusi pēdējo maksājumu, kas bija jāveic saskaņā ar minēto projektu.
Pieprasījums
Komisijas atzinumsSavā atzinumā Komisija izteica šādas piezīmes:
Programma "Force" tika oficiāli izbeigta 1995. gadā. Pēc tam ar šo programmu saistītās lietas tika uzticētas S.A. Agenor, Komisijas tehniskās palīdzības birojam (TAO), lai īstenotu programmu Leonardo da Vinci ar mērķi pabeigt atlikušos projektus. Tomēr līdz šā tehniskās palīdzības biroja slēgšanai 1999. gada februārī dažas lietas, tostarp sūdzības iesniedzēja lietas, vēl nebija slēgtas.
Projekts E/92/1608/Q-FPC sastāvēja no diviem līgumiem, kuru koordinators bija sūdzības iesniedzējs:
- Pirmais līgums (līgums E/92/1608/1/Q-FPC) bija spēkā no 1992. gada 7. septembra līdz 1993. gada 6. septembrim, un līgumslēdzējs bija uzņēmums ar nosaukumu Telesincro.
- Otrais līgums (līgums E/92/1608/2/Q-FPC) bija spēkā no 1994. gada 1. janvāra līdz 1994. gada 30. novembrim. Telesincro grūtību dēļ (uzņēmuma pārstrukturēšana; streiki), pēc tam, kad TAO bija devis savu piekrišanu, tika nomainīts darbuzņēmējs. Jaunais līgumslēdzējs bija uzņēmums ar nosaukumu Aniel. Šis iebildums attiecās tikai uz šo otro līgumu.
Komisijas dienesti bija izvērtējuši projekta galīgo ziņojumu, ko sūdzības iesniedzējs bija iesniedzis TAO. Saskaņā ar šo novērtējumu projekts bija vājš un vērtētājs bija apšaubījis projekta, partneru, veiktā darba un budžeta piešķīrumu transnacionālā rakstura nopietnību. Komisijas dienesti bija veikuši arī finanšu novērtējumu, kura pamatā bija galīgajā ziņojumā sniegtie dati un revīzija, kas 1996. gada 23. martā tika veikta līgumslēdzēja mītnes vietā. Attiecībā uz pirmo līguma periodu finanšu novērtējuma rezultātā tika secināts, ka jāatmaksā EUR 30 367. Otrajā līguma periodā atlikums, kas Komisijai vēl bija jāmaksā, bija 2972 EUR.
Komisijas dienesti 2003. gada 28. janvāra vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju par novērtējuma rezultātiem un secinājumiem. Tajā pašā laikā Komisijas dienesti bija nosūtījuši vēstuli Telesincro, paskaidrojot veikto aprēķinu un secinājumu, ka summa EUR 30 367 apmērā ir jāatmaksā, ciktāl tas attiecas uz līgumu E/92/1608/1/Q-FPC. Komisijas dienesti turklāt rakstiski vērsās pie Aniel, paskaidrojot veikto aprēķinu un secinājumu, ka attiecībā uz līgumu E/92/1608/2/Q-FPC Komisijai vēl ir jāsamaksā summa EUR 2972 apmērā. Sūdzības iesniedzējs, Telesincro un Aniel tika aicināti iesniegt Komisijai papildu prasības vai papildu informāciju saistībā ar šiem līgumiem 30 dienu laikā pēc Komisijas vēstules saņemšanas. Turklāt Komisija informēja adresātus, ka pieprasījumi vai dokumenti, kas saņemti pēc šā termiņa beigām, netiks ņemti vērā.
Sūdzības iesniedzēja apsvērumiSūdzības iesniedzēja 2003. gada 3. marta papildu vēstule
2003. gada 3. martā, proti, neilgi pirms tam, kad Komisija nosūtīja savu atzinumu par sūdzību, sūdzības iesniedzēja nosūtīja ombudam jaunu vēstuli, kurai bija pievienotas Komisijas 28. janvāra vēstules, kas adresētas viņai, Telesincro un Aniel, viņas 2003. gada 3. marta atbilde, piezīme par projekta stāvokli un vairāki citi dokumenti.
Sūdzības iesniedzēja vēstulē ombudam norādīja, ka otrā projekta posma līgumslēdzējs (līgums E/92/1608/2/Q-FPC) Aniel vēl nav samaksājis galīgo naudas summu, kas viņai pienākas. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju tas cita starpā bija saistīts ar to, ka Komisija nebija pabeigusi savus pārskatus un revīzijas ziņojumu. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka varētu pieprasīt ievērojami augstākas izmaksas, nekā minēts Komisijas aprēķinā par līgumu (līgums E/92/1608/2/Q-FPC). Viņasprāt, vienīgi Universidad Autónoma de Barcelona (UAB) bija nodrošinājusi pašu kapitālu EUR 33 927 apmērā. Tāpēc sūdzības iesniedzēja uzskatīja, ka ir iespējams, ka summa, kas Komisijai vēl jāmaksā, pārsniedz EUR 2972, un lūdza precizēt šo jautājumu. Saskaņā ar sūdzības iesniedzējas sniegto informāciju sākotnējais līgums nebija viņas rokās, un tādējādi viņa varēja paļauties tikai uz savu atmiņu, nosakot kopējās izmaksas aptuveni 105 144 EUR apmērā un ES ieguldījumu 65 000 EUR apmērā (61,82 %). Tāpēc sūdzības iesniedzējs pieprasīja līguma (līguma E/92/1608/2/Q-FPC) kopiju.
Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju Aniel nebija pārskaitījis ES naudu saviem projekta partneriem, lai gan ES ieguldījums tika iegūts, tikai pateicoties šo partneru darbam. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Komisijai būtu jāraugās, lai projekta partneri saņemtu samaksu pēc iespējas ātrāk.
Sūdzības iesniedzēja apsvērumi par Komisijas atzinumu2003. gada 21. martā ombuds nosūtīja Komisijas atzinumu sūdzības iesniedzējai apsvērumu sniegšanai. Viņš arī apstiprināja sūdzības iesniedzējas 2003. gada 3. marta vēstules saņemšanu un informēja viņu, ka viņas lūgums saņemt līguma E/92/1608/2/Q-FPC kopiju ir jāadresē tieši Komisijai.
Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos par Komisijas atzinumu izteica šādas papildu piezīmes:
Gan pirmajā, gan otrajā līguma darbības laikā bija pastāvīga saziņa ar TAO un Spānijas valsts atbalsta struktūru Fondo Formación. Francijas partneris Chambre de Commerce de Grenoble nav izpildījis savas līgumsaistības. Tomēr tas bija zināms TAO. Sūdzības iesniedzēja nekad nav saņēmusi nekādus norādījumus, atbildot uz jautājumiem par to, kā viņai būtu jārīkojas šādos apstākļos. TAO nekad nav paudusi šaubas par projektu saturu un to transnacionālā rakstura nopietnību. Līdz šim Komisija arī nebija paziņojusi šo projekta novērtējuma rezultātu. Tāpēc projekta grupa nebija informēta par šādām prasībām un nespēja reaģēt. Šādos apstākļos projekta saturs būtu jāuzskata par pieņemamu. Tomēr bija apsveicami, ka projekts tagad tiks slēgts. Tomēr summas, kas vēl pienākas sūdzības iesniedzējam, būtu jāizmaksā. Pēc pieprasījuma var iesniegt dokumentus, kas apliecina sūdzības iesniedzēja veikto darbu.
Sūdzības iesniedzēja lūdza ombudi 2003. gada 3. marta vēstuli nosūtīt Komisijai.
Papildu informācijaRūpīgi izvērtējot Komisijas atzinumu un sūdzības iesniedzēja apsvērumus, izrādījās, ka ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana.
Papildu informācijas pieprasījumsTādēļ ombuds lūdza Komisiju sniegt viņam konkrētāku informāciju par to, kā tā ir reaģējusi uz turpmākajiem apgalvojumiem, un informāciju, ko sūdzības iesniedzējs un Aniel bija (vai varēja būt) iesnieguši, atbildot uz Komisijas 2003. gada 28. janvāra vēstulēm, un kādu lēmumu tā bija pieņēmusi šajā sakarā. Sūdzības iesniedzēja 2003. gada 3. marta vēstules kopija un sūdzības iesniedzēja 2003. gada 27. aprīļa apsvērumi tika nosūtīti Komisijai.
Komisijas atbildeSavā atbildē Komisija izteica šādas piezīmes:
Sūdzības iesniedzējs nebija iesniedzis nekādus jaunus elementus, kas varētu mainīt Komisijas dienestu veikto finanšu novērtējumu. Universidad Autónoma de Barcelona radušos izmaksu aprēķins jau bija iekļauts Komisijas lietas materiālos un tika ņemts vērā galīgajā aprēķinā. Attiecībā uz izmaksām, kas radušās projekta partneriem, bija jāuzsver, ka Komisijas līgumattiecības, vismaz attiecībā uz projekta finansiālajiem aspektiem, bija tikai ar līgumslēdzēju. Tāpēc Komisijai nebija jālūdz projekta partneriem sniegt pārskatus par jebkādām papildu izmaksām, kas tiem varētu būt radušās. Darbuzņēmēja un koordinatora pienākums bija apkopot visus vajadzīgos elementus un iesniegt tos Komisijai kopā ar nobeiguma ziņojumu.
Komisijai nebija nekādas līgumiskas saiknes ar projekta partneriem. Tāpēc tā nevarēja veikt maksājumus nevienai citai personai, izņemot līgumā paredzēto, proti, darbuzņēmējam (Aniel). Tāpēc Komisija nevarēja izmaksāt sūdzības iesniedzējam summu, kas tai bija jāmaksā.
Sūdzības iesniedzējam tika nosūtīta līguma kopija, ko bija parakstījuši BAT (kas rīkojās Komisijas vārdā) un Aniel. Tomēr revīzijas ziņojumu nevarēja nosūtīt sūdzības iesniedzējam. Lai gan tas bija projekta koordinators, līgumslēdzējam bija jāuzņemas projekta finansiālās izmaksas un attiecīgie kontroles un uzraudzības pienākumi. Sūdzības iesniedzējs palika trešā persona attiecībā uz līgumu. Ņemot vērā, ka lieta vēl nebija slēgta un ka sūdzības iesniedzējam bija finansiālas prasības pret darbuzņēmēju, pastāvēja risks, ka revīzijas ziņojuma publiskošana varētu kaitēt darbuzņēmēja komerciālajām interesēm. Tādējādi šā dokumenta publiskošana nebija iespējama saskaņā ar 4. panta 2. punkta pirmo ievilkumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (2).
Tādējādi līgumi tiktu slēgti, pamatojoties uz summām, kas jau bija paziņotas sūdzības iesniedzējam un līgumslēdzējiem 2003. gada janvārī. Sūdzības iesniedzējs tika attiecīgi informēts.
Sūdzības iesniedzēja apsvērumiŠīs atbildes kopija tika nosūtīta sūdzības iesniedzējam. No sūdzības iesniedzēja piezīmes netika saņemtas.
Lēmums
Ievadpiezīmes1.1 Sūdzības iesniedzējs, kas strādā Vācijas konsultāciju uzņēmumā, bija programmas “Force” projekta koordinators. Galvenais līgumslēdzējs saskaņā ar attiecīgo līgumu (E/92/1608/2/Q-FPC) ar Eiropas Komisiju bija uzņēmums Aniel. Sūdzības iesniedzējs 2002. gada decembrī iesniedza sūdzību pret Komisiju par šo līgumu. Tomēr savā 2003. gada 3. marta vēstulē ombudam un savos apsvērumos par Komisijas viedokli sūdzības iesniedzēja, šķiet, arī norādīja, ka Aniel vai citi līgumslēdzēji nav samaksājuši viņai pienākošās naudas summas.
1.2 Saskaņā ar EK līguma 195. pantu Eiropas ombuds ir pilnvarots pieņemt un izskatīt sūdzības par Kopienas iestāžu un struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm. Tādēļ ombudam nevar iesniegt sūdzību par nevienas citas iestādes vai personas rīcību.
1.3 Tādējādi ombuda veiktā izmeklēšana par šo sūdzību attiecas tikai uz iespējamu Eiropas Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi.
1.4 Sūdzība pret Komisiju attiecas uz to, ka Komisija, iespējams, nav samaksājusi naudu, kas tai pienākas saskaņā ar attiecīgo līgumu. Ombuda veiktās izmeklēšanas laikā sūdzības iesniedzēja lūdza Komisiju iesniegt viņai līguma kopiju un ziņojumu par veikto revīziju. Atbildē uz ombuda pieprasījumu sniegt papildu informāciju Komisija norādīja, ka tā ir nosūtījusi sūdzības iesniedzējam līguma kopiju, un paskaidroja, kāpēc tā uzskata, ka revīzijas ziņojumam nevar piešķirt piekļuvi. Tā kā sūdzības iesniedzēja nav norādījusi ombudam, ka viņas sūdzība attiecas arī uz šo atteikumu piešķirt piekļuvi revīzijas ziņojumam, ombuda izmeklēšanā šis jautājums nav izskatīts.
2 Saskaņā ar līgumu maksājamās naudas nesamaksāšana2.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija nav samaksājusi summas, kas bija jāmaksā saskaņā ar līgumu E/92/2/1608/Q-FPC.
2.2 Savā atzinumā Komisija piekrita, ka saskaņā ar iepriekš minēto līgumu vēl ir nesamaksāta summa. Saskaņā ar Komisijas aprēķiniem attiecīgā summa bija 2972 EUR. Komisija attiecīgi informēja Aniel un sūdzības iesniedzēju 2003. gada 28. janvārī nosūtītajās vēstulēs un lūdza iesniegt papildu prasības vai papildu informāciju saistībā ar šo līgumu 30 dienu laikā pēc Komisijas vēstules saņemšanas. Turklāt Komisija informēja adresātus, ka pieprasījumi vai dokumenti, kas saņemti pēc šā termiņa beigām, netiks ņemti vērā.
2.3 Pēc tam sūdzības iesniedzējs iesniedza papildu informāciju gan tieši Komisijai, gan 2003. gada 3. marta vēstulē ombudam, kuras kopija tika nosūtīta Komisijai. Pēc tam ombuds lūdza Komisiju informēt viņu par to, kā tā ir izskatījusi šos turpmākos iesniegumus. Savā atbildē Komisija paskaidroja iemeslus, kāpēc tā uzskata, ka sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis nekādus jaunus elementus, kas varētu mainīt Komisijas dienestu veikto finanšu novērtējumu. Komisija arī uzsvēra, ka tās līgumattiecības bija tikai ar līgumslēdzēju. Tāpēc Komisija nevarēja izmaksāt sūdzības iesniedzējam summu, kas Komisijai bija jāmaksā līgumslēdzējam. Komisija uzskata, ka tai nebija jālūdz projekta partneriem sniegt pārskatu par jebkādām papildu izmaksām, kas tiem varētu būt radušās. Komisija uzskata, ka līgumslēdzēja un koordinatora pienākums bija apkopot visus vajadzīgos elementus un iesniegt tos Komisijai kopā ar galīgo ziņojumu. Komisija apstiprināja, ka, pamatojoties uz tai iesniegto informāciju, līgumslēdzējam vēl bija jāizmaksā summa EUR 2972 apmērā.
2.4 Ombuds uzskata, ka argumenti, ko Komisija ir iesniegusi savas lietas pamatošanai, ir pamatoti.
2.5 Šādos apstākļos nešķiet, ka Komisija būtu pieļāvusi administratīvas kļūmes.
SecinājumsPamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Eiropas Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.
Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.
Ar cieņu
P. Nikiforos DIAMANDOUROS
(1) Lēmums šajā lietā ir pieejams Ombuda tīmekļa vietnē (http://www.ombudsman.europa.eu).
(2) OV L 145, 43. lpp.