Strasbūrā, 2003. gada 10. jūlijā

Godātais L. kungs!

2002. gada 26. novembrī Jūs Kreissparkasse Esslingen-Nürtingen vārdā iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam par to, ka Eiropas Komisija, iespējams, nav samaksājusi naudas summas, kas bija jāmaksā Prisma GmbH saskaņā ar Phare līgumu, un ka Prisma GmbH ir cedējusi sūdzības iesniedzējam.

2002. gada 9. decembrī es pārsūtīju sūdzību Komisijas priekšsēdētājam. Komisija nosūtīja savu atzinumu 2003. gada 18. februārī. Es to pārsūtīju Jums 2003. gada 19. februārī ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2003. gada 26. februārī.

2003. gada 6. martā es rakstīju Komisijai, lai lūgtu papildu informāciju saistībā ar šo sūdzību. Komisija nosūtīja atbildi 2003. gada 16. aprīlī. Es to pārsūtīju Jums 2003. gada 22. aprīlī, aicinot izteikt savus apsvērumus līdz 2003. gada 31. maijam. No jums nav saņemti nekādi apsvērumi.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs ir Vācijas krājbanka. 2000. gada 22. septembrī viens no tās klientiem Prisma GmbH (Vācijas sabiedrība) cedēja divus maksājuma prasījumus pret Eiropas Komisiju attiecīgi par 350 000 DM (2000. gada 9. februāra rēķins) un 60 000 DM (2000. gada 21. jūlija rēķins) sūdzības iesniedzējam. Saskaņā ar Prisma GmbH sniegto informāciju šo apgalvojumu pamatā bija Phare līgums ar norādi "Phare 4683-17-RC-VI".

Sūdzības iesniedzējs 2002. gada 21. maijā rakstīja Komisijai, lai to informētu par prasījumu nodošanu un lūgtu tai samaksāt summas. Ar 2002. gada 16. jūlija faksu Komisija informēja sūdzības iesniedzēju, ka tās vēstule ir nosūtīta Paplašināšanās ģenerāldirektorātam (ĢD). Paplašināšanās ĢD 2002. gada 30. septembrī informēja sūdzības iesniedzēju, ka tas neatzīst sūdzības iesniedzēja minēto atsauci. Tāpēc Komisija lūdza sūdzības iesniedzēju sniegt papildu informāciju (piemēram, līguma kopiju). Sūdzības iesniedzējs 2002. gada 29. oktobra atbildē uzsvēra, ka tas jau ir iesniedzis atsauci uz līgumu, un lūdza Komisiju izskatīt šo jautājumu.

Ar 2002. gada 31. oktobra faksu Komisija vēlreiz lūdza papildu informāciju, lai tā varētu identificēt līgumu.

2002. gada 26. novembrī sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda pēc palīdzības. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Komisija nav samaksājusi naudas summas, kas bija jāmaksā Prisma GmbH saskaņā ar Phare līgumu un ko Prisma GmbH bija cedējusi sūdzības iesniedzējam.

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Savā atzinumā Komisija izteica šādas piezīmes:

Komisija pirmo reizi uzzināja par problēmu saistībā ar attiecīgo līgumu, kad sūdzības iesniedzējs 2000. gada 9. februārī un 2000. gada 27. jūlijā nosūtīja vēstuli, pieprasot divu rēķinu apmaksu. 2002. gada 1. augustā sūdzības iesniedzējam tika lūgta papildu informācija, jo vienīgā sniegtā atsauce bija atsauces numurs ("Phare 4683-17-RC-VI").

Phare līgumi šādā veidā netika numurēti. Norādītā atsauce nebija identificējama. Līguma kopija ļautu identificēt attiecīgo Komisijas dienestu, kuram faktiski bija attiecības ar sūdzības iesniedzēju vai Prisma GmbH. Bez pareizā līguma numura nebija iespējams veikt maksājumu. Vajadzīgā atsauce būtu formātā 01-0025, pirmie divi cipari apzīmē gadu.

Tika veikta meklēšana iekšējās datubāzēs, bet netika atklāti līgumi ne attiecībā uz sūdzības iesniedzēju, ne Prisma GmbH.

Vēl viena vēstule ar lūgumu sniegt informāciju tika nosūtīta sūdzības iesniedzējam 2003. gada 22. janvārī. Tomēr diemžēl sūdzības iesniedzējs nesniedza nepieciešamo informāciju.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos norādīja, ka ir sazinājies ar Prisma GmbH advokātu, lai iegūtu papildu informāciju. Sūdzības iesniedzējs iesniedza faksa kopijas, ko Industrie- und Handelskammer (Rūpniecības un tirdzniecības kamera) Bayreuth 2000. gada 21. augustā nosūtīja Prisma GmbH, un 2001. gada 2. oktobra vēstuli, ko Vācijas jurists nosūtīja Prisma GmbH. Saskaņā ar šiem dokumentiem 2000./2001. gadā šis jautājums tika apspriests ar Dr. Truijens no Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta (bijušais VI ĢD) un Gösta Persson no Komisijas dienestiem. Sūdzības iesniedzējs pauda viedokli, ka vajadzētu būt iespējai noskaidrot šo jautājumu, pamatojoties uz šo informāciju.

Papildu informācija

Rūpīgi izvērtējot Komisijas atzinumu un sūdzības iesniedzēja apsvērumus, izrādījās, ka ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana.

Papildu informācijas pieprasījums

Tāpēc ombuds jautāja Komisijai, vai tas spēj identificēt attiecīgo līgumu, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja apsvērumos ietverto papildu informāciju.

Komisijas atbilde

Savā replikā Komisija norādīja, ka Dr. Truijens un Gösta Persson vairs nav Komisijas darbinieki. Tā uzskatīja, ka, ja būtu pieejama jebkāda rakstiska sarakste ar attiecīgajām personām, tā būtu iekļauta attiecīgajos Komisijas lietas materiālos (kas tā nebija) vai būtu sūdzības iesniedzēja rīcībā.

Komisija vēlreiz uzsvēra, ka sūdzības iesniedzēja sniegtā atsauce uz līgumu nav atpazīstama un ka līguma kopija ļautu Komisijai noskaidrot šo jautājumu. Tā piebilda, ka bija lūgusi sūdzības iesniedzēju iesniegt dokumentus, kas tai bija vajadzīgi, lai pārbaudītu, vai Komisijai bija jāmaksā kādas summas. Komisija uzskata, ka, tā kā nebija Komisijas dienestu pieprasītās informācijas, sarakstes turpināšana ar sūdzības iesniedzēju šķita nelietderīga.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Šīs atbildes kopija tika nosūtīta sūdzības iesniedzējam. No sūdzības iesniedzēja piezīmes netika saņemtas.

Lēmums

1 Nesamaksātas summas, kas, iespējams, pienākas saskaņā ar Phare līgumu

Sūdzības iesniedzējs, Vācijas banka, apgalvoja, ka Komisija nav samaksājusi divas naudas summas, kas bija jāmaksā Vācijas uzņēmumam Prisma GmbH saskaņā ar Phare līgumu, un ka Prisma GmbH ir cedējusi sūdzības iesniedzējam.

Komisija atbildēja, ka ne atsauce uz līgumu, ko bija iesniedzis sūdzības iesniedzējs ("Phare 4683-17-RC-VI"), ne papildu informācija, ko tas bija iesniedzis ombuda izmeklēšanas gaitā, neļāva tam identificēt līgumu. Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju bija nepieciešams attiecīgā līguma eksemplārs, un Komisija vairākkārt lūdza sūdzības iesniedzēju iesniegt šo dokumentu.

Ombuds norāda, ka Komisija, šķiet, ir centusies identificēt līgumu, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja sniegtajām ierobežotajām norādēm, taču nav varējusi to izdarīt. Šādos apstākļos Komisijas viedoklis, ka sūdzības iesniedzējam būtu jāiesniedz attiecīgā līguma kopija, lai tas varētu pārbaudīt, vai Komisijai bija jāmaksā kādas summas, šķiet pamatots.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ombuds secina, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Eiropas Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS