Strasbūrā, 2003. gada 17. oktobrī

Godātais M. kungs!

2002. gada 2. augustā Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas Ombudam par kāda ierēdņa rīcību Eiropas Parlamenta prakses birojā, kur Jūs pieteicāties mācību apmeklējumam.

2002. gada 23. septembrī es pārsūtīju sūdzību Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam. Eiropas Parlaments nosūtīja savu atzinumu 2003. gada 7. janvārī, un 2003. gada 28. janvārī es pārsūtīju to Jums ar aicinājumu sniegt apsvērumus, ja Jūs to vēlētos, līdz 2003. gada 28. februārim. Šķiet, ka no jums nav saņemti nekādi apsvērumi.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs, students no Vācijas, plānoja doties mācību vizītē uz Eiropas Parlamentu. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju viņš 2002. gada 3. jūnijā pa e-pastu sazinājās ar atbildīgo dienestu (stažēšanās biroju). Šī e-pasta vēstule esot palikusi neatbildēta, un tādēļ viņš 2002. gada 22. jūlijā telefoniski esot sazinājies ar Stažēšanās biroju. Stažēšanās biroja amatpersona J. ieteica sūdzības iesniedzējam nosūtīt savu pieteikumu. Pieteikums tika nosūtīts tajā pašā dienā. 2002. gada 26. jūlijā sūdzības iesniedzējs telefoniski sazinājās ar J kundzi, lai noskaidrotu, vai viņa pieteikums ir nonācis Eiropas Parlamentā. Ierēdnis esot lūdzis viņam nākamajā nedēļā atzvanīt. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka ir veicis vairākus neveiksmīgus mēģinājumus 2002. gada 30. jūlijā un 1. augustā. Katrā gadījumā automātiskais atbildētājs esot pārtraucis telefona zvanu. 2002. gada 2. augustā sūdzības iesniedzējam beidzot izdevās sasniegt prakses biroju, izmantojot sadales paneli, un viņš tika informēts, ka J kundze ir atvaļinājumā. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tādējādi viņš zaudēja divas nedēļas savā darba grafikā.

Tādēļ sūdzības iesniedzējs 2002. gada 2. augustā iesniedza sūdzību Eiropas ombudam, kurā viņš izteica šādus apgalvojumus:

1. Eiropas Parlaments neatbildēja uz sūdzības iesniedzēja 2002. gada 3. jūnija e-pasta vēstuli.

2. Sūdzības iesniedzēja nespēja sazināties ar attiecīgo ierēdni J kundzi nedēļas laikā, kad viņa bija lūgusi viņu zvanīt viņai atpakaļ, jo visu nedēļu darbojās automātiskais atbildētājs. Kāds cits ierēdnis galu galā informēja sūdzības iesniedzēju, ka J kundze ir atvaļinājumā. Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka ierēdņa rīcība ir negodīga, ņemot vērā to, ka laikā, kad viņa bija lūgusi sūdzības iesniedzēju atkāpties, viņai noteikti bija jāzina, ka viņa būs atvaļinājumā.

Pieprasījums

Eiropas Parlamenta atzinums

Eiropas Parlamenta atzinums par sūdzību bija šāds:

Sūdzības iesniedzējs 2002. gada 13. februārī nosūtīja e-pastu Eiropas Parlamenta Stažēšanās birojam. Tajā pašā dienā tika nosūtīta atbilde uz viņa e-pastu ar pieprasīto informāciju. Sūdzības iesniedzējs tika informēts, ka pieteikuma iesniedzējiem pieteikumi jāiesniedz divus mēnešus pirms vēlamā mācību apmeklējuma sākuma. Pretējā gadījumā pieteikumu nebūtu iespējams izskatīt.

Eiropas Parlamentam nebija nekādu ziņu par 2002. gada 3. jūnijā nosūtīto e-pastu.

Sūdzības iesniedzēja otrā saziņa ar Stažēšanās biroju notika 2002. gada 22. jūlijā pa tālruni. Šajā gadījumā sūdzības iesniedzējam tika ieteikts iesniegt savu pieteikumu. Eiropas Parlaments to saņēma 2002. gada 24. jūlijā. 2002. gada 26. jūlijā sūdzības iesniedzējs nosauca Stažēšanās biroju. Viņš bija atzinis, ka nav varējis ievērot divu mēnešu termiņu. Prakses birojs viņu informēja, ka, iespējams, nebūs iespējams atļaut viņam apmeklēt studiju vizīti, uz kuru viņš bija pieteicies un kuru viņš vēlējās sākt augusta vidū. Tomēr viņam tika ieteikts atzvanīt pirms 2002. gada 1. augusta, pirms atbildīgā ierēdņa atvaļinājuma.

Saistībā ar grūtībām, ar kurām, iespējams, saskārās sūdzības iesniedzējs, lai sazinātos ar Stažēšanās biroju, Eiropas Parlaments paskaidroja, ka Stažēšanās birojam nav automātisko atbildētāju. Gluži pretēji, ierēdņa prombūtnes laikā kolēģis atbild uz saviem telefona zvaniem, lai nodrošinātu dienesta nepārtrauktību.

2002. gada 22. augustā sūdzības iesniedzējs apmeklēja stažēšanās biroju Luksemburgā un izteica vēlmi sākt mācību vizīti 2002. gada 15. septembrī. Atbildīgā amatpersona J organizēja interviju ar Eiropas Parlamenta Pētniecības ģenerāldirektorāta administratoru un lūdza sūdzības iesniedzēju ziņot viņai par šo interviju.

2002. gada 27. augustā J kundze saņēma e-pastu no sūdzības iesniedzēja. Šī elektroniskā vēstule tika nosūtīta 2002. gada 23. augustā, bet kļūdaini tika nosūtīta citam ierēdnim ar ļoti līdzīgu uzvārdu. Šajā e-pastā sūdzības iesniedzējs ļoti pozitīvi ziņoja par interviju ar Pētniecības ģenerāldirektorāta administratoru un informēja J kundzi, ka viņš sazināsies ar Stažēšanās biroju līdz 2002. gada septembra sākumam. Tas nekad nav noticis, un turpmāka saziņa ar sūdzības iesniedzēju nav notikusi.

Eiropas Parlaments arī norādīja, ka pieteikuma iesniegšana vien nedod tiesības apmeklēt Eiropas Parlamentu mācību nolūkā. Līdz ar to neesot nekādas saistības starp apgalvoto ierēdņa pieļauto administratīvo kļūmi un apgalvoto divu nedēļu darba zaudēšanu.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Eiropas Ombuds nosūtīja Eiropas Parlamenta atzinumu sūdzības iesniedzējam, aicinot iesniegt apsvērumus. No sūdzības iesniedzēja piezīmes netika saņemtas.

Lēmums

1 Atbildes nesniegšana uz e-pastu

1.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Eiropas Parlaments nav atbildējis uz viņa 2002. gada 3. jūnija elektronisko vēstuli.

1.2 Eiropas Parlaments norādīja, ka tam nav nekādu ziņu par elektroniskā pasta vēstuli, ko sūdzības iesniedzējs esot nosūtījis 2002. gada 3. jūnijā. Tomēr Eiropas Parlamenta Stažēšanās birojs saņēma e-pasta pieprasījumu, ko sūdzības iesniedzējs bija nosūtījis 2002. gada 13. februārī. Sūdzības iesniedzējam tajā pašā dienā pa e-pastu tika sniegta informācija, ko viņš bija pieprasījis.

1.3 Ombuds atzīmē, ka lietas materiālos ir pierādījumi par sūdzības iesniedzēja 2002. gada 13. februārī nosūtīto e-pastu un par Eiropas Parlamenta tajā pašā dienā sniegto atbildi. Tomēr sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis ombudam 2002. gada 3. jūnija e-pasta vēstules kopiju, kas saskaņā ar viņa apgalvojumu palika neatbildēta. Tādējādi ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzējs nav sniedzis ombudam pierādījumus, kas pamatotu viņa apgalvojumu. Tāpēc ombuds secina, ka attiecībā uz šo lietas aspektu, šķiet, nav pieļautas administratīvas kļūmes.

Prakses biroja ierēdņa negodīga rīcība

2.1 Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka viņš nevarēja sazināties ar attiecīgo ierēdni J kundzi tajā nedēļā, kad viņa bija lūgusi viņu piezvanīt viņai atpakaļ, jo visu nedēļu darbojās automātiskais atbildētājs. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju cits ierēdnis galu galā viņu informēja, ka J kundze ir atvaļinājumā. Sūdzības iesniedzēja uzskatīja ierēdņa rīcību par negodīgu, ņemot vērā to, ka viņai noteikti bija jāzina, ka viņa būs atvaļinājumā laikā, kad viņa bija lūgusi sūdzības iesniedzēju atkāpties.

2.2 Eiropas Parlaments norādīja, ka 2002. gada 26. jūlijā Stažēšanās birojs informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņam, iespējams, nebūs iespējams atļaut doties izpētes vizītē, kuru viņš bija pieteicis 2002. gada 24. jūlijā un kuru viņš vēlējās sākt tā paša gada augusta vidū. Tomēr sūdzības iesniedzējam tika ieteikts atzvanīt pirms J kundzes brīvdienu sākuma 2002. gada 1. augustā. Parlaments arī paskaidroja, ka Stažēšanās birojam nav automātisko atbildētāju un ka, ja nav oficiālu zvanu, kas adresēti šim ierēdnim, uz tiem atbild kolēģis.

2.3 Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzēja sniegtā informācija neatbilst Eiropas Parlamenta sniegtajai informācijai. Sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis nekādus papildu pierādījumus, kas pamatotu viņa apgalvojumu. Šādos apstākļos ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzējs nav pamatojis savu apgalvojumu. Tāpēc ombuds secina, ka attiecībā uz šo lietas aspektu, šķiet, nav pieļautas administratīvas kļūmes.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Eiropas Parlaments nav pieļāvis administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS