Godātais B. kungs!

2002. gada 29. maijā Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam par Komisijas informācijas trūkumu un atteikumu to sniegt.

2002. gada 1. jūlijā es pārsūtīju sūdzību Eiropas Komisijas priekšsēdētājam. Komisija nosūtīja savu atzinumu 2002. gada 12. septembrī, un es pārsūtīju to Jums ar aicinājumu izteikt apsvērumus, ja Jūs to vēlētos. Šķiet, ka no jums nav saņemti nekādi apsvērumi.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzību 2002. gada maijā iesniedza Eiropas Parlamenta deputāts. Tas attiecās uz Eiropas Komisijas 2001. gada 3. decembra pieteikumu par piekļuvi dokumentiem un informācijai. To izskatīja saskaņā ar jaunajiem noteikumiem par publisku piekļuvi dokumentiem, t. i., Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (1) (turpmāk "Regula 1049/2001").

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja iesniegto saraksti sūdzības priekšvēsture bija šāda.

Sūdzības iesniedzējs 2001. gada 3. decembra vēstulē Komisijai izteica šādus lūgumus:

(Kotēts)

1) visu to ES iestāžu komiteju un darba grupu pilnīgs reģistrs, kurās piedalās Komisija, tostarp iesaistīto locekļu saraksts.

2) To personu saraksts, kuras 2000. gadā ir saņēmušas ceļa dienas naudu un/vai dienas naudu par sanāksmēm ES iestādēs, ko apmaksājusi Komisija.

3) Pilnīgs pārskats par visām Komisijas sanāksmēm attiecībā uz publisku piekļuvi dokumentiem un kopsavilkumiem par laikposmu, kad tika apspriests jaunās regulas par publisku piekļuvi dokumentiem izklāsts [t. i., Regula 1049/2001 ] .

4) Pilns visu to dokumentu saraksts, tostarp Juridiskā dienesta paziņojumi, kuriem es nevaru pilnībā piekļūt.

5) visas Padomes pieņemtās deklarācijas par regulām, direktīvām, lēmumiem, nolīgumiem un citiem juridiskiem dokumentiem. Deklarācijas par noteikumiem un lēmumiem, kas neietilpst acquis communautaire, var izlaist. Šo pašu lūgumu es izteicu Padomei.

6) Visi Komisijas Juridiskā dienesta paziņojumi par spēkā esošo acquis.

7) visas vēstules un dokumenti, kas nosūtīti uz kandidātvalstīm un no tām, sākot no dienas, kad saņemti pieteikumi. (Necitēt)

2002. gada 1. februārī Komisija atbildēja šādi:

Sākotnējās piezīmēs Komisija vērsa sūdzības iesniedzēja uzmanību uz to, ka Regula 1049/2001 attiecas tikai uz publisku piekļuvi dokumentiem. Lai gan definīcija ir ļoti plaša (2), tā neattiecas uz piekļuvi informācijai, kas nav reģistrēta. Turklāt Regula 1049/2001 neuzliek iestādēm pienākumu pēc pieprasījuma izveidot dokumentus, kā arī neuzliek tām pienākumu sniegt piekļuvi dokumentiem, kas nav to rīcībā. Visbeidzot, Regulā 1049/2001 ir noteikums par piekļuves pieprasījumiem, kas nav pietiekami precīzi vai attiecas uz ļoti lielu dokumentu skaitu [6. panta 2. un 3. punkts ] . Pirmajā gadījumā iestāde var lūgt pieteikuma iesniedzēju precizēt pieprasījumu. Otrajā gadījumā iestāde var neformāli apspriesties ar pieteikuma iesniedzēju, lai rastu taisnīgu risinājumu.

Atbildot uz sūdzības iesniedzēja konkrētajiem piekļuves pieprasījumiem, Komisija sniedza šādu atbildi:

1) Saraksts ar komitejām, kas palīdz Komisijai īstenot tai piešķirtās ieviešanas pilnvaras, ir publicēts 2002. gada 8. augusta Oficiālajā Vēstnesī C 225, un saraksts ar visām komitejām, kuru konsultēšanās nav obligāta Kopienas tiesību aktu izstrādes procedūrā, ir publicēts 2001. gada 26. janvāra Oficiālajā Vēstnesī L 56. Komisija pievienoja divus attiecīgos šo Oficiālo Vēstnešu izrakstus sūdzības iesniedzēja valodā, atgādinot sūdzības iesniedzējam, ka otrais jau bija nosūtīts, atbildot uz viņa 2001. gada 4. maija lūgumu.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumiem par "dalībnieku sarakstu" Komisija paskaidroja, ka lielākajā daļā šo komiteju nav pastāvīgo locekļu. Jo īpaši attiecībā uz "komitoloģijas komitejām" dalībvalstu pārstāvjus nosūta uz konkrētu sanāksmi saskaņā ar darba kārtību un viņu pašu funkcijām.

Komisija uzsvēra, ka tā labprāt iesniegtu sūdzības iesniedzējam dalībnieku sarakstu, ja viņš norādītu komiteju un sanāksmi, kurā viņš ir ieinteresēts.

2) Nav to dalībnieku saraksta, kuri 2000. gadā ir saņēmuši ceļa dienas naudu un/vai dienas naudu par ES iestāžu rīkotām sanāksmēm un kurus apmaksā Komisija. Šos pabalstus tieši maksā ģenerāldirektorāts, kas organizē sanāksmes, un dati par šiem pabalstiem tiek glabāti katra ĢD finanšu datubāzēs.

3) Komisija atgādināja sūdzības iesniedzējam, ka šos dokumentus B. k-dze jau bija nosūtījusi sūdzības iesniedzējam savā 2001. gada 24. jūlija vēstulē pēc viņa 2001. gada 4. maija lūguma.

4) Komisija paziņoja, ka tā nevar iesniegt sūdzības iesniedzējam to dokumentu sarakstu, kuriem sūdzības iesniedzējs nevar piekļūt. Katrs piekļuves pieprasījums patiešām tiek izskatīts katrā gadījumā atsevišķi, un neviens dokuments vai dokumentu kategorija nav "prima facie" nepieejama.

5) Komisijas rīcībā nav visu Padomes pieņemto deklarāciju teksta. Tā kā sūdzības iesniedzējs to pašu lūgumu bija iesniedzis Padomei un šie dokumenti ir tās rīcībā, Padome varētu sniegt atbildi uz šo lūguma daļu.

6) Saraksts ar visiem Juridiskā dienesta atzinumiem par "acquis communautaire" kā tādu nepastāv. Tomēr, meklējot datubāzē Juridiskā dienesta atzinumus ar "acquis communautaire" kā tematu, tika iegūti pavisam 12 dokumenti.

Komisija paziņoja, ka tā ar nožēlu informē sūdzības iesniedzēju, ka „saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta otro ievilkumu (..) jāatsaka Komisijas Juridiskā dienesta juridisko atzinumu publiskošana, jo tas kaitētu juridisko atzinumu aizsardzībai (sk. Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 1998. gada 3. marta rīkojumu, T-610/97, R, Carlsen et. al. pret Padomi; Pirmās instances tiesas 2000. gada 8. novembra spriedums, T-44/97, Ghignone et. al. pret Padomi)."

7) Komisija pauda nožēlu, ka, tāpat kā sūdzības iesniedzēja 2001. gada 4. maija lūgums, šis lūgums ("Visas vēstules un dokumenti, kas nosūtīti uz kandidātvalstīm un no tām, sākot no pieteikumu saņemšanas dienas") ir pārāk vispārīgs, lai Komisija varētu sniegt apmierinošu atbildi. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (3) 6. panta 2. punktu Komisija lūdza sūdzības iesniedzēju precizēt savu lūgumu.

Sūdzības iesniedzējs 2002. gada 20. februārī iesniedza atkārtotu pieteikumu, lai apstrīdētu Komisijas atbildi. Rezumējot viņš izteica šādas piezīmes:

1) Darba grupas (utt.) un locekļi

Sūdzības iesniedzējs bija saņēmis rakstiskus pārskatus par komitejām un darba grupām, kas palīdz Komisijai veikt īstenošanas uzdevumu. Tomēr sūdzības iesniedzējs neuzskatīja, ka šajos pārskatos būtu apkopotas visas komitejas un darba grupas. Tādēļ viņš atkārtoja savu piekļuves lūgumu. Viņš arī atkārtoja savu lūgumu attiecībā uz visu to personu sarakstu, kas piedalās pastāvīgajās komitejās un darba grupās. Attiecībā uz tām komitejām un darba grupām, kurās nav pastāvīgo locekļu, viņš lūdz sniegt jaunākos ielūgumus, kuros minēts katra locekļa vārds.

2) Ceļa dienas nauda

Sūdzības iesniedzējs saprata, ka pabalstu un dienas naudas maksājumi ir centralizēti. Tādēļ viņš lūdza iesniegt visu to 2001. gadā izmaksāto pabalstu un dienas naudas elektronisku kopiju, kas attiecas uz Komisijas apmaksātajām sanāksmēm ES iestādēs.

3) Nepieejamo dokumentu saraksts

Pamatojoties uz Komisijas iepriekšējo atbildi, sūdzības iesniedzējs pieprasīja visu to dokumentu sarakstu, kuriem viņš nevarēja piekļūt, un izklāstu par to, kādi konkrēti apsvērumi šādu piekļuvi padarīja neiespējamu.

4) Juridiskie atzinumi

Sūdzības iesniedzējs atkārtoja savu lūgumu pēc visiem Komisijas Juridiskā dienesta paziņojumiem par spēkā esošo acquis.

5) Sarakste ar kandidātvalstīm

Precizējot savu pieprasījumu, sūdzības iesniedzējs norādīja, ka vēlas saņemt visu to vēstuļu, e-pastu un dokumentu kopijas, kas 2001. gadā nosūtīti uz Maltu un no tās.

Komisija 2002. gada 30. aprīlī atbildēja uz sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu:

1) Darba grupas (utt.) un locekļi

Komisija pievienoja komiteju, nodaļu un darba grupu sarakstu, ko Komisija bija apstiprinājusi 2001. gadam. Saraksts par 2002. gadu bija izstrādes stadijā, un to pēc iespējas drīz nosūtīs sūdzības iesniedzējam.

Attiecībā uz dalību komitejās, kas izveidotas ar Kopienas tiesību aktiem, nav izveidots dalībnieku saraksts. Dalība dažādās sanāksmēs ir atšķirīga, dažkārt pat sanāksmju laikā. Uzaicinājumus uz šādām sanāksmēm nosūta dalībvalstu pastāvīgajām pārstāvniecībām, kas tos nodod attiecīgajām iestādēm savā dalībvalstī. To personu vārdi, kas piedalās sanāksmēs, nav norādīti e-pasta vēstulēs u. c., ar kurām tiek izteikts uzaicinājums.

Komisijas izveidoto komiteju locekļus ieceļ personīgi. Viņu pilnvaru termiņš nekad nepārsniedz četrus gadus. Šādu komiteju locekļu sarakstu publicē Oficiālā Vēstneša C sērijā.

2) Ceļa dienas nauda

Šo pieprasījuma daļu nevarēja izpildīt. Ceļa dienas naudas maksājumi pakāpeniski tiek decentralizēti, un tos veic atsevišķi ģenerāldirektorāti, kas rīko sanāksmes. Šī decentralizācija notika jau 2001. gadā. Jebkurā gadījumā nav iespējams sniegt detalizētus sarakstus ar informāciju par pabalstiem atsevišķām personām.

3) Nepieejamo dokumentu saraksts

Nav tādu dokumentu sarakstu, kuriem sistemātiski tiek atteikta publiska piekļuve. Šādu sarakstu izveide būtu pretrunā Regulai 1049/2001, kas paredz, ka pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem izskata katrā gadījumā atsevišķi.

4) Juridiskie atzinumi

Komisija norādīja, ka tā apstiprina savu iepriekšējo atbildi. Tā vēlreiz atsaucās uz Regulas 1049/2001 4. panta 2. punktu un judikatūru par piekļuvi juridiskajiem atzinumiem.

5) Sarakste ar kandidātvalstīm

Lai gan pieprasījums attiecas tikai uz vienu pieteikuma iesniedzēju valsti, pieprasījums joprojām ir pārāk vispārīgs. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 6. panta 2. punktu sūdzības iesniedzējam tika lūgts precizēt savu lūgumu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā Eiropas Ombudam pauž šādus apgalvojumus:

1. Komisija nav sniegusi viņam visaptverošu pārskatu par darba grupām, kurās Komisija piedalās, tostarp par šo darba grupu locekļu vārdiem.

2. Komisija viņam nav iesniegusi pilnīgu to personu sarakstu, kuras 2001. gadā no Komisijas ir saņēmušas ceļa dienas naudu un/vai dienas naudu.

3. Komisija viņam nav iesniegusi visu to dokumentu sarakstu, kuriem viņš nevar piekļūt.

4. Komisijas atteikums piekļūt juridiskajiem atzinumiem nav pamatots ar konkrētu līdzsvaru starp sabiedrības interesi saņemt piekļuvi.

5. Komisija nav iesniegusi sūdzības iesniedzējam pārbaudes ziņojumus par Maltu.

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Sūdzība tika nosūtīta Komisijai, kas sniedza šādu atzinumu.

Vispirms Komisija uzsvēra, ka sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījums vairākos aspektos pārsniedz Regulas 1049/2001 par publisku piekļuvi dokumentiem darbības jomu. Tā atsaucās uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumu pēc neesošiem dokumentiem, norādot, ka Komisija tomēr ir centusies pēc iespējas apmierināt šīs prasības.

Komisija arī vērsa uzmanību uz piekļuves pieprasījumu, ko sūdzības iesniedzējs iesniedza aptuveni vienu mēnesi pēc tam, kad sūdzības iesniedzējs bija iesniedzis sūdzību Eiropas Ombudam. Jaunais pieprasījums daļēji attiecās uz viņa iepriekšējiem pieprasījumiem.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja detalizētajiem pieprasījumiem Komisija tos izskatīja šādi:

1. Darba grupas (utt.) un locekļi

Komisija apstiprināja savu atbildi uz sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu šajā jautājumā. Tā piebilda, ka pēc sūdzības iesniedzēja pēdējā 2002. gada 24. jūnija pieteikuma par darba grupām Komisijas Vides ģenerāldirektorātā un Ģenerālsekretariātā Komisija sagatavoja un iesniedza šādu sarakstu. Tā uzsvēra, ka šis saraksts tika izveidots tieši tādēļ, lai apmierinātu sūdzības iesniedzēja jauno pieprasījumu par publisku piekļuvi.

2. Ceļa dienas nauda

Komisija atkārtoja, ka nav visaptveroša to personu saraksta, kuras 2001. gadā ir saņēmušas ceļa un/vai dienas naudu. Tomēr, lai sūdzības iesniedzējam sniegtu pēc iespējas vairāk informācijas, viņš saņēma tabulu, kurā uzskaitītas apropriācijas komiteju izdevumiem par pēdējiem pieciem gadiem.

3. Nepieejamo dokumentu saraksts

Komisija atkārtoja, ka šāda saraksta nav un ka šāda saraksta izveide būtu pretrunā Regulai 1049/2001.

4. Juridiskie atzinumi

Komisija apstiprināja savu atbildi uz sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu šajā jautājumā, atsaucoties, pirmkārt, uz to, ka nav iespējams atrast sarakstu ar visiem juridiskajiem atzinumiem par acquis communautaire, un, otrkārt, uz judikatūru par juridiskajiem atzinumiem. Tā arī uzsvēra, ka visi pieprasījumi par piekļuvi juridiskajiem atzinumiem tiek izskatīti individuāli, lai novērtētu, vai iepazīšanās ar tiem ir saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm un vai piekļuvi var piešķirt atsevišķām dokumenta daļām. Tomēr ir skaidrs, ka šo novērtējumu var veikt tikai pēc precīza pieprasījuma par piekļuvi konkrētiem dokumentiem.

5. Skrīninga ziņojumu par Maltu izpaušana

Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzējs bija pieprasījis visu saraksti starp Komisiju un Maltu un ka Komisija uzskatīja šo pieprasījumu par pārāk vispārīgu.

Tomēr Komisija bija atbildējusi uz jauno pieprasījumu par pārbaudes ziņojumiem attiecībā uz Maltu. Tā paskaidroja, ka pievienošanās sarunas notiek starp dalībvalstīm un kandidātvalstīm. Komisija nav šo sarunu puse, bet tai ir tikai sekretariāta funkcija. Tāpēc Komisija nav skrīninga ziņojumu sagatavotāja un var tos izsniegt tikai ar dalībvalstu piekrišanu. Tāpēc Komisija ir lūgusi dalībvalstu pārstāvjus sniegt atzinumu, lai Komisija varētu izlemt, vai ir iespējams piešķirt piekļuvi ziņojumiem. Komisijas atzinuma sniegšanas dienā atbilde nebija saņemta.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Komisijas atzinums tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam apsvērumu sniegšanai. Ombuds nav saņēmis nekādus apsvērumus.

Lēmums

Ievadpiezīme

1.1 Sūdzības iesniedzējs iesniedza Komisijai pieprasījumu par piekļuvi informācijai un dokumentiem. Komisija to izskatīja kā pieprasījumu par publisku piekļuvi dokumentiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (4) (turpmāk "Regula (EK) Nr. 1049/2001"). Sūdzības iesniedzējs un Komisija ievēroja regulā noteikto procedūru, un sūdzības iesniedzējs ir iesniedzis ombudam apgalvojumus par iznākumu. Tāpēc šīs izmeklēšanas mērķis ir noteikt, vai Komisija, piemērojot Regulu 1049/2001, ir pieļāvusi administratīvas kļūmes.

2 Darba grupas un locekļi

2.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Komisija viņam nepamatoti nav sniegusi visaptverošu pārskatu par darba grupām (utt.), kurās Komisija piedalās, tostarp šo darba grupu locekļu vārdus. Viņš atsaucas uz pieprasījumiem par publisku piekļuvi, kas iesniegti saskaņā ar Regulu 1049/2001.

2.2 Komisija ir iesniegusi sūdzības iesniedzējam pārskatus par komitejām, nodaļām un darba grupām 2001. gadā un apsolījusi iesniegt līdzīgus pārskatus par 2002. gadu. Tā viņu arī informēja par šādu pārskatu publicēšanu. Attiecībā uz šādu komiteju locekļiem Komisija ir informējusi sūdzības iesniedzēju, ka nav visaptveroša locekļu saraksta. Komisija paskaidroja sūdzības iesniedzējam, kāpēc tas tā ir, un uzsvēra, ka tā labprāt iesniegtu sūdzības iesniedzējam dalībnieku sarakstu, ja viņš norādītu komiteju un sanāksmi, kurā viņš ir ieinteresēts.

2.3 Sūdzības iesniedzēja apgalvojums, šķiet, ir balstīts uz argumentu, ka Komisijai būtu bijis jāsagatavo papildu saraksti attiecībā uz darba grupām un līdzīgām struktūrām, kā arī to locekļiem.

2.4 Komisijai nav pienākuma iesniegt dokumentus publiskai piekļuvei saskaņā ar Regulu 1049/2001. Tā kā šķiet, ka nav esošu dokumentu, kuriem varētu piešķirt piekļuvi, ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzējs nav pierādījis, ka Komisija nav pareizi piemērojusi Regulu 1049/2001. Tāpēc ombuds nekonstatē administratīvas kļūmes attiecībā uz šo sūdzības aspektu.

Ceļa dienas nauda

3.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Komisija viņam nepamatoti nav iesniegusi pilnīgu to personu sarakstu, kuras 2001. gadā no Komisijas ir saņēmušas ceļa dienas naudu un/vai dienas naudu.

3.2 Komisija ir norādījusi, ka šāda saraksta nav.

3.3 Kā minēts iepriekš 2.4. punktā, Komisijai nav pienākuma iesniegt jaunus dokumentus, lai nodrošinātu publisku piekļuvi saskaņā ar Regulu 1049/2001. Tā kā šķiet, ka nav esošu dokumentu, kuriem varētu piešķirt piekļuvi, ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzējs nav pierādījis, ka Komisija nav pareizi piemērojusi Regulu 1049/2001. Tāpēc ombuds nekonstatē administratīvas kļūmes attiecībā uz šo sūdzības aspektu.

4 Nepieejamo dokumentu saraksts

4.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Komisija nepamatoti nav viņam iesniegusi visu to dokumentu sarakstu, kuriem viņš nevar piekļūt.

4.2 Komisija ir norādījusi, ka šāda saraksta nav. Tā ir piebildusi, ka šāds saraksts būtu pretrunā Regulai 1049/2001, kurā paredzēts, ka pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem izskata katrā gadījumā atsevišķi.

4.3 Kā norādīts iepriekš 2.4. punktā, Komisijai nav pienākuma iesniegt dokumentus, lai nodrošinātu publisku piekļuvi saskaņā ar Regulu 1049/2001. Tā kā šķiet, ka nav esošu dokumentu, kuriem varētu piešķirt piekļuvi, ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzējs nav pierādījis, ka Komisija nav pareizi piemērojusi Regulu 1049/2001.

Turklāt ombuds piekrīt Komisijas viedoklim, ka tādu dokumentu saraksta izveide, kuriem piekļuve tiek sistemātiski atteikta, būtu pretrunā Regulai 1049/2001.

4.4 Tādēļ ombuds nekonstatē administratīvas kļūmes attiecībā uz šo sūdzības aspektu.

5 Piekļuve juridiskajiem atzinumiem

5.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Komisijas atteikums piekļūt juridiskajiem atzinumiem par spēkā esošo acquis communautaire nav pamatots ar konkrētu samēru ar sabiedrības interesēm saņemt piekļuvi.

5.2 Savā sarakstē ar sūdzības iesniedzēju Komisija viņu informēja, ka nav visu tās Juridiskā dienesta atzinumu saraksta par acquis communautaire. Turklāt Komisija ir precizējusi, ka sīkākas atbildes trūkums galvenokārt bija saistīts ar sūdzības iesniedzēja pieprasījuma neprecizitāti. Komisija mēģināja identificēt pieprasītos dokumentus, izmantojot datubāzi. Tā secināja, ka nav iespējams atrast sarakstu ar visiem Komisijas Juridiskā dienesta paziņojumiem par spēkā esošo acquis communautaire. Tā par to informēja sūdzības iesniedzēju.

5.3 Ombuds ir rūpīgi izskatījis sūdzības iesniedzēja prasības un Komisijas atbildi. Ombuds uzskata, ka Komisija varēja pamatoti secināt, ka sūdzības iesniedzēja pieprasījums "Visi Komisijas Juridiskā dienesta paziņojumi par spēkā esošo acquis" "neļāva iestādei identificēt dokumentu" Regulas 1049/2001 (5) 6. panta 1. punkta nozīmē. Tādēļ ombuds uzskata, ka attiecībā uz šo sūdzības daļu administratīva kļūme nav konstatēta.

Pārbaudes ziņojumu par Maltu izpaušana

6.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Komisija nepamatoti nav sniegusi viņam pārbaudes ziņojumus par Maltu.

6.2 Komisija secināja, ka no sūdzības iesniedzēja pieprasījuma par visu saraksti starp Maltu un Komisiju, t.i., no pieprasījuma, kas izteikts sūdzības iesniedzēja atkārtotajā pieteikumā saskaņā ar Regulu 1049/2001, nav skaidra vēlme iegūt minēto pārbaudes ziņojumu kopijas. Tāpēc Komisija sāka jaunu lietu attiecībā uz pārbaudes ziņojumiem.

6.3 Ombuds uzskata, ka Komisijas viedoklis, ka sūdzības iesniedzēja vēlme iegūt pārbaudes ziņojumu kopijas nebija skaidra no sūdzības iesniedzēja sākotnējā pieprasījuma, šķiet pamatots. Tā kā nav papildu informācijas par jaunā pieteikuma izskatīšanu saskaņā ar Regulu 1049/2001, ombuds uzskata, ka viņam nav pamata turpināt izmeklēšanu par šo sūdzības aspektu. Tomēr sūdzības iesniedzējs var brīvi iesniegt jaunu sūdzību, ja uzskata, ka Komisija, izskatot pieteikumu par skrīninga ziņojumiem, ir pieļāvusi administratīvu kļūmi.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

Jacob SÖDERMAN

---

(1) 2001. gada OV L 145/43.

(2) Regulas 3. pantā ir noteikts: “Šajā regulā:
a) "dokuments" ir jebkura satura informācija neatkarīgi no tās pasniegšanas veida (uz papīra, elektroniskā formā vai skaņu, vizuālie un audiovizuālie ieraksti), kas skar iestādes politiku, darbību un lēmumus;".

(3) Regulas Nr. 1049/2001 6. panta 1. un 2. punktā ir noteikts:

1. Pieteikumus par piekļuvi dokumentam iesniedz rakstiski, tostarp elektroniski, vienā no EK līguma 314. pantā minētajām valodām un pietiekami precīzi, lai iestāde varētu identificēt dokumentu. ...

2. Ja pieteikums nav pietiekami precīzs, iestāde lūdz pieteikuma iesniedzēju precizēt pieteikumu un palīdz pieteikuma iesniedzējam to izdarīt, piemēram, sniedzot informāciju par dokumentu publisko reģistru izmantošanu.”

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, 2001. gads, OV L 145/43.

(5) Iepriekš minētais pants arī paredz, ka "Pieteikumus par piekļuvi dokumentam iesniedz rakstiski, tostarp elektroniski, vienā no EK līguma 314. pantā minētajām valodām un pietiekami precīzi, lai iestāde varētu identificēt dokumentu. Pieteikuma iesniedzējam nav pienākuma pamatot pieteikumu."