Godātais Dr. S. kungs!

2002. gada 29. maijā Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas Ombudam par Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju biroja cenu veidošanas un reklāmas praksi.

2002. gada 4. jūnijā es pārsūtīju sūdzību Biroja ģenerāldirektoram. Birojs savu atzinumu nosūtīja 2002. gada 5. jūlijā. Es to pārsūtīju Jums 2002. gada 15. jūlijā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2002. gada 15. septembrī.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Kopš 1998. gada Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs ("Birojs") publicē Oficiālā Vēstneša L un C sēriju arī CD-ROM. Sūdzības iesniedzējs ir šā izdevuma abonents. 1998. gadā noteiktā abonēšanas cena bija 144 EUR, pieskaitot PVN.

2002. gada janvārī Biroja Vācijas tirdzniecības pārstāvis informēja sūdzības iesniedzēju, ka abonēšanas cena ir palielināta līdz 350 euro plus PVN par 2002. gadu un līdz 400 euro plus PVN par 2003. gadu. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viņš nesaskata objektīvu iemeslu šādam cenas pieaugumam par 243 % (2002. gadā) un 278 % (2003. gadā), jo cena četrus gadus bija stabila. Viņš uzskatīja, ka, šādi rīkojoties, Birojs ir ļaunprātīgi izmantojis savu monopolstāvokli.

Sūdzības iesniedzējs arī uzskatīja, ka Birojs ir izmantojis maldinošu reklāmu, jo EUR-Lex tīmekļa vietnē minētā cena bija 2001. gada cena, bet 2002. un 2003. gada tarifi nebija norādīti.

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka sūdzības Biroja Vācijas tirdzniecības pārstāvim ir bijušas nesekmīgas un ka viņa centieni sazināties tieši ar Biroju pagātnē (citos gadījumos) ir bijuši veltīgi.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam izteica šādus apgalvojumus:

(1) Birojs ļaunprātīgi izmantoja savu monopolstāvokli, palielinot Oficiālā Vēstneša L un C sērijas CD-ROM gada abonēšanas likmi no 144 euro 2001. gadā līdz 350 euro 2002. gadā un 400 euro 2003. gadā;

(2) Birojs izmantoja maldinošu reklāmu attiecībā uz Oficiālā Vēstneša L un C sērijas gada abonēšanas līmeni CD-ROM formātā.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka cena būtu krasi jāsamazina, iespējams, līdz 2001. gada līmenim, kam pieskaitīts palielinājums ne vairāk kā par 10 %, ka faktiskās cenas 2002. un 2003. gadam būtu jānorāda EUR-Lex tīmekļa vietnē un ka pašreizējiem abonentiem būtu jāsaņem attaisnojuma vēstule par maldinošu reklāmu.

Pieprasījums

Savā atzinumā Birojs izteica šādas piezīmes:

Gada abonementu likmes dažādām Oficiālā Vēstneša sērijām un izdevumiem noteica Biroja pārvaldības komiteja, kurā ir pa vienam pārstāvim no katras Eiropas Kopienu iestādes. Oficiālā Vēstneša CD-ROM versijas (L un C sērija) ikgadējās abonēšanas cena no 1998. līdz 2001. gadam palika nemainīga. Šī likme atbilda palaišanas cenai.

Attiecībā uz 2002. un 2003. gadu Biroja Pārvaldības komiteja bija pieņēmusi lēmumu ievērojami palielināt abonēšanas cenu, pamatojoties uz vairākiem apsvērumiem:

ņemt vērā produkta faktiskās ražošanas izmaksas,

- nodrošināt reālistiskāku atlīdzību tirdzniecības aģentiem,

- no 2002. gada vidus abonentiem tiks piegādāta jauna produkta versija; šī versija lielā mērā tiktu uzlabota attiecībā uz veiktspēju, prezentāciju, meklēšanas un pārlūkošanas iespējām,

Salīdzinājumam – Oficiālā Vēstneša drukātās versijas (L un C sērija) gada apakškripcijas cena bija EUR 1000, pieskaitot PVN.

Tas bija fakts, ka EUR-Lex tīmekļa vietnē bija minētas tikai gada abonēšanas cenas no 1998. līdz 2001. gadam. Tas bija vienkārši nespēja atjaunināt šo lapu vietnes, kas tiks atjaunināts, cik drīz vien iespējams. Biroja nodoms nebija maldināt potenciālos abonentus.

Turklāt 2002. gada abonementu cenas bija pieejamas Biroja interneta vietnē. Visbeidzot, 2001. gada oktobrī tirdzniecības aģentu tīklam tika paziņota informācija par 2002. un 2003. gada abonementu cenām.

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos norādīja, ka "sākotnējā cena" ir jāmarķē kā tāda, ko Birojs nav darījis, un ka parasti tā netiek izmantota četrus gadus. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka, pieņemot, ka jaunās cenas sedza "reālās ražošanas izmaksas", Birojs apstiprināja, ka 1998.–2001. gada cena bija dempinga cena, pārkāpjot ES tirdzniecības politiku, un ka tādējādi Birojs ļaunprātīgi izmantoja savu monopolstāvokli.

Attiecībā uz "reālajām ražošanas izmaksām" sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka, tā kā CD-ROM datnes bija tādas pašas kā tās, ko bez maksas piedāvāja, izmantojot EUR-Lex, CD-ROM izgatavošanas un piegādes izmaksas nevarēja attaisnot cenu pieaugumu attiecīgi par 243 % un 278 %. Sūdzības iesniedzējs jautāja, vai tas nozīmē, ka CD-ROM cenu paaugstinājumam ir jākompensē Biroja iespējamie pašreizējie vai turpmākie zaudējumi saistībā ar drukāto versiju.

Sūdzības iesniedzējs secināja, ka Birojs nav sniedzis nopietnu paskaidrojumu par cenu pieaugumu, tādējādi apstiprinot, ka tas ir ļaunprātīgi izmantojis savu monopolstāvokli, kaitējot abonentiem.

Lēmums

1.1 Kopš 1998. gada Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs (turpmāk tekstā - "Birojs") publicē Oficiālā Vēstneša L un C sēriju arī CD-ROM formātā. 1998. gadā noteiktā abonēšanas cena bija 144 EUR, pieskaitot PVN. Šī cena tika palielināta līdz EUR 350 plus PVN par 2002. gadu un līdz EUR 400 plus PVN par 2003. gadu. Sūdzības iesniedzējs, kas ir abonents, apgalvo, ka, turpinot šo pieaugumu, Birojs ir ļaunprātīgi izmantojis savu monopolstāvokli.

1.2 Savā atzinumā Birojs atbild, ka 1998. gadā noteiktā cena bija sākuma cena un ka tika nolemts paaugstināt cenas 2002. un 2003. gadam, lai ņemtu vērā produkta faktiskās ražošanas izmaksas un nodrošinātu reālāku atlīdzību pārdošanas aģentiem. Birojs arī norāda, ka no 2002. gada vidus abonentiem tiks piegādāta jauna, lielā mērā uzlabota produkta versija un ka Oficiālā Vēstneša papīra versijas (L un C sērija) gada abonementa cena bija EUR 1000, pieskaitot PVN.

1.3 Savos apsvērumos sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka, pieņemot, ka jaunās cenas sedza "reālās ražošanas izmaksas", 1998.-2001. gada cena bija dempinga cena, pārkāpjot ES tirdzniecības politiku, un ka tādējādi Birojs ļaunprātīgi izmantoja savu monopolstāvokli. Sūdzības iesniedzējs arī pauž viedokli, ka, tā kā CD-ROM datnes bija tādas pašas kā tās, ko bez maksas piedāvāja, izmantojot EUR-Lex, CD-ROM izgatavošanas un piegādes izmaksas nevarēja attaisnot cenu pieaugumu attiecīgi par 243 % un 278 %.

1.4 Ombuds atzīmē, ka sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos ir izteicis vēl vienu apgalvojumu, ka Birojs no 1998. gada līdz 2001. gadam ir piemērojis "dempinga cenu". Ņemot vērā to, ka Birojam vēl nav bijusi iespēja paust savu viedokli par šo apgalvojumu, ombuds uzskata, ka šajā izmeklēšanā nav lietderīgi risināt šo jautājumu. Sūdzības iesniedzējs, protams, var brīvi iesniegt savu apgalvojumu Birojam un vajadzības gadījumā apsvērt iespēju iesniegt papildu sūdzību ombudam. Tāpēc šis lēmums attiecas tikai uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka, paaugstinot cenas, Birojs ir ļaunprātīgi izmantojis savu monopolstāvokli.

1.5 Tādējādi sūdzības iesniedzējs pārmet Birojam, ka tas ir pārkāpis EK līguma 82. pantu, saskaņā ar kuru ir aizliegts uzņēmumam ļaunprātīgi izmantot dominējošu stāvokli kopējā tirgū vai būtiskā tā daļā, ciktāl tas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Negodīgu pārdošanas cenu noteikšana ir minēta kā šādas ļaunprātīgas izmantošanas piemērs (82. panta otrā teikuma a) apakšpunkts).

1.6 Saskaņā ar EK līguma 195. pantu Eiropas ombuds ir pilnvarots pieņemt sūdzības "par Kopienas iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm". Ombuds uzskata, ka administratīva kļūme rodas, ja valsts iestāde nerīkojas saskaņā ar tai saistošu noteikumu vai principu (1). Tādējādi administratīva kļūme var tikt konstatēta arī tad, ja iestāde pārkāpj EK konkurences noteikumus, ciktāl šie noteikumi ir piemērojami šai iestādei.

1.7 Tomēr ombuds uzskata, ka pārbaudes apjoms, ko viņš var veikt šādos gadījumos, noteikti ir ierobežots. Saskaņā ar Tiesas judikatūru dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma noteiktās cenas var uzskatīt par ļaunprātīgām, ja tās ir "pārmērīgas salīdzinājumā ar attiecīgā produkta vai pakalpojuma ekonomisko vērtību"(2) vai ja tās ir pārmērīgas, jo tām nav "saprātīgas saistības ar piegādātā produkta ekonomisko vērtību"(3). Lai noteiktu, vai tas tā ir, ir rūpīgi jāanalizē visi būtiskie fakti, tostarp attiecīgais tirgus. Šo analīzi varētu efektīvi veikt tikai tāda iestāde kā Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts vai tiesa, kurai būtu iespēja izvērtēt pretrunīgus pierādījumus par jebkādiem strīdīgiem faktu jautājumiem.

1.8 Tādēļ ombuds uzskata, ka tādos gadījumos kā šis ir pamatoti ierobežot izmeklēšanu ar pārbaudi, vai Kopienas iestāde vai struktūra ir sniegusi viņam saskaņotu un saprātīgu pārskatu par savu darbību juridisko pamatu un kāpēc tā uzskata, ka tās darbības nepārkāpj EK konkurences noteikumus. Ja tas tā ir, ombuds secinās, ka viņa izmeklēšanā nav atklāts administratīvas kļūmes gadījums.

1.9 Izskatāmajā lietā Birojs ir izvirzījis vairākus apsvērumus, lai pamatotu cenu paaugstināšanu 2002. un 2003. gadā, kas sākotnēji nešķiet nesaprātīga. It īpaši ir jānorāda, ka pat paaugstinātā cena par Oficiālā Vēstneša CD-ROM versiju joprojām ir ievērojami zemāka nekā cena par papīra versiju. Tāpēc ombuds secina, ka viņa veiktā izmeklēšana par šo sūdzības aspektu nav atklājusi Biroja pieļautu administratīvu kļūmi.

2.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Birojs ir izmantojis maldinošu reklāmu, jo EUR-Lex tīmekļa vietnē minētā cena bija 2001. gada cena, bet 2002. un 2003. gada tarifi tajā nebija norādīti.

2.2 Birojs savā atzinumā norāda, ka tā ir tikai nespēja atjaunināt šo tīmekļa vietnes lapu, kas tiks atjaunināta pēc iespējas ātrāk. Birojs arī atzīmē, ka pareizās cenas 2002. gadam ir minētas tā tīmekļa vietnē un ka tā pārdošanas aģenti tika informēti par cenām 2002. un 2003. gadam jau 2001. gada oktobrī.

2.3. Ombuds ir pārbaudījis Biroja pārvaldītās EUR-Lex tīmekļa vietnes (http://eur-lex.europa.eu) saturu. Viņa pārsteigumam, pat šodien, tas ir, vairāk nekā divus mēnešus pēc tam, kad Birojs bija paziņojis, ka tas tiks atjaunināts "pēc iespējas ātrāk", attiecīgajā lapā (pieejama, izmantojot "Pirkt OV CD-ROM formātā") ir norādītas tikai 1998., 1999., 2000. un 2001. gada izdevumu cenas, bet ne 2002. un 2003. gada cenas.

2.4 Ombuds paļaujas uz to, ka Birojs nekavējoties atjauninās attiecīgo lapu. Tomēr viņš neuzskata par vajadzīgu vai lietderīgu iesniegt Birojam priekšlikumu par mierizlīgumu vai ieteikuma projektu šajā sakarā. Tas, ka EUR-Lex tīmekļa vietnē nav pieejama informācija par 2002. gadu (un 2003. gadu), noteikti ir nožēlojami. Tomēr šīs informācijas trūkums nešķiet pielīdzināms maldinošai reklāmai no Biroja puses, kā to apgalvo sūdzības iesniedzējs. Ombuds uzskata, ka šajā tīmekļa vietnē sniegtā informācija, kaut arī nepilnīga, nemudina informēto lasītāju domāt, ka cena paliks nemainīga attiecībā uz 2002. gadu un turpmākajiem gadiem. Turklāt Biroja tīmekļa vietnē (http://publications.europa.eu) ir norādīta pareizā cena par 2002. gada Oficiālā Vēstneša CD-ROM versijas abonēšanu. Visbeidzot, Birojs apgalvo, ka tas informēja savus tirdzniecības pārstāvjus par 2002. un 2003. gada cenām jau 2001. gada oktobrī, un pats sūdzības iesniedzējs norāda, ka 2002. gada janvārī šo informāciju viņam sniedza Biroja Vācijas tirdzniecības pārstāvis.

2.5 Šajos apstākļos ombuds secina, ka sūdzības iesniedzēja otrais apgalvojums, saskaņā ar kuru Birojs izmantoja maldinošu reklāmu, nav uzskatāms par pierādītu.

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanu par šo sūdzību, šķiet, ka Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs nav pieļāvis administratīvas kļūmes. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Biroja ģenerāldirektors.

Ar cieņu

Jacob SÖDERMAN

(1) Sk. 1997. gada pārskatu, 22. lpp.

(2) Spriedums lietā 26/75 General Motors/Komisija (Recueil 1975, 1367. lpp., 16. punkts).

(3) Spriedums lietā 27/76 United Brands/Komisija (Recueil 1978, 207. lpp., 250. punkts).