Strasbūrā, 2004. gada 27. februārī

Cienītā P. kundze!

Ombuds 2002. gada 27. maijā saņēma Jūsu sūdzību pret Eiropas Komisiju. Sūdzība attiecās uz Jūsu dalību atlases procedūrā COM/R/B/01/2000.

2002. gada 26. jūnijā sūdzība tika nosūtīta Eiropas Komisijas priekšsēdētājam. 2002. gada 1. jūlijā Jūs nosūtījāt ombudam papildu informāciju par Jūsu sūdzību, kas 2002. gada 23. jūlijā tika nosūtīta Komisijai. 2002. gada 26. augustā Jūs nosūtījāt ombudam vēl vienu vēstuli. Komisija nosūtīja savu atzinumu 2002. gada 26. septembrī, un tas Jums tika nosūtīts ar uzaicinājumu sniegt apsvērumus, kas tika saņemti 2002. gada 21. oktobrī.

Ombuds uzskatīja, ka izmeklēšanas turpināšanai ir nepieciešama papildu informācija. Tādēļ 2003. gada 19. februārī viņš nosūtīja Komisijai vēstuli un lūdza sniegt otru atzinumu par šo lietu.

2003. gada 4. aprīlī es saņēmu Komisijas atbildi uz 2003. gada 19. februāra vēstuli. Es to nosūtīju Jums kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko saņēmu 2003. gada 2. jūnijā.

2003. gada 21. decembrī es rakstīju Komisijai, lai lūgtu piekļuvi tās lietas materiāliem. Lietas materiālu pārbaude tika veikta 2004. gada 2. februārī. Šīs pārbaudes ziņojuma kopija Jums tika nosūtīta 2004. gada 16. februārī.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Atvainojos par Jūsu sūdzības izskatīšanai patērēto laiku.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs piedalījās atlases procedūrā COM/R/B/01/2000, ko organizēja Kopienas iestāžu Kopīgais pētniecības centrs (JRC) Isprā. Atlases komisija veica pirmo atlasi starp visiem kandidātiem, pamatojoties uz viņu diplomiem. Sūdzības iesniedzēja tika pielaista pie rakstiskajiem pārbaudījumiem, kurus viņa nokārtoja. Tāpēc viņa tika uzaicināta uz mutisko eksāmenu. Ar 2002. gada 10. janvāra vēstuli atlases komisija informēja sūdzības iesniedzēju, ka, tā kā mutiskajā eksāmenā viņa ir saņēmusi tikai 3 punktus no 20, viņas vārdu nevar iekļaut rezerves sarakstā.

2002. gada 28. janvārī sūdzības iesniedzēja rakstīja atlases komisijai un lūdza to pārskatīt viņas mutisko pārbaudījumu. Sūdzības iesniedzēja uzskatīja, ka ir ļoti maz ticams, ka viņa ir ieguvusi tik zemu atzīmi mutiskajā pārbaudījumā, ņemot vērā augsto atzīmi, kas iegūta rakstiskajā pārbaudījumā (50 punkti no 60), un viņas vispārējās zināšanas par atlases procedūras priekšmetu. Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka mutiskās pārbaudes laikā viņai netika jautāts par Savienības politiku pētniecības, tehnoloģiju un attīstības jomā, kā norādīts paziņojumā par konkursu. Tāpēc viņa lūdza viņu informēt par atlases komisijas ievērotajiem kritērijiem un par to, kāpēc viņai uzdotie jautājumi neatbilst paziņojumā sniegtajam pārbaudījuma aprakstam. Ar 2002. gada 4. marta vēstuli sūdzības iesniedzēja tika informēta, ka pēc rezultātu pārbaudes atlases komisija apstiprināja viņai mutiskajā pārbaudījumā piešķirto atzīmi.

2002. gada 9. martā sūdzības iesniedzējs nosūtīja vēl vienu vēstuli KPC priekšsēdētājam. Šajā vēstulē viņa apgalvoja, ka kompetentie dienesti nav atbildējuši pēc būtības uz viņas 2002. gada 28. janvāra lūgumu. Pēc viņas domām, no 2002. gada 4. marta vēstules satura izriet, ka atlases komisija ir aprobežojusies ar pārbaudi, vai viņai piešķirtais vērtējums atbilst tam, kas viņai paziņots 2002. gada 10. janvāra vēstulē. Sūdzības iesniedzēja atkārtoja 2002. gada 28. janvāra vēstulē paustos apsvērumus. Turklāt viņa norādīja, ka paziņojums par konkursu potenciālajiem kandidātiem nebija viegli pieejams, un apgalvoja, ka Komisijas dienesti nav viņai atbildējuši piecpadsmit darba dienu laikā, kā paredzēts Komisijas Labas administratīvās prakses kodeksā (1) ("Rīcības kodekss"). Sūdzības iesniedzēja arī lūdza Komisiju piešķirt viņai piekļuvi viņas mutiskās pārbaudes protokolam.

Savā 2002. gada 8. maija atbildē Komisija uzsvēra, ka paziņojums par konkursu ir publicēts divos lielākajos Itālijas laikrakstos ("Corriere della Sera" un "La Repubblica"), vairākos Eiropas laikrakstos un tīmekļa vietnē www.europa.eu. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu par kavēšanos sniegt atbildi Komisija uzsvēra, ka tas bija saistīts ar to, ka bija jāsazinās ar visiem atlases komisijas locekļiem, lai pārbaudītu visu atlases procedūras posmu precizitāti. Tā arī piebilda, ka mutiskajam eksāmenam nebija paredzēts sagatavot protokolu, bet atlases komisija katram kandidātam piešķīra atzīmi pilnīgi neatkarīgi.

Sūdzības iesniedzējs nebija apmierināts ar Komisijas atbildēm un vērsās pie ombuda. Sūdzības iesniedzēja savā sūdzībā ombudam apgalvoja: atlases komisija nav nodrošinājusi mutiskā eksāmena izskatīšanas pārredzamību; Komisijas kavēšanās atbildēt uz viņas vēstulēm. Turklāt viņa apgalvoja, ka Komisijai būtu jāpaskaidro, kā atlases komisija varētu spriest par sūdzības iesniedzējas zināšanām par Savienības politiku pētniecības, tehnoloģiju un attīstības jomā, jo mutiskā eksāmena laikā viņai uzdotie jautājumi nebija ar tiem saistīti.

Sūdzības iesniedzēja pirmā sūdzība ombudam par to pašu jautājumu (sūdzības atsauce: 608/2002/IP) tika atzīta par nepieņemamu un slēgta, pamatojoties uz ombuda statūtu 2. panta 4. punktu, jo ombuds uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējs iepriekš nav īstenojis administratīvu pieeju.

Sūdzības iesniedzējs 2002. gada 8. maijā nosūtīja papildu informāciju, kas saņemta 2002. gada 27. maijā. Ombuds nolēma reģistrēt sūdzības iesniedzēja vēstuli kā jaunu sūdzību un sāka izmeklēšanu.

Pieprasījums

Eiropas Komisijas atzinums

Atzinumā par sūdzību Komisija apkopoja šādus punktus:

Attiecībā uz iespējamo pārredzamības trūkumu mutiskā pārbaudījuma veikšanā Komisija norādīja, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantu atlases komisijas darbs ir slepens.

Pēc apspriešanās ar atlases komisijas locekļiem izrādījās, ka mutiskajam eksāmenam nebija protokola, bet tikai lapa ar sūdzības iesniedzējas iegūto atzīmi, kas viņai tika pienācīgi paziņota. Saskaņā ar paziņojumu par konkursu mutiskais eksāmens notika katra kandidāta izvēlētajā otrajā valodā, proti, angļu valodā sūdzības iesniedzēja gadījumā. Atlases komisija nolēma uzdot kandidātiem diezgan vispārīgus jautājumus, lai dotu viņiem iespēju parādīt savas zināšanas par Kopienas politiku pētniecības, tehnoloģiju un attīstības jomā. Sūdzības iesniedzējs nolēma neatbildēt uz pirmo jautājumu: "Vai jūs domājat, ka zinātniekiem vajadzētu būt pilnīgai pētniecības brīvībai, jo īpaši molekulārās bioloģijas, biotehnoloģijas jutīgajās jomās, vai arī viņiem vajadzētu būt atbildīgiem sabiedrības priekšā? Kā to var īstenot?". Turklāt sūdzības iesniedzēja nevarēja rosināt diskusiju par viņas izvēlēto jautājumu. Tāpēc atlases komisijas locekļi bija uzdevuši sūdzības iesniedzējai vairāk jautājumu par viņas profesionālo pieredzi, lai viņa justos ērti. Izrādījās, ka sūdzības iesniedzēja nav varējusi atbildēt uz lielāko daļu jautājumu, tāpēc viņas mutisko eksāmenu nevarēja novērtēt pozitīvi.

Sūdzības iesniedzējs Komisijas dienestiem bija nosūtījis vairākas vēstules. Uz tiem visiem atbildēja savlaicīgi, izņemot divus gadījumus, kad Komisija nebija atbildējusi uz sūdzības iesniedzēja vēstulēm 15 darba dienu laikā, kā paredzēts rīcības kodeksā. Tas attiecas uz 2002. gada 28. janvārī un 9. martā nosūtītajām vēstulēm, uz kurām tika atbildēts 2002. gada 8. maijā un 24. jūnijā. Komisija atvainojās par šo kavēšanos.

Visbeidzot, Komisija uzsvēra, ka sūdzības iesniedzējs ir saņēmis sīku informāciju par atlases komisijas veikto procedūru mutiskās pārbaudes laikā, kas ir daļa no atlases procedūras.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos par Komisijas viedokli būtībā uzturēja savu sūdzību. Viņa atkārtoti pauda viedokli, ka mutiskās pārbaudes procedūrai trūkst pārredzamības un ka viņai uzdotie jautājumi nav saistīti ar Savienības politiku pētniecības, tehnoloģiju un attīstības jomā, kā paredzēts paziņojumā par konkursu. Turklāt sūdzības iesniedzēja uzsvēra, ka viņai nekad nav uzdots Komisijas atzinumā minētais jautājums. Viņa arī piebilda, ka ir maz ticams, ka vairāk nekā deviņus mēnešus pēc mutiskā eksāmena atlases komisijas locekļi varēja atcerēties, kādi jautājumi viņai tika uzdoti.

Papildu informācija

Rūpīgi izvērtējot Komisijas atzinumu un sūdzības iesniedzēja apsvērumus, izrādījās, ka ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana. 2003. gada 19. februārī ombuds nosūtīja Komisijai vēstuli. Savā vēstulē viņš lūdza iestādi sniegt komentārus par sūdzības iesniedzējas apsvērumiem, proti, par apgalvojumu, ka mutiskajā eksāmenā uzdotie jautājumi neattiecas uz Savienības politiku pētniecības, tehnoloģiju un attīstības politikas jomā, kā paredzēts paziņojumā par konkursu.

Savā atbildē Komisija uzsvēra, ka tai nav citu piezīmju, kas varētu papildināt tās atzinuma saturu. Komisija atkārtoja sūdzības iesniedzējai uzdotos jautājumus un uzsvēra, ka, pamatojoties uz viņas sniegtajām atbildēm, sūdzības iesniedzējas mutisko pārbaudi nevar novērtēt pozitīvi.

Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos saglabāja savu nostāju.

Lai ombuds varētu izskatīt sūdzību, viņš ar 2003. gada 21. decembra vēstuli lūdza Komisiju piešķirt viņam piekļuvi tās lietas materiāliem saskaņā ar Eiropas ombuda statūtu 3. panta 2. punktu.

2004. gada 2. februārī ombuda dienesti pārbaudīja Komisijas lietas materiālus. Komisijas lietas materiālos bija viena mape ar dokumentiem, kas saistīti ar sūdzības iesniedzējas dalību atlases procedūrā, un viena apturēšanas lieta ar dokumentiem par sūdzības iesniedzējas lūgumu pārskatīt viņas testu.

Nebija saraksta, kurā būtu uzskaitīti jautājumi, kas tika uzdoti sūdzības iesniedzējai mutiskās pārbaudes laikā.

Lēmums

1 Apgalvotais pārskatāmības trūkums mutiskā eksāmena nokārtošanā

1.1 Sūdzības iesniedzēja savā sūdzībā apgalvoja, ka atlases komisija nav nodrošinājusi pārredzamību mutiskā eksāmena nokārtošanā.

1.2 Savā atzinumā Komisija paskaidroja, kā atlases komisija ir rīkojusies mutiskās pārbaudes procedūrā. Komisija norādīja, ka mutiskajai pārbaudei nav protokola, bet tikai lapa ar atzīmi, kas piešķirta sūdzības iesniedzējam, kurš par to tika informēts. Komisija uzsvēra, ka sūdzības iesniedzēja nav varējusi atbildēt uz lielāko daļu viņai uzdoto jautājumu un ka tāpēc mutisko pārbaudi nevar novērtēt pozitīvi.

1.3 Attiecībā uz darbā pieņemšanas procedūrām laba administratīvā prakse ir tāda, ka tām jābūt pēc iespējas skaidrākām un pārredzamākām. Tāpēc kandidātiem būtu jāsaņem pietiekama informācija, lai viņi varētu saprast, kā šīs procedūras tiek veiktas. Šajā gadījumā šķiet, ka Komisija informēja sūdzības iesniedzēju par procedūru, ko atlases komisija veica mutiskā pārbaudījuma laikā, kas ir daļa no atlases procedūras, un paziņoja viņai atzīmi, ko viņa bija ieguvusi šajā pārbaudījumā.

1.4 Pamatojoties uz iepriekš minēto, šķiet, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi attiecībā uz šo lietas aspektu.

2 Sūdzības iesniedzēja sarakstes izskatīšana Komisijā

2.1 Sūdzības iesniedzēja savā sūdzībā apgalvoja, ka Komisija nav savlaicīgi atbildējusi uz viņas korespondenci.

2.2 Komisija savā atzinumā norādīja, ka sūdzības iesniedzējs ir nosūtījis vairākas vēstules Komisijas dienestiem. Uz tiem visiem tika atbildēts savlaicīgi, izņemot divus gadījumus, kad Komisija nebija atbildējusi uz sūdzības iesniedzēja vēstulēm 15 darba dienu laikā, kā paredzēts rīcības kodeksā. Komisija atvainojās par šo kavēšanos.

2.3 Labas pārvaldības principi prasa, lai iestāde uz pilsoņu vēstulēm atbildētu saprātīgā termiņā. Komisija atzina, ka uz divām sūdzības iesniedzēja vēstulēm netika atbildēts 15 darba dienu laikā, kā paredzēts tās rīcības kodeksā. Tomēr ombuds norāda, ka Komisija pēc tam ir atbildējusi uz vēstulēm un atvainojusies par šo kavēšanos.

2.4 Šādos apstākļos ombuds uzskata, ka nav nepieciešams sīkāk izpētīt šo lietas aspektu.

3 Mutiskā eksāmena saturs

3.1 Sūdzības iesniedzēja savā sūdzībā apgalvoja, ka Komisijai būtu jāpaskaidro, kā atlases komisija varētu spriest par viņas zināšanām par Savienības politiku pētniecības, tehnoloģiju un attīstības jomā, jo jautājumi, kurus viņa uzdeva mutiskā eksāmena laikā, nebija ar viņiem saistīti.

3.2 Savos atzinumos Komisija uzsvēra, ka šķiet, ka sūdzības iesniedzēja nav spējusi atbildēt uz lielāko daļu viņai uzdoto jautājumu un ka tādēļ viņas mutisko nopratināšanu nevar vērtēt pozitīvi.

3.3 Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos saglabāja savu nostāju un uzsvēra, ka viņai nekad nav uzdoti jautājumi, ko Komisija minējusi savos atzinumos. Viņa arī piebilda, ka ir maz ticams, ka vairāk nekā deviņus mēnešus pēc mutiskā eksāmena atlases komisijas locekļi varēja atcerēties, kādi jautājumi viņai tika uzdoti.

3.4 Ņemot vērā Komisijas un sūdzības iesniedzēja nostāju, ombuds uzsāka Komisijas lietas materiālu pārbaudi, lai pārliecinātos, vai mutiskās pārbaudes laikā sūdzības iesniedzējam tika uzdoti vairāki jautājumi. Komisijas lietas materiālos šāds saraksts netika atrasts.

3.5 Ņemot vērā viņa rīcībā esošo informāciju, ko sniegusi gan sūdzības iesniedzēja, gan Komisija, kā arī pārbaudīto dokumentu saturu, ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzēja nav pierādījusi savu apgalvojumu, ka mutiskajā pārbaudē uzdotie jautājumi nebija saistīti ar Eiropas Savienības politiku pētniecības, tehnoloģiju un attīstības jomā.

3.6 Tādēļ ombuds uzskata, ka nav pierādījumu par administratīvām kļūmēm saistībā ar šo lietas aspektu.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda veikto izmeklēšanu par šo sūdzību, šķiet, ka nav nepieciešama turpmāka izmeklēšana, ciktāl tā attiecas uz to, kā Komisija apstrādā sūdzības iesniedzēja saraksti. Attiecībā uz citiem šīs lietas aspektiem šķiet, ka Eiropas Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.

Turpmākās darbības

Ombuds uzskata, ka būtu lietderīgi, ja turpmākajos konkursos atlases komisijas varētu izveidot un uzturēt sarakstu ar jautājumiem, kas kandidātiem uzdoti mutisko eksāmenu laikā. Viņš uzskata, ka šāda rīcība stiprinātu pārredzamības principu lēmumu pieņemšanas procesā un tādējādi stiprinātu iedzīvotāju uzticēšanos iestādēm.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) OV L 267, 2000. gada 20. oktobris, 63. lpp.