Sūdzības priekšvēsture

1. Eiropas Investīciju banka (EIB) ir ieviesusi pārredzamības politiku [1], kurā aprakstīts, kāda informācija par bankas darbību būtu regulāri un proaktīvi jāpublicē tās tīmekļa vietnē. Šāda informācija attiecas, piemēram, uz finansējamo projektu kopsavilkumiem (tostarp projekta nosaukumu, virzītāju, projekta atrašanās vietu un aprakstu).[2] Pārredzamības politikā arī noteikts, kad konkrēta informācija būtu jāpublisko, piemēram, projektu kopsavilkumi būtu jāpublicē vismaz trīs nedēļas, pirms EIB Direktoru padome (“valde”) izskata iespēju apstiprināt projekta finansējumu. Tomēr dažos gadījumos publicēšanu var atlikt līdz valdes apstiprinājumam vai pat līdz finansēšanas nolīguma parakstīšanai, ja tam ir pamatoti iemesli.

2. Dokumentus, kas netiek proaktīvi publicēti, var saņemt pēc pieprasījuma saskaņā ar sabiedrības tiesībām piekļūt dokumentiem. Noteikumi, ar kuriem īsteno šīs tiesības, ir izklāstīti arī pārredzamības politikā [3].

3. Sūdzības iesniedzējs ir vides organizāciju tīkls, kas uzrauga EIB darbību, kā arī citas valsts finanšu iestādes.

4. Sūdzības iesniedzējs 2022. gada oktobrī no EIB paziņojuma presei [4] uzzināja, ka EIB ir apstiprinājusi ieguldījumus dažādos enerģētikas projektos. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka EIB savā tīmekļa vietnē nav publicējusi informācijas kopsavilkumu par vienu no šiem projektiem, kas attiecās uz elektroenerģijas sadales tīkla infrastruktūras modernizācijas finansēšanu Polijā.

5. Sūdzības iesniedzējs 2022. gada novembrī jautāja EIB, kas ir projekts un kāpēc tā vēl nav publicējusi nekādu informāciju par to.

6. EIB atbildēja, ka projekta kopsavilkuma publicēšana uz laiku tika atlikta līdz brīdim, kad tika parakstīts finansēšanas nolīgums “iniciatoru komerciālo interešu aizsardzībai”, un atsaucās uz savu pārredzamības politiku [5].

7. Pēc tam sūdzības iesniedzējs lūdza EIB pārskatīt savu lēmumu neizpaust projekta kopsavilkumu (iesniedzot “atkārtotu pieteikumu”).

8. 2022. gada decembrī EIB pieņēma apstiprinošu lēmumu atteikt publisku piekļuvi attiecīgā projekta kopsavilkumam. Tā pamatoja savu lēmumu ar pārredzamības politiku, kas ļauj projektu kopsavilkumu publicēšanu atlikt līdz brīdim, kad būs parakstīts finansēšanas nolīgums [6], un atsaucās uz izņēmumu fiziskas vai juridiskas personas komerciālo interešu aizsardzībai [7].

9. Nedēļu vēlāk finansēšanas nolīgums tika parakstīts un pēc tam publicēts paziņojumā presei.[8] Aptuveni divas nedēļas vēlāk projekta kopsavilkums tika publicēts EIB tīmekļa vietnē [9].

10. Nebūdams apmierināts ar to, ka pieprasījuma iesniegšanas brīdī EIB atteicās izpaust projekta kopsavilkumu, sūdzības iesniedzējs 2022. gada 30. decembrī vērsās pie Ombuda.

Izmeklēšana

11. Ombuds sāka izmeklēšanu par to, vai EIB lēmums atteikt publisku piekļuvi projekta kopsavilkumam tā pieņemšanas laikā bija pamatots.

12. Izmeklēšanas gaitā Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja projekta virzītāja pieprasījumu EIB atlikt projekta kopsavilkuma publicēšanu līdz brīdim, kad būs parakstīts aizdevums, kā arī starp EIB un projekta virzītāju parakstīto konfidencialitātes nolīgumu, kurā ietverta projekta informācija. Ombuda izmeklēšanas grupa tikās arī ar EIB pārstāvjiem. Ziņojums par sanāksmi [10] tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam, kurš to komentēja. Pēc sanāksmes Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja arī EIB veiktās trešo personu konsultācijas apstiprinoša lēmuma posmā.

Iesniegtie argumenti

13. Apstiprinošā lēmumā EIB paskaidroja, ka lēmums par šā projekta kopsavilkuma publicēšanas grafiku tika pieņemts saskaņā ar tās pārredzamības politikas 4. panta 7. punktu. Konkrētāk, šajā gadījumā kopsavilkums bija jāpublicē pēc finanšu līguma parakstīšanas, lai aizsargātu projekta virzītāja komerciālās intereses. Tā arī apgalvoja, ka, tā kā projekta virzītājs ir biržā kotēts uzņēmums, informācijas publicēšana par iespējamo EIB aizdevumu pirms parakstīšanas tika uzskatīta par sensitīvu tirgus informāciju. EIB arī norādīja, ka pastāv konfidencialitātes nolīgums attiecībā uz informāciju, ar kuru apmainās EIB un projekta virzītājs. Tā secināja, pirmkārt, ka lēmums atlikt kopsavilkuma publicēšanu līdz brīdim, kad tiks parakstīts aizdevums, atbilst tā noteikumiem un, otrkārt, ka atteikums izpaust jebkādu informāciju par attiecīgo projektu tajā laikā bija pamatots ar izņēmumu projekta virzītāja komerciālo interešu aizsardzībai.

14. Tikšanās laikā ar Ombuda izmeklēšanas grupu EIB pārstāvji sniedza papildu skaidrojumus. Attiecībā uz kopsavilkumu proaktīvu publicēšanu EIB norādīja, ka tā izskata projektu virzītāju pieprasījumus atlikt informācijas publicēšanu katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā katra atsevišķā gadījuma faktus un apstākļus. Šo novērtējumu neietekmē fakts, ka attiecīgais projekta virzītājs, iespējams, jau iepriekš ir saņēmis aizdevumus no EIB vai iepriekš ir piekritis kopsavilkumu publicēšanai procesa sākumā.

15. Izskatot individuālus pieteikumus par publisku piekļuvi, EIB norādīja, ka tā lūdz attiecīgā projekta virzītāja viedokli, veic detalizētu analīzi par projekta virzītāja viedokli par projekta informācijas komerciāli sensitīvo raksturu un pēc tam izdara neatkarīgu secinājumu par EIB pārredzamības politikā paredzēto izņēmumu piemērojamību. Tas, ka ar projekta virzītāju ir noslēgts nolīgums par informācijas neizpaušanu, nav svarīgāks par pārredzamības politikas noteikumiem, kas nozīmē, ka EIB var nolemt atklāt projekta informāciju pat tad, ja šāds nolīgums ir noslēgts.

16. Šajā gadījumā EIB izvērtēja sūdzības iesniedzēja sākotnējo pieprasījumu un atkārtoto pieteikumu. Atkārtota pieteikuma posmā ar projekta virzītāju sazinājās no jauna, lai noteiktu, vai, ņemot vērā sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu, varētu izpaust daļu projekta informācijas. Attīstītājs saglabāja savu lūgumu neizpaust šādu informāciju līdz brīdim, kad tiks parakstīts aizdevums.

17. EIB pati novērtēja kopsavilkumā ietverto informāciju un secināja, ka tā patiešām ir komerciāli sensitīva (pat projekta nosaukums, vērtība un aizdevuma summa). EIB nonāca pie šāda secinājuma, ņemot vērā paredzētā aizdevuma summu, kas veidoja aptuveni ceturto daļu no projekta virzītāja tirgus kapitalizācijas, un to, ka projekta virzītājs bija biržā kotēts uzņēmums. EIB paskaidroja, ka saskaņā ar tās pārredzamības politiku tai ir jāizvairās no tādas informācijas izpaušanas, kas varētu kaitēt pamatotām interesēm vai pārkāpt ES tiesību aktus (piemēram, Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regulu ^[11]). Tika ņemts vērā arī tas, ka kopsavilkumu bija paredzēts publicēt pēc finanšu nolīguma parakstīšanas, proti, neilgi pēc apstiprinoša lēmuma pieņemšanas.

18. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka EIB nesniedza pietiekamu pamatojumu projekta informācijas neizpaušanai līdz brīdim, kad tika parakstīts finansēšanas nolīgums. Tas vien, ka projekta virzītājs ir biržā kotēts uzņēmums, pats par sevi nevar attaisnot projekta kopsavilkuma neizpaušanu. Šāda pieeja nozīmētu, ka attiecībā uz visiem līdzīgiem uzņēmumiem projekta informācija tiktu automātiski uzskatīta par konfidenciālu līdz parakstīšanai, iepriekš nepārbaudot, vai izpaušana faktiski varētu kaitēt uzņēmumu komerciālajām interesēm. Turklāt sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka akciju sabiedrību tirgus cenu ietekmēja daudzi faktori, un tāpēc nebija skaidrs, kāpēc informācijas publicēšana par EIB, ņemot vērā aizdevumu, vairāk apdraudētu uzņēmuma komerciālās intereses nekā citi tirgus faktori.

19. Sūdzības iesniedzējs piezīmēs par sanāksmes ziņojumu piebilda, ka projekta kopsavilkumā ir ietverta vides informācija, uz kuru saskaņā ar EIB pārredzamības politiku un ES Orhūsas regulu [12] attiecas augstāks pārredzamības slieksnis. Tā uzskata, ka, izvērtējot atkārtoto pieteikumu, EIB, šķiet, nav ņēmusi vērā attiecīgās informācijas vides raksturu.

20. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka EIB pati nav veikusi atkārtotā pieteikuma analīzi. Drīzāk tā balstījās uz trešās personas, ar kuru notika apspriešanās, viedokli. Tā uzskata, ka EIB nav pienācīgi pamatojusi, kāds ir faktiskais un konkrētais risks projekta virzītāja komerciālajām interesēm gadījumā, ja projekta kopsavilkums tiktu publiskots apstiprinošā lēmuma pieņemšanas brīdī. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka EIB argumentācija ir “tikai hipotētiska”.

Ombuda novērtējums

21. Ombuda izmeklēšanas mērķis bija novērtēt, vai EIB lēmums atteikt piekļuvi projekta kopsavilkumam tā pieņemšanas laikā bija pamatots, ņemot vērā tās pārredzamības politikas noteikumus un ES judikatūru par publisku piekļuvi dokumentiem.

22. Izvērtējot pieprasījumu par publisku piekļuvi dokumentiem, ES iestādei ir jāveic konkrēts un individuāls pieprasītā(-o) dokumenta(-u) satura novērtējums. Tas ļauj iestādei novērtēt, vai ir piemērojams izņēmums no sabiedrības piekļuves tiesībām un/vai pastāv iespēja piešķirt daļēju piekļuvi.

23. Komercinformāciju var aizsargāt saskaņā ar EIB pārredzamības politiku. Šis izņēmums ir paredzēts, lai aizsargātu komerciāli sensitīvu informāciju, t. i., informāciju, kuras izpaušana apdraudētu attiecīgā subjekta likumīgās komerciālās intereses. Piemērojot šo izņēmumu, iestādei ir jāpaskaidro, kā izpaušana konkrēti un faktiski kaitētu attiecīgajām likumīgajām komerciālajām interesēm. Turklāt iespējama kaitējuma rašanās riskam ir jābūt saprātīgi paredzamam, nevis tikai hipotētiskam [13].

24. Ombuds norāda, ka, novērtējot sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījumu, EIB ņēma vērā to, ka pieprasīto projekta kopsavilkumu bija paredzēts publicēt neilgi pēc sūdzības iesniedzēja atkārtotā pieteikuma. Ombuds vēlas uzsvērt, ka EIB ir jānošķir “proaktīva” informācijas publicēšana un “reaģējošu” pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem un informācijai izskatīšana, ko reglamentē dažādi noteikumi, kas izklāstīti EIB pārredzamības politikā. Ja EIB izskata individuālu piekļuves pieprasījumu, tai kaitējuma novērtējumā būtu jāaprobežojas ar viena vai vairāku tās pārredzamības politikas 5. iedaļā ietverto izņēmumu iespējamo piemērošanu, neņemot vērā apsvērumus par to, vai pieprasītais dokuments galu galā tiks proaktīvi publicēts.

25. Lai gan tas nebija redzams apstiprinošajā lēmumā, EIB pārstāvji sanāksmē ar Ombuda izmeklēšanas grupu precizēja, ka EIB ir veikusi individuālu un neatkarīgu novērtējumu par piekļuves pieprasījumu un tā dokumenta saturu, uz kuru attiecas sūdzības iesniedzēja pieprasījums. Novērtējot, vai var piešķirt piekļuvi, EIB apspriedās arī ar attiecīgo trešo personu, taču paskaidroja, ka lēmums par informācijas neizpaušanu bija balstīts uz pašas EIB novērtējumu [14].

26. EIB pamatojums piekļuves atteikumam, šķiet, ir tāds, ka informācijas par projektu publiskošana laikā, kad EIB vēl bija iespēja atlikt vai pat nepiešķirt aizdevumu, ja tas notiktu, būtu varējusi kaitēt projekta virzītāja komerciālajām interesēm. Jo īpaši EIB atsaucās uz paredzētā aizdevuma apmēru un to, ka projekta virzītājs ir biržā kotēts uzņēmums. Tomēr EIB neizvirzīja nekādus konkrētus elementus, kas šajā gadījumā būtu likuši domāt par iespēju atlikt vai pat nepiešķirt aizdevumu. Šajā sakarā ombude atgādina, ka EIB atteicās izpaust sūdzības iesniedzējam projekta informāciju vienu nedēļu pirms aizdevuma līguma parakstīšanas un vienu mēnesi pēc tam, kad EIB valde bija apstiprinājusi projekta finansēšanu. Apstiprināšanas laikā EIB bija pat publiski paziņojusi par savu finansiālo atbalstu dažādiem enerģētikas projektiem, tostarp attiecīgajam projektam Polijā (tomēr nesniedzot precīzu informāciju).

27. Tāpēc ombuds nav pārliecināts, ka EIB norādītie piekļuves atteikuma iemesli bija pietiekami, lai pamatotu komerciālo interešu aizsardzības izņēmuma piemērošanu apstiprinoša lēmuma pieņemšanas brīdī. Ombuds saprot, ka EIB ir jāapzinās jebkāda informācija vai dokumenti, kas tiek publiskoti pirms finanšu nolīguma oficiālās parakstīšanas. Tomēr, lai varētu pamatoti atsaukties uz izņēmumiem attiecībā uz publisku piekļuvi, EIB ir jāpierāda, ka pastāv saprātīgi paredzams, nevis tikai hipotētisks risks.

28. Tomēr, ņemot vērā to, ka projekta kopsavilkums tagad ir publisks, turpmāka izmeklēšana šajā jautājumā nav pamatota.

29. Turpmāk EIB būtu jānodrošina, ka tā sniedz pieprasījuma iesniedzējiem paskaidrojumus, kas viņiem ļauj saprast iemeslus, kuru dēļ viņiem tiek liegta piekļuve konkrētam dokumentam, un vienlaikus ļauj pienācīgi pārskatīt minēto lēmumu. Nepietiek minēt izņēmumu vai atsaukties tikai uz izņēmumu ar vispārīgiem apsvērumiem. Turklāt, atsaucoties uz izņēmumiem attiecībā uz publisku piekļuvi, kas nav absolūti, EIB savos lēmumos ir jāiekļauj elementi, kas parāda, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses. Jo īpaši, izskatot dokumentus, kas satur vides informāciju, EIB tas ir jāņem vērā savā novērtējumā, ņemot vērā to, ka tiek uzskatīts, ka saskaņā ar ES Orhūsas regulu pastāv sabiedrības intereses piekļūt vides informācijai. Turklāt, kā paskaidrots iepriekš, EIB būtu jāatturas no atsauces uz savu “proaktīvo” pārredzamības politiku, atsakoties piešķirt piekļuvi konkrētā publiskās piekļuves pieprasījumā.

30. Ombuds atzīst, ka EIB darbojas uzņēmējdarbības vidē un ka tas rada ar uzņēmējdarbību saistītus konfidencialitātes pienākumus. Tomēr EIB ir arī ES struktūra, kurai jāievēro augsti pārredzamības un ieinteresēto personu iesaistes standarti. Piemēram, veicot apspriešanos ar trešām personām, EIB būtu skaidri jāinformē attiecīgā trešā persona, ka sabiedrībai būtu jāpiešķir pēc iespējas plašāka piekļuve ES dokumentiem un ka atteikuma iemesli būtu jāpamato ar EIB pārredzamības politikā paredzētajiem izņēmumiem, nevis jebkādiem citiem apsvērumiem. EIB varētu apsvērt iespēju sniegt norādījumus un veidnes, kas izstrādātas šādām apspriedēm, visām personām, kas iesaistītas publiskas piekļuves pieprasījumu izskatīšanā.

31. Ombuds nāks klajā ar ierosinājumiem, kas atspoguļos iepriekš minētos apsvērumus.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:

Turpmāka izmeklēšana nav pamatota.

Sūdzības iesniedzējs un EIB tiks informēti par šo lēmumu.

Ierosinājumi uzlabojumiem

EIB būtu jānošķir sava politika attiecībā uz “proaktīvu” informācijas publicēšanu un tādu “reaģējošu” pieprasījumu izskatīšanu, kuri attiecas uz publisku piekļuvi dokumentiem un informācijai un kurus reglamentē dažādi noteikumi, kas izklāstīti EIB pārredzamības politikā. Jo īpaši, ja EIB izskata individuālu pieprasījumu par publisku piekļuvi, tai savā novērtējumā būtu jāaprobežojas ar viena vai vairāku tās pārredzamības politikas 5. iedaļā ietverto izņēmumu iespējamo piemērošanu, neņemot vērā apsvērumus par to, vai pieprasītais dokuments galu galā tiks publicēts proaktīvi.

EIB būtu jānodrošina, ka tā, atsakot publisku piekļuvi dokumentiem, sniedz detalizētus iemeslus, paskaidrojot, kā pieprasīto dokumentu publiskošana varētu konkrēti un faktiski kaitēt interesēm, ko aizsargā tās pārredzamības politika. EIB savos galīgajos lēmumos būtu arī jāatspoguļo, vai tā attiecīgā gadījumā ir pārbaudījusi, vai pastāv sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā, un vai ir apsvērta daļēja piekļuve.

Veicot apspriešanos ar trešām personām, EIB būtu skaidri jāinformē attiecīgā trešā persona, ka sabiedrībai būtu jāpiešķir pēc iespējas plašāka piekļuve ES dokumentiem un ka atteikuma iemesli būtu jāpamato ar EIB pārredzamības politikā paredzētajiem izņēmumiem, nevis jebkādiem citiem apsvērumiem.

Emīlija O'Reilija

Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2023. gada 17. jūlijā

[1] EIB grupas pārredzamības politika ir pieejama: https://www.eib.org/attachments/strategies/eib_group_transparency_policy_2021_en.pdf.

[2] Pārredzamības politikas 4. iedaļa.

[3] Pārredzamības politikas 5. iedaļa.

[4] Sk. paziņojumu presei “EIB apstiprina 11,2 miljardus eiro tīrai enerģijai, uzņēmējdarbībai, klimatrīcībai, ilgtspējīgam transportam, veselībai, izglītībai un investīcijām pilsētās”: https://www.eib.org/en/press/all/2022-418-eib-approves-eur-11-2-billion-for-clean-energy-business-climate-action- sustainable-transport-health-education-and-urban-investment.

[5] EIB atsaucās uz pārredzamības politikas 4.7. un 5.5. pantu.

[6] Pārredzamības politikas 4.7. pants.

[7] Pārredzamības politikas 5.5. pants.

[8] Sk. paziņojumu presei “Atbalsts Polijas enerģētikas pārkārtošanai: EIB iegulda PGE stratēģiskajā projektā, lai integrētu atjaunīgos energoresursus un modernizētu tīklu”: https://www.eib.org/en/press/all/2022-528-supporting-poland-s-energy-transition-eib-invests-in-pge-s-strategic-project-to-integrate-renewables-and-modernise-net.

[9] Projekta nosaukums ir “PGE Electricity Distribution”, un tā kopsavilkums ir pieejams tīmekļa vietnē https://www.eib.org/en/projects/pipelines/all/20220251.

[10] Ziņojums par sanāksmi ir pieejams: https://www.ombudsman.europa.eu/en/doc/inspection-report/en/172089.

[11] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A32014R0596&qid=1678798378300. 

[12] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:32006R1367.

[13] Skat., piemēram, Pirmās instances tiesas 2005. gada 13. aprīļa spriedumu lietā VKI / Komisija, T-2/03, 69. punkts:

https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?docid=60314&doclang=en.

[14] Saskaņā ar Pārredzamības politikas 5.11. pantu.