Godātais B. kungs!

2002. gada 6. janvārī Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam par iespējami diskriminējošu Eiropas Kustības finansēšanu.

2002. gada 21. janvārī es pārsūtīju sūdzību Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam. Parlaments nosūtīja savu atzinumu 2002. gada 12. aprīlī. Es jums to nosūtīju kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko jūs nosūtījāt 2002. gada 19. jūnijā.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs, Eiropas Parlamenta deputāts, 2002. gada janvārī iesniedza sūdzības par Eiropas Parlamenta Prezidija pieņemto lēmumu.

Attiecīgais lēmums bija noraidoša atbilde uz sūdzības iesniedzēja lūgumu finansēt semināru, ko organizēja organizācija ar nosaukumu SOS democracy. To pieņēma Biroja 2001. gada 28. novembra sēdē.

Tajā pašā sanāksmē Prezidijs nolēma finansēt vēl vienu pasākumu, ko organizēja Eiropas Kustība.

Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka:

Pieprasījums

Sūdzība tika nosūtīta Eiropas Parlamentam, kas kopumā sniedza šādu atzinumu.

Sūdzības iesniedzēja finansējuma pieprasījums tika izteikts 2001. gada 22. novembra vēstulē toreizējam Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam. Tas bija saistīts ar semināru, ko Parlamenta telpās Briselē rīkos SOS democracy, neoficiāla sadarbības grupa, kuru vada sūdzības iesniedzējs. Tajā bija jāpiedalās 70 žurnālistiem no kandidātvalstīm.

Sūdzības iesniedzējs lūdza nodrošināt a) telpas pasākumiem, ko organizē viņa grupa un/vai SOS demokrātija, b) lielu skaitu apmeklētāju uzņemt Parlamentā un c) atlīdzināt ceļa un uzturēšanās izdevumus aptuveni 20 žurnālistiem, kuri uzaicināti apmeklēt semināru un konferenci.

Pēc balsojuma Birojs nolemj uz šiem pieprasījumiem atbildēt negatīvi.

Prezidijs savu lēmumu pamatoja ar noteikumiem par sanāksmēm, kas notiek vienlaikus ar sesijām (viena no dienām bija Strasbūras sesijas diena). Saskaņā ar šiem noteikumiem, ko Priekšsēdētāju konference pieņēma 1998. gada 14. maijā, plenārsēde ir galvenais Parlamenta darba forums, un vienlaikus parasti nedrīkst notikt neviena cita sanāksme. Saskaņā ar šo principu nav atļauta neviena Parlamenta struktūrvienības sanāksme vai cita sanāksme, kurā piedalās viens vai vairāki deputāti, tostarp balsošanas laikā.

Lai gan SOS demokrātija var nebūt oficiāli izveidota oficiāla sadarbības grupa, jānorāda, ka Priekšsēdētāju konferences 1999. gada 16. decembrī pieņemtajos noteikumos par sadarbības grupu izveidi ir noteikts, ka politiskās grupas var nodrošināt tehnisko infrastruktūru, konferenču telpas un mutiskās tulkošanas pakalpojumus — parasti par sadarbības grupu pieprasītajiem pakalpojumiem ir atbildīgas grupas — tikai tad, ja sadarbības grupas ievēro tos pašus laika ierobežojumus, kas attiecas uz Parlamenta oficiālo struktūrvienību sanāksmēm. Turklāt jo īpaši sanāksmes ir aizliegtas balsošanas laikā Parlamenta sesiju laikā.

Otrkārt, ir jānorāda, ka pēc 2001. gada 11. septembra notikumiem Prezidijs 2001. gada 3. oktobra sanāksmē pieņēma virkni drošības pasākumu, tostarp apturot atkāpes no maksimālā viesu skaita, ko deputāts var uzņemt Parlamenta telpās katru dienu (deviņas personas), un apturot liela mēroga pasākumus vai sanāksmes, kas notiek vienlaikus ar Parlamenta sesijām, ņemot vērā, ka pašas sesijas rada ievērojamu papildu darba slodzi drošības dienestiem.

Visbeidzot, jāuzsver, ka Eiropas Parlamentā nav juridiska pamata vai precedenta tam, lai Parlaments atlīdzinātu ceļa vai uzturēšanās izdevumus, kas radušies žurnālistiem, kurus uzaicinājis deputāts, politiskā grupa vai deputātu grupa. Tomēr ir lietderīgi vēlreiz uzsvērt, ka apropriācijas, kas iekļautas Eiropas Parlamenta vispārējā budžeta 1. iedaļas 3701. postenī, ir īpaši paredzētas, lai cita starpā segtu izdevumus par politisko grupu un pie politiskajām grupām nepiederošo deputātu politiskās informācijas pasākumiem saistībā ar Eiropas Savienības politisko darbību.

Lai gan attiecīgie noteikumi neļāva Prezidijam piekrist sūdzības iesniedzēja prasībām, būtu arī jānorāda, ka tika rasti alternatīvi risinājumi. Savā 2001. gada 7. decembra vēstulē toreizējā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja norādīja, ka viņa ir gatava izņēmuma kārtā, neradot precedentu, atļaut uzņemt aptuveni 180 apmeklētājus. Pamatojoties uz īpašiem apmeklētāju grupu pasākumiem, Parlaments sedza to 220 apmeklētāju ceļa un uzturēšanās izdevumus, kuri faktiski apmeklēja pasākumu.

Prezidija tajā pašā dienā pieņemtais lēmums par cita EP deputāta pieprasījumu bija pilnīgi atšķirīgs. Tas attiecās uz subsīdijas pieprasījumu, lai Eiropas Kustība organizētu pasākumu ar nosaukumu “Pilsoņu asambleja 2004” no 2001. gada 13. līdz 15. decembrim Heiseles izstāžu centrā Briselē paralēli Lākenes Eiropadomei. Lemjot par € 25 000 subsīdijas piešķiršanu pasākumam, Birojs ņēma vērā piemērojamos kritērijus, t. i., pasākuma nozīmīgumu Kopienai, dalībnieku daudznacionālo profilu, viedokļu izplatītāju mērķorientēšanu un EP deputātu klātbūtni.

Atbildot uz sūdzības iesniedzēja jautājumu par iespējamu interešu konfliktu, Parlamentam nav paziņots, kuri EP deputāti ir Eiropas Kustības vai Kustības nacionālo padomju locekļi. Dalība šajā organizācijā, tāpat kā citās organizācijās, ir katras personas personiska izvēle, un interešu konflikts nav konstatēts.

Eiropas Parlamenta atzinums tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam apsvērumu sniegšanai.

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos apgalvoja, ka ir notikusi diskriminācija pret SOS demokrātiju par labu Eiropas kustībai.

Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka ir svarīgi zināt, kuri Prezidija locekļi ir Eiropas Kustības locekļi un vai šīs intereses tika deklarētas pirms finansēšanas lēmumu pieņemšanas.

Lēmums

1.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Eiropas Parlamenta Prezidijs ir pārkāpis nediskriminācijas principu, pieņemot lēmumu par labu finansiālam atbalstam Eiropas kustībai un neatbalstot SOS-Democracy organizēto semināru. Viņš apgalvo, ka abu organizāciju ierosinātie pasākumi bija līdzīgi finansēšanas mērķiem.

1.2 Eiropas Parlaments apgalvo, ka attiecīgie noteikumi neļāva Prezidijam apmierināt sūdzības iesniedzēja lūgumu piešķirt finansējumu SOS-demokrātijas semināram, savukārt, lemjot par Eiropas Kustības organizētā pasākuma subsidēšanu, Prezidijs rīkojās saskaņā ar piemērojamiem kritērijiem.

1.3 Nediskriminācijas princips nozīmē, ka pret sabiedrības locekļiem, kas ir vienādā situācijā, izturas līdzīgi (1).

Ombuds uzskata, ka Eiropas Parlamenta skaidrojums par attiecīgajām atšķirībām starp abām lietām šķiet pamatots. Tāpēc ombuds nekonstatē administratīvas kļūmes attiecībā uz šo sūdzības aspektu.

1.4 Pamatojoties uz ombuda veiktajām izmeklēšanām, šķiet, ka attiecībā uz šo sūdzības aspektu nav pieļautas administratīvas kļūmes.

2.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Biroja lēmums sniegt finansiālu atbalstu Eiropas Kustībai ir neobjektīvs, jo lielākā daļa Biroja locekļu ir arī Eiropas Kustības locekļi.

2.2 Parlaments norāda, ka tas nezina, kādi deputāti ir Eiropas Kustības vai Kustības valstu padomju locekļi. Tā uzskata, ka dalība šajā organizācijā, tāpat kā citās organizācijās, ir katras personas personiska izvēle un interešu konflikts nav konstatēts.

2.3 Ombuds norāda, ka saskaņā ar tā tīmekļa vietnē publicēto informāciju Eiropas Kustība ir bezpeļņas asociācija. Turklāt ombuds norāda, ka attiecīgais finansēšanas lēmums attiecās uz Eiropas Kustības organizētu pasākumu, nevis uz pašas apvienības finansēšanu. Šādos apstākļos ombuds neuzskata, ka Prezidija locekļu, kuri pieņēma lēmumu par finansējumu, iespējamā dalība Eiropas kustībā varētu radīt interešu konfliktu.

2.4 Pamatojoties uz to, šķiet, ka Eiropas Parlaments nav pieļāvis administratīvas kļūmes.

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Eiropas Parlaments nav pieļāvis administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs.

Ar cieņu

Jacob SÖDERMAN

(1) Sk. 5. pantu Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksā, ko iesniedzis ombuds un apstiprinājis Eiropas Parlaments. Kodekss ir pieejams Ombuda tīmekļa vietnē (http://www.ombudsman.europa.eu).