Cienītā M. kundze!

2001. gada 15. novembrī Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam pret Eiropas Parlamentu par Jūsu dalību atklātajā konkursā EUR/B/142/98.

2001. gada 5. decembrī es pārsūtīju sūdzību Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam. Parlaments savu atzinumu nosūtīja 2002. gada 12. aprīlī. Es jums to nosūtīju kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko jūs nosūtījāt 2002. gada 31. maijā.

2002. gada 26. novembrī es nosūtīju Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam lūgumu iesniegt noteiktus dokumentus par Jūsu dalību konkursā EUR/B/142/98. Parlaments šos dokumentus nosūtīja 2003. gada 23. janvārī.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

1998. gada 28. oktobrī Eiropas Parlaments, Komisija, Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja publicēja paziņojumu par atklāto konkursu EUR/B/142/98 B5/B4 pakāpes administratīvo asistentu pieņemšanai darbā personāla un īpašuma pārvaldības jomā (OV C 330 A, 22. lpp.). Sūdzības iesniedzējs, Komisijas C pakāpes ierēdnis, tika pielaists šim konkursam, kārtoja rakstiskos pārbaudījumus un nokārtoja eksāmenu. Sūdzības iesniedzējs piedalījās mutiskajos pārbaudījumos 2001. gada februārī un tos nokārtoja. Tomēr 2001. gada 12. jūnija vēstulē Eiropas Parlamenta Konkurences departaments informēja sūdzības iesniedzēju, ka atlases komisija pēc rezultātu pārbaudes ir nolēmusi neiekļaut viņu rezerves sarakstā. Lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz to, ka, lai gan sūdzības iesniedzēja bija sekmīgi izturējusi rakstiskos un mutiskos pārbaudījumus un kopumā ieguvusi vismaz 60 % punktu, viņa nebija starp 95 labākajiem kandidātiem.

Sūdzības iesniedzēja 2001. gada 21. jūnija vēstulē lūdza atlases komisijas priekšsēdētāju informēt viņu par katra pārbaudījuma atzīmi. Ar 2001. gada 17. jūlija vēstuli Konkurences departamenta vadītājs informēja sūdzības iesniedzēju par šīm preču zīmēm. Sūdzības iesniedzēja 2001. gada 20. jūlija vēstulē lūdza atlases komisijas priekšsēdētāju pārskatīt 1.e pārbaudījumu, saprast tekstu, kas rakstīts kandidātes izvēlētajā otrajā valodā (nīderlandiešu valodā), un informēt viņu par atlasītā saraksta 95. kandidāta novērtējumu. Sūdzības iesniedzēja norāda, ka viņa mācījās holandiešu valodā un praktizēja holandiešu valodu visā savas profesionālās karjeras laikā. Ar 2001. gada 31. jūlija vēstuli Eiropas Parlamenta Personāla departaments informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņas pārskatīšanas lūgums ir noraidīts, pamatojoties uz to, ka pārbaudījumus var pārskatīt tikai tie kandidāti, kuri nav nokārtojuši pārbaudījumus. Viņa tika informēta arī par to, ka 95. kandidāts īsajā sarakstā ieguva 158,11 punktus no 220.

Sūdzības iesniedzēja, kura ieguva 152,93 punktus no 220, pēc tam 2001. gada 30. augustā iesniedza sūdzību ombudam un lūdza viņam palīdzēt panākt viņas 1.e pārbaudījuma pārskatīšanu, kurā viņa ieguva 12 punktus no 20, uzskatot, ka atšķirība starp viņu un pēdējo veiksmīgo kandidātu īsajā sarakstā bija tikai 5,18 punkti. Šī sūdzība (1287/2001/SM) tika noraidīta, pamatojoties uz EK līguma 195. pantu, jo sūdzības iesniedzējs nesniedza pietiekamus apstiprinošus pierādījumus. Sūdzības iesniedzējs 2001. gada 15. novembrī iesniedza jaunu sūdzību, pēc kuras ombuds nolēma sākt izmeklēšanu.

Šajā sūdzībā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka 1) Parlamenta 2001. gada 31. jūlija vēstulē sūdzības iesniedzējam paustais apgalvojums, ka tas var apsvērt iespēju pārskatīt rakstiskos pārbaudījumus, ja kandidāts nav ieguvis minimālo punktu skaitu, bet ka tas to nedarīs, ja kandidāts būs ieguvis punktu skaitu, kas pārsniedz minimālo punktu skaitu, neatbilst vienlīdzīgas attieksmes principam, 2) ka atlases komisijai, novērtējot 1.e pārbaudījumu, bija jāpieļauj korekcijas kļūdas, jo viņa zināšanas holandiešu valodā, kas ir otrā valoda, kura izvēlēta attiecīgajam konkursam, ir izcilas, un viņai bija jāiegūst augstāks punktu skaits nekā 12/20 1.e pārbaudījumā. Tāpēc sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka Parlamentam būtu jāpārskata viņas tests.

Pieprasījums

Attiecībā uz pirmo apgalvojumu Parlaments norādīja, ka visus rakstiskos pārbaudījumus koriģē divi neatkarīgi korektori. Ja korektori atšķiras, atlases komisija iesniedz pārbaudījumus trešajam vai ceturtajam korektoram. Kandidāti, kuri nav izturējuši pārbaudi un var apgalvot, ka ir notikusi rīcība, kas nelabvēlīgi ietekmē viņu intereses, tiek nekavējoties informēti par viņu neveiksmi, kā arī par iegūto punktu skaitu.

Iecēlējinstitūcija, pārbaudot neizraudzīto kandidātu atkārtotas izskatīšanas pieprasījumus, pārbauda tikai atlases komisijas novērtējumus un to, vai nav acīmredzami pārkāpti noteikumi, kas piemērojami atlases komisiju darbam. Detalizēta pārskatīšana ar jaunu novērtējumu nenotiek, jo tas būtu pretrunā principam par vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem.

Procesa konfidencialitātes apsvērumu dēļ un lai garantētu anonimitāti testu koriģēšanā, kandidāti var piekļūt katra testa punktu skaitam tikai tad, ja viņi nav izturējuši šos testus. Kandidāti, kuri ir nokārtojuši visus rakstiskos pārbaudījumus, bet nav iekļauti rezerves sarakstā, pēc pieprasījuma var saņemt savu punktu skaitu katrā pārbaudījumā tikai tad, kad ir pieņemts rezerves saraksts. Šī informācija sūdzības iesniedzējam tika paziņota 2001. gada 17. jūlija vēstulē.

Parlaments apgalvo, ka tā pieeja atbilst pastāvīgajai judikatūrai, saskaņā ar kuru tādu elementu paziņošana par kandidātu novērtēšanu - personāla vai salīdzinošā rakstura -, kas pārsniedz dažādos pārbaudījumos iegūto punktu paziņošanu, būtu pretrunā atlases komisiju neatkarības principam un to darba objektivitātei (1).

Pirms rezerves saraksta pieņemšanas iecēlējinstitūcija ex officio pārbauda, vai atlases komisija ir ievērojusi noteikumus par tās darbu, ņemot vērā atlases komisijas pamatoto ziņojumu. Tāpēc iecēlējinstitūcija veic kontroli tādās pašās robežās kā tā, kas veikta pēc noraidītā kandidāta pieprasījuma. Vienlīdzīgas attieksmes princips nav pārkāpts.

Attiecībā uz otro apgalvojumu iecēlējinstitūcija saskaņā ar iepriekš aprakstītajiem noteikumiem ir pārbaudījusi, vai atlases komisija ir pareizi piemērojusi noteikumus par tās darbu un vai ir atbilstība starp piešķirto punktu skaitu un atlases komisijas iesniegto galīgo ziņojumu. Pēc šīs pārbaudes iecēlējinstitūcija neatklāja būtisku atšķirību starp korektoru piešķirto punktu skaitu un atlases komisijas galīgajā ziņojumā pieņemto lēmumu.

Attiecībā uz iespējamām atlases komisijas kļūdām iecēlējinstitūcija nevar pārbaudīt atlases komisijas novērtējumu kā tādu. Iecēlējinstitūcijai ir tikai jāpārbauda, vai atlases komisija ir ievērojusi piemērojamos noteikumus un noteiktos kritērijus.

Iecēlējinstitūcija varēja pārbaudīt, vai divi korektori ir neatkarīgi izlabojuši 1.e testu), vai viņu novērtējumi ir saskanīgi un vai atlases komisija ir apstiprinājusi šos novērtējumus, pieņemot lēmumu par sūdzības iesniedzēja novērtējumu. Tāpēc, neapšaubot atlases komisiju neatkarības principu, nav iespējams turpināt kontrolēt atlases komisijas novērtējumu. Turklāt, šādi rīkojoties vienam kandidātam, tiktu pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem princips.

Sūdzības iesniedzēja uzturēja savu sūdzību un izteica šādus apsvērumus.

Attiecībā uz otro apgalvojumu sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka, studējot viņas aptuveno melnrakstu no eksāmena 1.e pārbaudījumā, saskaņā ar viņas teikto būtu jāpiešķir labāks punktu skaits nekā 12/20. Sūdzības iesniedzēja arī norāda, ka konkursa mutiskajā eksāmenā viņa ieguva 19/20, un viņa norāda uz savu pārsteigumu, ka pastāv ievērojama plaisa starp mutiskajiem un rakstiskajiem pārbaudījumiem viņas otrajā valodā.

Attiecībā uz viņas prasību pārskatīt savu testu sūdzības iesniedzēja norāda, ka 1.e) testa daudzizvēļu daļa, domājams, netiek labota manuāli un ka viņai vajadzētu būt tiesībām uz sava testa atkārtotu novērtēšanu. Sūdzības iesniedzēja arī norāda, ka nepiekrīt Parlamentam, ka šāda pārskatīšana pārkāptu atlases komisijas darba neatkarības principu un ka atlases komisija pārkāptu vienlīdzīgas attieksmes principu.

Visbeidzot, sūdzības iesniedzēja norādīja, ka viņa ir piedalījusies Komisijas konkursā COM/B/2/01 un ka viņa ir iekļauta pirmās atlases 300 veiksmīgo kandidātu sarakstā. Tas apstiprina viņas ideju, ka konkursa EUR/B/142/98 otrās valodas pārbaudījumā kaut kas nogāja greizi.

Pēc Parlamenta atzinuma un sūdzības iesniedzēja apsvērumu izvērtēšanas ombuds uzskatīja, ka ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana. 2002. gada 26. novembrī viņš nosūtīja Parlamentam vēstuli, lūdzot iesniegt šādus dokumentus:

1) konkursa EUR/B/142/98 tekstu un 1. e) pārbaudījuma jautājumus.

2) sūdzības iesniedzēja laboto pārbaudes dokumentu, ciktāl tas attiecas uz iepriekš minēto pārbaudi.

3) korekcijas kritērijus un pareizo atbilžu tabulu iepriekš minētajam testam.

(4) Atlases komisijas novērtējuma lapu par sūdzības iesniedzēja eksaminācijas dokumentu.

Parlaments atbildēja 2003. gada 23. janvārī un iesniedza ombudam pieprasītos dokumentus.

Tā norādīja, ka 2001. gada 4. oktobrī pieņemtie noteikumi par kandidātu piekļuvi viņu skriptiem pēc novērtēšanas ir piemērojami tikai tiem konkursiem, kuru atlases komisijas tika izveidotas pēc 2001. gada 1. janvāra. Tikai pēc šo noteikumu pieņemšanas atlases komisijas, kas izveidotas pēc 2001. gada 1. janvāra, saņēma norādījumus par prasību katram pārbaudījumam un katram kandidātam sagatavot novērtējuma lapu, kurā atspoguļots visas atlases komisijas novērtējums par attiecīgo pārbaudījumu. Tieši šīs vērtēšanas lapas, ko sagatavojusi atlases komisija un parakstījis tās priekšsēdētājs, pēc tam nosūta visiem kandidātiem, kuri pieprasa piekļuvi viņu iezīmētajiem skriptiem.

Tā kā Eiropas Parlaments jau 2001. gada 17. aprīļa vēstulē informēja ombudu par sūdzībām 457/99/IP, 610/99/IP, 1000/99/IP un 25/2000/IP, pirms šo noteikumu īstenošanas rīkoto konkursu kandidātu lietas materiālos ir tikai atlases komisijas atzinuma kopsavilkums, t. i., kopējais punktu skaits kopā ar kandidātu iesniegto testa dokumentu oriģināliem.

Lēmums

1.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Parlamenta 2001. gada 31. jūlija vēstulē sūdzības iesniedzējam ietvertais apgalvojums, ka tas var apsvērt iespēju pārskatīt rakstiskos pārbaudījumus, ja kandidāts nav ieguvis minimālo punktu skaitu, bet ka tas to nedarīs, ja kandidāts būs ieguvis punktu skaitu, kas pārsniedz minimālo punktu skaitu, neatbilst vienlīdzīgas attieksmes principam.

1.2 Parlaments norādīja, ka pirms rezerves saraksta pieņemšanas iecēlējinstitūcija ex officio pārbauda, vai atlases komisija ir ievērojusi noteikumus par tās darbu, ņemot vērā atlases komisijas pamatoto ziņojumu. Tāpēc iecēlējinstitūcija veic kontroli tādās pašās robežās kā tā, kas veikta pēc noraidītā kandidāta pieprasījuma. Vienlīdzīgas attieksmes princips nav pārkāpts.

1.3 Ombuds norāda, ka Civildienesta noteikumu 5. panta 3. punktā noteiktais vienlīdzīgas attieksmes princips ir vispārējs noteikums, kas ir daļa no Kopienu civildienestam piemērojamām tiesībām. Diskriminācija, kas ir pretrunā šim noteikumam, notiek tad, ja identiskas vai salīdzināmas situācijas tiek aplūkotas nevienlīdzīgi un ja diskriminācija nav objektīvi pamatota.

1.4 Ombuds norāda, ka Eiropas Parlaments ir paskaidrojis, ka tas vienādi pārbauda to kandidātu atzīmes, kuri nav izturējuši rakstiskos pārbaudījumus, un to kandidātu atzīmes, kuri nokārtojuši rakstiskos pārbaudījumus, un ka vienīgā atšķirība attiecas uz laiku, kad notiek pārbaude. Šajos apstākļos ombuds uzskata, ka Eiropas Parlamenta 2001. gada 31. jūlija vēstule sūdzības iesniedzējam bija maldinoša. Tomēr ombuda veiktā izmeklēšana nav atklājusi, ka Eiropas Parlaments būtu pārkāpis vienlīdzīgas attieksmes principu. Tāpēc ombuds nekonstatē, ka Eiropas Parlaments būtu pieļāvis administratīvu kļūmi attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu.

2.1 Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka atlases komisija, novērtējot 1.e pārbaudījumu, ir pieļāvusi korekcijas kļūdas, jo viņas nīderlandiešu valodas zināšanas, kas ir otra valoda, kura izvēlēta attiecīgajam konkursam, ir izcilas, tāpēc viņai 1.e pārbaudījumā bija jāiegūst augstāks vērtējums nekā 12/20. Tāpēc sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka Parlamentam būtu jāpārskata viņas tests.

2.2 Parlaments norādīja, ka pēc pārbaudes iecēlējinstitūcija nav konstatējusi būtisku atšķirību starp korektoru piešķirto punktu skaitu un atlases komisijas galīgajā ziņojumā ietverto lēmumu. Iecēlējinstitūcija nevar pārbaudīt atlases komisijas novērtējumu kā tādu. Iecēlējinstitūcijai ir tikai jāpārbauda, vai atlases komisija ir ievērojusi piemērojamos noteikumus un noteiktos kritērijus.

2.3 Ombuds norāda, ka rakstiskā pārbaudījuma 1.e) mērķis bija novērtēt otrajā valodā rakstīta teksta izpratni un prasmi rakstīt šajā valodā. Tests, kas kopumā tika atzīmēts ar 20 punktiem, tika sadalīts divās daļās, proti, pirmā daļa sastāvēja no 8 jautājumiem ar atbilžu variantiem (ne vairāk kā 8 punkti) un otrā daļa - 9. jautājums - sastāvēja no īsas rakstiskas atbildes ne vairāk kā 100/150 vārdu apjomā uz jautājumu par pārtikas nekaitīgumu (ne vairāk kā 12 punkti). Sūdzības iesniedzējs ieguva 8/8 par pirmo daļu un 12/20 par visu testu 1.e).

2.4 Ombuds norāda, ka attiecībā uz pārbaudījuma daļu, kas sastāv no rakstiskas atbildes, šķiet, nav pieejams neviens atlases komisijas novērtējums, izņemot kopējo vērtējumu 12/20 par visu pārbaudījumu. Tas nozīmē, ka sūdzības iesniedzēja atzīmei, atbildot uz 9. jautājumu, vajadzēja būt pārsteidzoši zemai. Šķiet, ka ir grūti noteikt tā iemeslu, jo atlases komisija nav sniegusi rakstisku novērtējumu par sūdzības iesniedzēja atbildes novērtējumu. Ombuds uzskata, ka šāda novērtējuma trūkums šajā lietā ir neveiksmīgs un nožēlojams, jo tas nenoliedzami ietekmē uzticēšanos atlases komisijas izmantotajai novērtēšanas metodei. Turklāt tas neļauj pilnībā izskatīt sūdzības iesniedzēja prasību.

2.5 Tā kā saskaņā ar Parlamenta jaunajiem noteikumiem atlases komisijām tagad ir jāsagatavo novērtējuma lapa, kurā atspoguļots to novērtējums, šķiet, ka nākotnē būtu jāizvairās no līdzīgām problēmām. Tā kā konkurss ir slēgts un attiecīgā atlases komisija ir beigusi darbu un ir likvidēta, sūdzības iesniedzēja prasības turpmāka izmeklēšana nešķiet lietderīga.

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanu par šo sūdzību, šķiet, ka Parlaments nav pieļāvis administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs.

Ar cieņu

Jacob SÖDERMAN

(1) C-245/95 P, Parlaments pret Innamorati, ECR 1996, I-3423. lpp., 23.–31. punkts; T-157/96, Affatato / Komisija, ECR SC 1998 II-97, 33.–35. punkts.