Par iebildumu

1. Sūdzības iesniedzējs piedalījās atlases procedūrā ES ierēdņu pieņemšanai darbā, ko organizēja Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO)^[1]. Atlases procedūra tika organizēta, lai pieņemtu darbā ekspertus nodokļu jomā.

2. Pēc tam, kad sūdzības iesniedzējs atlases procedūras iepriekšējos posmos (datorizētie testi un “talantu vērtētājs”) bija ieguvis pietiekamu punktu skaitu, tas tika uzaicināts uz pēdējo posmu, proti, vērtēšanas centru. Vērtēšanas centra pārbaudījumi cita starpā ietvēra ar konkrēto jomu saistītu interviju, kuras mērķis bija novērtēt kandidātu kompetenci nodokļu jomā.

3.  Pēc vērtēšanas centra EPSO informēja sūdzības iesniedzēju, ka tas viņu nav iekļāvis veiksmīgo kandidātu sarakstā, jo viņš nebija starp kandidātiem ar augstāko kopējo punktu skaitu vērtēšanas centrā (vismaz 116,5/180 punkti, savukārt sūdzības iesniedzējs bija ieguvis 106,5/180)^[2].

4. Sūdzības iesniedzējs lūdza EPSO pārskatīt savu lēmumu. Viņš uzskatīja, ka iemesls, kāpēc viņš nebija starp veiksmīgajiem kandidātiem, bija viņa punktu skaits (63/100) ar konkrēto jomu saistītajā intervijā, ko viņš uzskatīja par nepamatoti zemu. Viņš apgalvoja, ka jautājumi, ko viņš bija saņēmis šīs intervijas laikā, viņam radīja spēcīgu iespaidu, ka viņa intervētāji nav šīs jomas eksperti. Turklāt viņš apgalvoja, ka intervētāji ar saviem jautājumiem nav aptvēruši visas nepieciešamās tematiskās jomas. Viņš uzskata, ka viņa profils un plašā profesionālā pieredze, piemēram, no Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta (TAXUD ĢD), pilnībā atbilda ar konkrēto jomu saistītajām kompetencēm.

5. Pēc pārskatīšanas EPSO informēja sūdzības iesniedzēju, ka atlases komisija ir secinājusi, ka viņa punktu skaits atbilst viņa sniegumam. EPSO piebilda, ka vērtēšanas procesā nav pieļauta kļūda, ka sūdzības iesniedzējam sniegtie rezultāti ir pareizi un ka atlases komisija ir pilnībā ievērojusi atlases procedūras procesuālos noteikumus. EPSO arī norādīja, ka atlases komisijai ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz pārbaudījumu detalizētu saturu, kā arī to novērtējumu un ka katrai kompetencei iegūto punktu paziņošana ir pienācīgs un pietiekams atlases komisijas lēmuma pamatojums. EPSO apstiprināja savu lēmumu neiekļaut sūdzības iesniedzēju veiksmīgo kandidātu sarakstā.

6. Pēc tam sūdzības iesniedzējs vēlreiz rakstīja EPSO, apšaubot savu punktu skaitu ar konkrēto jomu saistītajā intervijā. Viņš apgalvoja, ka, lai gan atlases procedūras mērķis bija atlasīt kandidātus, kuri strādās TAXUD ĢD, komitejā, kas viņu intervēja (turpmāk tekstā – “interviju komiteja”), nebija neviena šī ĢD eksperta. Drīzāk viņu intervēja Komisijas Juridiskā dienesta un Konkurences ģenerāldirektorāta (COMP ĢD) darbinieki, kuriem nebija nepieciešamās izpratnes par attiecīgā profila uzdevumiem. Sūdzības iesniedzējs jautāja EPSO, vai kādam TAXUD ĢD darbiniekam bija iespēja pārskatīt savu punktu skaitu ar konkrēto jomu saistītajā intervijā. Viņš arī vēlējās saņemt detalizētas atsauksmes par savu sniegumu, piemēram, kādas zināšanas viņam trūka salīdzinājumā ar citiem kandidātiem.

7. EPSO atbildēja, ka pēc tam, kad atlases komisija būs atbildējusi uz pārskatīšanas pieprasījumu, process tiks slēgts un turpmāka sarakste par šo jautājumu netiks ņemta vērā.

8. Pēc tam sūdzības iesniedzējs lūdza EPSO vismaz atbildēt uz viņa jautājumu, vai TAXUD ĢD darbinieki ir starp tiem, kuri ir pārskatījuši viņa atzīmes par kompetencēm konkrētajā jomā.

9. Turpmākajā sarakstē EPSO norādīja, ka atlases komisijas locekļi ir kvalificēti novērtēt sūdzības iesniedzēja sniegumu. Tā piebilda, ka it īpaši attiecībā uz kompetenču konkrētajā jomā novērtējumu saskaņā ar Savienības judikatūru “eksaminācijaskomisijas sastāvs, kas novērtē šīs kompetences, ir uzskatāms par regulāru un tāds, kas “garantē atlases komisijas veiktu kandidātu profesionālo īpašību objektīvu novērtējumu attiecībā uz viņu sniegumu mutiskajos pārbaudījumos”, ja tajā ir vismaz viens loceklis, kurš ir eksperts konkursa jomā[..]”.

10. Pēc tam sūdzības iesniedzējs jautāja, kāpēc, ja ekspertu grupā bija paredzēts iekļaut vismaz vienu nodokļu ekspertu, viņa intervētāji bija konkurences tiesību eksperti un juridiskā dienesta locekļi.

11. Tā kā sūdzības iesniedzējs nesaņēma apmierinošu atbildi uz saviem jautājumiem, 2020. gada jūlijā viņš vērsās pie ombuda.

Izmeklēšana

12. Ombuds sāka sūdzības izmeklēšanu.

13. Vispirms ombuds lūdza EPSO atbildēt uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu par eksperta neierašanos interviju grupā. Ombuds arī lūdza EPSO paskaidrot sūdzības iesniedzējam, vai viņa vērtējumu par kompetencēm attiecīgajā jomā ir pārskatījuši nodokļu eksperti.

14. EPSO atbildēja, ka atlases komisija, kas bija iesaistīta sūdzības iesniedzēja ar konkrēto jomu saistīto kompetenču novērtēšanā gan intervijas laikā, gan saistībā ar viņa pārskatīšanas pieprasījumu, ietvēra ekspertus atlases procedūras jomā. EPSO piebilda, ka iestādei, kas atbild par atlases komisijas locekļu izvirzīšanu, būtu jānosaka vajadzīgās speciālās zināšanas un jāizlemj, kas ir eksperts attiecīgajā jomā. EPSO pienākums ir nodrošināt, ka eksperti vienmēr tiek iesaistīti visos pārbaudījumos, kuros tiek novērtētas speciālās zināšanas.

15. Ombuds lūdza sūdzības iesniedzēju sniegt komentārus par EPSO atbildi. Sūdzības iesniedzējs savās piezīmēs apgalvoja, ka EPSO joprojām nav sniedzis konkrētu atbildi uz viņa jautājumiem. Viņš uzskata, ka EPSO vispārējā atbildē nebija paskaidrots, vai viņa snieguma novērtēšanā bija iesaistīts kāds nodokļu eksperts vai TAXUD ĢD pārstāvis. Viņš atkārtoti uzsvēra, ka interviju veica Komisijas Juridiskā dienesta un COMP ĢD darbinieki. Interviju grupai kā tādai trūka nepieciešamo zināšanu nodokļu jomā, un tādējādi tā nevarēja pienācīgi novērtēt viņa sniegumu. Līdz ar to attieksme pret viņu bija nevienlīdzīga salīdzinājumā ar citiem kandidātiem, kurus intervēja eksperti. Sūdzības iesniedzējs atkārtoja savu jautājumu par to, vai kādam TAXUD ĢD darbiniekam bija iespēja pārskatīt savas atzīmes, un vēlreiz lūdza sniegt detalizētu atgriezenisko saiti par savu sniegumu.

16. Pēc tam Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja EPSO lietas materiālus, kas attiecas uz šo lietu. Pēc pārbaudes Ombuda izmeklēšanas grupa nosūtīja EPSO papildu jautājumus. Pārbaudes ziņojums ar detalizētiem EPSO paskaidrojumiem, atbildot uz papildu jautājumiem, ir pievienots šim lēmumam.

Ombuda novērtējums

Par atlases komisijas sastāvu un kompetenci

Ievada apsvērumi

17. Noteikumi par atklātā konkursa atlases komisijas sastāvu ir izklāstīti ES Civildienesta noteikumos^[3]. Atlases komisijas locekļus izvēlas no personāla locekļiem, kuru funkciju grupa un pakāpe ir vismaz vienāda ar ieņemamā amata funkciju grupu un pakāpi.

18. Atlases komisijas sastāvam jābūt tādam, lai garantētu kandidātu snieguma objektīvu novērtējumu, kā arī lai nodrošinātu to, ka tiek pieņemti darbā visspējīgākie ierēdņi^[4] Īpašās prasības, kas atlases komisijas locekļiem ir jāizpilda, atšķiras atkarībā no katras atlases procedūras konkrētajiem apstākļiem^[5].

19. Attiecībā uz speciālajām zināšanām ES Civildienesta noteikumos nav īpašu noteikumu, kas norādītu atlases komisijas locekļiem nepieciešamo speciālo zināšanu līmeni. Tomēr saskaņā ar ES judikatūru vismaz vienam atlases komisijas loceklim jābūt ekspertam atlases procedūras jomā^[6].

20. Sūdzības iesniedzējs, šķiet, apgalvo, ka, lai atlases komisijas locekli varētu uzskatīt par ekspertu attiecīgās atlases procedūras jomā, viņam bija jāstrādā TAXUD ĢD.

21. Tomēr saskaņā ar paziņojumu par atklāto konkursu^[7] EPSO organizēja atlases procedūru “[..]lai izveidotu divus rezerves sarakstus, no kuriem Eiropas Komisija, galvenokārt Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts (TAXUD ĢD), var pieņemt darbā jaunus ierēdņus [..]”^[8].

22. Turklāt, aprakstot politikas speciālista uzdevumus nodokļu jomā, paziņojumā par konkursu ir sīkāk precizēts: “Būdamspolitikas speciālists TAXUD ĢD netiešo vai tiešo nodokļu direktorāta nodaļā vai vienā no Konkurences ģenerāldirektorāta (COMP ĢD) fiskālā valsts atbalsta nodaļām, no jums tiek sagaidīts [...]^[9]. Tādējādi TAXUD ĢD nav vienīgais nākamais darba devējs veiksmīgajiem kandidātiem, kurus var uzaicināt strādāt COMP ĢD.

Konstatējumi

23. EPSO lietas materiālu pārbaude un paskaidrojumi, ko EPSO sniedza, atbildot uz Ombuda izmeklēšanas grupas papildu jautājumiem (sk. šim lēmumam pievienoto pārbaudes ziņojumu), neliecina par pārkāpumiem nevienas no abām paneļdiskusijām, proti, interviju komitejas un tās, kas izskatīja sūdzības iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumu (“pārskatīšanas komiteja”), sastāvā.

24. Konkrētāk, katrā žūrijā bija iekļauts eksperts atlases procedūras jomā. Attiecībā uz interviju grupu viens no diviem locekļiem strādāja COMP ĢD Valsts atbalsta direktorāta Nodokļu plānošanas prakses nodaļā. Attiecībā uz pārskatīšanas grupu viens no diviem locekļiem strādāja COMP ĢD Valsts atbalsta direktorāta Fiskālās palīdzības nodaļā.

25. Ņemot vērā paskaidrojumus, ko EPSO sniedza izmeklēšanas gaitā, ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzēja bažas par atlases komisijas sastāvu tagad ir pienācīgi kliedētas.

Par sūdzības iesniedzēja snieguma novērtējumu ar konkrēto jomu saistītajā intervijā

26. Vērtējot kandidātus, atlases komisijām ir saistoši attiecīgās atlases procedūras atlases kritēriji. Tajā pašā laikā saskaņā ar ES judikatūru atlases komisijām ir plaša rīcības brīvība, vērtējot kandidāta kvalifikāciju un profesionālo pieredzi pēc šiem kritērijiem.^[10] Rīcības brīvība ir vēl plašāka attiecībā uz mutiskajiem pārbaudījumiem.^[11] Turklāt atlases komisijām ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz pārbaudījumu specifiku un detalizētu saturu^[12].

27. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuda uzdevums ir tikai noteikt, vai atlases komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu^[13].

28. Kandidāta personiskā pārliecība par viņa sniegumu nevar likt apšaubīt atlases komisijas vērtējumu un pati par sevi nav pierādījums tam, ka atlases komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu^[14]. Tāpat tas, ka kandidāts ar plašu atbilstošu profesionālo pieredzi ir saņēmis zemāku punktu skaitu intervijā par konkrēto jomu (salīdzinājumā ar viņa punktiem citās atlases procedūras daļās), pats par sevi nav pierādījums acīmredzamai kļūdai, jo katrs atlases procedūras posms tiek novērtēts atsevišķi. Šajā gadījumā sūdzības iesniedzēja profesionālā pieredze tika novērtēta atlases procedūras agrākā posmā (talantu vērtētājs), pēc kura sūdzības iesniedzējs tika uzaicināts uz vērtēšanas centru. 

29. EPSO lietas materiālu pārbaude (sk. šim lēmumam pievienoto pārbaudes ziņojumu) neliecina par acīmredzamu kļūdu tajā, kā atlases komisija veica ar konkrēto jomu saistīto interviju un novērtēja sūdzības iesniedzēja sniegumu.

30. Konkrētāk, uzdotie jautājumi atbilda paziņojumam par konkursu un aptvēra visas trīs novērtētās kompetences konkrētajā jomā. Nav arī kļūdas tajā, kā atlases komisija aprēķināja sūdzības iesniedzēja punktu skaitu par kompetenci, kā arī viņa galīgo punktu skaitu saskaņā ar iepriekš noteikto punktu skalu.

Par sūdzības iesniedzēja pieprasījumu sniegt detalizētu atgriezenisko saiti

31. Ņemot vērā iepriekš minēto plašo rīcības brīvību, atlases komisijai pēc mutiskajiem pārbaudījumiem nav jāsniedz detalizētas atsauksmes, lai izskaidrotu kandidātam, kuras atbildes bija neapmierinošas vai kāpēc tā tās uzskatīja par neapmierinošām^[15]. Dažādos pārbaudījumos iegūtais punktu skaits personāla atlases procedūrā ir pietiekams pamatojums atlases komisijas lēmumam attiecībā uz konkrētu kandidātu^[16].

32. Turklāt atlases komisijas darbs ir slepens, lai aizsargātu atlases komisiju no jebkāda ārēja spiediena un tādējādi ļautu tai veikt savu darbu neatkarīgi un objektīvi^[17]. Tas liedz atklāt informāciju par atlases komisijas veikto kandidātu salīdzinošo novērtējumu^[18].

33. Šajā gadījumā EPSO nodrošināja sūdzības iesniedzējam nepieciešamo punktu minimumu intervijā par konkrēto jomu (50/100), viņa kopējo punktu skaitu intervijā par konkrēto jomu (63/100), kā arī “kvalifikāciju”, ko viņš bija saņēmis par katru no trim konkrētajām kompetencēm, kuras tika novērtētas intervijā par konkrēto jomu (attiecīgi “spēcīgas”, “spēcīgas” un “apmierinošas”). Tas tiek uzskatīts par atbilstošu atgriezenisko saiti.

Secinājumi

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu ^[19]:

Ņemot vērā paskaidrojumus, ko izmeklēšanas gaitā sniedza Eiropas Personāla atlases birojs, tas ir pienācīgi kliedējis sūdzības iesniedzēja bažas par atlases komisijas sastāvu. 

Nebija administratīvas kļūmes tajā, kā Eiropas Personāla atlases birojs veica sūdzības iesniedzēja interviju par konkrēto jomu, novērtēja viņa sniegumu šajā intervijā un izskatīja viņa lūgumu sniegt atsauksmes.

Sūdzības iesniedzējs un EPSO tiks informēti par šo lēmumu.

Tina Nilsson Lietu izskatīšanas nodaļas
vadītāja

Strasbūrā, 2022. gada 23. jūnijā

[1] EPSO/AD/363/18 – Administratori (AD 7) – 2. joma: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:C2018/368A/01&from=EN

[2] Saskaņā ar paziņojumu par atklāto konkursu atlases komisija “sagatavosrezerves sarakstu katrai jomai – līdz tiks sasniegts atlasāmo veiksmīgo kandidātu skaits – no tiem piemērotajiem kandidātiem, kuri pēc vērtēšanas centra būs ieguvuši visu nepieciešamo punktu minimumu, kā arī lielāko kopējo punktu skaitu[..]”.

[3] Regulas Nr. 31 (EEK), 11 (EAEK), ar kuru nosaka Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas Civildienesta noteikumus un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, III pielikuma 3. pants, pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:01962R0031-20220101&from=EN.

[4] Saskaņā ar ES Civildienesta noteikumu 27. pantu. Sk. Pirmās instances tiesas 1991. gada 27. jūnija spriedumu Valverde Mordt/Tiesa, T-156/89, 105. punkts: https://curia.europa.eu/juris/showPdf.jsf?text=&docid=102896&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=23065979.

[5] Pirmās instances tiesas 1997. gada 17. decembra spriedums Karagiozopoulou pret Komisiju, T-166/95, 34. punkts: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/FR/TXT/PDF/?uri=CELEX:61995TJ0166&from=FR

[6] Pirmās instances tiesas 1990. gada 22. jūnija spriedums Marcopoulos/Tiesa, T-32/89 un T/39/89, 37. punkts: https://curia.europa.eu/juris/showPdf.jsf?text=&docid=102822&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=23067009; Iepriekš minētais spriedums lietā Valverde Mordt/Tiesa, 106. punkts.

[7] “Paziņojumā par konkursu” ir izklāstīti atlases procedūrai piemērojamie kritēriji un noteikumi.

[8] Sk. paziņojuma par atklāto konkursu 1. lpp. (izcēlums pievienots).

[9] Sk. paziņojuma par atklāto konkursu 3. lpp. (2. punktā “Nodokļi”) (izcēlums pievienots).

[10]Vispārējās tiesas 1999. gada 11. februāra spriedums lietā T-244/97 Mertens / Komisija, 44. punkts: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/HR/TXT/?uri=CELEX:61997TJ0244; Vispārējās tiesas 2005. gada 11. maija spriedums lietā De Stefano / Komisija, T-25/03, 34. punkts: http://curia.europa.eu/juris/celex.jsf?celex=62003TJ0025&lang1=en&type=TXT&ancre=.

[11] Civildienesta tiesas 2011. gada 25. maija rīkojums Meierhofer /Komisija,  F-74/07 RENV, 63. punkts: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=135362&pageIndex=0&doclang=en&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=612105

[12] Pirmās instances tiesas 2004. gada 19. februāra spriedums Konstantopoulou / Tiesa, T-19/03, 48. punkts: https://curia.europa.eu/juris/showPdf.jsf?text=&docid=48932&pageIndex=0&doclang=FR&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=3490404

[13] Sk. Eiropas Ombuda lēmumu, ar ko izbeidz izmeklēšanu saistībā ar sūdzību Nr. 14/2010/ANA par

Eiropas Personāla atlases birojs, 14. punkts:

https://www.ombudsman.europa.eu/cases/decision.faces/en/10427/html.bookmark#_ftnref5); Pirmās instances tiesas 2005. gada 31. maija spriedums lietā Gibault / Komisija, T-294/03, 41. punkts: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/ALL/?uri=CELEX:62003TJ0294.

[14] Pirmās instances tiesas 1993. gada 15. jūlija spriedums Camara Alloisio u.c./Komisija, apvienotās lietas T-17/90, T-28/91 un T-17/92, 90. punkts: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/GA/TXT/?uri=CELEX:61990TJ0017; Pirmās instances tiesas 2003. gada 23. janvāra spriedums Angioli / Komisija, T-53/00, 94. punkts: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=47998&pageIndex=0&doclang=FR&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=5568.

[15] Civildienesta tiesas 2012. gada 11. decembra spriedums Mata Blanco / Komisija, F-65/10, 109. punkts: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=131681&pageIndex=0&doclang=FR&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=12853032.

[16] Iepriekš minētais spriedums lietā Mata Blanco /Komisija, 107. punkts.

[17] Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pants.

[18] Iepriekš minētais spriedums lietā Mata Blanco /Komisija, 106. punkts.

[19] Šī sūdzība ir izskatīta, izskatot deleģētās lietas saskaņā ar Eiropas Ombuda lēmumu, ar ko pieņem īstenošanas noteikumus.