Vispārīga informācija un izmeklēšana

1. Eiropas Komisija atteicās izpaust savu saraksti ar Dānijas iestādēm valsts atbalsta lietā, kas attiecās uz tādas darbā iekārtošanas shēmas likumību, kura ietvēra valsts subsidētu nodarbinātību. Pieteikuma iesniedzējs bija Dānijas arodbiedrība, kas meklēja piekļuvi dokumentiem, veicot pētījumus par to, kā daži uzņēmumi, iespējams, ļaunprātīgi izmanto shēmu.

2. Komisija, atsakoties publiskot dokumentus, esot balstījusies uz “vispārēju konfidencialitātes prezumpciju”. Tas ir pieņēmums, ko Tiesa ir noteikusi attiecībā uz noteiktām pārvaldes jomām. Tas nozīmē, ka ES iestādes var nolemt neizpaust dokumentus, nepārbaudot atsevišķus dokumentus.

3. Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja dokumentus, kurus Komisija bija atteikusies publiskot (un kurus pati Komisija vēl nebija izskatījusi). Ombuds norādīja, ka dokumentu skaits ir diezgan mazs (177 lappuses), ka tie ir daļa no lietas, kas tika slēgta pirms pusotra gadu desmita, un ka tie, šķiet, nesatur nekādu komerciālu vai citu aizsargājamu informāciju.

4. Ombuds lūdza Komisiju izskatīt dokumentus, lai tos, iespējams, nodotu atklātībai ^[1].

5. Pēc tam izmeklēšanas laikā ombuds arī informēja Komisiju, ka saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju Dānijas iestādes pa šo laiku ir izpaudušas daudzus dokumentus, atbildot uz pieprasījumu, ko sūdzības iesniedzējs bija iesniedzis Dānijā.

6. Komisija nolēma nepārbaudīt dokumentus, lai tos, iespējams, nodotu atklātībā ^[2].

7. Tādēļ ombuds sniedza oficiālu ieteikumu ^[3]. Viņa norādīja, ka Komisija būtu varējusi izskatīt pieprasījumu pilsoņiem draudzīgākā un uz pakalpojumu sniegšanu vērstā veidā, pārbaudot attiecīgo dokumentu ierobežoto skaitu, lai izlemtu, vai tos var publiskot. Attiecīgie apsvērumi ietvēra pagājušo laiku, komerciālas vai citas trešās personas vai citādi sensitīvas informācijas neesību dokumentos, to ierobežoto skaitu un sabiedrības intereses, kas saistītas ar iespējamu valsts darba reintegrācijas shēmas ļaunprātīgu izmantošanu.

8. Ombuds ieteica Komisijai izskatīt dokumentus, kuriem tika pieprasīta publiska piekļuve, lai izlemtu, vai dokumentus var publiskot. Komisija iesniedza atzinumu par ombuda konstatējumiem ^[4]. Sūdzības iesniedzējs iesniedza savas piezīmes par minēto atzinumu ^[5].

Ombuda novērtējums pēc ieteikuma

Komisija atzīst iespēju publiski piekļūt dokumentiem, kas attiecas uz valsts atbalsta shēmām

9. Eiropas Komisija sniedza pozitīvu atbildi uz ombuda ieteikumu, izskatot dokumentus un darot tos zināmus sūdzības iesniedzējam ^[6].

10. Ombuds atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir atzinusi, ka šiem dokumentiem var piešķirt publisku piekļuvi.

11. Komisija norādīja, ka tā pārbaudīja un publiskoja dokumentus pēc tam, kad bija ņēmusi vērā visus jaunos ombuda un sūdzības iesniedzēja iesniegtos elementus ^[7]. Jauni elementi, kas tika konstatēti pēc tam, kad ombuds bija pārbaudījis dokumentus, kurus Komisija pati sākotnēji nebija veikusi, ietvēra konstatējumus, ka dokumenti bija mazi, ļoti veci un nesaturēja konfidenciālu informāciju, kā arī sūdzības iesniedzēja vēlāko informāciju, ka Dānijas iestādes bija atsevišķi piešķīrušas publisku piekļuvi daudziem attiecīgajiem dokumentiem.

12. Ombuds atzinīgi vērtē to, ka Komisija tagad aktīvi ņem vērā šādus viegli saskatāmus elementus, izskatot pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar valsts atbalsta shēmām. Tas ir pozitīvs pavērsiens vispārējās konfidencialitātes prezumpcijas piemērošanā. Tas var palīdzēt izvairīties no iedzīvotāju neiesaistīšanās, ja viņi redz, ka administrācija automātiski un kategoriski noraida viņu pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem.

13. Turklāt ombude paļaujas uz to, ka Komisijas iekšējā pārskatīšana attiecībā uz tās dienestu atteikumu izpaust dokumentus šajā ziņā būs rūpīga. Šajā lietā ombudam bija viegli un ne laikietilpīgi pārbaudīt attiecīgos dokumentus.

Komisija piekrīt, ka judikatūra varētu palīdzēt noskaidrot jautājumus nākotnē.

14. Sākotnēji Komisija, šķiet, uzskatīja, ka Tiesas judikatūra skaidri apstiprināja, ka vispārējā konfidencialitātes prezumpcija attiecībā uz valsts atbalsta dokumentiem ir piemērojama gadījumā, kad valsts atbalsta lieta ir slēgta un dokumenti nesatur komerciālu informāciju.

15. Ombuds atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir atzinusi, ka Tiesa nav īpaši lēmusi par šo jautājumu ^[8].

Komisija atzīst arodbiedrību sabiedrisko interešu dimensiju

16. Ombuds atzinīgi vērtē to, ka Komisija tagad atzīst, ka arodbiedrības argumentu par iespējamām sabiedrības interesēm dokumentu publiskošanā nevar automātiski noraidīt kā tikai privātu jautājumu. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka dokumentu publiskošana ir “sevišķi svarīgas sabiedrības intereses”. Kopumā Komisija uzskatīja, ka “sabiedrības intereses” nevar pastāvēt, pirmkārt, tāpēc, ka argumentu par jautājumiem, kas saistīti ar tās darbu, izteica privāta organizācija (sūdzības iesniedzējs kā arodbiedrība).

17. Šī argumentācija, protams, bija pārāk šaura. Tas nozīmētu, ka jebkuru jautājumu nevarētu uzskatīt par “sabiedrības interesēm” ikreiz, kad persona vai organizācija, kas pieprasa dokumentus, arī īsteno šīs intereses kā daļu no savas galvenās darbības.

18. No tā izriet, ka Komisijas pārskatītā nostāja ir vispārīgi jāpiemēro sabiedrības interešu argumentiem, ko izvirzījušas attiecīgās organizācijas ^[9].

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:

Eiropas Komisija būtiski un praktiski īstenoja Ombuda ieteikumu, tādējādi reaģējot uz tās sākotnējo atteikumu izskatīt dokumentus publiskošanai.

Sūdzības iesniedzējs un Eiropas Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Emily O'Reilly
Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2022. gada 8. jūnijā

[1] Ombuds 2020. gada 20. jūlijā un 2021. gada 26. februārī iesniedza divus priekšlikumus.

[2] Komisijas 2020. gada 20. oktobra pirmā atbilde un tās 2021. gada 16. jūlija otrā atbilde

[3] https://www.ombudsman.europa.eu/en/recommendation/en/149028

[4] https://www.ombudsman.europa.eu/en/doc/correspondence/en/156765

[5] https://www.ombudsman.europa.eu/en/doc/correspondence/en/156764

[6] Komisija to izdarīja pēc tam, kad sūdzības iesniedzēja vārdā bija reģistrējusi jaunu pieteikumu par publisku piekļuvi dokumentiem. Šķiet, ka Komisija ir uzskatījusi, ka tai tas būtu jādara, lai īstenotu ombuda ieteikumu. Ombuds tam nepiekrīt, bet uzskata, ka šo procedūras jautājumu var risināt atsevišķā kontekstā.

Komisijas 2022. gada 29. aprīļa atzinums .

[7] Komisijas atzinums, 3. un 6. lpp.

[8] Komisijas atzinums, 5. lpp.

[9] Komisija savā atzinumā par ombuda ieteikumu saglabāja viedokli, ka nav pietiekamu pierādījumu par “sevišķi svarīgām” sabiedrības interesēm. Ņemot vērā to, ka Komisija tagad ir publiskojusi dokumentus, ombuds neuzskata par vajadzīgu turpināt izskatīt šo jautājumu.