Godātais R. kungs!

2001. gada 4. janvārī Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam par konkursa procedūrā noteiktajām prasībām attiecībā uz misijas vadītāja amatu valsts pasūtījuma būvdarbu būvlaukumā Mali.

2001. gada 20. martā es pārsūtīju sūdzību Eiropas Komisijas priekšsēdētājam. Eiropas Komisija nosūtīja atzinumu 2001. gada 17. maijā. Es pārsūtīju to Jums kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2001. gada 16. jūlijā.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs ir pieredzējis inženieris, kas strādājis daudzos ceļu būvniecības projektos jaunattīstības valstīs. 1999. gadā Vācijas uzņēmums Beller Consult piedalījās un uzvarēja konkursā par Eiropas Attīstības fonda (EAF) finansētā ceļu būves projekta Mali (valsts ceļš Nr. 24) otrā posma uzraudzību. Beller Consult izveidoja to personu sarakstu, kuras tika izvēlētas dalībai projektā. Misijas vadītāja amatam tika izraudzīts inženieris, bet izrādījās, ka viņš vairs nevar īstenot projektu. Tāpēc Beller Consult sazinājās ar sūdzības iesniedzēju par šo amatu. Tomēr saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju Eiropas Komisijas delegācija Mali noraidīja sūdzības iesniedzēja dalību projektā, jo viņa diploms nebija akadēmiskais grāds.

Sūdzības iesniedzējs sazinājās ar Komisiju, lai iesniegtu sūdzību par šo situāciju. Komisija uzskatīja, ka tā ir rīkojusies saskaņā ar piemērojamajām EAF procedūrām, un atteicās pārskatīt savu nostāju.

Tādēļ 2001. gada 4. janvārī sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību Eiropas ombudam un izteica šādus apgalvojumus:

1. Tas, ka Komisija nesen noraidīja sūdzības iesniedzēja dalību projektā, pamatojoties uz viņa diplomu, ir pretrunā Komisijas iepriekšējai praksei. No 1992. līdz 1994. gadam sūdzības iesniedzējs strādāja pie identiska projekta, ko finansēja Komisija.

2. Pieprasot universitātes diplomu inženieriem, Komisija diskriminē gan tos, kuri nav absolventi, bet kuri ir vecāki un pieredzējuši, gan tos, kuriem ir diploms, kas iegūts Oficiālajā būvdarbu valsts institūtā.

3. Komisija ir pārsniegusi savas pilnvaras, noraidot sūdzības iesniedzēja dalību projektā. Šī izvēle bija jāizdara līgumslēdzējai iestādei (šajā gadījumā Mali Republikas būvdarbu un transporta ministram).

Pieprasījums

Eiropas Komisijas atzinums par sūdzību bija šāds:

1. Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas iedibināto judikatūru katras ĀKK valsts iestādes ir pilnvarotas sagatavot, apspriest un noslēgt būvdarbu valsts līgumus, ko finansē Eiropas Kopiena Lomes konvencijās paredzētās finansiālās un tehniskās sadarbības ietvaros. Eiropas iestāžu iejaukšanās "ir paredzēta vienīgi tam, lai noteiktu, vai ir izpildīti Kopienas finansējuma nosacījumi."(1) Tām ir "tiesības, bet arī pienākums nodrošināt, ka tiek ievēroti procedūras noteikumi"(2).

Komisija norāda, ka konkursa nolikums katram projektam ir atšķirīgs. Attiecībā uz projektu, kas tika īstenots laikā no 1992. līdz 1994. gadam, konkursa nolikumā nebija prasīts universitātes diploms. Tāpēc sūdzības iesniedzēja pieteikums komandējuma vadītāja amatam tika pieņemts, pamatojoties uz viņa CV un neuniversitātes diplomu. Gluži pretēji, attiecībā uz National Road 24 būvniecības projektu līgumslēdzēja iestāde nolēma, ka konkursa nolikumā kā prasība komandējuma vadītāja amatam tiks noteikts universitātes diploms. Tāpēc Norādījumu pretendentam 3.1.1. punktā ir noteikts, ka komandējuma vadītājam ir jābūt universitātes diplomam. Saskaņā ar iepriekš minēto Tiesas judikatūru līgumslēdzējas iestādes ziņā ir novērtēt pretendentu apmācības, kvalifikācijas un profesionālās pieredzes minimālo līmeni. Pat ja abi projekti šķiet ļoti līdzīgi, šis novērtējums loģiski var atšķirties atkarībā no katra projekta. Komisija neiejaucas šādā novērtējumā.

2. Attiecībā uz apgalvojumu, ka Komisija diskriminē inženierus, kuriem nav universitātes diploma, par atlases kritēriju noteikšanu ir atbildīga līgumslēdzēja iestāde, t. i., ĀKK valsts.

3. Saskaņā ar 35. un 36. pantu Vispārējā regulā par būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem, ko finansē EAF, izraudzītā pretendenta izvēli veic līgumslēdzēja iestāde. Tomēr saskaņā ar iepriekš minēto Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru Komisijai ir pienākums nodrošināt procesuālo noteikumu ievērošanu. Tai ir arī jākonsultē līgumslēdzējas iestādes un ekonomikas dalībnieki, lai nodrošinātu, ka tiek izpildītas konkursa procedūras prasības. Šajā gadījumā delegācijas padomnieks tikai paziņoja Beller Consult, ka piedāvātais misijas vadītājs atšķiras no konkursa procedūras laikā piedāvātā vadītāja un ka viņa kvalifikācija neatbilst darba uzdevumā noteiktajām prasībām. Tādējādi delegācijas padomnieks nav pārsniedzis savas pilnvaras un ir rīkojies tikai tādēļ, lai nodrošinātu, ka tiek ievērota EAF regula. Šajā sakarā ir vērts atzīmēt, ka konkursa procedūras laikā tika noraidīti trīs pieteikumi, jo misiju vadītājiem nebija universitātes diploma.

Eiropas Ombuds pārsūtīja Komisijas atzinumu sūdzības iesniedzējam, aicinot iesniegt apsvērumus. Savā atbildē sūdzības iesniedzējs uzturēja savus apgalvojumus un norādīja:

1. Komisija esot kļūdaini norādījusi, ka 1992. gadā sūdzības iesniedzējam bija komandējuma vadītāja amats citā ceļu būves projektā. Projekts, attiecībā uz kuru Komisija noraidīja sūdzības iesniedzēja dalību, un 1992. gadā īstenotais projekts bija viens un tas pats. Viņš jau bija strādājis par misijas vadītāju šajā projektā 1992. gadā. Pateicoties savai profesionālajai pieredzei, sūdzības iesniedzējs bija labākais kandidāts šim amatam.

2. Sūdzības iesniedzējs atkārtoti apgalvoja, ka Komisija diskriminē gados vecākus un pieredzējušus inženierus, kuriem nav universitātes diploma.

3. Līgumslēdzēja iestāde nezināja par sūdzības iesniedzēja iespējamo dalību projektā. Faktiski delegācijas padomnieks vērsās tieši pie Beller Consult, iepriekš nesazinoties ar līgumslēdzēju iestādi. Saskaņā ar Tiesas praksi, ko Komisija minējusi savos apsvērumos, "tādējādi būtu nesaderīgi ar ĀKK valstu suverenitāti un pienākumiem, kas tām paredzēti Konvencijā, ja Komisijas pārstāvji ĀKK valstu vietā tieši sadarbotos ar uzņēmumiem, kuri iesniedz piedāvājumus vai piešķir līgumus, ko finansē Fonds; šāda rīcība patiešām būtu iejaukšanās jomā, kas ir rezervēta vienīgi šo valstu iestādēm". Turklāt Komisija draudēja Beller Consult ar konkursa procedūras atcelšanu.

Turklāt sūdzības iesniedzējs apšaubīja tā inženiera profesionālo kvalifikāciju, kurš tika piedāvāts projektam, attiecībā uz kuru sūdzības iesniedzējs tika noraidīts, un lūdza ombudu to pārskatīt. Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka darba uzdevumā noteiktais 60 gadu vecuma ierobežojums ir diskriminējošs. Ombuds norāda, ka šie konkrētie apgalvojumi nebija daļa no sākotnējās sūdzības un tāpēc tie nebūtu jāņem vērā nākamajā lēmumā.

Lēmums

1.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka tas, ka Komisija nesen noraidīja viņa dalību projektā, pamatojoties uz viņa diplomu, neatbilst Komisijas iepriekšējai praksei. No 1992. līdz 1994. gadam sūdzības iesniedzējs strādāja pie identiska projekta, ko finansēja Komisija.

1.2 Komisija apgalvoja, ka līgumslēdzējas iestādes ziņā ir noteikt pretendentu apmācības, kvalifikācijas un profesionālās pieredzes minimālo līmeni. Tas var atšķirties atkarībā no katra projekta. Šajā gadījumā saskaņā ar darba uzdevumu 3.1.1. punktu misijas vadītājam bija jābūt universitātes diplomam.

1.3 Ombuds norāda, ka saskaņā ar Kopienas tiesu praksi "būvdarbu valsts līgumu slēgšanas procedūra ietver pilnvaru sadalījumu starp Komisiju un attiecīgās ĀKK valsts iestādēm". Katras ĀKK valsts iestādes ir atbildīgas par līgumu sagatavošanu, apspriešanu un noslēgšanu. Savukārt Komisija ir atbildīga par finansēšanas lēmuma pieņemšanu un EAF līdzekļu pareizu pārvaldību, jo īpaši kontrolējot atbilstību attiecīgajiem procedūras noteikumiem (3).

1.4 Šajā gadījumā sūdzības iesniedzējs nevarēja piedalīties projektā Mali iestāžu pieņemto darba uzdevumu noteikumu dēļ. Salīdzinājumā ar iepriekšējo projektu, pie kura sūdzības iesniedzējs bija strādājis, Mali iestādes pieņēma stingrākus kritērijus un pieprasīja, lai misijas vadītājam būtu universitātes diploms.

1.5 Tā kā sūdzības iesniedzējam nebija prasītā universitātes diploma, nekas neliecina par to, ka Komisija būtu rīkojusies nekonsekventi, uzskatot, ka sūdzības iesniedzēja dalība projektā būtu līgumslēdzējas iestādes pieņemto darba uzdevumu pārkāpums. Tādējādi ombuds uzskata, ka attiecībā uz šo lietas aspektu nav administratīvas kļūmes.

2.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, pieprasot universitātes diplomu inženieriem, Komisija diskriminē gan tos, kuri nav absolventi, bet ir vecāki un pieredzējuši, gan tos, kuriem ir diploms, kas iegūts Oficiālajā būvdarbu valsts institūtā.

2.2 Komisija uzskatīja, ka tikai ĀKK valstis ir atbildīgas par minimālās kvalifikācijas kritēriju izstrādi. Tādējādi tas, vai universitātes diploms ir piemērots kvalitatīvas atlases kritērijs, ir jānosaka ĀKK valsts dienestiem.

2.3 Kā minēts iepriekš 1.3. punktā, līgumslēdzēja iestāde, t.i., ĀKK valsts, ir atbildīga par darba uzdevumā noteiktajiem kritērijiem. Tāpēc ombuds secina, ka nav pierādījumu par administratīvām kļūmēm attiecībā uz šo lietas aspektu.

3.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija ir pārsniegusi savas pilnvaras, noraidot sūdzības iesniedzēja dalību projektā. Šī izvēle bija jāizdara līgumslēdzējai iestādei (šajā gadījumā Mali Republikas būvdarbu un transporta ministram).

3.2 Komisija atzīst, ka izraudzītā pretendenta izvēli veic līgumslēdzēja iestāde. Tomēr tā apgalvoja, ka tai ir pienākums nodrošināt procesuālo noteikumu ievērošanu. Tai ir arī jākonsultē līgumslēdzējas iestādes un ekonomikas dalībnieki, lai nodrošinātu, ka tiek izpildītas iepirkuma procedūras dokumentos noteiktās prasības.

3.3 Ombuds atzīmē, ka saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi, ko minēja gan sūdzības iesniedzējs, gan Komisija, "(.) būtu nesaderīgi ar ĀKK valstu suverenitāti un pienākumiem, kas tām paredzēti Konvencijā, ja Komisijas pārstāvji ĀKK valstu vietā tieši sadarbotos ar uzņēmumiem, kuri iesniedz piedāvājumus vai piešķir līgumus, ko finansē Fonds; šāda rīcība patiešām būtu iejaukšanās jomā, kas ir rezervēta vienīgi šo valstu iestādēm"(4).

3.4 Tomēr ombuds arī norāda, ka "Komisijai ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums , kā daļu no pienākumiem, kas tai uzticēti fonda līdzekļu pareizai pārvaldībai, nodrošināt, ka tiek ievēroti attiecīgie procedūras noteikumi"(5).

3.5 Šajā gadījumā Beller Consult pirms Mali iestāžu informēšanas sazinājās ar Komisijas delegāciju Mali, ierosinot alternatīvus risinājumus misijas vadītājam, kas sākotnēji bija paredzēts tās pieteikumā (2000. gada 8. februāra fakss). Atbildē Komisija informēja Beller Consult, ka sūdzības iesniedzēja dalība projektā neatbilst darba uzdevumā noteiktajām prasībām un ka tas varētu apdraudēt projekta finansējumu. Tādējādi šķiet, ka Komisija ir rīkojusies kā procedūras uzraudzītāja. Tādējādi tā nav pārsniegusi savas pilnvaras. Tādējādi ombuds secina, ka attiecībā uz šo lietas aspektu nav administratīvas kļūmes.

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Eiropas Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

Jacob SÖDERMAN

(1) Lieta 126/83, STS Consorzio per sistemi di telecomunicazione via satellite SpA pret Komisiju [1984], ECR 2769. lpp., 11.–19. punkts.

(2) Lieta 267/82, Développement SA un Clemessy pret Komisiju, [1986], ECR 1907. lpp., 25.–27. punkts.

(3) skatīt iepriekš 2. zemsvītras piezīmi.

(4) skatīt iepriekš 1. zemsvītras piezīmi.

(5) Sk. iepriekš 2. zemsvītras piezīmi.