Sūdzības priekšvēsture

1. 2018.gadā Eiropas Komisija izsludināja EIP^[1] “Horizon Prize on Blockchains for Social Good”^{(Horizonta balva par blokķēdēm sociālā labuma jomā) [2].} Konkursa ietvaros tika piešķirtas piecas balvas 1 miljona EUR apmērā katram konkursa dalībniekam, kas piedāvā labākos risinājumus sociālās inovācijas problēmām, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, piemēram, to, ko izmanto blokķēdēs.

2. Pēc balvu piešķiršanas sūdzības iesniedzējs rakstīja Komisijai, sūdzoties, ka viens no uzvarētājiem ir iesniedzis risinājumu, kas ir “gandrīz identisks” konkrētam funkcionālajam modelim, kurš sūdzības iesniedzējam piederēja un kuru tas izmantoja kopš 2017. gada. Sūdzības iesniedzējs lūdza Komisiju apturēt naudas balvas izmaksu attiecīgajam uzvarētājam, kamēr nav taisnīgi atrisināta sūdzības iesniedzēja prasība par naudas balvu.

3. Komisija 2020. gada 27.jūlijā atbildēja, ka tā izmeklēs šo jautājumu un vajadzības gadījumā veiks atbilstīgus pasākumus saskaņā ar konkrētajiem konkursa noteikumiem un ES Finanšu regulu.

4. Komisija 2020. gada 11.septembrī vēlreiz rakstīja sūdzības iesniedzējam, norādot, ka tā nav kompetenta izvērtēt sūdzības iesniedzēja prasību, un to var izdarīt tikai kompetentā tiesa. Tā kā nebija galīgā tiesas lēmuma, Komisija nevarēja aizturēt naudas balvas izmaksu attiecīgajam uzvarētājam. Jebkurā gadījumā saskaņā ar konkursa noteikumiem Komisija nevarēja izmaksāt naudas balvu subjektam, kas nebija piedalījies konkursā. Ja balvas ieguvējs tiek izslēgts, Komisija var atgūt tikai naudas balvu.

5. Sūdzības iesniedzējs 2020. gadaoktobrī vērsās pie Ombuda.

Izmeklēšana

6. Ombuds sāka izmeklēšanu par šādiem sūdzības aspektiem:

1) Savā pirmajā vēstulē sūdzības iesniedzējam Komisija norādīja, ka tā izmeklēs lietu un, ja nepieciešams, veiks atbilstošus pasākumus. Tādējādi sūdzības iesniedzējam bija pamats sagaidīt, ka atbilde uz tā bažām būs saturiskāka nekā atbilde, ko tas saņēma 2020. gada 11. septembrī.

2) vai Komisija izmeklēja šo jautājumu, ņemot vērā konkursa noteikumus un jo īpaši 4.2.^[3] un 8.10.^[4] noteikumu, kas īpaši paredz iespēju izslēgt konkursa dalībnieku, atsaukt balvu un atgūt nepamatoti izmaksātās summas.

7. Izmeklēšanasgaitā ombuds saņēma Komisijas atbildi uz sūdzību un sūdzības iesniedzēja komentārus par Komisijas atbildi.

Ombudam iesniegtie argumenti

Par Komisijas argumentiem

8. Atbildē Ombudam Komisija norādīja, ka 2020. gada 31. jūlijā par EIP balvu atbildīgais Komisijas dienests sazinājās ar Komisijas Centrālo IĪ dienestu^[5] Kopīgajā pētniecības centrā (JRC), lai lūgtu padomu par sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem. Centrālais IĪ dienests arī lūdza ārēju juridisko ekspertu intelektuālā īpašuma tiesību un Vācijas tiesību jomā izvērtēt šo jautājumu. Ekspertu analīzē tika norādīts, ka, tā kā nebija tiesas lēmuma par strīda atrisināšanu, sūdzības iesniedzēja apgalvojumi nesniedza pietiekamu juridisko pamatu piešķirtās balvas atsaukšanai. Komisijai nav jāizlemj, vai sūdzības iesniedzēja funkcionālais modelis ir derīgs un vai balvas ieguvēja risinājums pārkāpj sūdzības iesniedzēja intelektuālā īpašuma tiesības. 

9. Komisija apgalvoja, ka tā nekavējoties pārbaudīja sūdzības iesniedzēja apgalvojumus un ka tās 2020. gada 11. septembra atbildē bija iekļauti visi būtiskie elementi, paskaidrojot veiktos pasākumus un secinājumus. Sūdzības iesniedzējs var informēt Komisiju, ja tiesa konstatē viņa intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, un tādā gadījumā Komisija izvērtēs lietu saskaņā ar konkursa noteikumiem (4.2. iedaļa “Izslēgšanas kritēriji” un 8.10. iedaļa “Balvas atsaukšana — nepamatoti izmaksātu summu atgūšana”).

Sūdzības iesniedzēja argumenti

10. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijas izmeklēšanas mērķis bija diskreditēt sūdzības iesniedzēja funkcionālo modeli. Sūdzības iesniedzējs kritizēja izmeklēšanu, jo galvenos elementus, piemēram, 3. un 4. pielikumu Komisijas atbildē Eiropas Ombudam, Komisija pasludināja par konfidenciāliem un tādējādi nedarīja zināmus sūdzības iesniedzējam.

11. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka, tā kā nav aizstājošu ES tiesību aktu vai noteikumu, tā funkcionālais modelis ir “iespējams derīgs”. Izmeklēšanā bija jākoncentrējas uz līdzību starp uzvarētāja risinājumu un sūdzības iesniedzēja funkcionālo modeli.

12. Sūdzības iesniedzējs vēlas, lai Komisija tam piedāvātu kompensāciju, pamatojoties uz ekonomisku un procesuālu netaisnību.

Ombuda novērtējums

13. Šīs izmeklēšanas sākumpunkts bija tas, ka sūdzības iesniedzējs nezināja, vai un kā Komisija ir izmeklējusi tam paustās bažas.

14. Izmeklēšanasgaitā ombuds saņēma atbildi, kas liecināja, ka Komisija izmeklēja šo jautājumu un lūdza gan iekšēju, gan ārēju ekspertu juridisku konsultāciju. Komisijas atbilde uz sūdzību (izņemot divus konfidenciālus pielikumus) tika darīta zināma sūdzības iesniedzējam. Atbildē ir iekļauti attiecīgie citāti no konfidenciālā juridiskā eksperta atzinuma. Tādējādi sūdzības iesniedzējs tagad ir informēts par pasākumiem, ko Komisija veikusi, lai izmeklētu bažas, kā arī par Komisijas secinājumu un tā galvenajiem iemesliem. Tāpēc ombuds uzskata, ka šis sūdzības aspekts tagad ir atrisināts.

15. Attiecībā uz lietas būtību, proti, vai Komisija pienācīgi izmeklēja lietu un izdarīja pareizos secinājumus, ombuds uzskata, ka nekas neliecina par to, ka izmeklēšanas mērķis bija diskreditēt sūdzības iesniedzēja funkcionālo modeli. Tas, ka juridiskā konsultācija netika pilnībā sniegta sūdzības iesniedzējam, nenozīmē, ka izmeklēšana netika veikta pienācīgi.  Ombuda izmeklēšanas grupa ir pārskatījusi konfidenciālos pielikumus, kas apstiprina Komisijas galīgo secinājumu, proti, ka strīds būtu jāatrisina tiesai. Tādējādi ombuds uzskata, ka Komisijas secinājums ir pamatots un nekas neliecina par Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi lietas izskatīšanā.

16. Tomēr intelektuālā īpašuma tiesību jautājumi bieži vien ir inovāciju konkursu un apbalvojumu pamatā, kā tas ir šajā gadījumā. Šajā kontekstā konkursa dalībniekiem un citām ieinteresētajām personām varētu būt lietderīgi uzzināt, izmantojot konkursa noteikumus vai citā proaktīvā veidā, par Komisijas pieeju saistītos intelektuālā īpašuma strīdos. Tāpēc Ombuds mudina Komisiju saistībā ar turpmākiem inovācijas konkursiem un apbalvojumiem proaktīvi informēt konkursa dalībniekus un citas ieinteresētās personas par tās pieeju ar intelektuālā īpašuma tiesībām saistītiem strīdiem.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu^[6]:

Eiropas Komisija nav pieļāvusi administratīvas kļūmes.

Sūdzības iesniedzējs un Eiropas Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Tina Nilsson Lietu izskatīšanas nodaļas
vadītāja

Strasbūrā, 06.10.2021.

[1] Eiropas Inovācijas padome, https://eic.ec.europa.eu/about-european-innovation-council_en

[2] https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/portal/screen/opportunities/topic-details/blockchain-eicprize-2019

[3] “Dalībniekus izslēdz, ja viņi (vai viens no viņiem)... ir sagrozījuši informāciju, kas vajadzīga dalībai konkursā, vai nav iesnieguši šādu informāciju...”

[4] “Komisija var atsaukt balvu pēc tās piešķiršanas un atgūt visus veiktos maksājumus, ja tā konstatē, ka: a) tās iegūšanai tika izmantota nepatiesa informācija, krāpšana vai korupcija, b) uzvarētājs nebija tiesīgs piedalīties konkursā vai bija jāizslēdz, c) uzvarētājs ir nopietni pārkāpis savus pienākumus saskaņā ar šiem konkursa noteikumiem.”

[5] Īpašs institucionāls dienests, kas atbilst visām Komisijas vajadzībām intelektuālā īpašuma jomā, sk. https://ec.europa.eu/jrc/en/research/crosscutting-activities/intellectual-property/central-ip-service

[6] Šī sūdzība ir izskatīta deleģētā lietu izskatīšanā saskaņā ar 11. pantu Eiropas Ombuda lēmumā, ar ko pieņem īstenošanas noteikumus.