- LV Latviešu valoda
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.
Eiropas Ombuda lēmums par sūdzību 1056/2000/JMA pret Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru
Lēmums
Lieta 1056/2000/JMA - Uzsākta {0} Pirmdiena | 11 septembris 2000 - Lēmums par {0} Pirmdiena | 26 novembris 2001
Godātais G. kungs!
2000. gada 31. augustā Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EASHW), kurā Jūs apgalvojat, ka Jūsu kā vietējā darbinieka kvalifikācija neatbilst vietējiem civildienesta noteikumiem.
2000. gada 11. septembrī es pārsūtīju sūdzību aģentūras direktoram. Es 2001. gada 25. janvārī saņēmu aģentūras atzinuma spāņu valodas versiju, kuru es jums nosūtīju 2001. gada 14. februārī ar aicinājumu sniegt apsvērumus. Jūsu apsvērumus es saņēmu 2001. gada 19. martā.
Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.
Sūdzību
Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju fakti bija šādi:
1998. gada 2. jūnijā Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EASHW) [turpmāk tekstā – Aģentūra] pieņēma darbā sūdzības iesniedzēju kā vietējo darbinieku. Līguma 3. pantā bija noteikts, ka ir jāpiemēro Komisijas noteikumi, kas reglamentē tās vietējo darbinieku nodarbināšanas kārtību Spānijā [vietējie civildienesta noteikumi]. Šo noteikumu 4. panta II punktā noteikts, ka vietējā darbinieka vecums jāņem vērā viņa/viņas sākotnējā klasifikācijā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Aģentūra nav ņēmusi vērā šo kritēriju, lemjot par viņa sākotnējo pakāpi un līmeni.
1999. gada 13. decembrī sūdzības iesniedzējs kopā ar citiem vietējiem darbiniekiem iesniedza paziņojumu aģentūras direktoram Konkolewsky kungam, prasot efektīvi piemērot vietējā personāla noteikumu 4. panta II punkta a) apakšpunktu, lai klasificētu vietējos darbiniekus, un attiecīgi pārskatīt šajā sakarā jau pieņemtos lēmumus. Savā 2000. gada 13. marta atbildē sūdzības iesniedzējam aģentūras direktors paskaidroja, ka vecumu nevar ņemt vērā viņa sākotnējā klasifikācijā, jo šāda prakse būtu pretrunā Spānijas tiesību sistēmai.
Pēc tam sūdzības iesniedzējs pieprasīja tikšanos ar aģentūras resursu vadītāju, kas notika 2000. gada 27. martā. Tā kā Aģentūra atteicās mainīt savu nostāju, sūdzības iesniedzējs 2000. gada 28. martā iesniedza iekšēju administratīvu pārsūdzību, kā noteikts vietējos civildienesta noteikumos. Aģentūras direktors 2000. gada 17. aprīlī noraidīja sūdzības iesniedzēja lūgumu. Viņš arī izteica vairākus apsvērumus par vietējiem darbiniekiem pieejamajiem pārsūdzības līdzekļiem un par iespējamo Eiropas Ombuda starpniecību. Piezīmes 1. punkts ir formulēts šādi:
"1. Resursu vadītājs mani informēja, ka 2000. gada 27. marta sanāksmes laikā viņš nekādā gadījumā neierosināja Eiropas ombudam veikt samierināšanu. Gluži pretēji, viņš stingri atturēja jūs no šādas rīcības kā pilnīgi nepiemērotu šajā gadījumā, jo jebkurš strīds starp Aģentūru un tās darbiniekiem tiks risināts, ievērojot skaidru pārsūdzības procedūru, kas minēta 29. un 31. pantā noteikumos, kurus piemēro Spānijā strādājošo vietējo darbinieku nodarbinātības nosacījumiem."
Kopumā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Aģentūra, klasificējot viņu kā vietējo darbinieku, nav ievērojusi vietējos civildienesta noteikumus, jo īpaši 4. pantu. II.a nosakot darbinieka sākotnējo pakāpi un līmeni, būtu jāņem vērā viņa vecums.
Pieprasījums
Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras atzinumsAtzinumā vispirms bija minēta Aģentūras darbā pieņemšanas politika attiecībā uz vietējiem darbiniekiem, kā arī piemērojamie noteikumi. Tā paskaidroja, ka Aģentūrai bija jānodarbina vietējie darbinieki, jo tās budžeta štatu sarakstā bija paredzēts tikai neliels skaits C amata vietu, kas nebija pietiekamas, lai apmierinātu Aģentūras vajadzības. Aģentūra apgalvoja, ka, nosakot savu vietējo darbinieku nodarbinātības nosacījumus, tās mērķis bija piedāvāt pievilcīgus nosacījumus. Šajā nolūkā tā nolēma piemērot pašreizējos Spānijā strādājošo ES vietējo darbinieku nodarbinātības nosacījumus, kas noteikti Eiropas Komisijas noteikumos attiecībā uz vietējiem darbiniekiem, kuri nodarbināti tās birojos Spānijā. Ar šiem noteikumiem tika īstenota IV sadaļa ( 79-81) Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas ļauj katrai iestādei noteikt savu vietējo darbinieku nodarbināšanas kārtību saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem un praksi vietā, kur vietējie darbinieki veic savus pienākumus.
Attiecībā uz Aģentūras iecēlējinstitūcijas lēmumiem par vietējo darbinieku klasifikāciju atzinumā paskaidrots, ka tā neuzskata par lietderīgu ņemt vērā vecumu, jo šāda prakse būtu pretrunā Spānijas tiesību sistēmai. Aģentūra norādīja, ka vietējie civildienesta noteikumi ir pakārtoti Spānijas tiesību aktiem, jo īpaši Spānijas Darba ņēmēju nolikumam, kurā vienlīdzīgas attieksmes princips ir nostiprināts kā viens no tā pamatprincipiem. Līdz ar to atšķirīgu klasifikācijas kritēriju piemērošana vecuma dēļ būtu diskriminējoša un, kā to pastāvīgi uzskata Spānijas tiesas, pretrunā Spānijas tiesību aktiem. Aģentūras atzinumā norādīts, ka jāpatur prātā, ka Komisijas noteikumi par vietējiem darbiniekiem pašlaik tiek pārskatīti.
Aģentūra arī paskaidroja savu nostāju par sūdzības iesniedzēja iesniegtajām pārsūdzībām un jo īpaši par viņa sūdzību ombudam. Tā norādīja, ka sūdzības iesniedzējs ir iesniedzis prasību, neievērojot vietējo Civildienesta noteikumu 29. un 31. pantā minēto pārsūdzības procedūru. Saskaņā ar šo procedūru viņam bija jāiesniedz sūdzība Aģentūras direktoram ar sava tiešā priekšnieka starpniecību trīs mēnešu laikā pēc klasifikācijas lēmuma pieņemšanas. Lai gan šīs iekšējās procedūras īstenošanas termiņš bija beidzies, direktors nolēma atbildēt uz sūdzības iesniedzēja apelāciju un paskaidrot viņam Aģentūras viedokli par tās vietējo darbinieku darbā pieņemšanas politiku. Atbildē viņš arī ierosināja, ka juridiskā procedūra, kas jāievēro, ja sūdzības iesniedzējs nolemj turpināt lietas izskatīšanu, ir iesniegt pārsūdzību kompetentajā Spānijas tiesā, kā noteikts vietējo Civildienesta noteikumu 31. pantā.
Aģentūras direktors atzinumā uzsvēra, ka viņš ir mēģinājis risināt šo jautājumu konstruktīvi, informējot sūdzības iesniedzēju par pareizu juridisko rīcību, proti, kompetento Spānijas darba jurisdikciju, lai strīds tiktu atrisināts. Viņš uzskata, ka "[.] attiecībā uz Aģentūru nebija nevienas administratīvas kļūmes lietas, kas būtu jāizskata Jūsu [Eiropas Ombuda] augstajai instancei".
Atzinuma noslēgumā tika sniegta pamatinformācija par attiecībām starp sūdzības iesniedzēju un Aģentūru viņa nodarbinātības laikā. Tajā bija iekļauts arī memorands ar detalizētu juridisko analīzi par attiecīgajiem Spānijas darba tiesību aktiem attiecībā uz diskrimināciju vecuma dēļ.
Sūdzības iesniedzēja apsvērumiSūdzības iesniedzējs savos apsvērumos pateicās ombudam par izmeklēšanu un nepiekrita Aģentūras atzinumā paustajiem apgalvojumiem.
Pirmkārt, viņš uzskata par nepareizu to, ka Aģentūra ir nodarbinājusi vietējos darbiniekus tādu uzdevumu veikšanai, kas nav piemēroti šāda veida darbiniekiem. Viņš arī norādīja, ka vietējo darbinieku līgumu pagaidu rakstura dēļ viņi nevēlas vērsties pret savu darba devēju strīdu gadījumā.
Attiecībā uz vecuma ņemšanu vērā sākotnējā klasifikācijā sūdzības iesniedzējs paskaidroja, ka Aģentūra ir izvēlējusies pieņemt Komisijas vietējos civildienesta noteikumus, kas pievienoti katram atsevišķam līgumam ar vietējo darbinieku. Lai gan Aģentūra būtu varējusi izstrādāt pati savu regulu vai grozīt Komisijas regulu, tā tomēr nolēma to nedarīt. Šādi rīkojoties, aģentūra, pēc sūdzības iesniedzēja domām, bija vienpusēji pārkāpusi savas līgumsaistības. Viņš piebilda, ka Komisija joprojām piemēro pati savu regulu.
Sūdzības iesniedzējs arī atspēkoja Aģentūras apgalvojumus par viņa darba rezultātiem. Viņš uzskatīja, ka aģentūras negatīvā novērtējuma par viņa profesionālo karjeru mērķis bija izkliedēt reālo problēmu.
Lēmums
1. Par lietas pieņemamību1.1 Savā atzinumā Aģentūra norādīja, ka, lai gan sūdzības iesniedzējs nav ievērojis termiņu pārsūdzības iesniegšanai saskaņā ar vietējo civildienesta noteikumu 29. un 31. pantā minēto pārsūdzības procedūru, tā ir atbildējusi uz sūdzības iesniedzēja pārsūdzību. Atbildē tā ieteica sūdzības iesniedzējam iesniegt strīdu Spānijas Darba tiesā. Aģentūra arī informēja sūdzības iesniedzēju, ka, pēc tās domām, būtu pilnīgi nepiemēroti, ja sūdzības iesniedzējs vērstos pie Eiropas Ombuda.
1.2 Saskaņā ar ombuda statūtu 2. panta 8. punktu ombudam nevar iesniegt sūdzības, kas attiecas uz darba attiecībām starp Kopienas iestādēm un struktūrām un to ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, ja vien attiecīgā persona nav izsmēlusi visas iespējas iesniegt iekšējus administratīvus pieprasījumus un sūdzības. Tāpēc pirms sūdzības iesniegšanas ombudam sūdzības iesniedzējam bija jāizmanto pārsūdzības procedūra saskaņā ar vietējiem civildienesta noteikumiem. Lai gan Aģentūra apgalvo, ka sūdzības iesniedzējs nav ievērojis pārsūdzības procedūrā noteikto termiņu, tā izskatīja sūdzības iesniedzēja pārsūdzību. Tāpēc ombuds uzskata, ka sūdzība atbilst Statūtu 2. panta 8. punktā noteiktajai pieņemamības prasībai.
1.3 Ombuds uzskata, ka bija pamatoti, ja Aģentūra ieteiktu sūdzības iesniedzējam iesniegt strīdu Spānijas darba tiesā, tiklīdz iekšējā pārsūdzības procedūra būtu izsmelta. Tomēr ombuds pauž nožēlu, ka Aģentūra, šķiet, ir mēģinājusi atturēt sūdzības iesniedzēju izmantot savas tiesības iesniegt sūdzību ombudam un ka tai būtu vajadzējis aprakstīt šo tiesību izmantošanu kā "pilnīgi neatbilstošu".
2. Vietējo civildienesta noteikumu neievērošana2.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Aģentūra nav ievērojusi 4. pantu. Lemjot par to, vai viņu klasificēt kā vietējo darbinieku, piemēro vietējo civildienesta noteikumu II.a punktu. 4. pants. II.a paredz, ka, nosakot sākotnējo pakāpi un līmeni, jāņem vērā darbinieka vecums.
2.2 Aģentūra apgalvo, ka noteikumi, kas paredzēti vietējos civildienesta noteikumos, ir pakārtoti Spānijas tiesību aktiem. Tā arī apgalvo, ka Spānijas tiesībās vecuma kā klasifikācijas kritērija ņemšana vērā ir prettiesiska.
2.3 Ombuds atzīmē, ka Aģentūra ir pieņēmusi Komisijas vietējos personāla noteikumus, kas reglamentē tās vietējo darbinieku nodarbinātības nosacījumus Spānijā. Tā pievienoja regulu, tostarp 4. panta II punkta a) apakšpunktu, sūdzības iesniedzēja līgumam.
2.4 Labas pārvaldības principi nosaka, ka Aģentūrai jārīkojas likumīgi un konsekventi. Pirms līguma noslēgšanas ar sūdzības iesniedzēju Aģentūrai bija jānodrošina, ka līgums atbilst Spānijas darba tiesībām. Noslēdzot līgumu ar sūdzības iesniedzēju un pēc tam liedzot viņam izmantot kādu no tā noteikumiem, Aģentūra rīkojās nekonsekventi. Tādēļ ombuds konstatē administratīvu kļūmi, un aģentūrai tiks adresēta kritiska piezīme.
2.5 Jautājums par to, vai sūdzības iesniedzējs varētu piemērot 4. pantu. Vietējā civildienesta noteikumu II.a punktu pret Aģentūru kā viņa darba līguma noteikumu varētu efektīvi izskatīt tikai kompetentā tiesa, kurai būtu iespēja uzklausīt pušu argumentus par Spānijas tiesību aktu interpretāciju un piemērošanu.
3. SecinājumsPamatojoties uz Eiropas Ombuda izmeklēšanu par šo sūdzību, šķiet, ir nepieciešams izteikt šādu aizrādījumu:
Labas pārvaldības principi prasa, lai Aģentūra rīkotos likumīgi un konsekventi. Pirms līguma noslēgšanas ar sūdzības iesniedzēju Aģentūrai bija jānodrošina, ka līgums atbilst Spānijas darba tiesībām. Noslēdzot līgumu ar sūdzības iesniedzēju un pēc tam liedzot viņam izmantot kādu no tā noteikumiem, Aģentūra rīkojās nekonsekventi.
Ņemot vērā to, ka šis lietas aspekts attiecas uz procedūrām, kas saistītas ar konkrētiem notikumiem pagātnē, nav lietderīgi panākt mierizlīgumu šajā lietā. Tāpēc ombuds lietu slēdz.
Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras direktors.
Ar cieņu
Jacob SÖDERMAN