Godātais G. kungs!

2000. gada 8. jūnijā Jūs sava uzņēmuma Ringsped Ltd. vārdā iesniedzāt sūdzību Eiropas Ombudam par Eiropas Komisijas Pētniecības ģenerāldirektorāta rīcību saistībā ar ES CRAFT līguma Nr. BRST-CT98-5453 izskatīšanu un pēc tam pirmstermiņa izbeigšanu.

2000. gada 6. jūlijā un 2000. gada 11. augustā Jūs nosūtījāt ombudam Komisijas Pētniecības ĢD nodaļas vadītājam adresētās sarakstes kopijas.

2000. gada 21. jūlijā es pārsūtīju sūdzību Eiropas Komisijas priekšsēdētājam. Komisija nosūtīja savu atzinumu 2000. gada 24. oktobrī. Es jums to nosūtīju kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko jūs nosūtījāt 2000. gada 30. decembrī.

2001. gada 13. februārī es pārsūtīju Jūsu apsvērumus Komisijai, pieprasot papildu informāciju. Komisija 2001. gada 5. aprīlī nosūtīja papildu atzinumu ar papildu informāciju. Es pārsūtīju Jums šo materiālu kopā ar uzaicinājumu izteikt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2001. gada 18. jūnijā.

2001. gada 25. jūnijā, 2001. gada 21. jūlijā un 2001. gada 9. decembrī Jūs iesniedzāt papildu apsvērumus.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

1980. gadā sūdzības iesniedzējs sāka attīstīt savas idejas par ļoti mazu, izturīgu ekoloģisko automobili. Sūdzības iesniedzējs 1988. gadā izveidoja uzņēmumu Ringsped Ltd (turpmāk “Ringsped”) un kopā ar vairākiem draugiem finansēja pirmā ECO-2 prototipa būvniecību, kas 1989. gadā tika prezentēts Londonas autoizstādē. 1992. gadā Somar Transtec Ltd sagatavoja 3. prototipu Apvienotajai Karalistei. Tomēr Ringsped nespēja piesaistīt pietiekamus līdzekļus, lai pabeigtu uzņēmuma attīstību, un 1993. gadā uzņēmums tika likvidēts.

Sūdzības iesniedzējs 1999. gadā iesniedza pieteikumu CRAFT programmai. Tā kā Ringsped nebija darbnīcas un tāpēc tam nebija tiesību būt par MVU, sūdzības iesniedzējs aicināja Somar Transtec Ltd. uzņemties projekta koordinatora lomu. Darbs pie projekta programmas sākās 1999. gada 7. jūnijā.

Komisija 2000. gadā nolēma izbeigt projektu pirms līguma termiņa beigām. Tas tika darīts pēc tam, kad projekta koordinators sniedza pierādījumus, ka lielākā daļa iesaistīto MVU vairs neuzskata projekta turpināšanu par lietderīgu.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijas Pētniecības ĢD veiktā EU CRAFT līguma Nr. BRST-CT98-5453 apstrāde un priekšlaicīga izbeigšana ir netaisnīga. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Komisijas negodīgo rīcību veidoja šādi elementi:

Pieprasījums

Sūdzība attiecas uz pētniecības līgumu, ko finansē saskaņā ar Ceturtās pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammas (Pētniecība un tehnoloģiju attīstība) CRAFT iniciatīvu. Projekta nosaukums ir "Jaunas koncepcijas auto virsbūves konstrukcijā zemu izmaksu transportlīdzekļiem". Projekta akronīms ir ECO-2.

Komisija 1998. gada 31. decembrī pienācīgi parakstīja līgumu ar numuru BRST-CT98-5453. Oficiālais sākuma datums bija 1998. gada 1. decembris, un tā ilgums bija 24 mēneši. Līgumslēdzēji bija pieci mazie un vidējie uzņēmumi (1) (turpmāk "MVU") un seši PTA izpildītāji. Sūdzības iesniedzējs bija saistīts darbuzņēmējs un pēc definīcijas līguma trešā persona (2). Tai nebija tiešu līgumattiecību ar Komisiju.

Programmas CRAFT mērķis ir veicināt MVU dalību pētniecības pamatprogrammā. Viens no formālajiem atbilstības kritērijiem CRAFT projekta finansēšanai ir tas, ka ir jāpiedalās vismaz četriem MVU no divām dažādām ES dalībvalstīm. Lielāko daļu pētniecības darba CRAFT projektā veic tā sauktie "pētniecības veicēji", t. i., nozares vai pētniecības organizācijas, kurām pretēji pašiem MVU ir vajadzīgās pētniecības spējas. CRAFT projektu mērķis un raksturojums ir tāds, ka rezultāti pieder MVU un tos izmanto MVU. Tā sauktajiem "RTD izpildītājiem" šajā ziņā nav tiesību.

Lēmums izbeigt līgumu pirms beigu datuma tika pieņemts, vienojoties ar darbuzņēmējiem, pēc tam, kad projekta koordinators sniedza pierādījumus, ka lielākā daļa iesaistīto MVU vairs neuzskata projekta turpināšanu par lietderīgu. Tāpēc kritērijs par četriem MVU, kas aktīvi piedalījās, vairs netika izpildīts. Turklāt konsorcijā radās finanšu un īpašumtiesību grūtības, kuras nebija iespējams apmierinoši atrisināt. Jautājumi par atbildību par projekta mērķrezultātu, kā arī projekta tehniskās un finansiālās problēmas vēl vairāk mazināja konsorcija uzticamību, pildot līgumsaistības.

Komisija iesniedza ombudam detalizētu notikumu un sarakstes sarakstu, kurā aprakstīta notikumu vēsturiskā secība no 1999. gada 1. decembra līdz 2000. gada 6. jūlijam.

Attiecībā uz apgalvojumu, ka nav novērtēts sūdzības iesniedzēja uzņēmuma Ringsped finansiālais stāvoklis un radušās tehniskās grūtības, Komisija atkārtoja, ka nepastāv tiešas līgumattiecības ar uzņēmumu un Komisija nesniedz finansiālu ieguldījumu uzņēmumā. Konsorcijam pašam acīmredzami nebija pietiekamu finanšu resursu, lai sekmīgi veiktu pētniecības darbības, kā noteikts līgumā. Turklāt netika paredzēts finansējums no paralēlas programmas, un Ringsped uzņēmējdarbības plāns piesaistīt papildu resursus neizdevās. Visbeidzot, šķiet, ka konflikts starp ECO-2 koordinatoru un Ringsped radās tāpēc, ka Ringsped nevēlējās vai nespēja nodrošināt finansējumu projektam.

Projektu parasti uzsāk viena mēneša laikā pēc līguma sākuma datuma oficiālā sanāksmē, kurā piedalās visi konsorcija partneri un Komisijas pārstāvji. Neraugoties uz centieniem, šāda oficiāla sanāksme netika organizēta līdz 1999. gada 7. jūnijam. Atklāšanas sanāksmē kļuva skaidrs, ka pastāv tehniskas un organizatoriskas problēmas un ka dažu MVU partneru apņemšanās ir apšaubāma. Šajā sanāksmē Komisija skaidri norādīja, ka tā būtu apmierināta ar lūgumu pagarināt projekta termiņu, ja būtu pierādījumi par pastāvīgu progresu. Kļuva arī skaidrs, ka konsorcijs ir veicis nelielu pētniecisko darbu vai to nav veicis vispār. Konsorcija 1999. gada oktobra sanāksmē no konsorcija ziņojuma izrietēja, ka dažādu iemeslu dēļ nav panākts pietiekams progress salīdzinājumā ar līgumā paredzēto tehnisko programmu.

1999. gada 7. septembrī projekta koordinators ziņoja Komisijai par dažām konsorcija finanšu problēmām. Tas jo īpaši attiecās uz to, ka saistītais darbuzņēmējs nespēja finansēt savu ieguldījuma daļu.

Komisija pieprasīja paskaidrojumu no sūdzības iesniedzēja. Sūdzības iesniedzējs turpmākajās atbildēs apstiprināja, ka neviens ieguldītājs netiktu atrasts, ja viņa tiesības projektā tiktu samazinātas, un norādīja, ka viņa īpašumtiesības uz ECO-2 un tā modernizāciju ir pilnībā jāaizsargā.

Komisija 1999. gada 5. novembrī informēja koordinatoru, ka, pēc tās domām, projekta slēgšana ir vislabākā rīcība, ja konsorcijam nav finansiālu iespēju turpināt darbību. Pēc tam koordinators informēja Komisiju, ka lielākā daļa MVU vairs nav ieinteresēti turpināt darbību šādos apstākļos. Komisija nolēma izbeigt projektu. Tas tika izdarīts ar oficiālu 2000. gada 21. janvāra vēstuli. No pirmā brīdinājuma līdz galīgajam lēmumam izbeigt līgumu pagāja vairāk nekā 7 mēneši.

Attiecībā uz projekta ilgumu līguma 2. pantā ir skaidri noteikts: "Projekts ilgst 24 mēnešus, sākot no 1998. gada 1. decembra." Komisija vienmēr ir rīkojusies uz šā pamata. Komisijas 1999. gada 25. novembra vēstulē šajā ziņā bija acīmredzama un nožēlojama pareizrakstības kļūda (14, nevis 24 mēneši). Tomēr tas nekad nav ietekmējis izbeigšanas procesu.

Komisija pārbaudīja visu saraksti ar projekta koordinatoru un neatrada nekādus pierādījumus par rasu aizspriedumiem.

Iesniedzot ECO-2 priekšlikumu, Ringsped apstiprināja, ka tas neatbilst kritērijiem, lai kļūtu par MVU pamatgrupas locekli. Projekta darbības laikā uzņēmuma statuss nemainījās, lai tas varētu kļūt par biedru. Komisija uzsvēra iespējamo konflikta punktu Ringsped prasībā par ekskluzīvām īpašuma tiesībām uz projekta rezultātiem, jo tas ir pretrunā standarta līgumam starp konsorciju un Komisiju par sadarbības pētniecības līgumiem.

Pēc tam, kad Komisija nosūtīja vēstuli, kurā bija pausts nodoms pabeigt projektu pirms paredzētā beigu datuma, galvenie darbuzņēmēji nekad nepieprasīja atjaunot līgumu. Tikai sūdzības iesniedzēja uzņēmums, kas ir trešā puse līgumā, iesniedza šādu pieprasījumu, bet tas nekad neiesniedza pierādījumus, ka atjaunotais priekšlikums varētu atbilst atbilstības kritērijiem.

Komisija rūpīgi izskatīja visus sūdzības iesniedzēja izvirzītos argumentus, bet tā saglabāja savu lēmumu izbeigt sūdzības izskatīšanu, jo nebija sniegta informācija, kas tai pamatotu lēmuma grozīšanu. Tā aicināja sūdzības iesniedzēju iesniegt jaunu priekšlikumu ECO-2 jomā saskaņā ar Piekto pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammu. Komisija uzsvēra, ka tā nevar garantēt, ka jebkurš pieteikums saņems pozitīvu novērtējumu, ņemot vērā to, ka neatkarīgi eksperti veic tehniskos novērtējumus. Tomēr, ja jaunais priekšlikums atbilstu atbilstības kritērijiem un nodrošinātu inovatīvu risinājumu MVU pētniecības vajadzībām, tam būtu labas izredzes gūt panākumus novērtēšanas laikā.

Sūdzības iesniedzējs uzturēja savu sūdzību un īsumā izteica šādus apsvērumus. Sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka viņš ir atgādinājis projekta koordinatoram, ka Ringsped tiesības ECO-2 un tā būvniecības metodēs nedrīkst tikt pārkāptas.

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju Komisija tika rakstiski informēta, ka trīs MVU un četri no pieciem PTA partneriem ir gatavi turpināt pārjaunotu projektu un ka Ringsped ir pieprasījis izpildes apturēšanu līdz 2000. gada janvāra beigām, lai atdzīvinātu projektu ar papildu MVU partnera vai partneru starpniecību, vienlaikus turpinot esošā projekta darba programmu. 1999. gada 11. novembrī Komisija no projekta koordinatora saņēma 11 lappuses protokola ar informāciju par paveikto un turpmāko darba programmu.

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju projekta vadītājs izdarīja netaisnīgu spiedienu uz projekta koordinatoru, kurš iepriekš nebija sazinājies ar Komisiju. Turklāt Komisija atzina, ka tā vispār nav veikusi nekādu vērtējumu. Tas liecina par pienācīgas rūpības trūkumu no Komisijas puses.

Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka partneru 1999. gada 20. oktobra sanāksmes protokols apliecināja, ka tehniskos jautājumus var atrisināt, īstenojot individuāli finansētu kritiski svarīgu uzdevumu programmu. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu attiecībā uz projekta ilgumu un ka tas ir izšķirošs faktors lēmumā izbeigt projektu. Projekta vadītāja 1999. gada 18. novembra e-pasta vēstulē bija norādīts, ka: "Es to nevēlos, jo Ringsped nav partneris, bet man tika ieteikts to darīt, jo G. ir angļu un angļu tauta bieži izmanto EP deputātus." Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šis teikums satura ziņā neapšaubāmi ir rasistisks.

Rūpīgi izvērtējot Komisijas atzinumu un sūdzības iesniedzēja apsvērumus, izrādījās, ka ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana. Sūdzības iesniedzējs bija pieprasījis saņemt Komisijas atzinuma 2. daļā minētā dokumenta Nr. 20 kopiju. Ombuds arī pieprasīja Komisijas papildu atzinumu par sūdzības iesniedzēja apsvērumiem.

Savā papildu atzinumā Komisija iekļāva pieprasītā dokumenta kopiju. Komisija uzskata, ka sūdzības iesniedzējs nav ieviesis jaunus elementus saistībā ar savu sūdzību. Komisija paskaidroja, ka tās uzdevums ir nodrošināt atbilstību CRAFT kritērijiem, līgumsaistību izpildi un pētniecības darba progresu. Tā kā to atbilstīgo MVU partneru skaits, kuri vēlējās turpināt projektu, bija nepietiekams, konsorcijs vairs nevarēja izpildīt līgumsaistības.

Sūdzības iesniedzējs uzturēja savu sūdzību un īsumā izteica šādas piezīmes. Attiecībā uz ECO-2 īpašumtiesībām sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka ir nobažījies par ECO-2 transportlīdzekļa dizainparauga tiesībām. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju projekta koordinators projekta sākumā nebija izplatījis vēstuli par savām dizainparauga tiesībām citiem partneriem un Komisijai. Turklāt projekta koordinators savā pirmajā ziņojumā Komisijai pazemināja Ringsped dizainera statusu līdz stilista lomai. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka tas liecina par klaju uzticības pārkāpumu. Turklāt projekta koordinators bija nosūtījis Komisijai dokumentu Nr. 20, neinformējot par to sūdzības iesniedzēju. Sūdzības iesniedzējs arī atkārtoja savu lūgumu kļūt par pilntiesīgu MVU partneri.

Lēmums

1.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ES CRAFT līguma Nr. BRST-CT98-5453 novērtējums un izbeigšana ir netaisnīga. Viņš uzskata, ka Komisijas apgalvotais negodīgums sastāvēja no šādiem elementiem:

1.2 Savā atzinumā Eiropas Komisija norādīja, ka lēmums izbeigt projektu pirms līguma termiņa beigām tika pieņemts, vienojoties ar līgumslēdzējiem pēc tam, kad projekta koordinators bija nosūtījis rakstiskus pierādījumus, ka trīs no pieciem MVU vairs nevēlas turpināt līguma izpildi. Tādējādi kritērijs par četriem MVU, kas aktīvi piedalās, vairs netika izpildīts. Turklāt jautājumi par īpašumtiesībām uz mērķprojekta iznākumu, kā arī projekta tehniskās un finansiālās problēmas vēl vairāk mazināja konsorcija uzticamību attiecībā uz tā pienākumu izpildi saskaņā ar līgumsaistībām.

1.3 Attiecībā uz apgalvoto Ringsped finansiālā stāvokļa novērtējuma trūkumu un tehniskajām grūtībām Komisija norādīja, ka nepastāv tiešas līgumattiecības ar uzņēmumu un ka Komisija nesniedz finansiālu ieguldījumu šajā uzņēmumā.

1.4 Attiecībā uz līguma slēgšanu Komisija bija pieprasījusi sūdzības iesniedzējam skaidrojumu par projekta koordinatora norādītajām finansiālajām grūtībām. Sūdzības iesniedzējs apstiprināja, ka neviens ieguldītājs netiktu atrasts, ja viņa tiesības projektā tiktu samazinātas, un norādīja, ka viņa īpašumtiesības uz ECO-2 un tā modernizāciju ir pilnībā jāaizsargā. Komisija 1999. gada 5. novembrī informēja projekta koordinatoru, ka projekta slēgšana būtu vislabākā rīcība, ja konsorcijam nebūtu finansiālu iespēju turpināt darbību. Komisija 2000. gada 21. janvārī pieņēma lēmumu izbeigt projektu. Komisija arī pārbaudīja visu saraksti ar projekta koordinatoru un neatrada nekādus pierādījumus par rasu aizspriedumiem. Komisija atzina, ka tās 1999. gada 25. novembra vēstulē bija acīmredzama un nožēlojama pareizrakstības kļūda attiecībā uz projekta ilgumu (14, nevis 24 mēneši). Tomēr tas nekad nav ietekmējis izbeigšanas procesu.

1.5 Sūdzības iesniedzējs arī izvirzīja jautājumu par ECO-2 transportlīdzekļa ekskluzīvajām dizainparauga tiesībām. Komisija uzskata, ka tas bija pretrunā tipveida līgumam starp konsorciju un Komisiju par pētniecības sadarbības līgumiem. Turklāt sūdzības iesniedzējs ierosināja pilnīgu MVU partnerību savam uzņēmumam Ringsped. Komisija uzskata, ka Ringsped iesniegšanas datumā neatbilda kritērijiem, lai kļūtu par MVU partneri, un projekta darbības laikā tā statuss nemainījās.

1.6 Saskaņā ar EK līguma 195. pantu Eiropas ombuds ir pilnvarots pieņemt sūdzības "par Kopienas iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm". Ombuds uzskata, ka administratīva kļūme rodas, ja valsts iestāde nerīkojas saskaņā ar tai saistošu noteikumu vai principu. Tādējādi administratīva kļūme var tikt konstatēta arī attiecībā uz to saistību izpildi, kas izriet no līgumiem, kurus noslēgušas Kopienu iestādes vai struktūras.

1.7 Tomēr ombuds uzskata, ka pārbaudes apjoms, ko viņš var veikt šādos gadījumos, noteikti ir ierobežots. Jo īpaši ombuds uzskata, ka viņam nevajadzētu mēģināt noteikt, vai kāda no pusēm ir pārkāpusi līgumu, ja jautājums ir strīdīgs. Šo jautājumu varētu efektīvi risināt tikai kompetentā tiesa, kurai būtu iespēja uzklausīt pušu argumentus par attiecīgajiem valsts tiesību aktiem un izvērtēt pretrunīgus pierādījumus par visiem apstrīdētajiem faktiskajiem jautājumiem.

1.8 Tādēļ ombuds uzskata, ka lietās, kas attiecas uz līgumstrīdiem, ir pamatoti aprobežoties ar pārbaudi, vai Kopienas iestāde vai struktūra viņam ir sniegusi loģisku un saprātīgu pārskatu par savas rīcības juridisko pamatu un kāpēc tā uzskata, ka tās viedoklis par līgumisko stāvokli ir pamatots. Ja iestāde vai struktūra to pienācīgi dara, ombuds secinās, ka viņa izmeklēšanā nav atklāts administratīvas kļūmes gadījums. Šis secinājums neietekmēs pušu tiesības uz to līgumisko strīdu izskatīšanu un autoritatīvu atrisināšanu kompetentajā tiesā.

1.9 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija ir informēta, ka trīs MVU ir gatavi turpināt pārjaunotu projektu. Tomēr Komisija norādīja, ka tās uzdevums ir nodrošināt atbilstību CRAFT kritērijiem, līgumsaistību izpildi un pētniecības darba progresu. Komisija uzskata, ka, tā kā nepietiekams skaits tiesīgo MVU partneru vēlējās turpināt projektu, konsorcijs vairs nevarēja izpildīt savas līgumsaistības.

1.10. Šajā gadījumā Komisija ir konsekventi un saprātīgi izklāstījusi iemeslus, kuru dēļ tā nolēma izbeigt ES KRAFT līgumu Nr. BRST-CT98-5453 pirms termiņa beigām. Pamatojoties uz iepriekš minētajiem konstatējumiem, šķiet, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvas kļūmes.

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

Jacob SÖDERMAN

(1) MVU definē kā uzņēmumu, kas vienlaikus atbilst trim kritērijiem: a) tajā ir ne vairāk kā 500 darbinieku; b) kura gada apgrozījums nepārsniedz 38 miljonus €; c) ne vairāk kā viena trešdaļa pieder organizācijai, kas ir lielāka par MVU, ja vien tā nav finanšu ieguldītājs, piemēram, banka vai riska kapitālists.

(2) Līgums BRST-CT98-5453, II pielikums, Vispārīgie nosacījumi, 1. pants.