Godātais O. kungs!

2000. gada 25. martā Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam par to, ka Eiropas Biznesa un inovāciju centru tīkls Jūs aizstāja ar Eiropas Komisijas līdzfinansētiem projektiem.

2000. gada 23. maijā es pārsūtīju Jūsu sūdzību Eiropas Komisijas priekšsēdētājam. 2000. gada 17. oktobrī Komisija man nosūtīja savu atzinumu. Es jums to nosūtīju kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko jūs nosūtījāt 2000. gada 22. decembrī.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka fakti ir šādi:

Sūdzības iesniedzējs strādāja par konsultantu Eiropas Uzņēmējdarbības un inovāciju centru tīklā (turpmāk “EBN”) pēc tam, kad viņš bija noslēdzis līgumus ar EBN saistībā ar projektiem, kurus līdzfinansēja Komisijas XVI ĢD (tagad REGIO ĢD). Sūdzības iesniedzējs kā ekonomikas eksperts piedalījās uzņēmējdarbības un inovācijas centru (BIC) izveidē. Pēc iekšējām problēmām EBN, kas, pēc sūdzības iesniedzēja domām, izrietēja no izmaiņām ģenerāldirektorātā, kā arī no Komisijas modrības trūkuma attiecībā uz līgumu piešķiršanu, sūdzības iesniedzējs tika aizstāts projektos, kuros viņš bija strādājis, un tādējādi viņam tika atņemti viņa intelektuālā īpašuma augļi.

1999. gada 17. decembrī sūdzības iesniedzējs nosūtīja vēstuli atbildīgajam nodaļas vadītājam, izklāstot savu viedokli par līgumu piešķiršanas procedūrām. Viņš arī informēja viņu par grūtībām, ar kurām viņš saskārās, izpildot XVI ĢD līdzfinansētos līgumus, kuros viņš tika aizstāts un par kuriem viņš nesaņēma nekādu finansiālu kompensāciju par savu eksperta darbu.

Ar 2000. gada 3. marta vēstuli Komisija atbildēja sūdzības iesniedzējam, ka tā pauž dziļu nožēlu par grūtībām, kas radušās, īstenojot projektus. Tomēr tā norādīja, ka šo projektu galīgais iznākums un no tā izrietošie finanšu pasākumi ir atkarīgi no struktūrām, kurām sūdzības iesniedzējs ir piedāvājis savus pakalpojumus; Komisijai bija kontakti tikai ar šīm struktūrām. Tā arī uzsvēra, ka, lai gan tai, protams, bija jāzina, kādus darbiniekus saņēmējas struktūras nodarbināja līdzfinansēto projektu īstenošanai, attiecības starp šīm struktūrām un to darbiniekiem neietilpst tās atbildības jomā.

Pēc šīs atbildes, kuru viņš atzina par neapmierinošu, sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību Eiropas Ombudam. Sūdzībā viņš prasa finansiālu kompensāciju par darbu, ko viņš veicis, lai izveidotu BIC. Sūdzības iesniedzējs arī apšaubīja Komisijas līgumu piešķiršanas metodes.

Pieprasījums

Savā atzinumā Komisija precizēja savu saikni ar EBN un atbildēja uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu par trūkumiem līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā.

Attiecībā uz attiecībām ar EBN Komisija vispirms atgādināja, ka EBN ir neatkarīga apvienība, kuras mērķis ir popularizēt ideju par uzņēmējdarbības un inovācijas centru (BIC) izveidi dalībvalstīs, lai atvieglotu starpreģionālo sadarbību starp vietējām iestādēm un inovatīviem MVU. Komisija arī norāda, ka kopš 1985. gada tā ar EBN bija noslēgusi vairākus nolīgumus par subsīdiju piešķiršanu projektiem un vienu pakalpojumu līgumu. Tomēr Komisija uzsvēra, ka nepastāv tiesiskas attiecības starp EBN vai tā apakšuzņēmēju darbiniekiem un Komisiju saistībā ar EBN projektiem un ka tādējādi ikvienam darbiniekam ir jāvēršas ar sūdzībām pie attiecīgā uzņēmuma, nevis pie Komisijas, kurai nav nekādas atbildības šajā jautājumā.

Attiecībā uz apgalvotajiem trūkumiem līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas sistēmā Komisija norādīja, ka saistībā ar dotāciju nolīgumiem un līgumu starp Komisiju un EBN Komisijas dienesti stingri piemēroja procedūras, kas bija spēkā tolaik, kā noteikts Darbības procedūru rokasgrāmatā (attiecībā uz dotāciju nolīgumiem) un CCAM noteikumos par konkursiem un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (attiecībā uz pakalpojumu līgumu).

Komisija arī uzsvēra, ka tā ir atbildīga ne tikai par dotāciju sakārtotu piešķiršanu, bet arī par to, lai nodrošinātu Kopienas līdzekļu pareizu izmantošanu un Kopienas politikas ievērošanu līdzfinansētās darbības ietvaros. Šajā kontekstā Komisija norādīja, ka Reģionālās politikas ĢD revīzijas dienests ir pārbaudījis, kā EBN pārvalda konkrētus maksājumus, un ka revīzijas rezultātā piezīmes netika izteiktas.

Attiecībā uz saikni starp Komisiju un EBN sūdzības iesniedzējs vērsa uzmanību uz EBN statūtiem un darbību. Viņš norādīja, ka Komisija ir izveidojusi EBN un ka Komisijas pārstāvis piedalās direktoru padomēs kā novērotājs. Tāpēc Komisija pilnībā apzinājās EBN vadības un finanšu pārskatu kvalitāti. Viņš arī paskaidro, ka bijušā EBN ģenerāldirektora vadībā bija radušās nopietnas finansēšanas grūtības un ka tāpēc Komisija nav izpildījusi savu piesardzīgas pārvaldības pienākumu.

Lai pamatotu šos apgalvojumus, sūdzības iesniedzējs kā piemēru izmanto projektu "Euroclusters", kuru viņš apgalvo, ka ir iecerējis un koordinējis četrus gadus. Galīgā ziņojuma sagatavošana par šo projektu tika uzticēta citai komandai, un tajā nav atspoguļots uz vietas veiktais darbs, kam vajadzēja būt Komisijas galvenajam uzdevumam. Sūdzības iesniedzējs arī norāda, ka šā projekta īstenošanai paredzētos Kopienas līdzekļus EBN izmantoja, lai atrisinātu savas finansēšanas problēmas, bet ne lai maksātu konsultantiem un reģioniem, kas piedalījās projektā. Tādēļ, ņemot vērā šos apsvērumus, viņam ir grūti saprast, ka Komisija nav atbildīga par šo jautājumu.

Attiecībā uz līgumu piešķiršanas procedūrām sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka tās atstāj līguma parakstītājam pilnīgu rīcības brīvību mainīt projektu mērogu. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka Komisija tikai apstiprina savus trūkumus, jo tā nav rīkojusies piesardzīgi, lai noskaidrotu, kam līdzekļi tika piešķirti tās līdzfinansēto projektu īstenošanas līmenī, un ka tā nebija nobažījusies ne par projektu attīstību, ne par konkrētiem gūtajiem rezultātiem.

Lēmums

1.1 Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam pieprasa finansiālu kompensāciju par viņa kā eksperta konsultanta darbu uzņēmējdarbības un inovāciju centru (BIC) izveidē. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju vairākos Komisijas līdzfinansētos projektos viņu aizstāja EBN, un tādējādi viņam tika atņemti viņa intelektuālā īpašuma augļi.

1.2 Savā atzinumā Komisija norāda, ka nepastāv tiesiskas attiecības starp EBN darbiniekiem un apakšuzņēmējiem, kurus EBN izmanto, lai izpildītu savas saistības pret Komisiju. Tā uzskata, ka ikvienam darbiniekam savas sūdzības ir jāadresē EBN, nevis Komisijai, kas nav atbildīga par šo jautājumu.

1.3 Pamatojoties uz dokumentiem, kas ombudam darīti zināmi izmeklēšanas laikā, ombuds norāda, ka, pēc sūdzības iesniedzēja domām, ir jāņem vērā divi aspekti. Pirmais attiecas uz iekšējām problēmām EBN. Otrkārt, sūdzības iesniedzējs uzskata, ka pastāv cēloņsakarība starp Komisijas līgumu piešķiršanas procedūrām un viņa prasības priekšmetu.

1.4 Attiecībā uz pirmo punktu ombuds neuzskata, ka lietas dokumenti liecina, ka Komisija ir atbildīga par iespējamu pārvaldības problēmu EBN. Turklāt saskaņā ar savu Lēmumu 947/97/HMA (1) ombuds atgādina, ka EBN nav Kopienas iestāde vai struktūra un ka tādēļ viņš nav kompetents izskatīt sūdzības par to. Tomēr ombuds norāda, ka nekas neliedz sūdzības iesniedzējam iesniegt savu strīdu ar EBN kompetentajā tiesā.

1.5 Tādēļ ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzēja sūdzības var izskatīt tikai saistībā ar iepriekš minēto otro punktu, ciktāl tas attiecas uz apgalvojumu par Komisijas pieļautām administratīvām kļūmēm. Šis apgalvojums ir aplūkots lēmuma 2. punktā.

2.1 Sūdzības iesniedzējs apšauba Komisijas līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas metodes. Pēc viņa domām, institūcijai, kas paraksta līgumu, ir pilnīga rīcības brīvība pēc līguma parakstīšanas grozīt projektu būtību, mainīt līdzekļu galamērķi vai pieņemt darbā personālu, neuzraugot, vai tie atbilst līguma mērķiem. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka, ja Komisija būtu izstrādājusi stingrākus noteikumus par projektu izstrādātāju aizsardzību un pieprasījusi, lai attiecīgās spējas būtu daļa no tās piešķirtajiem līgumiem, šāda veida problēmas nebūtu radušās. Tādēļ viņš nosoda šīs metodes, kas, viņaprāt, noveda pie tā, ka viņam pilnībā tika atņemti viņa intelektuālā darba augļi.

2.2 Savos apsvērumos Komisija norāda, ka attiecībā uz dotāciju nolīgumu un līguma starp Komisiju un EBN piešķiršanu Komisijas dienesti stingri piemēroja tolaik spēkā esošās procedūras, ko reglamentēja Darbības procedūru rokasgrāmata un CCAM noteikumi par konkursiem un līgumu piešķiršanu. Komisija arī atzīst, ka tā uzņemas atbildību ne tikai par dotāciju pareizu piešķiršanu, bet arī par to, lai nodrošinātu Kopienas līdzekļu pareizu izmantošanu un Kopienas politikas ievērošanu līdzfinansētās darbības ietvaros. Šajā sakarā Komisija norāda, ka Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta revīzijas dienests ir pārbaudījis to, kā EBN pārvalda konkrētus maksājumus, un ka revīzijas rezultātā piezīmes nav izteiktas.

2.3 Attiecībā uz to, kā Komisija ievēro procedūras, ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs nav sniedzis nekādus pierādījumus, kas būtu pietiekami, lai pamatotu papildu izmeklēšanu par šo lietas aspektu.

2.4 Attiecībā uz Komisijas veikto Kopienas līdzekļu izlietojuma uzraudzību sūdzības iesniedzējs norāda, ka Komisija ir tikai uzsvērusi savus trūkumus, jo tā nav rīkojusies piesardzīgi, lai noskaidrotu, kam tika piešķirti līdzekļi projektu īstenošanai. Viņš apgalvo, ka Komisija nav pievērsusies projektu attīstībai un konkrētiem sasniegtajiem rezultātiem. Turklāt viņš vērš uzmanību uz budžetu, ko Komisija piešķīrusi noteiktiem projektiem, kuri, viņaprāt, netika pienācīgi piešķirti. Viņš arī min dažas prakses, kas, kā viņš apgalvo, atklāj šos trūkumus.

2.5 Ombuds atzīmē, ka Komisijas dienesti veica atsevišķu izdevumu revīziju un ka pēc šīs revīzijas netika izteiktas īpašas piezīmes. Ombudam pieejamie pierādījumi neliecina par administratīvām kļūmēm Komisijas veiktajā uzraudzībā. Ombuds arī norāda, ka Revīzijas palātai kā specializētai struktūrai ir pilnvaras novērtēt Kopienas iestāžu finanšu uzraudzību.

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

Jacob SÖDERMAN

(1) Lēmums 947/97/HMA: Sk. Eiropas Ombuda 1997. gada ziņojumu, 19. lpp.