Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzējs, Francijas pilsoniskās sabiedrības organizācija, 2017. gada oktobrī iesniedza Eiropas Komisijai pārkāpuma sūdzību pret Nīderlandi. Sūdzība attiecās uz vairākām atkāpēm, ko Nīderlandes iestādes izdevušas attiecībā uz elektriskās strāvas impulsu izmantošanu zvejas kuģos ar rāmja traļiem un ko sūdzības iesniedzējs uzskatīja par Regulas (EK) Nr. 850/98 ^[1] pārkāpumu (“pirmā sūdzība”). Sūdzības iesniedzēja galvenās bažas ir par to, ka zveja ar elektroimpulsiem rada sistēmiskus draudus jūras ekosistēmu un no tām atkarīgo piekrastes kopienu izdzīvošanai.

2. Komisija 2019. gada februārī informēja sūdzības iesniedzēju par savu nodomu ierosināt oficiālas pārkāpuma procedūras sākšanu pret Nīderlandi. Tā arī informēja sūdzības iesniedzēju, ka galīgais lēmums šajā jautājumā ir jāpieņem komisāru kolēģijai ^[2].

3. Sūdzības iesniedzējs 2019. gada septembrī iesniedza jaunu pārkāpuma sūdzību pret Nīderlandi (“otrā sūdzība”). Šajā sūdzībā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Nīderlandes iestāžu piešķirto atkāpju skaits pārsniedza maksimālo skaitu, kas atļauts saskaņā ar jauno Regulu 2019/1241 ^[3], kura pa to laiku bija aizstājusi Regulu 850/98. Komisija informēja sūdzības iesniedzēju, ka tās otrā sūdzība attiecās uz jautājumiem, par kuriem tā jau bija sākusi EU Pilot dialogu ^[4], lai pieprasītu attiecīgu informāciju no Nīderlandes. Komisija norādīja, ka tā sniegs sūdzības iesniedzējam jaunāko informāciju orientējošā 20 nedēļu termiņā.

4. Sūdzības iesniedzējs 2020. gada martā lūdza Komisiju sniegt jaunāko informāciju par savas otrās sūdzības statusu. Komisija atbildēja, ka tā vēl nevar sniegt precīzu atjauninājumu, jo tā joprojām analizē papildu informāciju, kas saņemta no Nīderlandes saistībā ar EU Pilot dialogu.

5. Nebūdams apmierināts ar to, kā Komisija izskatījusi sūdzības, 2020. gada jūnijā sūdzības iesniedzējs vērsās pie Ombuda.

Izmeklēšana

6. Ombuds sāka izmeklēšanu un lūdza Komisiju:

• informēt sūdzības iesniedzēju par to, vai tā ir pieņēmusi lēmumu sākt pārkāpuma procedūru saistībā ar savu pirmo sūdzību;
• Sniedziet sūdzības iesniedzējam jaunāko informāciju par tā otrās sūdzības statusu.

7. Izmeklēšanas gaitā ombuds saņēma Komisijas atbildi un pēc tam sūdzības iesniedzēja komentārus par Komisijas nostāju.

Ombudam iesniegtie argumenti

8. Attiecībā uz pirmo sūdzību sūdzības iesniedzējs uzskatīja par nepieņemamu to, ka vairāk nekā gadu pēc tam, kad Komisija bija izklāstījusi savu nodomu ierosināt oficiālas pārkāpuma procedūras sākšanu pret Nīderlandi, tā joprojām nebija sākusi šādu pārkāpuma procedūru. Sūdzības iesniedzējs arī uzskatīja, ka kavēšanās otrās sūdzības izskatīšanā ir pārmērīga.

9. Komisija paskaidroja, ka tai bija atkārtoti jāizvērtē sūdzības iesniedzēja´s pirmā sūdzība, ņemot vērā jauno Regulu 2019/1241, kas stājās spēkā 2019. gada augustā. Jaunajā regulā ir noteiktas dažas jaunas prasības dalībvalstīm attiecībā uz īpašiem nosacījumiem, kas jāpiemēro pārejas periodā, kā rezultātā visos ES ūdeņos būs aizliegts zvejot ar elektroimpulsa trali.

10. Komisija 2019. gada septembrī sāka EU Pilot dialogu, kurā tā lūdza Nīderlandi sniegt informāciju par pasākumiem, ko tā īstenos, lai izpildītu jaunās regulas prasības. Sūdzības iesniedzēja´s otrajā sūdzībā izvirzītie jautājumi ietilpa šā EU Pilot dialoga darbības jomā, un sūdzības iesniedzējs tika attiecīgi informēts (sk. 4. zemsvītras piezīmi).

11. Komisija 2020. gada jūlijā secināja, ka Nīderlande atbilst jaunās regulas juridiskajām prasībām ^[5]. Komisija lūdza Nīderlandi līdz 2020. gada beigām iesniegt detalizētus ziņojumus par Regulas 2019/1241 īstenošanas kontrolēm. Komisija informēja sūdzības iesniedzēju par savu nodomu slēgt abas sūdzības un deva tai četras nedēļas piezīmju sniegšanai ^[6].

12. Sūdzības iesniedzējs piezīmes iesniedza 2020. gada augustā. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Komisija nepareizi interpretē Regulu 2019/1241 un Nīderlande turpina pārkāpt ES tiesību aktus ^[7].  Sūdzības iesniedzējs piebilda, ka Nīderlande ir apstrīdējusi Regulu 2019/1241 Eiropas tiesās ^[8].

Ombuda novērtējums

13. Komisija pārrauga ES tiesību aktu efektīvu piemērošanu, īstenošanu un izpildi dalībvalstīs ^[9]. Gadījumā, ja dalībvalsts nepilda kādu ES Līgumos paredzētu pienākumu, Komisijai kā Līgumu uzraudzītājai ir iespēja sākt “pārkāpuma procedūru”, kuras mērķis ir izbeigt pārkāpumu.

14. Komisijai ir plaša rīcības brīvība, lemjot par to, vai sākt pārkāpuma procedūru pret dalībvalsti ^[10].

15. Ombuds ir konsekventi uzskatījis, ka šādos gadījumos viņa loma aprobežojas ar pārbaudi, vai Komisija ir rīkojusies rūpīgi un saskaņā ar labas pārvaldības principiem. Šī loma ietver pārbaudi par to, vai Komisija ir pienācīgi izskaidrojusi savu nostāju attiecībā uz sūdzību par pārkāpumu ^[11] un vai sūdzības iesniedzējam ir dota iespēja sniegt piezīmes par Komisijas nostāju, pirms Komisija izbeidz lietu ^[12].

16. Komisija savā 2019. gada februāra vēstulē pareizi paskaidroja, ka galīgais lēmums par priekšlikumu sākt formālu pārkāpuma procedūru pret Nīderlandi ir jāpieņem komisāru kolēģijai. Ombuds norāda, ka tajā pašā mēnesī sākās sarunas par jaunu regulu, kas aizstātu Regulu Nr. 850/98. Jaunā Regula 2019/1241 stājās spēkā 2019. gada augustā.

17. Kā paskaidrots iepriekš, Komisijai ir plaša rīcības brīvība, lemjot par to, vai sākt pārkāpuma procedūru pret dalībvalsti. Ombuda uzdevums ir nodrošināt, lai Komisija sūdzības iesniedzējam būtu sniegusi pilnīgu un skaidru skaidrojumu par Komisijas nostāju. Ombuds uzskata, ka Komisija ir pienācīgi paskaidrojusi, kāpēc tā plāno slēgt abas sūdzības par pārkāpumiem. Lai gan ombude atzīst sūdzības iesniedzēja izvirzītā jautājuma nozīmi, proti, jūras ekosistēmu un piekrastes kopienu saglabāšanu, viņas uzdevums nav paust viedokli par sniegtā paskaidrojuma būtību. Ombuds arī norāda, ka šajā gadījumā Eiropas tiesām var būt jālemj par attiecīgajiem ES tiesību aktiem (sk. 8. zemsvītras piezīmi).

18. Ombuds pauž nožēlu par to, ka tikai 2020. gada jūlijā pēc Ombuda iejaukšanās´s saņēma paskaidrojumus par nepieciešamību atkārtoti izvērtēt savu pirmo sūdzību saskaņā ar jauno regulu.

19. Komisija ir pastāvīgi informējusi sūdzības iesniedzēju par EU Pilot dialoga statusu saistībā ar tā otro sūdzību. Pat ja Komisija neievēroja indikatīvo 20 nedēļu termiņu, lai sūdzības iesniedzējam sniegtu jaunāko informāciju par notiekošā EU Pilot dialoga statusu (sk. 3. punktu), Komisija paskaidroja, ka šo kavēšanos izraisīja nepieciešamība analizēt papildu informāciju, kas saņemta no Nīderlandes.

20. Komisija joprojām nav atbildējusi uz sūdzības iesniedzēja ´s piezīmēm par vēstuli, informējot par savu nodomu slēgt abas sūdzības. Atbildē Ombudam Komisija paskaidroja, ka tā plāno izbeigt lietas ar nosacījumu, ka Nīderlandes iestādes līdz 2020. gada beigām iesniegs detalizētus ziņojumus par pārbaudēm, kas veiktas attiecībā uz to pasākumu īstenošanu, kuri pieņemti, lai nodrošinātu atbilstību Regulai 2019/1241. Ombuds sagaida, ka Komisija pēc šo ziņojumu analīzes informēs sūdzības iesniedzēju par saviem secinājumiem. Tāpat ombuds paļaujas uz to, ka sūdzības iesniedzējs saņems atbildi uz tā komentāriem, pirms Komisija pieņems lēmumu slēgt lietas.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:

Eiropas Komisija nav pieļāvusi administratīvas kļūmes attiecībā uz sūdzības iesniedzējam sniegto atbilžu saturu. Komisija ir paskaidrojusi iemeslus, kāpēc tā kavējās sniegt sūdzības iesniedzējam dažus paskaidrojumus, tāpēc turpmāka izmeklēšana par šo sūdzības aspektu nav pamatota.

Sūdzības iesniedzējs un Eiropas Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Emily O'Reilly
Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2021. gada 25. janvārī

[1] OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp., Padomes 1998. gada 30. marta Regula (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (vairs nav spēkā). Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A01998R0850-20140101.

[2] Skatīt Komisijas paziņojuma “ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu, pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A52017XC0119%2801%29

[3] OV L 198, 25.7.2019., 105.–201. lpp. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem, pieejama vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A32019R1241.

[4] 2019. gada septembrī ar atsauces numuru EUP(2019)9494. EU Pilot ir neformāls dialogs starp Komisiju un dalībvalsti par jautājumiem, kas saistīti ar iespējamu neatbilstību ES tiesību aktiem. “EU Pilot” mērķis ir novērst ES tiesību aktu pārkāpumus agrīnā posmā, tādējādi izvairoties no nepieciešamības sākt oficiālu pārkāpuma procedūru.

[5] Komisija uzskata, ka “kopējais Nīderlandes izdoto zvejas atļauju skaits, kas ļauj izmantot impulsus, ir ierobežots līdz 22 un jaunas atļaujas netiek izdotas (..) Nīderlandes iestādes ir veikušas vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka vienlaikus ar impulsiem darbojas ne vairāk kā 15 atļauju saņēmuši kuģi (..) Komisijas dienesti uzskata, ka šai sistēmai būtu jānodrošina atbilstība juridiskajām prasībām, tostarp Tehnisko pasākumu regulas 2019/1241 V pielikuma D daļā noteiktajam 5 % ierobežojumam attiecībā uz rāmja traleru floti, kas zvejā var izmantot elektriskos impulsus”.

[6] Saskaņā ar Komisijas paziņojuma “ES tiesību akti” pielikuma 10. punktu: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu (sk. 2. zemsvītras piezīmi).

[7] Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Regulā 2019/1241 nav minēts maksimālais kuģu skaits, kuriem būtu atļauts darboties vienlaikus, bet gan kopējais to kuģu skaits, kuriem būtu jāatļauj izmantot impulsus. Sūdzības iesniedzējs ir publicējis pētījumu, kurā norādīts, ka 2019. gadā vismaz 27 Nīderlandes zvejas kuģi ir piekrituši izmantot elektrisko impulsu strāvu. Pieejams šeit: https://www.bloomassociation.org/wp--‐content/uploads/2020/09/au--‐dela--‐illegal.pdf

[8] Skat. prasību, kas celta 2019. gada 4. oktobrī – Nīderlandes Karaliste/Eiropas Savienības Padome, Eiropas Parlaments (lieta C-733/19), pieejama šeit: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=221628&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=12239572

[9] Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punkts un Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pants.

[10] Sk. Tiesas 1989. gada 14. februāra spriedumu Star Fruit pret Komisiju, C-247/87, 11. punkts, pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:e4c3d14b-516a-43a2-bc26-4fdc28336562.0002.06/DOC_1&format=PDF

[11] Saskaņā ar Komisijas paziņojuma “ES tiesību akti” pielikuma 7. punktu: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu (sk. 2. zemsvītras piezīmi).

[12] Saskaņā ar Komisijas paziņojuma “ES tiesību akti” pielikuma 10. punktu: Labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu (sk. 2. zemsvītras piezīmi)v