Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzējs piedalījās atlases procedūrā ES ierēdņu pieņemšanai darbā, ko organizēja Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO)^[1]. Pēc priekšatlases pārbaudījumu nokārtošanas sūdzības iesniedzējs 2019. gada 3. decembrī piedalījās e-simulācijas pārbaudījumā ^[2] pārbaudījumu centrā.

2. Testa laikā sūdzības iesniedzēja datora ekrāns iesaldējās. Viņa piezvanīja testēšanas centra operatoram, kurš restartēja datoru un atrisināja problēmu, tādējādi ļaujot viņai atsākt testu. Pārbaudes beigās sūdzības iesniedzējs lūdza parakstītu paziņojumu par incidentu. Testēšanas centra operators informēja sūdzības iesniedzēju, ka incidents ir reģistrēts elektroniski (t. s. testa “žurnālos”).

3. Sūdzības iesniedzējs 2019. gada 4. decembrī informēja EPSO par šo starpgadījumu. Viņa apgalvoja, ka atrodas neizdevīgā situācijā, jo pārtraukuma dēļ ir zaudējusi laiku, un ka viņai bija grūti atcerēties uzdevuma saturu, kad tika atsākts pārbaudījums. Viņa mudināja EPSO labot šo situāciju.

4. 2019. gada 19. decembrī EPSO atbildēja sūdzības iesniedzējai, atvainojoties par neērtībām, ar kurām viņa saskārās tehniskās problēmas dēļ. EPSO no testēšanas centra bija saņēmis ziņojumu, kurā aprakstīts starpgadījums, un tas norādīja, ka sūdzības iesniedzējs starpgadījuma dēļ nav zaudējis laiku. Par šo starpgadījumu tika informēta atlases komisija ^[3]. Tā nolēma, ka korektīvie pasākumi nav vajadzīgi.

5. Sūdzības iesniedzējs vēlreiz sazinājās ar EPSO. Viņa nepiekrita EPSO nostājai, ka viņa nav zaudējusi laiku. EPSO atbildēja, ka ir pārbaudījis viņas testa sesijas žurnālus, kas liecina, ka testa beigās viņai tika dots papildu laiks, lai kompensētu 7 minūtes, ko viņa pazaudēja incidenta laikā.

6. Sūdzības iesniedzēja galu galā tika informēta, ka viņa nav izturējusi e-simulācijas uzdevumu. Nebūdams apmierināts ar EPSO atbildēm, sūdzības iesniedzējs 2020. gada janvārī vērsās pie Ombuda.

Izmeklēšana

7. Ombude sāka izmeklēšanu par sūdzības iesniedzējas bažām, ka EPSO nav pienācīgi rīkojies, lai risinātu tehnisko problēmu, ar ko viņa saskārās e-simulācijas procesā. Sūdzības iesniedzēja uzskatīja, ka viņai vai nu būtu jāļauj vēlreiz kārtot pārbaudījumu, vai arī EPSO būtu jāveic korektīvi pasākumi, kas ļautu viņai piedalīties nākamajā atlases procedūras posmā.

8. Izmeklēšanas gaitā ombuds saņēma EPSO atbildi uz sūdzību un sūdzības iesniedzēja komentārus par EPSO atbildi. Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja arī EPSO lietas materiālus par sūdzības iesniedzēja dalību atlases procedūrā, tostarp ziņojumu par incidentu un sūdzības iesniedzēja testa sesijas žurnālus.

Ombudam iesniegtie argumenti

9. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka e-simulācijas testā būtiska nozīme ir atmiņas saglabāšanai.  Tāpēc viņa apgalvoja, ka dažu minūšu pārtraukums var būtiski ietekmēt rezultātus. Tādējādi, lai gan starpgadījumā zaudētais laiks tika atgūts, EPSO kļūdaini neņēma vērā, ka pārtraukums viņai radīja ievērojamu stresu un ka tas ietekmēja viņas atmiņu par jau pabeigtajām pārbaudījuma daļām. Tā kā nav atļauts runāt testēšanas telpā, testēšanas centra vadītājs nevarēja sniegt nekādus paskaidrojumus par to, kas notiek un vai viņa jau pabeigtā testa daļa tiks saglabāta. Tāpēc viņa tika atstāta ievērojamā nenoteiktības stāvoklī, kas ietekmēja viņas sniegumu, kad viņa atsāka testu. Tādējādi sūdzības iesniedzēja uzskata, ka pārtraukums ietekmēja viņas punktu skaitu, kas bija tikai 0,60 punkti no brīža, kad viņa tika uzņemta nākamajā atlases procedūras posmā.

10. Sūdzības iesniedzēja uzskatīja, ka viņa nav kārtojusi testu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pārējie kandidāti. Tādēļ viņa uzskata, ka EPSO būtu jālabo situācija, pieņemot korektīvu pasākumu. Sūdzības iesniedzējs arī uzskatīja, ka EPSO būtu bijis jāsniedz kandidātiem pamatnostādnes, kas īpaši attiecas uz šāda veida situāciju.

11. EPSO norādīja, ka atlases komisijai ir jāpārliecinās vismaz par to, ka kandidātam, kuru skāris tehnisks negadījums, testa nokārtošanai tiek atvēlēts tāds pats laiks kā visiem pārējiem kandidātiem. Turklāt atlases komisijai ir plaša rīcības brīvība, lemjot par to, vai piemērot korektīvus pasākumus tehnisku starpgadījumu gadījumā pārbaudījumu laikā ^[4]. 

12.  EPSO apgalvoja, ka ir grūti noteikt, kā pārtraukums pārbaudījuma laikā ietekmēs atsevišķu kandidātu, jo tas ir diezgan subjektīvs. Lai gan daži kandidāti var ciest no stresa un koncentrācijas zuduma, citi var izmantot laiku, kas nepieciešams datora restartēšanai, lai atslābinātu, izlasītu piezīmes vai apsvērtu iespējamos risinājumus testa jautājumiem, pie kuriem viņi strādāja pirms pārtraukuma.

13. EPSO norādīja, ka ir arī citi kandidāti, kurus skārušas tehniskas problēmas. Tā bija ziņojusi atlases komisijai par visiem tehniskajiem incidentiem. Atlases komisija nolēma, ka nekādi korektīvi pasākumi netiks piemēroti tiem kandidātiem, tostarp sūdzības iesniedzējam, kuru e-simulācijas tests vienu reizi tika pārtraukts tehniskas problēmas dēļ, bet starpgadījums tika atrisināts mazāk nekā 10 minūšu laikā un kandidātam neradīja laika zudumu.

14.  EPSO paskaidroja, ka testēšanas centrus vada darbuzņēmējs “Prometric”. Prometric ir vadlīnijas, kas piemērojamas incidentu gadījumā. EPSO gan paziņojumā par konkursu ^[5], gan savā tīmekļa vietnē ^[6] informē kandidātus par to, kā rīkoties tehniska incidenta gadījumā testēšanas centrā un kā ziņot par incidentu pēc testa.

15. Komentējot EPSO atbildi, sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka kandidāti varētu novērtēt testa pārtraukumu tikai tad, ja viņi būtu pārliecināti, ka tests turpināsies pēc pārtraukuma. Tā kā testēšanas centra ekspluatants nevarēja ar viņu runāt, mēģinot atrisināt tehnisko problēmu, viņa tika mudināta domāt, ka viņa nespēs atsākt testu. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka saskaņā ar proporcionalitātes principu atlases komisijai būtu jāpiemēro korekcijas koeficients, kas ir proporcionāls zaudētajam laikam (0,5 punkti par pārtraukumu līdz 5 minūtēm, 1 punkts par 5–10 minūtēm utt.). Viņa arī apgalvoja, ka testēšanas centra operatoram būtu bijis jāuzrāda viņas ziņojums par incidentu.

Ombuda novērtējums

16. EPSO kā ES struktūrai, kas ir atbildīga par personāla atlases procedūru organizēšanu ES iestāžu un struktūru vārdā, ir saistoši vienlīdzīgas attieksmes un labas pārvaldības principi, un tam ir jānodrošina, ka atlases procedūras tiek veiktas pareizi ^[7]. Diemžēl sūdzības iesniedzēja pārbaudes laikā radās tehniska problēma. Lai gan EPSO un tā līgumslēdzējam ir jānodrošina augsta tehniskās uzticamības pakāpe, nebūtu iespējams nodrošināt vidi, kurā nerodas tehniskas problēmas. Jautājums šajā lietā ir par to, vai tehniskā problēma tika pienācīgi risināta. 

17. Testēšanas centra operators rīkojās saskaņā ar attiecīgajām pamatnostādnēm, kas tika sniegtas ombudam. Saskaņā ar šīm pamatnostādnēm testēšanas centram ir jāsagatavo ziņojums par incidentu, ko tas arī izdarīja. Tomēr nav pienākuma nodot kandidātam ziņojuma par starpgadījumu kopiju. Turklāt testēšanas centra operators nekavējoties rīkojās, lai atrisinātu problēmu.

18. Ombuds uzskata, ka norādījumi paziņojumā par konkursu un EPSO tīmekļa vietnē par to, kā kandidātam būtu jārīkojas tehniskas problēmas gadījumā, ir pēc iespējas konkrētāki. Iespējams, nav iespējams izvairīties no zināmas nenoteiktības gadījumā, ja testēšanas centrā rodas tehniskas problēmas, jo iespēja atsākt testēšanu ir atkarīga no tā, vai testēšanas centra operators spēj atrisināt problēmu.

19. EPSO ir iesniedzis ombudam ziņojumu par incidentu un sūdzības iesniedzēja testu sesijas žurnālus. Pārtraukums ilga nedaudz mazāk par septiņām minūtēm, un sūdzības iesniedzēja nezaudēja laiku, jo pārbaudes beigās viņai tika dots papildu laiks. Lai gan negaidītais pārtraukums, iespējams, ir izraisījis sūdzības iesniedzējai zināmu koncentrācijas zudumu un papildu stresu, nevar nepārprotami secināt, ka tas ir iemesls, kāpēc viņa nav izturējusi testu.

20. Tomēr atlases komisija apsvēra koriģējošus pasākumus. Saskaņā ar iedibināto judikatūru atlases komisijām ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz pārbaudījumu detalizētu saturu, kā arī kandidātu snieguma novērtēšanu šajos pārbaudījumos. Atlases komisiju rīcības brīvība attiecas arī uz koriģējošo pasākumu izvēli, kas jāpiemēro gadījumos, kad kandidāts pārbaudījumu laikā atrodas nelabvēlīgā situācijā ^[8]. Tādējādi ombuds var apšaubīt šādus pasākumus tikai tad, ja atlases komisija pārsniedz savu rīcības brīvību, piemēram, nenodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem un izvēles objektivitāti starp tiem.

21. Šajā gadījumā nekas neliecina par to, ka atlases komisija būtu rīkojusies ārpus savas rīcības brīvības robežām, kad tā nolēma nepiemērot nekādus koriģējošus pasākumus viena pārtraukuma gadījumā, kas ilga mazāk nekā 10 minūtes un neradīja kandidātam nekādu laika zudumu. Atlases komisija šo izvēli izdarīja, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem (pārtraukšanas biežums un ilgums), un nav iemesla apšaubīt EPSO apgalvojumu, ka atlases komisija šo pieeju vienādi piemēroja visiem kandidātiem, kas atradās vienādā situācijā.

22. Ombuds saprot sūdzības iesniedzējas vilšanos par lēmumu nepielaist viņu nākamajam atlases procedūras posmam, jo īpaši tāpēc, ka viņa bija tik tuvu slieksnim. Tomēr, pamatojoties uz iepriekš minēto, ombuds nekonstatē nekādu EPSO pieļautu administratīvu kļūmi šā jautājuma risināšanā.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu konstatējumu:

Eiropas Personāla atlases birojs nav pieļāvis administratīvas kļūmes ^[9].

Sūdzības iesniedzējs un EPSO tiks informēti par šo lēmumu.

Tina Nilsson Lietu izskatīšanas nodaļas
vadītāja

Strasbūrā, 2020. gada 12. oktobrī

[1] Atlases procedūra EPSO/AD/373/19 administratoru pieņemšanai darbā. Paziņojums par konkursu ir pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=OJ:C:2019:177A:FULL&from=EN

[2] E-simulācija ir datorizēta reālas darba situācijas simulācija, kas atkārto e-pasta iesūtni, kurā ir informācija par konkrētu jautājumu. Maksimālais laiks, kas atvēlēts testam, ir 50 minūtes.

[3] Katrā atlases procedūrā ir atlases komisija, kas ir atbildīga par kandidātu atlasi katrā posmā, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem kritērijiem, un par veiksmīgo kandidātu galīgā saraksta sagatavošanu.

[4] Pirmās instances tiesas 2004. gada 21. oktobra spriedums lietā T-49/03, Schumann pret Komisiju, 53.–55. punkts, pieejams vietnē http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf;jsessionid=A9BBD169CB4DFEA4164C3037A5AA2521?text=&docid=49249&pageIndex=0&doclang=DE&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=4586344, Pirmās instances tiesas 2001. gada 2. maija spriedums lietā T-174/99, Giulietti un citi pret Komisiju, 58. punkts, pieejams vietnē http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=& docid=46310&pageIndex=0&doclang=FR&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=4586903.

[5] Paziņojumā par konkursu ir izklāstīti atlases procedūrai piemērojamie kritēriji un noteikumi. Iedaļa “4.1. - Tehniski un organizatoriski jautājumi” vispārīgajos noteikumos, kas iekļauti paziņojuma par konkursu II pielikumā.

[6] Pieejams vietnē https://epso.europa.eu/help/faq/2042_en.

[7] Skatīt, piemēram, Pirmās instances tiesas 2001. gada 24. aprīļa spriedumu Torre u.c./Komisija, T-159/98, 46.–47. punkts, pieejams vietnē http://curia.europa.eu/juris/showPdf.jsf;jsessionid=B0F3D676D8E00F42F8B75DCAEE238412?text=&docid=46305&pageIndex=0&doclang=FR&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=7089968; Pirmās instances tiesas 2005. gada 14. jūlija spriedums Le Voci / Padome, T-371/03, ECLI:EU:T:2005:290, 78.–79. punkts, pieejams http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=60420&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=7090632

[8] Skatīt 4. zemsvītras piezīmi.

[9] Šī sūdzība ir izskatīta, izskatot deleģētās lietas saskaņā ar 11. pantu Eiropas Ombuda lēmumā, ar ko pieņem īstenošanas noteikumus.