Sūdzības priekšvēsture

1. 2019. gada septembrī sūdzības iesniedzējs, Briselē bāzēts jurists, lūdza ^[1] Komisijai piešķirt publisku piekļuvi dokumentiem par PMO veikto viedtālruņu klasifikāciju, kas sagatavoti 2018. vai 2019. gadā.

2. Komisija apzināja divus dokumentus, proti, PMO piezīmi par pieprasījumu vienai no tās dalībvalstīm klasificēt viedtālruni un pielikumu, kurā apkopots pieprasījums un PMO sekretariāta sākotnējā nostāja par to. Komisija atteica publisku piekļuvi šiem dokumentiem, pamatojoties uz nepieciešamību aizsargāt sabiedrības intereses saistībā ar starptautiskajām attiecībām.

3. Sūdzības iesniedzējs 2019. gada novembrī lūdza pārskatīt Komisijas lēmumu (iesniedzot tā saukto “atkārtoto pieteikumu”), lūdzot piešķirt viņam vismaz daļēju piekļuvi dokumentiem.

4. Komisija saglabāja savu lēmumu atteikt piekļuvi.

5. Nebūdams apmierināts ar šo iznākumu, sūdzības iesniedzējs 2020. gada aprīlī vērsās pie Ombuda.

Izmeklēšana

6. Ombuds sāka izmeklēšanu par sūdzības iesniedzēja nostāju, ka Komisija nepamatoti atteikusi publisku piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem (pilnībā).

7. Izmeklēšanas gaitā Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja pieprasītos dokumentus.

Izvirzītie argumenti

8. Tā kā dokumentus, kuriem sūdzības iesniedzējs lūdz piekļuvi, ir sagatavojusi trešā persona, proti, PMO, Komisija pirms sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījuma izvērtēšanas apspriedās ar šo trešo personu.

9. PMO iebilda pret dokumentu izpaušanu. Tā norādīja, ka dokumenti paliek tās īpašumā un ir neaizskarami un neaizskarami pret jebkādu tiesvedību. Tā arī norādīja, ka publicēs šādus dokumentus pēc tam, kad būs pabeigta tās lēmumu pieņemšana, veikti visi nepieciešamie rediģējumi un attiecīgā dalībvalsts būs apstiprinājusi dokumentus.

10. Ņemot vērā PMO atbildi, Komisija uzskatīja, ka pieprasīto dokumentu izpaušana pārkāptu PMO konfidencialitātes noteikumus un tādējādi negatīvi ietekmētu ES attiecības ar PMO un tās locekļiem.

11. Sūdzības iesniedzējs apšaubīja, vai PMO varēja likumīgi paļauties uz dokumentu imunitāti. Viņš apgalvoja, ka Komisijai nebija jāpaļaujas uz PMO vērtējumu, bet gan bija jāpārbauda, vai, nododot tai dokumentus, PMO ir netieši atcēlusi imunitāti.

12. Sūdzības iesniedzējs arī uzskatīja, ka pastāv sevišķi svarīgas sabiedrības intereses nodrošināt juridisko noteiktību nozarei, kas ir atkarīga no viedtālruņu klasificēšanas par “mobilajiem tālruņiem” vai par citām ierīcēm.

13. Komisija atbildēja, ka tā nevar atcelt imunitāti, kas attiecas uz dokumentiem, un ka PMO ir precizējusi, ka tās atbilde nav jāinterpretē kā tās privilēģiju un imunitātes atcelšana.

14. Attiecībā uz nepieciešamību aizsargāt starptautiskās attiecības Komisija norādīja, ka tai ir plaša rīcības brīvība. Tā uzskatīja, ka dokumenti ir “nedalāms kopums”, un atteica piekļuvi dokumentiem kopumā. Komisija paskaidroja, ka attiecīgajā paziņojumā bija ietverts tās PMO dalībvalsts nosaukums, kura bija pieprasījusi konkrēta ražotāja konkrēta viedtālruņa veida klasifikāciju, pats pieprasījums un attiecīgā viedtālruņa tehniskais apraksts. Tādējādi tās veiktā izpaušana pārkāptu konfidencialitāti attiecībā uz pieprasītāja biedra identitāti un, iespējams, viedtālruņa ražotāja komerciālajām interesēm. Attiecībā uz paziņojuma pielikumu Komisija paskaidroja, ka tajā ir ietverts pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts pieprasījums un klasifikācijas atzinums, kā arī PMO sekretariāta sākotnējais atzinums. Šā dokumenta izpaušana pirms Harmonizētās sistēmas komitejas lēmuma pieņemšanas, ļoti iespējams, traucētu PMO lēmumu pieņemšanas procedūru, izraisot nevēlamu ārēju spiedienu.

15. Komisija secināja, ka informācijas izpaušana pārkāptu i) PMO konvenciju, ii) viedtālruņa ražotāja komerciālās intereses, iii) PMO lēmumu pieņemšanas procesu un iv) PMO noteikumus par publisku piekļuvi. Tādējādi tā konstatēja, ka dokumentu izpaušana apdraudētu ES starptautiskās attiecības ar PMO un tās dalībvalstīm.

16. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka PMO norādītie neizpaušanas iemesli ir formāli un vispārīgi. Viņš apgalvoja, ka Komisijai PMO noteikumi nav saistoši, jo ES nav pilntiesīga PMO locekle ^[2]. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Komisija būtu varējusi aizklāt attiecīgās dalībvalsts nosaukumu vai atkārtoti sazināties ar PMO atkārtotas iesniegšanas posmā, lai pārbaudītu, vai dokumenti pa to laiku ir aizklāti.

17. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka nākotnē viedtālruņi tiks klasificēti jaunā pozīcijā PMO 2022. gada harmonizētās sistēmas nomenklatūrā ^[3], tāpēc pieprasīto dokumentu konfidencialitāte vairs nav pamatota.

Ombuda novērtējums

18. Ja sabiedrības loceklis lūdz piekļuvi dokumentam, ko attiecīgā ES iestāde nav sagatavojusi, bet ko tā ir saņēmusi no trešās personas, ES iestādei pirms lēmuma pieņemšanas par to, vai pieprasīto dokumentu ir iespējams publiskot saskaņā ar ES noteikumiem par publisku piekļuvi dokumentiem, ir jāapspriežas ar trešo personu [4] ^Šo prasību nepiemēro, ja ir skaidrs, ka konkrēts dokuments ir vai nav jāpublisko ^[5].

19. ES tiesas ir atzinušas, ka ES iestādēm ir plaša rīcības brīvība, nosakot, vai dokumentu izpaušana varētu kaitēt sabiedrības interešu aizsardzībai saistībā ar starptautiskajām attiecībām ^[6].

20. Šajā lietā pieprasīto dokumentu izcelsme ir PMO. Komisija apspriedās ar PMO par pieprasījumu piekļūt dokumentiem. PMO iebilda pret to, ka Komisija tos izpauž. Konkrētāk, PMO skaidri norādīja, ka, nosūtot dokumentus Komisijai, tā nav atteikusies no imunitātes, kas attiecas uz dokumentiem, un ka tā paturēs tiesības saglabāt dokumentu konfidencialitāti. PMO arī norādīja, ka tā publiskos dokumentus, tiklīdz būs izpildītas prasības to publiskošanai saskaņā ar saviem noteikumiem.

21. Ņemot vērā PMO viedokli, Komisija secināja, ka attiecīgo dokumentu izpaušana apdraudētu ES starptautiskās attiecības ar PMO un tās dalībvalstīm.

22. Izskatījis šajā lietā aplūkotos dokumentus un ņemot vērā PMO viedokli šajā jautājumā, ombuds uzskata, ka bija saprātīgi paredzams, ka Komisijas veiktā dokumentu publiskošana, pat daļēji, būtu negatīvi ietekmējusi Savienības diplomātiskās attiecības ar PMO un tās locekļiem. Dokumentu vai to daļu izpaušana, ko veic Komisija, visticamāk, tiktu uztverta kā PMO noteikumu pārkāpums un uzticības pārkāpums. Tāpēc ombuds uzskata, ka Komisijas lēmums paļauties uz nepieciešamību aizsargāt starptautiskās attiecības bija pamatots.

23. Turklāt Komisija ir pietiekami detalizēti izklāstījusi iemeslus, kuru dēļ tā ir atteikusi publisku piekļuvi. Tā sniedza vispārīgu informāciju par dokumentu raksturu un izskaidroja kontekstu, kādā tie tika sagatavoti, un iemeslus, kāpēc tā uzskatīja, ka to publiskošana pati par sevi apdraudētu Savienības starptautiskās attiecības ar PMO.

24. Ombude arī norāda, ka PMO norādīja, ka tā publiskos dokumentus, tiklīdz būs pabeigts tās lēmumu pieņemšanas process un pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti un pēc tam, kad būs veikti nepieciešamie rediģējumi. Līdz šim PMO dokumentus vēl nav publicējusi savā tīmekļa vietnē.^[7] Tādējādi, lai gan PMO lēmumu pieņemšana par attiecīgā viedtālruņa klasifikāciju varēja būt pabeigta, joprojām ir skaidrs, ka dokumentu izpaušana, ko Komisija veic pēc sūdzības iesniedzēja pieprasījuma, joprojām būtu kaitējusi attiecībām ar PMO. Atkārtotas apstiprināšanas posmā Komisijai nebija atkārtoti jāapspriežas ar PMO.

25. Ombuds norāda, ka saskaņā ar ES noteikumiem par publisku piekļuvi dokumentiem sabiedrības interešu aizsardzību saistībā ar starptautiskajām attiecībām nevar ignorēt ne ar kādām citām sabiedrības interesēm ^[8].

26. Līdz ar to Komisijai bija pamats atteikt piekļuvi strīdīgajiem dokumentiem.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:

Eiropas Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi, atsakot publisku piekļuvi strīdīgajiem dokumentiem.

Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Fergal Ó Regan

Izmeklēšanas vadītājs – 2. nodaļa

Strasbūrā, 2020. gada 22. jūnijā

[1] Saskaņā ar Regulu 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:32001R1049&from=EN.

[2] ES tiesības un pienākumi ir līdzīgi PMO locekļu tiesībām un pienākumiem. Lai iegūtu vairāk informācijas, apmeklējiet: https://ec.europa.eu/taxation_customs/business/international-affairs/international-customs-cooperation-mutual-administrative-assistance-agreements/world-customs-organization_en.

[3] PMO HS nomenklatūras atjauninātā versija stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī. Lai iegūtu vairāk informācijas, apmeklējiet: http://www.wcoomd.org/en/topics/nomenclature/instrument-and-tools/hs-nomenclature-2022-edition.aspx.

[4] Regulas 1049/2001 4. panta 4. punkts.

[5] Turpat.

[6] Sk., piemēram, Vispārējās tiesas 2018. gada 11. jūlija spriedumu ClientEarth/Commissio n, T-644/116: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=203913&pageIndex=0&doclang=EN&mo

[7] Sk. http://www.wcoomd.org/en/topics/nomenclature/resources/hs_historial-documents.aspx.

[8] Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkts.