Godātais P. kungs! 1999. gada
28. septembrī Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam pret Eiropas Komisiju. Jūsu sūdzība attiecās uz to, ka Komisija, iespējams, nav veikusi galīgo maksājumu par Kopienas finansētu projektu (Alfa projekts Nr. ALR/B7-3011/94.04/6.0010.8) 1 300 EUR apmērā.
Pēc mana sekretariāta 1999. gada 21. oktobra lūguma precizēt Jūsu sūdzības priekšmetu Jūs 1999. gada 25. oktobrī nosūtījāt papildu informāciju. 1999. gada 15. decembrī es pārsūtīju Jūsu sūdzību Eiropas Komisijas priekšsēdētājam. Komisija nosūtīja savu atzinumu 2000. gada 22. martā, kuru es pārsūtīju Jums 2000. gada 17. aprīlī ar aicinājumu izteikt apsvērumus, ja Jūs to vēlaties. Jūs 2000. gada 26. aprīlī, 6. maijā, 22. jūnijā un 14. jūlijā pa faksu nosūtījāt ombudam vairākus papildu materiālus. Tā kā nebija skaidrs, vai šie dokumenti ir uzskatāmi par Jūsu apsvērumiem, ombuds 2000. gada 27. jūlijā Jums nosūtīja vēstuli, lūdzot sniegt papildu paskaidrojumus. Jūsu 2000. gada 31. jūlija atbilde apstiprināja, ka šie faksa sūtījumi ir Jūsu novērojumi, un ietvēra arī dažus jaunus pierādījumus.
Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzēja apgalvojumu kopsavilkums bija šāds:
Sūdzības iesniedzējs bija koordinējošais partneris projektā Nr. ALR/B7-3011/94.04/6.0010.8, ko daļēji finansēja Eiropas Komisija Alfa projekta ietvaros. Lai gan sūdzības iesniedzējs bija nosūtījis galīgo zinātnisko un finanšu ziņojumu par projektu 1999. gada sākumā, viņš bija saņēmis tikai avansa maksājumu par līgumu 19 480 EUR apmērā no maksimālā Kopienas ieguldījuma, kas tika lēsts 24 350 EUR apmērā. Projekta galīgās izmaksas, kas atspoguļotas sūdzības iesniedzēja sagatavotajos finanšu pārskatos, bija ECU 20 671,80. Tādējādi sūdzības iesniedzējs pieprasīja atlikušo 1 131,80 EUR maksājumu.
Lai gan sūdzības iesniedzējs bija vērsies pie atbildīgajiem Komisijas dienestiem, pieprasot atlikušās iemaksas samaksu, atbilde acīmredzot netika saņemta.

Pieprasījums

Komisijas atzinums
Komisija savā atzinumā vispirms izskaidroja projekta priekšvēsturi. Kopienas ieguldījums tika veikts saskaņā ar programmu "ALFA" ("Amerique Latine-Formation Académique"). Sūdzības iesniedzējs, rīkojoties Lečes Universitātes vārdā, koordinēja tīklu “Esperanza Network”, kam tika piešķirta dotācija pētījumam par dažādu cieto materiālu filmu nogulsnēšanu ar reaktīvu lāzera ablāciju (līgums Nr. ALR/B7-3011/94.04/6.0010.8).
Projekta kopējās izmaksas tika aprēķinātas 31 350 € apmērā, no kurām Komisija piekrita maksāt ne vairāk kā 24 350 €, pamatojoties uz detalizētu izmaksu sadalījumu, kas ietvēra ceļa izdevumus un dienas naudu. Pēc līguma parakstīšanas tika veikts pirmais maksājums 19 480 € apmērā.
Attiecībā uz atlikušās summas galīgo maksājumu Komisija paskaidroja, ka tā ar 1999. gada 10. maija vēstuli ir lūgusi sūdzības iesniedzēju iesniegt pierādījumus par apgalvotajām aviobiļetēm. Komisijas vēstulē arī tika apstrīdēta dažu dienas naudu atbilstība. Sūdzības iesniedzējs atbildēja ar nedatētu vēstuli, norādot, ka viņš ir samaksājis lidmašīnas biļetes, veicot tiešu iemaksu. Viņš arī paskaidroja, ka daļa no izcilās dienas naudas bija saistīta ar to, ka nebija pieejami lidojumi, kas atbilstu organizēto pasākumu datumiem. Sūdzības iesniedzējs 1999. gada 13. decembra e-pasta vēstulē norādīja, ka drīzumā tiks nosūtīta papildu informācija.
Skaidrāka pamatojuma trūkuma dēļ Komisija 1999. gada 21. decembra vēstulē viņam atgādināja par trūkstošajiem dokumentiem un lūdza atmaksāt kopējo summu 5 955,67 € apmērā.
Sūdzības iesniedzēja apsvērumi
Pēc ombuda 2000. gada 17. aprīļa vēstules, kurā sūdzības iesniedzējs tika aicināts komentēt Komisijas atzinumu, viņš 2000. gada 26. aprīlī, 6. maijā, 22. jūnijā un 14. jūlijā pa faksu nosūtīja papildu informāciju. Šajos faksos bija iekļautas vairāku sūdzības iesniedzēja parakstītu sertifikātu kopijas, lai apstiprinātu, ka Komisijas pieprasījumā minētās aviobiļetes ir tieši apmaksājusi universitāte un ka līdz ar to viņš nevarēja uzrādīt kvīšu oriģinālus. Tajos bija arī projekta dalībnieku vēstuļu kopijas, kas pamatoja viņu dienas naudas pieprasījumus.
Tā kā faksa sūtījumiem nebija pievienota neviena pavadvēstule vai cita informācija, ko varētu uzskatīt par apsvērumu attiecībā uz Komisijas atzinumu, ombuds 2000. gada 27. jūlijā lūdza sūdzības iesniedzēju nosūtīt savus apsvērumus vai sniegt pilnīgu informāciju par viņa turpmāko saziņu ar Komisiju.
Sūdzības iesniedzējs 2000. gada 31. jūlija atbildē apstiprināja, ka faksa sūtījumi, ko viņš bija iesniedzis aprīlī un maijā, ir viņa apsvērumi par Komisijas atzinumu. Viņš arī iesniedza Komisijas 2000. gada 31. maija vēstules kopiju, kurā atbildīgie Komisijas dienesti bija pārskatījuši savu atmaksāšanas pieprasījumu, ņemot vērā sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju. Pamatojoties uz jauniem apstiprinošiem pierādījumiem un ņemot vērā sākotnējā līgumā noteiktās prasības, Komisijas finanšu dienesti secināja, ka Kopienas kopējam ieguldījumam projektā vajadzētu būt 18 863,22 €. Tā kā saņēmējam izmaksātais avansa maksājums bija 19 480 €, Komisija secināja, ka viņam ir jāatmaksā 616,78 €, kā norādīts vēstules pielikumā.
Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja šo aprēķinu un norādīja, ka organizatoru iztērētā nauda, proti, 20 611,80 EUR, bija mazāka nekā līgumā paredzētā summa, t. i., 24 350,00 EUR. Viņš sūdzējās par birokrātiju, kas saistīta ar visu procesu, un lūdza Eiropas inspektora iejaukšanos.

Lēmums

1 Maksājuma aizkavēšanās papildu pierādījumu pieprasīšanas dēļ
1.1. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka ilgi pēc tam, kad viņš iesniedza galīgos tehniskos un finanšu ziņojumus par Kopienas līdzfinansētu projektu (Alfa projekts Nr. ALR/B7-3011/94.04/6.0010.8.), Komisija vēl nebija samaksājusi savu saskaņoto ieguldījumu. Tā kā projekta galīgās izmaksas bija ECU 20 611,80 un Komisijas veiktais avansa maksājums bija ECU 19 480, sūdzības iesniedzējs lūdza samaksāt atlikušo ECU 1131,80.
1.2. Savā atzinumā Komisija pamatoja savu atteikumu papildināt savu ieguldījumu ar to, ka sūdzības iesniedzējs nebija iesniedzis visu nepieciešamo informāciju, piemēram, sākotnējos kvītis par aviobiļetēm un pamatojumu konkrētām dienas naudām. Sūdzības iesniedzējam divās Komisijas finanšu dienestu vēstulēs, kas datētas ar 1999. gada 10. maiju un 21. decembri, tika skaidri norādīts, ka šī informācija ir nepieciešama galīgā maksājuma veikšanai.
1.3. Komisija ir pamatojusi papildu informācijas pieprasījumu, lai nodrošinātu pareizu finanšu principu ievērošanu. Kā noteikts starp Komisiju un sūdzības iesniedzēju noslēgtā līguma 4. pantā, Komisija var pieprasīt jebkādu papildu informāciju, kas varētu būt nepieciešama galīgā ziņojuma rūpīgai pārbaudei. Turklāt līguma 9. panta (Maksājumu klauzulas) 2. punktā ir noteikts:

"Galīgā atlikuma maksājums ir atkarīgs no tā, vai Saņēmējs ir izpildījis visus savus pienākumus [ ].

Attiecībā uz ceļošanu ar lidmašīnu 9. panta 4. punktā ir norādīts, ka:

“Lidojuma gadījumā uzrāda biļešu oriģinālus, attiecīgās iekāpšanas kartes, kā arī ceļojumu aģentūras kvīti [ ]. Dienas naudu izmaksā tikai pēc tam, kad ir saņemts pierādījums par klātbūtni galamērķa tempā.”

1.4. Šķiet, ka sūdzības iesniedzējs iesniedza Komisijai pieprasīto informāciju, kā to var secināt no iestādes 2000. gada 31. maija vēstules sūdzības iesniedzējam. Ņemot vērā šo informāciju, iestāde grozīja savus 1999. gada 21. decembra atmaksas pieprasījumus 5 955,67 EUR apmērā.
Tādēļ ombuds ir secinājis, ka attiecībā uz šo lietas aspektu, šķiet, nav pieļautas administratīvas kļūmes.
2 Summas, kas jāsedz no Kopienas galīgā ieguldījuma
2.1. Ņemot vērā jaunākos sūdzības iesniedzēja iesniegtos pierādījumus, Komisija atkārtoti novērtēja līguma galīgo bilanci. Komisija 2000. gada 31. maija vēstulē sūdzības iesniedzējam secināja, ka viņam joprojām jāatmaksā 616,78 € no summas, kas viņam sākotnēji izmaksāta avansā (19 480 €).
Sūdzības iesniedzējs nepiekrīt šim aprēķinam un ir norādījis, ka organizatoru iztērētā nauda, proti, 20 611,80 €, ir mazāka par līgumā sākotnēji paredzēto summu (24 350,00 €).
2.2. Komisijas pamatojums šai jaunajai izlīdzināšanai ir ietverts sūdzības iesniedzējam nosūtītās vēstules pielikumā, kurā ir sadalītas izmaksas, kā atspoguļots sākotnējā līgumā. Pamatojoties uz šo sadalījumu, iestāde atsaucas uz sākotnēji paredzēto Kopienas ieguldījumu, galīgajā finanšu pārskatā iekļautajiem skaitļiem un atbilstīgo EK ieguldījumu.
2.3. Komisijas iesniegto skaitļu novērtējums atklāj, ka tās iemaksas aprēķins ir balstīts uz maksimālo procentuālo daļu no summas, ko sūdzības iesniedzējs faktiski iztērējis katrā no sākotnējā līgumā iekļautajām pozīcijām (1).
Turpretī sūdzības iesniedzējs, šķiet, uzskata, ka projekta izdevumi ir jāskata kopumā. Tā kā kopējie izdevumi ir mazāki par sākotnēji paredzētajiem un tādēļ Komisija tiek aicināta iemaksāt summu, kas ir mazāka par līgumā noteikto summu, sūdzības iesniedzējs uzskata, ka nevajadzētu būt iemeslam atmaksāt daļu no avansā izmaksātās naudas.
2.4 Saskaņā ar EK līguma 195. pantu Eiropas ombuds ir pilnvarots pieņemt sūdzības "par Kopienas iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm". Ombuds uzskata, ka administratīva kļūme rodas, ja valsts iestāde nerīkojas saskaņā ar tai saistošu noteikumu vai principu (2). Tādējādi administratīva kļūme var tikt konstatēta arī attiecībā uz to saistību izpildi, kas izriet no līgumiem, kurus noslēgušas Kopienu iestādes vai struktūras.
2.5 Tomēr ombuds uzskata, ka pārbaudes apjoms, ko viņš var veikt šādos gadījumos, noteikti ir ierobežots. Jo īpaši ombuds uzskata, ka viņam nevajadzētu mēģināt noteikt, vai kāda no pusēm ir pārkāpusi līgumu, ja jautājums ir strīdīgs. Šo jautājumu varētu efektīvi risināt tikai kompetentā tiesa, kurai būtu iespēja uzklausīt pušu argumentus par attiecīgajiem valsts tiesību aktiem un izvērtēt pretrunīgus pierādījumus par visiem apstrīdētajiem faktiskajiem jautājumiem.
2.6 Tādēļ ombuds uzskata, ka lietās, kas attiecas uz līgumstrīdiem, ir pamatoti ierobežot izmeklēšanu, pārbaudot tikai to, vai Kopienas iestāde vai struktūra viņam ir sniegusi saskaņotu un saprātīgu pārskatu par savu darbību juridisko pamatu un kāpēc tā uzskata, ka tās viedoklis par līgumisko stāvokli ir pamatots. Ja tas tā ir, ombuds secinās, ka viņa izmeklēšanā nav atklāts administratīvas kļūmes gadījums. Šis secinājums neietekmēs pušu tiesības uz to līgumisko strīdu izskatīšanu un autoritatīvu atrisināšanu kompetentajā tiesā.
2.7. Lai noteiktu, vai Komisijas nostāja šajā lietā ir bijusi saprātīga, vispirms ir jāizvērtē līguma noteikumi.
Līguma 9. pantā (Maksājuma klauzulas) un B pielikumā (Finanšu noteikumi) ir atsauce uz piemērojamajiem finanšu nosacījumiem. 9. panta 1. punktā ir noteikts:

„Visus rēķinus sagatavo divos eksemplāros saskaņā ar izmaksu sadalījumu, kas noteikts šā līguma finanšu noteikumos, un skaidri atsaucoties uz dažādiem budžeta posteņiem (B pielikums).”

Turklāt līguma finanšu noteikumos, kas minēti tā B pielikumā, ir skaidri norādīts, ka:

"EK ieguldījums ir procentuāla daļa no budžetā paredzētajām izmaksām. Ja šīs izmaksas būs mazākas, EK ieguldījums nepārsniegs šo procentuālo daļu.”

2.8. Ņemot vērā šīs tiesību normas, ombuds uzskata, ka Komisijas nostāja šajā lietā nešķiet nepamatota. Šādos apstākļos un paturot prātā, ka ombuda veiktās pārbaudes tvērums šādos gadījumos ir ierobežots, ombuds ir secinājis, ka izmeklēšanā nav atklāta administratīva kļūme attiecībā uz šo lietas aspektu.
3 Secinājums Pamatojoties
uz ombuda veikto sūdzības izmeklēšanu, šķiet, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.
Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.
Jūsu sirsnīgi
Jacob SÖDERMAN

---

(1) Piemēram, attiecībā uz EK ieguldījumu kontinentālajiem lidojumiem sākotnējā budžetā bija paredzēti seši šāda veida lidojumi, kuru kopējās izmaksas bija 4800 € un no kuriem EK bija jāsedz 33,00 € (t. i., 68,75 % ). Galīgajā ieguldījumā Komisija ņēma vērā izmaksas, kas saņēmējam faktiski radušās par sešiem kontinentālajiem lidojumiem, kā norādīts sūdzības iesniedzēja galīgajā ziņojumā, un noteica savu ieguldījumu, pamatojoties uz 68,75 % no šīm izmaksām. Šā aprēķina rezultātā tika iegūts skaitlis 1859 €, kas ir ievērojami mazāk par līgumā paredzēto iestādes maksimālo iemaksu.

(2) Sk. 1997. gada pārskatu, 22. lpp. et ss.