Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzējs Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) pieteicās uz “jaunākā zinātniskā darbinieka” amatu entomoloģijas/augu patoloģijas jomā ^[1]. EFSA viņu neuzaicināja uz darba interviju, jo tās atlases komisija nebija sniegusi viņa pieteikumam pietiekamus punktus. Atlases komisija piešķīra ļoti augstus punktus par vairākām pieteikuma daļām, bet ne par šādu kompetences kritēriju (pieredze/prasmes):

„ii. veikt zinātniskus augu veselības riska novērtējumus, piemēram, preču riska novērtējumu, kaitīgo organismu kategorizāciju, kaitīgo organismu riska novērtējumu, kaitīgo organismu apsekošanas pamatnostādnes vai potenciālo scenāriju analīzi attiecībā uz jauniem augu veselības apdraudējumiem;”.

2. Sūdzības iesniedzējs lūdza EFSA pārskatīt savu novērtējumu, apgalvojot, ka tajā ir iekšēja pretruna. EFSA apstiprināja savu novērtējumu, pēc kura 2019. gada jūnijā sūdzības iesniedzējs vērsās pie Eiropas Ombuda.

Izmeklēšana

3. Ombuds sāka izmeklēšanu, lai saņemtu EFSA paskaidrojumu par sūdzības iesniedzēja bažām, ka viņa pieteikuma novērtējums ir nekonsekvents. EFSA nosūtīja savu atbildi, kuru ombuds pārsūtīja sūdzības iesniedzējam piezīmju sniegšanai.

Apgalvojums, ka EFSA nav izskaidrojusi atlases procedūras iznākumu

Ombudam iesniegtie argumenti

4. Sūdzības iesniedzējs kopumā uzskatīja, ka EFSA atlases komisijai no citām viņa prasmēm un pieredzes loģiski bija jāsecina, ka viņam bija atbilstošas prasmes attiecībā uz iepriekš minēto ii) kritēriju. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka “nav saprotams, ka man varētu būt 100 % pieredze gan entomoloģijā, gan augu patoloģijā, 90 % literatūras un statistikas ģenerēšanā, 100 % zinātnisko ziņojumu rakstīšanā un 0 % zinātnisko augu riska novērtējumu veikšanā, kuros tika ģenerēti tie paši ziņojumi un statistiskā analīze, pamatojoties uz manu pieredzi, kas novērtēta kā 100 %. Tam vienkārši nav jēgas.” Pārējie sūdzības iesniedzēja minētie kritēriji bija šādi:

“i. darba pieredze (laukā/laboratorijā/pētniecībā) entomoloģijā vai augu patoloģijā (bakterioloģijā, mikoloģijā, virusoloģijā vai nematoloģijā), kas saistīta ar lauksaimniecības/ainavu/mežsaimniecības augu vai augu produktu kaitīgajiem organismiem;

[...]

iii. ģenerēt, vākt un salīdzināt pierādījumus, piemēram, no literatūras vai statistikas datubāzēm, un veikt datu statistisko analīzi;

iv. rakstīt un pārskatīt zinātniskos dokumentus, piemēram, zinātniskos ziņojumus, rakstus, atzinumus, vadlīnijas;”

5. Atbildot uz šo izmeklēšanu, EFSA norādīja, ka ES iestāžu un struktūru atlases komisiju darbam ir raksturīga konfidencialitāte. Tas ir pastāvīgi apstiprināts judikatūrā. Tas nozīmē, ka, piemēram, pastāv būtiski ierobežojumi attiecībā uz to, cik daudz informācijas ES iestāde vai struktūra var sniegt par apspriedēm, kas ir atlases komisijas veiktā individuālo darba pieteikumu novērtējuma pamatā. Tas nozīmē arī to, ka informāciju par citu kandidātu novērtējumu nevar sniegt pieteikuma iesniedzējiem, kuri apstrīd sava pieteikuma novērtējumu.

6. Tomēr EFSA uzskatīja, ka ir iespējams sniegt šādu papildu informāciju: Lai gan četri šeit aplūkotie kritēriji lielā mērā attiecas uz vienām un tām pašām kompetences jomām (t. i., entomoloģiju/augu patoloģiju), katra no tiem mērķis bija noteikt dažādu veidu kompetences un profesionālo pieredzi, kas attiecas uz darbu. Konkrētāk, lai gan ii) kritērija mērķis bija pārbaudīt, vai kandidātam ir pieredze augu veselības risku zinātniskā novērtēšanā, iv) kritērija mērķis bija pārbaudīt, vai kandidātam ir pieredze zinātnisko dokumentu, tostarp zinātnisko ziņojumu, rakstu, atzinumu un vadlīniju, sagatavošanā un pārskatīšanā. Kompetences apliecinājums attiecībā uz šo kritēriju neatbrīvoja kandidātu no pienākuma iesniegt skaidrus un precīzus elementus par to, kā viņš atbilst ii) kritērijam. Tas, ka sūdzības iesniedzējs kā autors vai līdzautors publicēja zinātniskus manuskriptus un rakstus entomoloģijas un augu patoloģijas jomā, nevar automātiski apstiprināt viņa pieredzi veselības risku zinātniskā novērtēšanā. Tāpēc atlases komisijai bija jāmeklē pierādījumi, kas konkrēti saistīti ar ii) kritēriju. Attiecīgajās pieteikuma veidlapas daļās sūdzības iesniedzējs atsaucās uz savu pastāvīgo profesionālo pieredzi un divu publikāciju līdzautorību, kā arī uz darbu pie trešās publikācijas. Tomēr viņš neaprakstīja savu iesaisti nevienā no izvēlētajām riska novērtēšanas jomām, proti: kaitīgo organismu kategorizācija, kaitīgo organismu riska novērtējums, kaitīgo organismu apsekošanas pamatnostādnes, preču riska novērtējums, potenciālo scenāriju analīze jaunu augu veselības apdraudējumu identificēšanai. Viņš arī nenorādīja precīzu savu lomu un ieguldījumu katrā no iepriekš uzskaitītajām riska novērtēšanas jomām.

7. Savos komentāros par EFSA atbildi sūdzības iesniedzējs norādīja, ka attiecībā uz atbilstošiem viņa pieredzes pierādījumiem pieteikuma iesniedzējiem netika lūgts iesniegt dokumentus kā tādus, bet tikai informāciju. Viņš atsaucās uz pieteikuma veidlapas formulējumu. Viņš arī vēlreiz pauda neizpratni par to, ka viņš ieguva nulles punktus saskaņā ar ii) kritēriju, kad viņš ieguva tik augstus punktus saskaņā ar citiem saistītiem kritērijiem. Kā viņš to redzēja, tas nozīmēja, ka viņš varēja būt viņa uzskaitīto publikāciju autors, bet nedarīja pamatā esošo darbu. Turklāt viņš atsaucās uz citām sava pieteikuma daļām, kurās viņš atsaucās uz pieredzi, ko viņš uzskata par būtisku attiecībā uz ii) kritērijā uzskaitītajām riska novērtēšanas jomām.

Ombuda novērtējums

8. ES darbinieku pieņemšanai darbā parasti ir raksturīgs augsts nepieciešamā formālisma un stingrības līmenis. Šis augstais formālisma līmenis nepastāv pats par sevi. Tas ir jādara, lai maksimāli palielinātu novērtējumu objektivitāti un neitralitāti. Piemēram, ir ārkārtīgi svarīgi, lai attiecīgā ES iestāde vai struktūra varētu pierādīt, ka pret visiem pieteikuma iesniedzējiem ir bijusi vienlīdzīga attieksme. Ja ES Vispārējā tiesa konstatē pārkāpumus darbā pieņemšanas procedūrā, procedūra var būt jāatkārto, radot nopietnas sekas personām, kuras tika pieņemtas darbā un kuras nevar saglabāt savus amatus.

9. Šis mērķis nodrošināt objektivitāti un neitralitāti nozīmē salīdzinoši ierobežotus juridiskus pienākumus pat izskaidrot lēmumus šajā jomā. Saskaņā ar Savienības judikatūru “pienākumam norādīt pamatojumu ir jābūt saskaņotam ar Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantā paredzētās atlases komisijas sēžu aizklātības ievērošanu”; “Šīs slepenības ievērošana (..) liedz atklāt gan atsevišķu atlases komisijas locekļu attieksmi, gan jebkādus faktorus, kas saistīti ar kandidātu individuālu vai salīdzinošu novērtējumu”; “Ņemot vērā šo aizklātību, dažādos konkursa pārbaudījumos iegūto punktu paziņošana principā ir pietiekams atlases komisijas lēmumu pamatojums.” ^[2]

10. Attiecībā uz apmācības un pieredzes nepieciešamo līmeni un pierādījumiem ES nav vienotas saskaņotas sistēmas ne izglītībai, ne darba atzīšanai. Šajā kontekstā ES iestādēm un struktūrām ir jāizvērtē pieteikumi no potenciāli 27 vai vairāk valstīm. Tas rada vajadzību pēc konkrētiem un skaidriem apmācības un pieredzes pierādījumiem, kā arī skaidra apraksta par to, kāpēc un kā apmācība un pieredze attiecas uz konkrētu amatu. Tas arī samazina iespēju secināt, ka šāda apmācība un pieredze pastāv, pat no saistītiem avotiem vai materiāliem.

11. Konkrētajā procedūrā EFSA jau no paša sākuma sīki izstrādātā zemsvītras piezīmē paziņojumā par vakanci ^[3] uzsvēra, ka ir vajadzīgi īpaši pierādījumi. Pieteikuma veidlapā EFSA turklāt lūdza pieteikuma iesniedzējus sniegt attiecīgo informāciju tieši un konkrēti par katru konkrēto kritēriju.

12. Kā norāda EFSA, faktiski ir pareizi, ka attiecīgajās pieteikuma veidlapas daļās sūdzības iesniedzējs īsumā atsaucās uz to, ka pēc izpētes viņš “turpināja strādāt”(..)(integrētā augu aizsardzība). Pēc tam viņš atsaucas uz savu divu publikāciju līdzautorību un savu darbu pie trešās publikācijas. Tomēr EFSA nevarēja novērtēt sūdzības iesniedzēja pieredzi, izsecinot pieredzi un prasmes no informācijas par publikāciju līdzautorību, lai cik būtiska tā būtu. Sūdzības iesniedzēja sniegtajai informācijai bija jābūt konkrētākai.

13. Ņemot to vērā un ņemot vērā iepriekš minēto juridisko un administratīvo kontekstu darbinieku pieņemšanai darbā ES iestādēs un struktūrās, ombuds nevar konstatēt, ka EFSA šajā gadījumā būtu pieļāvusi administratīvas kļūmes.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:

Ņemot vērā sūdzībā sniegto informāciju attiecīgajā pieteikuma par darbā pieņemšanas procedūru daļā un ņemot vērā juridisko un administratīvo kontekstu darbinieku pieņemšanai darbā Savienības iestādēs un struktūrās, ombuds nevar konstatēt, ka EFSA šajā lietā būtu pieļāvusi administratīvu kļūmi.

Sūdzības iesniedzējs un EFSA tiks informēti par šo lēmumu.

Emīlija O'Reilija

Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2020. gada 6. aprīlī

[1] EFSA/4/2018/4, publicēts 2018. gada 4. augustā (https://careers.efsa.europa.eu/jobs/junior-scientific-officer-entomology-plant-pathology-95)

[2] Sk. Civildienesta tiesas 2014. gada 12. februāra spriedumu lietā Asensi / Eiropas Komisija, T-127/11, pragraphs 92-92, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A62011FJ0127.

[3]”[5] Darba pieredzei, kas minēta pieteikuma veidlapā, jābūt pienācīgi pamatotai ar pierādījumiem (piemēram, līgumu oriģināliem vai apliecinātām kopijām, algas aprēķiniem utt.). Darba pieredzi ņem vērā no dienas, kad persona atbilst minimālajai kvalifikācijai pieņemšanai darbā. Lai varētu ņemt vērā jūsu profesionālo pieredzi, tai jābūt pamatotai ar attiecīgiem dokumentiem, kas apliecina faktiskas darba attiecības, kuras nosaka šādi elementi: reāls, patiess darbs; par samaksu; kā darbinieks (jebkura veida līgums) vai pakalpojuma sniedzējs.  Jebkuru konkrētu periodu var skaitīt tikai vienu reizi (lai to aprēķinātu kā atbilstīgu, vērā ņemamie studiju vai profesionālās pieredzes gadi nedrīkst pārklāties ar citiem studiju vai profesionālās pieredzes periodiem). Nepilna laika profesionālo darbību aprēķina proporcionāli, pamatojoties uz apliecināto pilna laika nostrādāto stundu procentuālo daļu. Atalgotus doktora grādus, kas iegūti jomā, kura attiecas uz darba aprakstu, var ieskaitīt kā profesionālo pieredzi līdz 3 gadiem. Apmaksātu stažēšanos uzskata par darba pieredzi. Pirms līguma parakstīšanas veiksmīgajam(-iem) kandidātam(-iem) būs jāiesniedz dokumentu oriģināli, kas apliecina kandidāta darba pieredzi.”