Sūdzības priekšvēsture

1. 2017. gada septembrī Eiropas Investīciju bankā (EIB) notika vēlēšanas, lai ieceltu darbinieku pārstāvjus. EIB personāla pārstāvji pārstāv personāla vispārējās intereses attiecībā pret EIB un palīdz formulēt tās personāla politiku.

2. Vēlēšanu komiteja bija atbildīga par personāla vēlēšanu organizēšanu.

3. Sūdzības iesniedzējs, EIB darbinieks, pauda bažas Vēlēšanu komitejai par darbinieku vēlēšanām. Vēlēšanu komiteja neuzskatīja par nepieciešamu rīkoties šajā jautājumā.

4. Pēc tam sūdzības iesniedzējs vērsās pie EIB priekšsēdētāja ar savām bažām un par jaunu noteikumu, kas ierobežo darbinieku kandidatūru skaitu vēlēšanās^[1].

5.  Priekšsēdētājs lūdza attiecīgā departamenta ģenerāldirektoru atbildēt sūdzības iesniedzējam. Šī atbilde tika nosūtīta 2017. gada 4. decembrī.

6. Sūdzības iesniedzējs bija nobažījies gan par šīs atbildes būtību, gan par to, ka attiecīgais ģenerāldirektors ir nosūtījis atbildi. Viņaprāt, tas radīja iespējamu interešu konfliktu. Tādēļ viņš vērsās pie Eiropas ombuda.

Izmeklēšana

7. Ombuds sāka izmeklēšanu par sūdzības iesniedzēja bažām par interešu konfliktiem saistībā ar 2017. gada personāla vēlēšanām un par jaunu vēlēšanu noteikumu.

8. Izmeklēšanas laikā EIB noskaidroja dažus ar sūdzību saistītus faktus un iesniedza ombuda izmeklēšanas grupai attiecīgo dokumentu kopijas^[2].

Ombudam iesniegtie argumenti

Interešu konflikta problēmas saistībā ar vēlēšanu kandidātu

9. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka vēlēšanu kandidātam nevajadzēja kandidēt iespējamā interešu konflikta situācijas dēļ. Sūdzības iesniedzējs vēlējās, lai EIB atceltu Vēlēšanu komitejas lēmumu, ciktāl tā uzskatīja, ka šīs bažas ir nepamatotas.

10. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka kandidāta lēmums kandidēt personāla pārstāvja amatā varētu apdraudēt viņa neatkarību, veicot savus profesionālos pienākumus EIB. Sūdzības iesniedzējs jo īpaši uzskatīja, ka pastāv nepārprotams risks, ka kandidātam, pildot savus profesionālos pienākumus, varētu būt jānovērtē savs interešu konflikts saskaņā ar EIB Personāla rīcības kodeksu^[3]. Viņš uzskatīja, ka Vēlēšanu komiteja ir pieļāvusi kļūdu,“pieļaujot viņa kandidatūru”.

11. Vēlēšanu komiteja konstatēja, ka attiecīgais kandidāts atbilst Personāla konvencijā noteiktajiem atbilstības kritērijiem^[4]. Ģenerāldirektors tam piekrita, norādot, ka komitejas lēmums ir galīgs^[5].

12. Izmeklēšanas laikā EIB informēja ombudu, ka, tiklīdz tā tika informēta par kandidatūru, tā veica visus nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos no jebkādas iespējamas interešu konflikta situācijas.

Bažas par jauniem ierobežojumiem attiecībā uz to, cik reižu kandidāts var kandidēt vēlēšanās

13. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam vēlējās, lai EIB atceltu jauno noteikumu, kas ierobežo darbinieku skaitu. Viņš uzskata, ka darbiniekiem vajadzētu būt iespējai brīvi izvēlēties savus darbinieku pārstāvjus.

14. Ģenerāldirektors norādīja, ka šis jautājums nav EIB priekšsēdētāja vai Vadības komitejas kompetencē, jo tā nevar “atceltvēlēšanu noteikumus, kas ir likumīgi pieņemti”. Šis jautājums bija „Administrācijas un personāla pārstāvju” kompetencē. Jebkurā gadījumā jaunie noteikumi turpināja nodrošināt visu kategoriju darbinieku pienācīgu pārstāvību.

Interešu konflikta problēmas saistībā ar ģenerāldirektoru

15. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka ģenerāldirektors, atbildot viņam, bija interešu konflikta situācijā. Tas bija tāpēc, ka saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju ģenerāldirektoram bija svarīga loma vēlēšanu komitejā, kuras lēmumu sūdzības iesniedzējs apstrīdēja. 

16. EIB paskaidroja ombudam, ka ģenerāldirektors nebija iesaistīts vēlēšanu komitejas lēmuma pieņemšanā. Drīzāk ģenerāldirektors saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem^[6] bija deleģējis šo lomu attiecīgā dienesta vadītājam.

Ombuda novērtējums

17. ES iestādes uzrauga darbinieku vēlēšanas, un tām ir pienākums rūpēties par to, lai to darbinieki varētu brīvi izvēlēties savus pārstāvjus saskaņā ar noteikumiem. Tas nozīmē, ka ES iestādēm ir jānovērš vai jāpārtrauc “acīmredzami pārkāpumi” darbinieku vēlēšanās^[7].

18. Attiecīgā kandidāta profesionālo pienākumu atbilstība un viņa iespējamā loma kā personāla pārstāvim nerada atbilstības jautājumus.^[8] Drīzāk tas attiecas uz iespējamu interešu konflikta situāciju profesionālo pienākumu dēļ, kas ir atsevišķs jautājums no atbilstības jautājuma.

19. Ombuds izmeklēšanas laikā apstiprināja, ka EIB pirms vēlēšanām veica saprātīgus pasākumus, lai novērstu jebkādu interešu konflikta situāciju rašanos, kurās iesaistīts kandidāts. Piemēram, 2017. gada jūlijā EIB uzdeva kandidātam atturēties no konkrētu lietu izskatīšanas, mainīja konkrētu ziņošanas kārtību un atcēla viņa piekļuvi konkrētiem arhīviem^[9].

20. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja bažām par to, ka ģenerāldirektors, atbildot viņam, bija interešu konflikta situācijā, ombuds konstatē, ka EIB savos paskaidrojumos ir pienācīgi risinājusi šīs bažas (sk. 16. punktu iepriekš).

21. Attiecībā uz ierobežojumiem par to, cik reižu kandidāts var kandidēt vēlēšanās, sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam nav pārliecinoši izklāstījis, kāpēc ģenerāldirektors kļūdījās, apgalvojot, ka priekšsēdētājs vai Vadības komiteja nevar “atceltvēlēšanu noteikumus, kas ir likumīgi pieņemti”. Tādējādi viņa šo jautājumu tālāk nepārskatīs. Tomēr ombude norāda, ka ierobežojumi kandidātu tiesībām kandidēt vēlēšanās ir ietverti daudzu demokrātisku režīmu tiesiskajā un konstitucionālajā regulējumā visā pasaulē.

22. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka šajā gadījumā EIB nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:

Nebija administratīvas kļūmes tajā, kā EIB risināja sūdzības iesniedzēja bažas par darbinieku vēlēšanām.

Sūdzības iesniedzējs un EIB tiks informēti par šo lēmumu.

Emīlija O'Reilija

Eiropas Ombuds

Strasbūrā, 17.10.201.

[1] Saskaņā ar Konvencijas par personāla pārstāvību (Personāla konvencija) IV pielikuma 3. pantu, kas pieejams vietnē https://www.eib.org/attachments/general/convention_staff_representation_en.pdf: “Maksimālais CN pilnvaru termiņš nepārsniedz 3 (trīs) pilnvaru termiņus (9 (deviņus) gadus), ne vairāk kā 2 (divus) (6 (sešus) gadus pēc kārtas. No tiem ne vairāk kā 2 (divi) (6 (seši) gadi) būtu jāatdala. Starp abiem (2) pilnvaru termiņiem vajadzētu būt vismaz 3 (trīs) gadu nogaidīšanas periodam. Šis noteikums stāsies spēkā 2019. gada janvārī.”

[2] EIB šo informāciju sniedza konfidenciāli saskaņā ar Ombuda īstenošanas noteikumu 4.8. pantu.

[3] EIB Personāla rīcības kodeksa 1.4. panta ceturtajā ievilkumā ir aplūkoti iespējamie interešu konflikti, kas pieejami tīmekļa vietnē https://www.eib.org/en/publications/staff-code-of-conduct.

[4] Saskaņā ar Personāla konvencijas IV pielikuma 5. panta 1. punktu. Vēlēšanu komiteja informēja sūdzības iesniedzēju, ka tai nav pilnvaru risināt viņa interešu konflikta problēmas.

[5] Saskaņā ar Personāla konvencijas IV pielikuma 7. pantu: “Komitejair vienīgā, kurai ir pilnvaras visos vēlēšanu jautājumos, un tā pieņem galīgo lēmumu attiecībā uz sūdzībām par vēlēšanām.”

[6] Saskaņā ar Personāla konvencijas IV pielikuma 7. panta 1. punktu.

[7] Pirmās instances tiesas 1990. gada 8. marta spriedums lietā T-28/89 Claude Maindiaux pret Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, 32.–32. punkts, pieejams tīmekļa vietnē: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/ALL/?uri=CELEX:61989TJ0028. Sk. arī Civildienesta tiesas 2014. gada 11. decembra sprieduma lietā F-31/14 Philippe Colart u.c./Eiropas Parlaments 41., 42. un 45. punktu: http://curia.europa.eu/juris/celex.jsf?celex=62014FJ0031&lang1=en&type=TXT&ancre.

[8] Saskaņā ar Personāla konvencijas IV pielikuma 5. panta 1. punktu.

[9] Kā liecina Ombuda izmeklēšanas grupas izskatītie dokumenti.