Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzējs ir Nīderlandes pilsonis. 2016. gada sākumā viņš strādāja par galveno ekspertu ^[1] ES finansētajā projektā “Tehniskā palīdzība valsts dabas aizsardzības sistēmas stiprināšanai Natura 2000 prasību īstenošanai”^[2] Turcijā. Projekta mērķis bija aizsargāt un uzlabot Turcijas dabiskās dzīvotnes un bioloģisko daudzveidību ^[3]. Sūdzības iesniedzējs un viņa ģimene pārcēlās no Nīderlandes uz Turciju, lai varētu pildīt savu uzdevumu.

2. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju projekts bija īpaši vērienīgs, kad tas tika izstrādāts un izsludināts konkurss. Tomēr 2015. gadā sāktā projekta īstenošana bija ļoti sarežģīta Turcijas politiskās situācijas dēļ.

3. Sūdzības iesniedzējs pameta projektu 2017. gada vasarā, jo nebija apmierināts ar tā īstenošanu. 2017. gada maijā un jūnijā viņam netika maksāts par darbu pie projekta.

4. 2018. gada 11. oktobrī viņš nosūtīja vēstuli ES delegācijai Ankarā, Turcijā (delegācijai). Viņš arī iesniedza sūdzību Komisijas Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorātā (DEVCO ĢD). Šajās vēstulēs viņš izklāstīja konstatētos trūkumus.

5. Tā kā viņš nesaņēma atbildi pēc būtības uz savām vēstulēm, 2019. gada februārī viņš vērsās pie ombuda.

Izmeklēšana

6. Ombuds sāka izmeklēšanu, lūdzot Komisiju atbildēt uz sūdzības iesniedzēja vēstulēm, lai, pirmkārt, atbildētu uz viņa apgalvojumiem par projekta nepareizu īstenošanu un, otrkārt, paskaidrotu, vai tas varētu palīdzēt viņam atrisināt jautājumu par nesamaksāto atalgojumu.

7. Izmeklēšanas gaitā ombuds saņēma kopiju no Komisijas atbildes uz sūdzības iesniedzēju un pēc tam sūdzības iesniedzēja piezīmes par Komisijas atbildi.

Ombudam iesniegtie argumenti

8. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka ir nepieņemami, ka tiek izmaksāti ievērojami ES līdzekļi, lai gan Komisijai nav mehānisma, kas garantētu, ka tie tiek izmantoti efektīvi un lietderīgi. Viņaprāt, tas rada trīs saistītus jautājumus: i) projekti sniedz standartiem neatbilstošus rezultātus; ii) līdzekļi tiek izšķērdēti un iii) ES pilsoņi, piemēram, viņš pats, pamet savu izcelsmes valsti, lai palīdzētu īstenot šos projektus, bet var ciest, ja nav atbalsta mehānisma. Viņa gadījumā atbildīgā Turcijas ministrija bija atteikusies parakstīt viņa pēdējās divas darba laika uzskaites lapas, un tāpēc viņam netika samaksāts par 2017. gada maiju un jūniju.

9. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka viņš ir vairākkārt mēģinājis sazināties ar projektu administratoriem, projektu vadības grupu Ankarā un ES delegāciju Turcijā, taču bez rezultātiem.

10. Savukārt Komisija norāda, ka par projektu atbildīgajām Turcijas iestādēm ir uzticēta ES līdzekļu “netieša pārvaldība”^[4]. Tādējādi tie uzņemas pilnu atbildību par savām darbībām un ir atbildīgi par šīm darbībām Komisijai jebkurā turpmākā revīzijā vai citā izmeklēšanā, kas var notikt.

11. Komisija arī norāda, ka tā ir izveidojusi mehānismus, lai nodrošinātu to netieši pārvaldīto ES finansēto projektu pareizu īstenošanu un pietiekamu uzraudzību, kuri rada pēc iespējas mazāku risku ES budžetam. Minētie mehānismi ir šādi: uzraudzīt un pārskatīt to valsts sistēmu struktūru un uzticamību, kas izveidotas, lai īstenotu ES palīdzību saņēmējvalstīs; programmu pārraudzību, uzraudzību, novērtēšanu un pēcpārbaudi, izmantojot, piemēram, pārbaudes uz vietas, nozaru un programmu līmeņa uzraudzības komitejas un rūpīgu revīziju pēcpārbaudi; veikt projektu izlases revīzijas.

12. Šajā gadījumā delegācija nekavējoties rīkojās, lai kliedētu sūdzības iesniedzēja bažas. Tā nosūtīja vēstuli līgumslēdzējai iestādei, lai izmeklētu izvirzītos jautājumus un ierosinātu korektīvus pasākumus. Tā arī lūdza līgumslēdzēju iestādi regulāri sniegt jaunāko informāciju par īstenošanu un veica stingru uzraudzību.

13. Tomēr Komisija norādīja, ka tā nav atbildīga par projekta ietvaros noslēgto individuālo līgumu ikdienas pārvaldību. Tā nav līgumslēdzēja puse līgumā, kas noslēgts starp atbildīgo Turcijas iestādi, proti, Centrālo finanšu un līgumu nodaļu, un “līgumslēdzēju”^[5]. Tai arī nav līgumattiecību ne ar vienu no līgumslēdzēja nodarbinātajiem ekspertiem. Līdz ar to Komisija nevar iejaukties strīdos, kas rodas starp šīm pusēm.

14. Tāpēc Komisija ieteica sūdzības iesniedzējam sazināties ar darbuzņēmēju, kas viņu tieši nodarbināja. Vienlaikus Komisija norādīja, ka tā informēs CFCU par sūdzības iesniedzēja e-pasta vēstulēs paustajām bažām.

Ombuda novērtējums

15. Diemžēl ne DEVCO ĢD, ne delegācija neatbildēja uz sūdzības iesniedzēja vēstulēm, kurās bija norādīti iespējamie trūkumi projekta īstenošanā, pirms viņš vērsās pie ombuda.

16. Ņemot to vērā, ombuds tagad ir apmierināts ar to, ka savā atbildē sūdzības iesniedzējam Komisija ir pievērsusies visiem viņa izvirzītajiem jautājumiem. Komisijas atbilde ir pamatota un visaptveroša. Šķiet, ka pats sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Komisijas nostāja ir pamatota.

17. Komisija savā atbildē skaidri izklāsta, kā tiek īstenoti netieši pārvaldīti ES finansēti projekti, un konkrēti paskaidro, kādi mehānismi ir ieviesti, lai nodrošinātu ES līdzekļu efektīvu uzraudzību. Tajā arī aprakstīta konkrētā darbība, ko tā veikusi, lai kliedētu sūdzības iesniedzēja bažas par šā projekta īstenošanu.

18.  Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja nesamaksāto atalgojumu Komisija centās palīdzēt, iesakot sūdzības iesniedzējam sazināties ar darbuzņēmēju, kas viņu bija nodarbinājis. Vienlaikus Komisija norādīja, ka tā par šo jautājumu informēs atbildīgo Turcijas iestādi. Diemžēl Komisija šajā ziņā nevar vairāk palīdzēt sūdzības iesniedzējam, bet tai ir jārīkojas saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē projektu.

19. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka šajā lietā nav pieļautas administratīvas kļūmes.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:

Eiropas Komisija nav pieļāvusi administratīvas kļūmes.

Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Emīlija O'Reilija

Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2019. gada 26. septembrī

[1] Galvenais eksperts Nr. 2: Sistemātiska saglabāšanas plānošana un Natura 2000 (grupas vadītāja vietnieks).

[2] Projekta identifikācijas numurs: EuropeAid/134319/IH/SER/TR

[3] Turcija bija “saņēmēja valsts”, un projekta atbalsta saņēmējs bija Turcijas Mežsaimniecības un ūdenssaimniecības ministrija.

[4] Attiecīgo projektu pārvalda režīmā “Netiešā pārvaldība ar saņēmējvalstīm” (IMBC) (sk. 2.2. iedaļu Praktiskajā rokasgrāmatā par ES ārējo darbību līgumu slēgšanas procedūrām (PRAG) (2018. gada redakcija). Komisija jo īpaši atsaucas uz 2.2.4. iedaļu, kurā norādīts, ka Komisijas loma un tās turpmākā iejaukšanās saskaņā ar šo pārvaldības veidu “aprobežojas ar pārbaudi, vai ir izpildīti ES finansējuma nosacījumi. Šīs intervences mērķis nekādā gadījumā nebūs apdraudēt principu, saskaņā ar kuru šos līgumus izstrādā saskaņā ar valsts tiesību aktiem un noslēdz tikai partnervalsts līgumslēdzēja iestāde”.

[5] Tā ir struktūra, ko CFCU izvēlējusies, lai sasniegtu konkrētus rezultātus projekta īstenošanā, piemēram, lai izveidotu tehnisko struktūru Natura 2000 teritoriju noteikšanai Turcijā.