Godātais L. kungs!

Jūs 1999. gada 26. aprīlī Eiropas Politikas pētījumu centra vārdā iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar Phare līgumu.

1999. gada 21. maijā es pārsūtīju sūdzību Eiropas Komisijas priekšsēdētājam. Komisija nosūtīja savu atzinumu 1999. gada 15. septembrī. Es pārsūtīju to Jums kopā ar uzaicinājumu sniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 1999. gada 15. novembrī. 2000. gada 28. novembrī es lūdzu Komisiju sniegt papildu informāciju. Komisija nosūtīja savu otro atzinumu 2001. gada 31. janvārī un 1. martā, un es pārsūtīju to Jums ar aicinājumu sniegt apsvērumus, ja Jūs to vēlētos. Šķiet, ka no jums nav saņemti nekādi apsvērumi.

1999. gada 27. jūlijā, 7. septembrī un 17. decembrī, kā arī 2000. gada 14. aprīlī un 5. maijā Jūs man nosūtījāt papildu informāciju.

2001. gada 15. maijā Komisija man nosūtīja papildu informāciju. Es pārsūtīju to Jums kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2001. gada 11. jūlijā.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Atvainojos par Jūsu sūdzības izskatīšanai patērēto laiku.

Sūdzību

1999. gada aprīlī sūdzības iesniedzējs, Eiropas Politikas pētījumu centra (CEPS) direktors, iesniedza sūdzību Eiropas ombudam par Phare līgumu Nr. 95-1111.00. Līgums attiecās uz Rumānijas tiesību aktu tuvināšanu, un Eiropas Komisija to 1995. gadā piešķīra konsorcijam, kuru vadīja CEPS.

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju projekts iedalījās divos diezgan atšķirīgos posmos. Pirmajos astoņpadsmit mēnešos konsorcijam bija ievērojamas grūtības izpildīt savus pienākumus. Tādēļ sūdzības iesniedzējs 1997. gadā tieši iesaistījās projektā. Tika panākts izlīgums, samazinot nodevas par aptuveni 20 %. Galvenais padomnieks tika nomainīts, un Komisija piekrita pagarināt projektu vēl par sešiem mēnešiem līdz 1998. gada jūnijam, lai varētu pabeigt lielāko daļu darbu.

Šajā pēdējā periodā ievērojami uzlabojās saistību līmenis un darba kvalitāte, un Rumānijas valdība vairākkārt slavēja konsorciju, tā galveno padomdevēju, kā arī CEPS. Diemžēl tajā pašā laikā Komisija projektu vairs nepārvaldīja racionāli vai saprātīgi. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka CEPS nekad nav apstrīdējis Komisijas tiesības un pienākumu rūpīgi pārbaudīt konsorcija rezultātus un finanšu pārvaldību. Tomēr galvenā problēma pēdējo piecpadsmit mēnešu laikā bija tā, ka CEPS nesaņēma detalizētu dokumentāciju, kurā būtu norādīts, kāpēc un kurā brīdī Komisija bija neapmierināta ar konsorcija darbu. Sūdzības iesniedzējs vairākkārt mēģināja sazināties ar Komisiju un pievienoja dienasgrāmatu par saziņu ar Komisiju no 1997. gada beigām līdz 1999. gada aprīlim, kurā atspoguļota Komisijas rīcība.

Ņemot vērā iepriekš minēto, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka i) Komisija nav apmaksājusi rēķinus un ii) Komisija nav sniegusi informāciju, kas norādītu, kas ir nepareizi vai kāpēc rēķini nav samaksāti.

Pieprasījums

Savā atzinumā Komisija sākotnēji paskaidroja, ka saskaņā ar Kopienas pirmspievienošanās stratēģiju Komisija noslēdza līgumus ar konsultantiem, lai palīdzētu un konsultētu kandidātvalstu valdības Centrāleiropā un Austrumeiropā visos jautājumos, kas attiecas uz to iekšējo tiesību aktu tuvināšanu Kopienu acquis communitaire. CEPS ieguva līgumu ar Rumāniju.

Projekta īstenošanu jau no paša sākuma kavēja problēmas. Komisija uzskata, ka apmācības un dokumentācijas nodrošināšanu Rumānijas iestādēm varētu uzskatīt par pieņemamu, bet ziņojumi, kas sagatavoti par dažādām Rumānijas tiesību nozarēm, bija nekvalitatīvi. 1997. gadā tā rezultātā tika samazinātas CEPS pilnvaras, nomainīts galvenais padomdevējs un samazināts Komisijas maksājums par pakalpojumiem, kas sniegti līdz 1997. gada jūnijam.

Lai gan Komisija atzina, ka CEPS darbība kopš tā laika ir uzlabojusies, lielākās daļas iesniegto ziņojumu sliktā kvalitāte un citu ziņojumu nepieņemamība joprojām bija galvenais pušu strīdus jautājums. Komisijas galvenie iebildumi tika apkopoti 1999. gada 13. jūlija vēstulē sūdzības iesniedzējam. Pēc 1998. gadā veiktās īpašās revīzijas un pēc visu iesniegto ziņojumu rūpīgas analīzes Komisija bija ierosinājusi galīgo norēķinu attiecībā uz strīdīgajiem rēķiniem par laikposmu no 1997. gada jūlija līdz 1998. gada jūnijam. Komisija uzskata, ka Komisijas grāmatvedībā nebija neviena neapmaksāta rēķina.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka Komisija nav sniegusi informāciju par to, kāpēc rēķini nav samaksāti, Komisija to noraidīja un atsaucās uz dienasgrāmatu, kas pievienota sūdzībai un revīzijai 1998. gadā, tādējādi norādot, ka CEPS vienmēr pilnībā apzinājās šos jautājumus.

Komisija secināja, ka CEPS, iespējams, nav apmierināta ar izlīguma priekšlikumu, bet ļoti labi zina, kāpēc tas tika iesniegts.

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos uzturēja savu sūdzību.

Papildu vēstulēs ombudam sūdzības iesniedzējs izteica vairākas piezīmes par Komisijas rīcību. Sūdzības iesniedzējs cita starpā atsaucās uz faktu, ka Komisija nekad nav apstrīdējusi rēķinus par mācībām, tomēr tie tika samaksāti tikai 1999. gada jūlijā. Visbūtiskākā kavēšanās bija saistīta ar pašu būtisko ziņojumu, attiecībā uz kuru Komisijai bija vajadzīgi astoņi mēneši, lai veiktu nelielus grozījumus, lai gan sūdzības iesniedzējs atkārtoti pieprasīja tekstu.

Rūpīgi izvērtējot Komisijas atzinumu un sūdzības iesniedzēja apsvērumus, izrādījās, ka ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana. Ombuds lūdza Komisiju iesniegt papildu informāciju par i) to, kāpēc neapstrīdētās līguma daļas (darbs, kas veikts saistībā ar apmācību un dokumentāciju) netika apmaksātas agrāk, bet gan iekļautas finanšu revīzijā, ii) Komisijai tika lūgts paskaidrot laiku, kas bija vajadzīgs, lai veiktu divus maksājumus, iii) tika izvirzīts jautājums par procentiem par novēlotiem maksājumiem un iv) Komisijai tika lūgts komentēt apgalvojumu, ka astoņu mēnešu laikā netika veiktas būtiskas izmaiņas būtiskajā ziņojumā.

Otrajā atzinumā Komisija īsumā izklāstīja šādus punktus.

Attiecībā uz izmaksām, kas radušās laika posmā no 1997. gada 1. jūlija līdz 1998. gada 31. martam (kas ietvēra mācību izmaksas), maksājumus nevarēja veikt vairāku grūtību dēļ, kuras tā paskaidroja sīkāk. Tā nolēma, ka finanšu revīzijai būtu jāietver pilnīga līguma pārbaude. Attiecībā uz abiem maksājumiem Komisija piekrita, ka to veikšanai bija vajadzīgs vairāk laika nekā parasti, un sniedza dažus iemeslus. Attiecībā uz jautājumu par procentiem par novēlotiem maksājumiem Komisija norādīja, ka līgumslēdzējam ir jāpieprasa procenti.

Otrais Komisijas atzinums tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam apsvērumu sniegšanai. Šķiet, ka no sūdzības iesniedzēja nav saņemti nekādi apsvērumi.

Komisija 2001. gada maijā informēja ombudu, ka pēc tikšanās ar sūdzības iesniedzēju 2001. gada februārī un martā abas puses 2001. gada 26. aprīlī ir neoficiāli apstiprinājušas izlīguma nolīgumu. Vienošanās tiks izskatīta Komisijā un pēc tam iesniegta sūdzības iesniedzējam parakstīšanai.

Ombuds pārsūtīja šo informāciju sūdzības iesniedzējam piezīmju sniegšanai. Pēc tam sūdzības iesniedzējs informēja ombudu, ka viņš ir piekritis Komisijas ierosinātajam izlīgumam un ka tas tika parakstīts 2001. gada 15. maijā. Vienošanās ietvaros sūdzības iesniedzējs bija apņēmies nevērsties pie ombuda ar sūdzību. Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs pateicās ombudam par viņa centieniem šajā lietā.

Lēmums

1.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija nav apmaksājusi rēķinus un nav sniegusi nekādu informāciju, kas norādītu, kas ir nepareizi vai kāpēc rēķini nav bijuši. Turklāt attiecībā uz padziļināto ziņojumu sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka astoņu mēnešu laikā nav veiktas būtiskas izmaiņas.

1.2 Komisija noraidīja šos apgalvojumus un izklāstīja savu viedokli gan pirmajā, gan otrajā atzinumā. Tā norādīja, ka rēķini ir samaksāti, un informēja sūdzības iesniedzēju. Attiecībā uz ziņojumu pēc būtības Komisija neizteica nekādas īpašas piezīmes.

1.3 2001. gada maijā Komisija informēja ombudu, ka abas puses 2001. gada 26. aprīlī ir neoficiāli apstiprinājušas izlīguma nolīgumu. 2001. gada jūlijā sūdzības iesniedzējs informēja ombudu, ka 2001. gada 15. maijā ir parakstīts izlīgums. Vienošanās ietvaros sūdzības iesniedzējs bija apņēmies nevērsties pie ombuda ar sūdzību.

1.4 Ombuds norāda, ka starp Komisiju un sūdzības iesniedzēju ir panākts izlīgums. Tāpēc šķiet, ka jautājums ir atrisināts.

No Komisijas piezīmēm un sūdzības iesniedzēja apsvērumiem izriet, ka Komisija ir veikusi pasākumus, lai atrisinātu šo jautājumu, un tādējādi ir apmierinājusi sūdzības iesniedzēju. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

Jacob SÖDERMAN