Godātais L. kungs!

1999. gada 26. aprīlī Jūs Eiropas Politikas pētījumu centra vārdā iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar Phare līgumu.

1999. gada 21. maijā es pārsūtīju sūdzību Eiropas Komisijas priekšsēdētājam. Komisija savu atzinumu nosūtīja 1999. gada 15. septembrī. Es jums to nosūtīju ar uzaicinājumu izteikt apsvērumus, ko jūs nosūtījāt 1999. gada 15. novembrī. 2000. gada 28. novembrī es lūdzu Komisiju sniegt papildu informāciju. Komisija nosūtīja savu otro atzinumu 2001. gada 31. janvārī un 1. martā, un es jums to nosūtīju ar uzaicinājumu izteikt apsvērumus, ja jūs to vēlētos. Šķiet, ka no jums nav saņemti nekādi apsvērumi.

1999. gada 27. jūlijā, 7. septembrī un 17. decembrī un 2000. gada 14. aprīlī un 5. maijā Jūs man nosūtījāt papildu informāciju.

2001. gada 15. maijā Komisija man nosūtīja papildu informāciju. Es jums to nosūtīju ar uzaicinājumu izteikt apsvērumus, ko jūs nosūtījāt 2001. gada 11. jūlijā.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Es atvainojos par laiku, kas bija vajadzīgs, lai izskatītu jūsu sūdzību.

Sūdzība

1999. gada aprīlī sūdzības iesniedzējs, Eiropas Politikas pētījumu centra (CEPS) direktors, iesniedza sūdzību Eiropas Ombudam par Phare līgumu Nr. 95-1111.00. Līgums attiecās uz Rumānijas tiesību aktu tuvināšanu, un Eiropas Komisija to piešķīra konsorcijam, kuru 1995. gadā vadīja CEPS.

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju projekts ietilpa divos diezgan atšķirīgos posmos. Pirmajos astoņpadsmit mēnešos konsorcijam bija ievērojamas grūtības izpildīt savas saistības. Tāpēc sūdzības iesniedzējs tieši iesaistījās projektā 1997. gadā. Tika panākts izlīgums, samazinot maksu par aptuveni 20 %. Galvenais padomnieks tika aizstāts, un Komisija piekrita pagarināt projektu vēl par sešiem mēnešiem līdz 1998. gada jūnijam, lai varētu pabeigt lielāko daļu darbu.

Apņemšanās līmenis un darba kvalitāte šajā pēdējā laikposmā ievērojami uzlabojās, un Rumānijas valdība vairākkārt uzslavēja konsorciju, tā galveno padomnieku, kā arī CEPS. Diemžēl tajā pašā laikā Komisija projektu vairs nepārvaldīja racionāli vai saprātīgi. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka CEPS nekad nav apstrīdējusi Komisijas tiesības un pienākumu rūpīgi pārbaudīt konsorcija darbības rezultātus un finanšu pārvaldību. Tomēr galvenā problēma pēdējo piecpadsmit mēnešu laikā bija tā, ka CEPS nesaņēma detalizētu dokumentāciju, kurā būtu norādīts, kāpēc un kādos punktos Komisija bija neapmierināta ar konsorcija darbu. Sūdzības iesniedzējs vairākas reizes mēģināja sazināties ar Komisiju un pievienoja dienasgrāmatu par saziņu ar Komisiju no 1997. gada beigām līdz 1999. gada aprīlim, kurā atspoguļota Komisijas rīcība.

Ņemot vērā iepriekš minēto, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka i) Komisija nav samaksājusi rēķinus un ii) Komisija nav sniegusi nekādu informāciju, kas norādītu, kas ir nepareizi vai kāpēc rēķini nav samaksāti.

INQUIRY

Savā atzinumā Komisija sākotnēji paskaidroja, ka saskaņā ar Kopienas "Pirmspievienošanās stratēģiju" Komisija noslēdza līgumus ar konsultantiem, lai palīdzētu un konsultētu Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstu valdības visos jautājumos, kas saistīti ar to iekšējo tiesību aktu tuvināšanu Kopienu "acquis communitaire". CEPS ieguva līgumu ar Rumāniju.

Projekta īstenošanu jau no paša sākuma kavēja problēmas. Komisija uzskata, ka apmācības un dokumentācijas nodrošināšanu Rumānijas iestādēm varētu uzskatīt par pieņemamu, bet ziņojumi, kas sagatavoti par dažādām Rumānijas tiesību nozarēm, bija nekvalitatīvi. 1997. gadā tas samazināja CEPS kompetenci, aizstāja galveno padomdevēju un samazināja Komisijas maksājumu par pakalpojumiem, kas sniegti līdz 1997. gada jūnijam.

Lai gan Komisija atzina, ka CEPS darbība kopš tā laika ir uzlabojusies, lielākās daļas iesniegto ziņojumu sliktā kvalitāte un citu ziņojumu nepieņemamība joprojām bija galvenais pušu strīdus jautājums. Komisijas galvenie iebildumi tika apkopoti 1999. gada 13. jūlija vēstulē sūdzības iesniedzējam. Pēc īpašās revīzijas, kas tika veikta 1998. gadā, un pēc visu iesniegto ziņojumu rūpīgas analīzes Komisija piedāvāja galīgo izlīgumu attiecībā uz strīdīgajiem rēķiniem par laikposmu no 1997. gada jūlija līdz 1998. gada jūnijam. Komisija uzskata, ka Komisijas grāmatvedības dokumentos nebija nekādu nenokārtotu rēķinu.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka Komisija nav sniegusi informāciju par to, kāpēc rēķini netika apmaksāti, Komisija to noraidīja un atsaucās uz 1998. gada sūdzībai un revīzijai pievienoto dienasgrāmatu, tādējādi norādot, ka CEPS vienmēr pilnībā zināja par šiem jautājumiem.

Komisija secināja, ka CEPS, iespējams, nav apmierināta ar izlīguma priekšlikumu, bet ļoti labi zina, kāpēc tas tika iesniegts.

Savos apsvērumos sūdzības iesniedzējs saglabāja savu sūdzību.

Papildu vēstulēs ombudam sūdzības iesniedzējs izteica vairākas piezīmes par Komisijas rīcību. Sūdzības iesniedzējs cita starpā atsaucās uz faktu, ka Komisija nekad nav apstrīdējusi rēķinus par mācībām, tomēr tie tika samaksāti tikai 1999. gada jūlijā. Būtiskākais kavējums bija pats būtiskais ziņojums, par kuru Komisijai bija vajadzīgi astoņi mēneši, lai veiktu nelielus grozījumus, lai gan sūdzības iesniedzējs atkārtoti pieprasīja tekstu.

Rūpīgi izvērtējot Komisijas atzinumu un sūdzības iesniedzēja apsvērumus, izrādījās, ka ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana. Ombude lūdza Komisiju iesniegt papildu informāciju par i) to, kāpēc līguma neapstrīdētās daļas (darbs, kas veikts saistībā ar apmācību un dokumentāciju) netika apmaksātas agrākā posmā, bet tā vietā tika iekļautas finanšu revīzijā, ii) Komisijai tika lūgts paskaidrot laiku, kas bija vajadzīgs, lai veiktu divus maksājumus, iii) tika izvirzīts jautājums par procentiem par novēlotiem maksājumiem un iv) Komisijai tika lūgts sniegt komentārus par apgalvojumu, ka astoņu mēnešu laikā būtiskajā ziņojumā netika veiktas būtiskas izmaiņas.

Otrajā atzinumā Komisija īsumā izklāstīja šādus punktus.

Attiecībā uz izmaksām, kas radušās laika posmā no 1997. gada 1. jūlija līdz 1998. gada 31. martam (kas ietvēra mācību izmaksas), maksājumus nevarēja veikt vairāku grūtību dēļ, kuras tā sīkāk izskaidroja. Tā nolēma, ka finanšu revīzijai jāietver pilnīga līguma pārbaude. Attiecībā uz abiem maksājumiem Komisija piekrita, ka to izdošana prasīja vairāk laika nekā parasti, un minēja dažus iemeslus. Attiecībā uz jautājumu par nokavējuma procentiem Komisija norādīja, ka līgumslēdzējam ir jāpieprasa procenti.

Komisijas otrais atzinums tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam apsvērumu sniegšanai. Šķiet, ka no sūdzības iesniedzēja nav saņemti nekādi apsvērumi.

Komisija 2001. gada maijā informēja ombudu, ka pēc 2001. gada februārī un martā notikušajām sanāksmēm ar sūdzības iesniedzēju abas puses 2001. gada 26. aprīlī neoficiāli apstiprināja izlīguma nolīgumu. Vienošanās tiktu apstrādāta Komisijā un pēc tam iesniegta sūdzības iesniedzējam līdzparakstīšanai.

Ombuds šo informāciju nosūtīja sūdzības iesniedzējam piezīmju sniegšanai. Pēc tam sūdzības iesniedzējs informēja ombudu, ka viņš ir piekritis Komisijas ierosinātajam izlīgumam un ka tas tika parakstīts 2001. gada 15. maijā. Vienošanās ietvaros sūdzības iesniedzējs bija apņēmies neturpināt sūdzības izskatīšanu ombudā. Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs pateicās ombudam par viņa centieniem šajā lietā.

Lēmums

1.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija nav apmaksājusi rēķinus un nav sniegusi nekādu informāciju, kas norādītu, kas ir nepareizi vai kāpēc rēķini nav bijuši. Turklāt attiecībā uz būtisko ziņojumu sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka astoņu mēnešu laikā nav veiktas būtiskas izmaiņas.

1.2 Komisija noraidīja šos apgalvojumus un izskaidroja savu viedokli gan pirmajā, gan otrajā atzinumā. Tā norādīja, ka rēķini ir samaksāti un ka tā ir informējusi sūdzības iesniedzēju. Attiecībā uz ziņojumu pēc būtības Komisija nesniedza īpašas piezīmes.

1.3 Komisija 2001. gada maijā informēja ombudu, ka abas puses 2001. gada 26. aprīlī ir neoficiāli apstiprinājušas izlīguma nolīgumu. Sūdzības iesniedzējs 2001. gada jūlijā informēja ombudu, ka 2001. gada 15. maijā ir parakstīts izlīgums. Vienošanās ietvaros sūdzības iesniedzējs bija apņēmies neturpināt sūdzības izskatīšanu ombudā.

1.4 Ombuds norāda, ka starp Komisiju un sūdzības iesniedzēju ir panākts izlīgums. Tāpēc šķiet, ka jautājums ir atrisināts.

No Komisijas piezīmēm un sūdzības iesniedzēja apsvērumiem izriet, ka Komisija ir veikusi pasākumus, lai atrisinātu šo jautājumu, un tādējādi ir apmierinājusi sūdzības iesniedzēju. Tādēļ Ombuds slēdz lietu.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu,

Jēkabs SĒDERMANS