Godātais K. kungs! 1999. gada
27. janvārī Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas Ombudam par Eiropas Parlamentu un to, kā tiek izskatīts Jūsu lūgums pārskatīt atlases komisijas lēmumu noraidīt Jūsu pieteikumu atklātajam konkursam EUR/A/127.
1999. gada 19. martā es pārsūtīju sūdzību Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam. Parlaments nosūtīja savu atzinumu 1999. gada 7. jūnijā, un es pārsūtīju to Jums ar aicinājumu izteikt apsvērumus, ja Jūs to vēlaties. 1999. gada 18. augustā es saņēmu Jūsu apsvērumus par Parlamenta atzinumu.
Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

1998. gada 3.
jūnijā sūdzības iesniedzējs pieteicās atklātajam konkursam EUR/A/127. 1998. gada 1. oktobrī atlases komisija nosūtīja vēstuli, paskaidrojot, ka viņa profesionālā pieredze neatbilst paziņojumā par konkursu noteiktajām prasībām un ka tādēļ viņš nevar piedalīties konkursā.
Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka pieteikuma iesniedzējs, kurš uzskata, ka pieteikumu izskatīšanā ir pieļauta kļūda, var pieprasīt sava pieteikuma pārskatīšanu. Paziņojuma par konkursu V punktā ir paredzēta šāda pārbaude. Paziņojuma V punktā ir norādīts, ka atlases komisija pārskatīs pieteikumu un pēc iespējas ātrāk informēs pieteikuma iesniedzēju par savu lēmumu. Sūdzības iesniedzējs 1998. gada 23. oktobrī bija nosūtījis vēstuli, pieprasot pārskatīšanu, bet nesaņēma nekādu atbildi no padomes.
Sūdzības iesniedzējs 1999. gada 11. janvārī nosūtīja telefaksu Junker kungam, kurš bija parakstījis viņam 1999. gada 1. oktobrī nosūtīto vēstuli. Tajā pašā nedēļā sūdzības iesniedzējs nosūtīja e-pastu, pieprasot informāciju par viņa pieteikuma izskatīšanu. Viņš arī mēģināja sazināties ar J. Junkeru pa tālruni, bet bez panākumiem. Neraugoties uz atkārtotiem pieprasījumiem, Junker kungs neatgriezās pie sūdzības iesniedzēja telefona zvaniem.
Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka nepamatotas kavēšanās un nolaidības dēļ viņš ir zaudējis iespēju piedalīties un gūt panākumus iepriekš minētajā konkursā, kas bija svarīgs viņa karjerai. Viņš pieprasa pārskatīšanu pēc iespējas ātrāk.

Pieprasījums

Parlamenta atzinums
Savā atzinumā Parlaments norādīja uz šādiem aspektiem:
Ar 1998. gada 1. oktobra vēstuli atlases komisija informēja sūdzības iesniedzēju par viņa nepielaišanu konkursam, pamatojoties uz to, ka viņam nav nepieciešamās profesionālās pieredzes, kā norādīts paziņojumā par konkursu.
Sūdzības iesniedzējs 1998. gada 23. oktobra vēstulē pārsūdzēja šo lēmumu. Atlases komisija novembra beigās Briselē notikušajā sanāksmē izskatīja vairākus pieprasījumus atkārtoti izskatīt pieteikumus attiecīgajam konkursam, tostarp sūdzības iesniedzēja vēstuli. Sūdzības iesniedzēja gadījumā atlases komisija tā paša iemesla dēļ nolēma saglabāt savu sākotnējo lēmumu.
Vēstule, ar kuru tika apstiprināts lēmums nepielaist viņu pie konkursa, tika nosūtīta 1999. gada 26. janvārī, un šis lēmums tika pamatots ar atsauci uz paziņojuma par konkursu tekstu, kurā bija precīzi noteikts, kāda kvalifikācija ir nepieciešama, lai pielaistu dalībai konkursā.
Attiecībā uz apstiprinājuma vēstules laiku ir jānorāda, ka tajos gadījumos, kad atlases komisija, pamatojoties uz lūgumu atkārtoti izskatīt pieteikumu, nolēma pieņemt kandidātu, attiecīgās personas tika nekavējoties informētas un uzaicinātas piedalīties rakstiskajos pārbaudījumos, kas tika organizēti 1999. gada 27. un 28. janvārī.
Laikā tieši pirms un pēc Ziemassvētku un Jaunā gada svētku brīvdienām, kad birojs ir slēgts, prioritāte tika piešķirta apgrūtinošajam uzdevumam tulkot, pārbaudīt un reproducēt šo pārbaudījumu tekstus vienpadsmit oficiālajās valodās.
Līdz ar to vēstules, kas apstiprina nepielaišanu, varēja nosūtīt tikai tieši pirms rakstiskajiem pārbaudījumiem, proti, 1999. gada 26. janvārī.
Parlaments pauda nožēlu, ka vēstules, kas apstiprina neuzņemšanu, nevar nosūtīt agrāk. Turpmāk Parlamenta dienesti darīs visu iespējamo, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti darbinieku skaita samazināšanas plānā, lai nodrošinātu, ka šāda veida vēstules tiek nosūtītas pēc iespējas ātrāk pēc atlases komisijas attiecīgā lēmuma pieņemšanas.
Sūdzības iesniedzēja apsvērumi
Sūdzības iesniedzējs uzturēja savu sūdzību. Viņš norādīja, ka nekad nav saņēmis 1999. gada 26. janvārī nosūtīto vēstuli.
Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka kavēšanos ar kandidātu informēšanu nevar uzskatīt par atbilstošu, zinot, ka Parlaments ir izskatījis apelācijas sūdzības jau 1998. gada novembrī. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka atlases komisijām turpmāk būtu jāapsver, vai vēstules būtu jānosūta kā ierakstītas vēstules vai arī pastāv citi līdzekļi, lai garantētu Parlamenta nosūtīto vēstuļu saņemšanu.

Papildu prasības

Ombuds 1999. gada
21. oktobrī nosūtīja sūdzības iesniedzējam 1999. gada 26. janvārī nosūtītās Parlamenta vēstules kopiju, lūdzot sūdzības iesniedzējam sniegt papildu apsvērumus. Tomēr sūdzības iesniedzējs nav nosūtījis nekādus papildu apsvērumus.

Lēmums

1 Iespējamā atbildes nesniegšana uz sūdzības iesniedzēja korespondenci un tālruņa zvaniem
1.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka, neraugoties uz atkārtotiem pieprasījumiem ar korespondenci un tālruņa zvaniem 1999. gada janvārī, viņš nesaņēma atlases komisijas atbildi uz viņa pārskatīšanas pieprasījumu.
1.2 Parlaments 1999. gada 26. janvārī nosūtīja vēstuli, informējot sūdzības iesniedzēju par atlases komisijas lēmumu.
1.3 Tādēļ ombuda izmeklēšanā netika konstatētas administratīvas kļūmes saistībā ar šo lietas aspektu.
2 Iespējamā kavēšanās un nolaidība saistībā ar sūdzības iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījuma izskatīšanu
2.1. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka, izskatot viņa pārskatīšanas pieprasījumu, ir notikusi nepamatota kavēšanās un nolaidība. Viņš 1998. gada 23. oktobrī lūdza pārskatīt savu pieteikumu, bet nesaņēma nekādu padomes lēmumu.
2.2 Eiropas Parlaments savā atzinumā norādīja, ka atlases komisija novembra beigās Briselē notikušajā sanāksmē izskatīja vairākus pieprasījumus atkārtoti izskatīt pieteikumus attiecīgajam konkursam, tostarp sūdzības iesniedzēja vēstuli. Sūdzības iesniedzēja gadījumā atlases komisija tā paša iemesla dēļ nolēma saglabāt savu sākotnējo lēmumu. Parlaments uzskata, ka laikposmā tieši pirms un pēc Ziemassvētku un Jaunā gada svētku brīvdienām, kad tika slēgti biroji, prioritāte tika piešķirta apgrūtinošajam uzdevumam tulkot, pārbaudīt un reproducēt šo pārbaudījumu tekstus vienpadsmit oficiālajās valodās. Līdz ar to vēstules, kas apstiprina nepielaišanu, varēja nosūtīt tikai tieši pirms rakstiskajiem pārbaudījumiem, proti, 1999. gada 26. janvārī.
2.3 Parlaments pauda nožēlu, ka vēstules, kas apstiprina neielaišanu, nevar nosūtīt agrāk. Turpmāk Parlamenta dienesti apsolīja darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka šāda veida vēstules tiek nosūtītas pēc iespējas ātrāk pēc atlases komisijas attiecīgā lēmuma pieņemšanas.
2.4 Ombuds norāda, ka saskaņā ar paziņojuma par konkursu V punktu atlases komisija izskata pieteikumu un pēc iespējas ātrāk informē pieteikuma iesniedzēju par savu lēmumu. Labas administratīvās prakses principi paredz, ka Parlamenta dienesti nodrošina, ka lēmums par pārskatīšanas pieprasījumu tiek pieņemts saprātīgā termiņā un bez kavēšanās. Ombuds norāda, ka pirms tam, kad Parlaments nosūtīja lēmumu par sūdzības iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumu, tas kavējās par vairāk nekā trim mēnešiem. Tāpēc tas, ka Parlaments saprātīgā termiņā neinformēja sūdzības iesniedzēju par lēmumu, ir uzskatāms par administratīvu kļūmi.
Secinājums Pamatojoties
uz Eiropas Ombuda izmeklēšanu par šo sūdzību, ir jāizsaka šāda kritiska piezīme:

Ombuds norāda, ka saskaņā ar paziņojuma par konkursu V punktu atlases komisija izskatīs pieteikumu un pēc iespējas ātrāk informēs pieteikuma iesniedzēju par savu lēmumu. Labas administratīvās prakses principi paredz, ka Parlamenta dienesti nodrošina, ka lēmums par pārskatīšanas pieprasījumu tiek pieņemts saprātīgā termiņā un bez kavēšanās. Ombuds norāda, ka pirms tam, kad Parlaments nosūtīja lēmumu par sūdzības iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumu, tas kavējās par vairāk nekā trim mēnešiem. Tāpēc tas, ka Parlaments saprātīgā termiņā neinformēja sūdzības iesniedzēju par lēmumu, ir uzskatāms par administratīvu kļūmi.

Ņemot vērā to, ka šis lietas aspekts attiecas uz procedūrām, kas saistītas ar konkrētiem notikumiem pagātnē, nav lietderīgi panākt mierizlīgumu šajā lietā. Tāpēc ombuds lietu slēdz.
Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs.
Ar cieņu,
Jacob SÖDERMAN