Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzējs 2016.gadā iesniedza sūdzību OLAF par atmežošanu nolūkā būvēt jaunu ceļu Spānijas ziemeļos. Projekts tika finansēts no Eiropas fondiem.

2. Sūdzības iesniedzējs 2019. gada16. janvārī nosūtīja jaunu sūdzību par šo pašu jautājumu. OLAF 2019. gada 28. februārī atbildēja, ka ir slēdzis lietu, pamatojoties uz to, ka “nav pietiekami daudz aizdomu par krāpšanu, kas apdraud Eiropas Savienības ekonomiskās intereses, lai motivētu izmeklēšanas sākšanu”. Tā arī norādīja, ka lielākā daļa informācijas jau bija iekļauta sūdzības iesniedzēja iepriekšējā 2016. gada sūdzībā un ka “argumenti, kas tika ņemti vērā, lai to slēgtu, joprojām ir spēkā”.

3. Nebūdams apmierināts ar OLAF atbildi, sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda. Viņš apgalvoja, ka nav saņēmis OLAF atbildi uz viņa 2016. gada sūdzību, un tādējādi nezināja iemeslus, kuru dēļ šis jautājums netika izmeklēts.

Eiropas Ombuda konstatējums

4. Ombuda izmeklēšanas grupa sazinājās ar OLAF, lūdzot tam nosūtīt sūdzības iesniedzējam savu lēmumu par viņa 2016. gada sūdzības iesniedzēju. OLAF to izdarīja un atkārtoti nosūtīja sūdzības iesniedzējam savu 2017. gada 10. februāra lēmumu, kā arī sūdzības iesniedzēja 2017. gada 13. februāra piezīmju kopiju.

5. Ņemot vērā, ka ir skaidrs, ka sūdzības iesniedzējs ir saņēmis OLAF lēmumus par abām viņa sūdzībām, ombuds uzskata, ka šis sūdzības aspekts ir atrisināts.

6. Attiecībā uz OLAF lēmumu neizmeklēt abas sūdzības OLAF ir pilnvarots “sākt izmeklēšanu, ja ir pietiekamas aizdomas (..), ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.”^[1] OLAF ir jānosaka, vai pastāv “pietiekamas aizdomas” par ES līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu. Attiecībā uz sūdzībām par OLAF ombuda uzdevums ir nodrošināt, ka OLAF paskaidrojumi par pietiekamu aizdomu neesamību ir saskanīgi, pamatoti un tajos nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā^[2].

7. Šajā ziņā sūdzības iesniedzēja izvirzītie argumenti nav pietiekami, lai pierādītu, ka OLAF ir pieļāvis acīmredzamu kļūdu, secinot, ka sūdzības iesniedzēja sniegtā informācija nebija pietiekama, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

8. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ombuds^[3] šajā lietā nekonstatē administratīvas kļūmes.

Lambros Papadias

Izmeklēšanas vadītājs — 3. nodaļa

Strasbūrā, 23.05.2019.

[1] Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai, 5. panta 1. punktā ir paredzēts, ka “ģenerāldirektorsvar sākt izmeklēšanu, ja ir pietiekamasaizdomas, kuru pamatā var būt arī jebkuras trešās personas sniegta informācija vai anonīma informācija, ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Ģenerāldirektora lēmumā sākt vai nesākt izmeklēšanu ņem vērā izmeklēšanas politikas prioritātes un Biroja gada pārvaldības plānu, kas izstrādāts saskaņā ar 17. panta 5. punktu. Minētajā lēmumā ņem vērā arī nepieciešamību efektīvi izmantot Biroja resursus un nodrošināt izmantoto līdzekļu proporcionalitāti. Attiecībā uz iekšējo izmeklēšanu īpaši ņem vērā to, kura iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra ir vispiemērotākā tās veikšanai, jo īpaši pamatojoties uz faktu būtību, lietas faktisko vai iespējamo finansiālo ietekmi un jebkādu turpmāku tiesas pasākumu iespējamību.”

[2] Sk. lietu 1310/2018/AMF, kas pieejama vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/106358.

[3] Šī sūdzība ir izskatīta deleģētā lietu izskatīšanā saskaņā ar 11. pantu Eiropas Ombuda lēmumā, ar ko pieņem īstenošanas noteikumus.