- LV Latviešu valoda
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.
Lēmums lietā 917/2017/TM par Eiropas Komisijas lēmumu atgūt līdzekļus no uzņēmuma, kas īstenoja projektus saskaņā ar programmu “Drošāks internets”
Lēmums
Lieta 917/2017/TM - Uzsākta {0} Pirmdiena | 10 jūlijs 2017 - Lēmums par {0} Trešdiena | 06 marts 2019 - Iesaistītā iestāde Eiropas Komisija ( Nav konstatēta kļūda pārvaldībā ) - Valsts Francija
Sūdzības iesniedzējs ir mazs uzņēmums, kas īstenoja divus ES finansētus projektus programmas “Drošāks internets” un programmas “Drošāks internets plus” ietvaros. Ārējā revīzijā, ko pieprasīja Eiropas Komisija, tika konstatētas problēmas ar sūdzības iesniedzēja izmantoto darba laika aprēķināšanas metodi. Rezultātā Komisija centās no sūdzības iesniedzēja atgūt aptuveni 43 200 EUR.
Ombuds konstatēja, ka piemērojamie noteikumi neparedz īpašu darba laika aprēķināšanas metodi. Turklāt revidenti galu galā atzina, ka sūdzības iesniedzēja norādītais darba laiks atbilst nostrādātajam laikam. Tādēļ ombude ierosināja Komisijai pārskatīt savu nostāju un vai nu atsaukt savu atgūšanas pieprasījumu, vai arī būtiski samazināt līdzekļu summu, ko tā centās atgūt.
Atbildot uz priekšlikumu, Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzēja izmantotā metode darba laika aprēķināšanai radītu peļņu sūdzības iesniedzējam. Tāpēc bija jāpārrēķina attiecināmās personāla izmaksas.
Ombuds konstatēja, ka Komisija ir pārliecinoši paskaidrojusi, kāpēc tā nolēma atgūt līdzekļus šajā lietā. Tāpēc ombude nekonstatēja administratīvu kļūmi attiecībā uz Komisijas lēmumu un slēdza lietu.
Sūdzības priekšvēsture
1. Sūdzības iesniedzējs ir Francijas mazais uzņēmums, kas 2009.–2010. gadā un 2011.–2012. gadā piedalījās divos projektos saskaņā ar ES finansētajām programmām "Drošāks internets"[1] un "Drošāks internets plus". 2014. gadā Eiropas Komisija, ar kuru sūdzības iesniedzējs bija parakstījis dotāciju nolīgumus par projektiem, lūdza ārējam revīzijas uzņēmumam revidēt sūdzības iesniedzēja pieprasītās izmaksas.
2. Revīzijas ziņojumā tika secināts, ka sūdzības iesniedzēja sniegtie pierādījumi liecina, ka pieprasītais darba laiks atbilst paveiktajam darbam. Tomēr revidenti konstatēja, ka metode, ko sūdzības iesniedzējs izmantoja, lai noteiktu savu darbinieku “produktīvā darba stundu skaitu gadā”[2], neatspoguļoja “revidējamo projektu īstenošanā iesaistīto personu individuālo darba apstākļu un prakses realitāti”. Rezultātā revidenti pārrēķināja produktīvā darba stundas.
3. Sūdzības iesniedzējs 2015. gada janvārī sniedza detalizētas piezīmes un apstrīdēja revīzijas ziņojuma konstatējumus. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka:
· revidenti bija novērtējuši tās projektus, pamatojoties uz citas ES finansētas programmas noteikumiem [3], kas nebija piemērojami tās īstenotajiem projektiem;
· tā ir izpildījusi savas līgumsaistības un attiecīgo dotāciju nolīgumu prasības un ka Komisija nav noteikusi konkrētu darba laika aprēķināšanas metodi;
· metode, ko tā izmantoja, lai noteiktu un pārbaudītu darba laiku, bija piemērota maziem uzņēmumiem ar ierobežotām administratīvajām spējām un ka tā atbilda pareizas finanšu pārvaldības prasībām.
4. Revidenti un Komisija atzina, ka revidenti savā novērtējumā ir nepareizi izmantojuši noteikumus, kas attiecas uz citu ES finansētu programmu, un ka šie noteikumi nav piemērojami. Līdz ar to visas atsauces uz šiem noteikumiem no galīgā ziņojuma tika svītrotas. Tomēr revidenti secināja, ka tas neietekmēja viņu konstatējumus, tostarp attiecībā uz nepieciešamību pārrēķināt gada produktīvo darba stundu skaitu.
5. Komisija 2017. gada februārī informēja sūdzības iesniedzēju, ka tā plāno atgūt attiecīgi 24 134,31 EUR un 19 108,74 EUR no abu projektu pieprasītajām izmaksām, un izdeva “piedziņas paziņojumu”.
6. Sūdzības iesniedzējs nepiekrita šim lēmumam un norādīja, ka revidentu pārskatītais produktīvā darba stundu aprēķins šķiet neprecīzs un neatspoguļo mazo uzņēmumu ekonomisko realitāti.
Ombuda priekšlikums risinājumam
7. Ombuds ņēma vērā revidentu secinājumu, ka sūdzības iesniedzēja sniegtie papildu pierādījumi pamato tā apgalvojumus par deklarēto darba laiku. Turklāt Komisija atzina, ka dotāciju nolīgumos nebija noteikta īpaša darba laika aprēķināšanas metode. Turklāt Komisija atzina un pieņēma sūdzības iesniedzēja darbu pie abiem projektiem.
8. Ombuds arī norādīja, ka piemērojamie noteikumi [4] paredz, ka Komisijas mēģinājumi atgūt līdzekļus atbilst “proporcionalitātes principam”.
9. Pamatojoties uz to, ombuds ierosināja Komisijai šādu risinājumu:
Eiropas Komisijai būtu atkārtoti jāizvērtē atgūšanas pieprasījums, lai to atsauktu vai būtiski samazinātu pieprasīto atgūšanu. Pārvērtējot atgūšanas pieprasījumu, Komisijai būtu jāņem vērā proporcionalitātes princips un sūdzības iesniedzēja arguments, ka visas ierosinātās summas atgūšanai būtu ļoti negatīva finansiāla ietekme uz to kā MVU.
10. Detalizētā atbildē uz Ombuda priekšlikumu Komisija vispirms precizēja, ka problēmu pamatā nebija galvenokārt trūkumi darba laika uzskaites sistēmā, bet galvenokārt tas, kā sūdzības iesniedzējs bija aprēķinājis produktīvā darba stundas. Sūdzības iesniedzējs katram projektam bija izmantojis standarta produktīvās stundas modeli un nevarēja pamatot savus aprēķinus [5]. Tā kā stundas likmju aprēķināšanai tiek izmantotas standarta produktīvās stundas, sūdzības iesniedzēja pieeja tieši ietekmēja projektu stundas likmes un līdz ar to arī pieprasītās personāla izmaksas [6]. Īsumā, sūdzības iesniedzēja izmantotā metode izraisīja stundas likmes mākslīgu palielinājumu, kā rezultātā par projektiem pieprasītā summa sūdzības iesniedzējam radītu peļņu. Tā kā līdzekļi ES projektiem nedrīkst radīt peļņu saņēmējam, revidentiem bija jāpārrēķina stundas likmes, pamatojoties uz katras personas faktisko produktīvo darba stundu skaitu. Tas ir saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, ka, lai izmaksas būtu atlīdzināmas, tām jābūt “(..) faktiskām, (..) pamatotām, izslēdzot jebkādu peļņas normu” [7]. Faktisko izmaksu jēdziens nozīmē, ka izmaksām, kas radušās saņēmējam, vajadzētu būt reālām un pamatotām ar pierādījumiem, nevis aplēstām, budžetā iekļautām vai nosacītām. To pamatā ir saņēmēja faktiskās izmaksas un faktiskās darba stundas.
11. Komisija norādīja, ka tā ir ievērojusi proporcionalitātes principu, jo atgūšana nepārsniedza to, kas bija nepieciešams, lai izvairītos no peļņas normas [8]. Lai atvieglotu parāda atmaksu, sūdzības iesniedzējs varētu pieprasīt atmaksu pa daļām.
12. Sūdzības iesniedzējs nesniedza piezīmes par Komisijas atbildi.
Ombuda novērtējums pēc risinājuma priekšlikuma
13. Finanšu regulā [9] ir noteikts, ka “dotāciju mērķis vai sekas nav peļņas radīšana saistībā ar saņēmēja darbību vai darba programmu” (tā sauktais “bezpeļņas princips”). Ja tiek gūta peļņa, Komisijai tā ir jāatgūst. Šis princips ir ietverts projektiem piemērojamo dotāciju nolīgumu II.14. pantā.
14. Ombude uzskata, ka Komisijas skaidrojums, atbildot uz viņas priekšlikumu, atbilst bezpeļņas principam. No lietas materiāliem neizriet, ka Komisija būtu pieļāvusi kļūdu vērtējumā, izdarot secinājumu, pamatojoties uz 10. punktā izklāstītajiem iemesliem. Tomēr ombude pauž nožēlu par to, ka Komisija nesniedza šo paskaidrojumu sūdzības iesniedzējam agrākā posmā.
15. Ombuds arī uzskata, ka Komisijas priekšlikums atmaksāt atgūšanu pa daļām ir saprātīgs pasākums, lai samazinātu tā negatīvo finansiālo ietekmi uz sūdzības iesniedzēja darījumdarbību.
16. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombude secina, ka Komisija ir pārliecinoši paskaidrojusi, kāpēc tā nevarēja pieņemt viņas risinājuma priekšlikumu.
Secinājums
Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:
Lai gan ombude pauž nožēlu par to, ka Komisija nesniedza paskaidrojumu par peļņas neesību agrākā posmā, tā tagad ir pārliecinoši paskaidrojusi, kāpēc tā nolēma atgūt līdzekļus šajā lietā. Tāpēc ombuds nekonstatē administratīvas kļūmes attiecībā uz Komisijas lēmumu.
Sūdzības iesniedzējs un Eiropas Komisija tiks informēti par šo lēmumu.
Emīlija O'Reilija
Eiropas ombuds
Strasbūrā, 2019. gada 6. martā
[1] Plašāka informācija par programmu „Drošāks internets” (2009–2013): https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=LEGISSUM%3Al24190d.
[2] Saskaņā ar ES finansētajām programmām “produktīvā darba stundas gadā” ir faktiskais laiks, ko darbinieki nostrādājuši gada laikā (nostrādājamās stundas gadā plus virsstundas mīnus kavējumi). Parasti paredzams, ka tas būs vairāk nekā 90 % no standarta “darbalaika”.
[3] Revidenti savus konstatējumus pamatoja ar finanšu noteikumiem, kas attiecas uz Septīto pamatprogrammu pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (FP7 2007-2013).
[4] Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 80. pants
(2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu, OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp., ar grozījumiem.
91. panta 1. punkta c) apakšpunkts Regulā 1268/2012 (Finanšu regulas īstenošanas regula), OV L 362, 31.12.2012., ar grozījumiem.
[5] Sūdzības iesniedzējs aplēsa dažus standarta produktīvā darba stundu parametrus un nespēja iesniegt apliecinošus dokumentus savai pieejai.
[6] Personāla izmaksas aprēķina, reizinot projektā nostrādāto stundu skaitu ar stundas likmi.
[7] Abiem projektiem piemēroja vienu un to pašu dotācijas nolīguma paraugu.
Dotācijas nolīguma II.14. pants. Attiecināmās izmaksas.
Sk. arī dotācijas nolīguma II.15. pantu “Tiešās izmaksas: “Nolīgumā var iekļaut tikai to faktisko stundu izmaksas, ko nostrādājušas personas, kuras tieši veic darbu saskaņā ar projektu”.
[8] Atgūšanas summa ir aptuveni 7 % no sūdzības iesniedzēja pieprasītajām personāla izmaksām.
[9] Tobrīd piemērojamās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu 125. panta 4. punkts.