Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzējs, privāts būvniecības uzņēmums, bija iesaistīts Komisijas ēku atjaunošanas darbos Briselē.

2. Komisija 2006. gada 26. janvārī noslēdza pamatlīgumu ar privātu uzņēmumu (pirmo galveno darbuzņēmēju) par tā ēku atjaunošanas darbiem Briselē. Tas ietvēra paklāja ieklāšanu vienā no ēkām.

3. Sūdzības iesniedzējs 2006. gada 16. novembrī nosūtīja Komisijai piedāvājumu par 900 m2 paklāja iegādi par kopējo summu EUR 11 700.

4. Komisija 2006. gada 18. novembrī pa e-pastu pieņēma sūdzības iesniedzēja piedāvājumu. Tomēr tā norādīja, ka budžeta apsvērumu dēļ iegāde bija jāatliek līdz 2007. gada sākumam.

5. Sūdzības iesniedzējs, privāts uzņēmums, 2006. gada 23. novembrī lūdza Komisijai praktisku informāciju par paklāja uzglabāšanu, piegādi un apmaksu. Komisija 2006. gada 24. novembrī informēja sūdzības iesniedzēju, ka pirmais galvenais darbuzņēmējs, kas veiks atjaunošanas darbus, sazināsies ar sūdzības iesniedzēju par paklāja piegādi un samaksu par to.

6. Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 16. janvārī pa faksu nosūtīja savu piedāvājumu Komisijas norādītajam galvenajam līgumslēdzējam. Pirmais galvenais darbuzņēmējs pieņēma sūdzības iesniedzēja piedāvājumu.

7. 2007. gada 19. janvārī Komisija pieņēma galvenā līgumslēdzēja iesniegto piedāvājumu par paklāja iegādi.

8. Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 26. februārī piegādāja paklāju Komisijas telpās. Tā arī izrakstīja rēķinu par EUR 11 700, kas bija jāsamaksā Komisijas galvenajam darbuzņēmējam.

9. 2007. gada 1. martā pirmo galvenā darbuzņēmēja pamatlīgumu ar Komisiju pārņēma cits privāts uzņēmums (otrais galvenais darbuzņēmējs). Pamatlīgums tika attiecīgi grozīts.

10. Pirmais galvenais līgumslēdzējs 2007. gada 23. martā lūdza sūdzības iesniedzēju izsniegt vēl vienu rēķinu par paklāja iegādi, lai tas būtu jāmaksā otrajam galvenajam līgumslēdzējam. Sūdzības iesniedzējs to izdarīja.

11. 2007. gada 4. aprīlī otrais galvenais līgumslēdzējs nosūtīja Komisijai vispārēju rēķinu par saviem darbiem, kurā bija iekļauta arī paklāja iegāde par summu EUR 11 700 apmērā.

12. Komisija 2007. gada 26. jūnijā samaksāja otrajam galvenajam darbuzņēmējam iepriekš minēto rēķinu. Tajā pašā mēnesī pirmais galvenais darbuzņēmējs tika pasludināts par bankrotējušu.

13. Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 26. septembrī informēja Komisiju, ka, lai gan tas ir piegādājis paklāju, maksājums joprojām nav veikts. Tas lūdza Komisiju iejaukties tā otrajā galvenajā darbuzņēmējā, lai nodrošinātu, ka tas saņem pienākošos maksājumu. Otrs galvenais līgumslēdzējs neveica šos maksājumus un 2008. gada augustā tika pasludināts par bankrotējušu.

14. Sūdzības iesniedzējs, kurš joprojām gaidīja maksājumu, 2009. gada 24. martā vēlreiz rakstīja Komisijai, lūdzot tās iejaukšanos. Komisija neiejaucās.

15. Tāpēc 2010. gada 7. maijā sūdzības iesniedzējs ierakstītā vēstulē lūdza Komisiju veikt maksājumu.

16. Komisija 2010. gada 25. maija vēstulē apstrīdēja maksājuma pieprasījuma juridisko pamatu.

17. Sūdzības iesniedzējs atkārtoja savu maksājuma pieprasījumu Komisijai 2010. gada 27. jūlijā un 27. oktobrī. Komisija nav veikusi attiecīgo maksājumu.

18. Sūdzības iesniedzējs 2010. gada 15. oktobrī, trīs gadus gaidījis maksājumu, vērsās pie ombuda.

Izmeklēšanas priekšmets

19. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā apgalvoja, ka Komisija ir rīkojusies negodīgi, atsakoties veikt maksājumu EUR 11 700 apmērā par paklāju, ko sūdzības iesniedzējs piegādājis savās telpās.

20. Tas apgalvoja, ka Komisijai būtu jāveic iepriekš minētais maksājums.

Izmeklēšana

21. Ombuds 2010. gada 26. oktobrī sāka izmeklēšanu un lūdza Komisiju sniegt atzinumu līdz 2011. gada 31. janvārim. Pēc saņemšanas Komisijas atzinums tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam, aicinot iesniegt apsvērumus. Sūdzības iesniedzējs savus apsvērumus nosūtīja 2011. gada 14. martā.

Ombuda analīze un secinājumi

A. Apgalvojums par negodīgumu

Ombudam iesniegtie argumenti

22. Pamatojot savu apgalvojumu, sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Komisija sākotnēji pasūtīja paklāju. Sūdzības iesniedzējs ievēroja Komisijas norādījumus attiecībā uz paklāja piegādi un rēķina izsniegšanu. Tomēr tas netika samaksāts. Sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka to nevar uzskatīt par atbildīgu par līgumattiecībām starp Komisiju un tās dažādajiem līgumslēdzējiem.

23. Savā atzinumā Komisija vispirms norādīja, ka pēc sarakstes ar sūdzības iesniedzēju rūpīgas atkārtotas izskatīšanas tā secināja, ka i) tā ir pieņēmusi sūdzības iesniedzēja piedāvājumu iegādāties paklāju un ii) tā ir piekritusi maksājuma noteikumiem. Šajā sakarā Komisija paskaidroja, ka tā ir vienojusies par paklāja cenu un to, ka maksājumu veiks Komisijas pirmais galvenais līgumslēdzējs.

24. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija piekrita apmierināt sūdzības iesniedzēja prasību un veikt nesamaksāto maksājumu, kam pieskaitīti procenti, ja sūdzības iesniedzējam netiek samaksāts saskaņā ar maksātnespējas procedūru. Šajā saistībā Komisija norādīja, ka tā veiks maksājumu pēc tam, kad no maksātnespējas administratora būs saņemta attiecīgā izziņa, kurā norādīts, ka sūdzības iesniedzējam maksājumu nevar veikt.

25. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos pateicās ombudam par viņa centieniem. Tā arī norādīja, ka ir saņēmusi attiecīgo maksātnespējas administratora apliecinājumu, un 2011. gada 14. martā nosūtīja to Komisijai kopā ar pieteikumu par summu EUR 15 727,68 apmērā, proti, nesamaksāto maksājumu, kam pieskaitīti procenti.

Ombuda novērtējums

26. Ombuds atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu atrisināt sūdzības iesniedzēja prasību un pateicas par tās tūlītējo un konstruktīvo reakciju šajā lietā.

27. Ņemot vērā iepriekš minēto, viņš uzskata, ka Komisija ir veikusi atbilstošus pasākumus, lai atrisinātu šo jautājumu, un tādējādi ir apmierinājusi sūdzības iesniedzēju.

B. Secinājumi

Pamatojoties uz izmeklēšanu par šo sūdzību, ombuds to slēdz ar šādu secinājumu:

Komisija ir veikusi pasākumus, lai atrisinātu šo jautājumu, un tādējādi ir apmierinājusi sūdzības iesniedzēju.

Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

P. Nikiforos Diamandouros

Strasbūrā, 2011. gada 22. jūnijā