Cienījamā K. kundze! 1998. gada
26. maijā Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam par Eiropas Parlamenta atteikumu pieņemt Jūsu pieteikumu dalībai Eiropas Parlamenta iekšējā konkursā.
1998. gada 29. jūlijā es pārsūtīju sūdzību Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam. Eiropas Parlaments nosūtīja savu atzinumu 1998. gada 20. oktobrī, un es pārsūtīju to Jums ar aicinājumu izteikt apsvērumus, ja Jūs to vēlaties. Es saņēmu Jūsu atbildi 1998. gada 28. decembrī.
Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Kopš 1991. gada oktobra sūdzības iesniedzējs strādā Strasbūrā kā pagaidu darbinieks Eiropas Padomē. Saskaņā ar darba līgumu ar Eiropas Padomi viņa strādā Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes apmeklētāju pieņemšanā. 12 nedēļas gadā, kad Strasbūrā notiek Eiropas Parlamenta plenārsēdes, viņa ir Eiropas Parlamenta Ģenerālsekretariāta III ģenerāldirektorāta (Apmeklējumu un semināru nodaļa) rīcībā.
1998. gada martā sūdzības iesniedzējs nosūtīja pieteikumu dalībai Eiropas Parlamenta rīkotā iekšējā konkursā (C/347). Viņas pieteikums tika noraidīts, jo viņa netika uzskatīta par Eiropas Parlamenta darbinieku. Sūdzības iesniedzēja lūdza pārskatīt viņas pieteikumu, uzsverot, ka, lai gan viņas darba līgums tika noslēgts ar Eiropas Padomi, viņa faktiski strādā Eiropas Parlamentā. Galu galā noraidījums tika apstiprināts 1998. gada 13. maijā.
Sūdzības iesniedzēja, kas gandrīz septiņus gadus ir strādājusi Eiropas Parlamentā, atsakās pieņemt, ka atlases komisija noraida viņas kandidatūru iepriekš minētajam iekšējam konkursam.

Pieprasījums

Eiropas Parlamenta atzinums
Eiropas Parlaments atzīmē, ka sūdzības iesniedzēja pieteikums tika noraidīts 1998. gada 2. aprīlī un ka šis noraidījums tika apstiprināts 1998. gada 13. maijā.
Iestāde uzsvēra, ka atteikums pieņemt sūdzības iesniedzēja kandidatūru iekšējam konkursam C/347 bija pamatots ar to, ka pieteikumu saņemšanas termiņa pēdējā dienā sūdzības iesniedzējs nebija starp Eiropas Parlamenta darbiniekiem. Turklāt pretēji tam, ko viņa paziņoja, sūdzības iesniedzēja nebija nodarbināta Eiropas Parlamentā, bet viņai bija saistošs līgums ar Eiropas Padomi.
Tā kā Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes telpas Strasbūrā ir kopīgas, abām organizācijām ir kopīgas programmas apmeklētājiem, taču tas nemaina statūtus, saskaņā ar kuriem sūdzības iesniedzējs tika nodarbināts. Attiecīgi sūdzības iesniedzējs joprojām bija nodarbināts Eiropas Padomē. Eiropas Parlamenta Ģenerālsekretariāts viņu nekad nav nolīgusi, un viņa nekad nav ieņēmusi nevienu amatu Parlamenta struktūrshēmā.
Sūdzības iesniedzēja novērojumi
Sūdzības iesniedzēja informēja Eiropas Ombudu, ka viņa nevēlas komentēt Eiropas Parlamenta viedokli.

Lēmums

1. Atteikta piekļuve iekšējam konkursam
1.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka septiņus gadus ir strādājis Eiropas Parlamentā. Tomēr Eiropas Parlaments ir atteicis viņai piekļuvi iekšējam konkursam (C/347), jo viņa netika uzskatīta par Eiropas Parlamenta darbinieku.
1.2 Parlaments norādīja, ka, lai gan sūdzības iesniedzēja ir strādājusi pie kopīgām programmām, ko organizē Eiropas Padome un Eiropas Parlaments, viņu oficiāli nolīgusi Eiropas Padome. Tādējādi viņu nevarēja uzskatīt par daļu no Eiropas Parlamenta personāla.
1.3 Ombude norāda, ka no tiesību aktu viedokļa, neraugoties uz viņas neregulāro darbu Eiropas Parlamentā, sūdzības iesniedzējai līgumu noslēdza Eiropas Padome. Kā prasīts paziņojumā par konkursu, viņa nebija starp Eiropas Kopienu ierēdņiem un citiem darbiniekiem, kurus nodarbina Ģenerālsekretariāts vai Eiropas Parlamenta politisko grupu sekretariāts. Tādējādi Eiropas Parlaments, noraidot sūdzības iesniedzēja pieteikumu iekšējam konkursam C/347, ir piemērojis paziņojumā par konkursu noteiktos kritērijus.
2. Secinājums
Pamatojoties uz Eiropas Ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Eiropas Parlaments nav pieļāvis administratīvu kļūmi. Tādēļ ombuds ir nolēmis lietu slēgt.
Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs.
Ar cieņu,
Jacob SÖDERMAN