Cienījamais X! 1998. gada
11. maijā Jūs Y vārdā sūdzējāties Eiropas ombudam (turpmāk “sūdzības iesniedzējs”), apgalvojot, ka atklātā konkursa EUR/LA/101 atlases komisija ir atteikusies pārskatīt Y iegūtos punktus un sniegt sīkāku informāciju par Y pārbaudījuma novērtējumu.
1998. gada 4. septembrī es pārsūtīju sūdzību Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam. Parlaments nosūtīja savu atzinumu 1998. gada 23. novembrī, un es pārsūtīju to Jums ar aicinājumu izteikt apsvērumus, ja Jūs to vēlaties. 1998. gada 31. decembrī es saņēmu Jūsu apsvērumus par Parlamenta atzinumu.
Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Saskaņā ar sūdzību būtiskie fakti bija šādi:
1997. gadā Y piedalījās atklātajā konkursā EUR/LA/101 (grieķu valodas tulkotāji). Tomēr ar 1998. gada 19. janvāra vēstuli atlases komisijas priekšsēdētājs viņu informēja, ka viņš nevar piedalīties turpmākajos konkursa posmos, ņemot vērā, ka d) pārbaudījumā viņš ir ieguvis tikai 17 punktus un ka prasītais minimālais punktu skaits ir 20 punkti. Y, uzskatot, ka viņa sniegums testā d) ir novērtēts nepareizi, sazinājās ar X, lūdzot iejaukties.
1998. gada 22. janvārī X rakstīja atlases komisijas priekšsēdētājam, lūdzot pārskatīt Y atzīmes un nosūtīt viņam atzīmes, ko katrs atlases komisijas loceklis bija piešķīris Y. Pēc ievērojama laika, kas bija pagājis bez atbildes atlases komisijas vārdā, X ieteica Y nosūtīt līdzīgu vēstuli, ko Y izdarīja 1998. gada 16. februārī. Savā 1998. gada 19. februāra atbildē priekšsēdētājs neapsvēra Y novērtējumu pārskatīšanu, bet norādīja, ka dokumentu novērtēšana tika veikta stingri anonīmi un ka saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru uz atlases komisiju veikto darbu attiecas pienākums ievērot slepenību. Tādēļ priekšsēdētājs nevarēja sniegt sīkāku informāciju par d) testa rezultātiem.
1998. gada 18. martā Y nosūtīja vēstuli DG 5 konkursu un atlases procedūru dienestam, atkārtoti lūdzot pārskatīt d) pārbaudījumu. Dienesta vadītājs 1998. gada 24. martā atbildēja, norādot, ka Y papīra novērtēšanā un Y atzīmju noteikšanā nav pieļauta kļūda. Tāpēc X iesniedza sūdzību Eiropas Ombudam, apgalvojot, pirmkārt, ka atlases komisija ir atteikusies sniegt sīkāku informāciju par iegūtajiem punktiem un vērtēšanas kritērijiem, otrkārt, ka tā ir atteikusies pārskatīt Y atzīmes d) pārbaudījumā un ka šajā ziņā nav sniegts pietiekams pamatojums, un, treškārt, lūdzot atcelt lēmumu par Y izslēgšanu no konkursa.

Pieprasījums

Eiropas Parlamenta atzinums
Savos komentāros Parlaments norādīja, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru (Innamorati/Parlamenta lieta C-245/95 P) atlases komisijas novērtējums par atsevišķu kandidātu testiem tiek uzskatīts par konfidenciālu un ka testos iegūto punktu paziņošana ieinteresētajām personām ir pietiekama motivācija. Tajā pašā Kopienu tiesu judikatūrā ir atzīts, ka uz atlases komisiju darbu attiecas likumā noteiktais pienākums ievērot slepenību, un ir aizliegts kandidātiem darīt zināmus viņu rakstisko pārbaudījumu labojumus vai kritērijus, uz kuriem šie labojumi ir balstīti.
Turklāt attiecībā uz Y lūgumu pārskatīt d) kritēriju Parlaments norādīja, ka Y patiešām saņēma 1998. gada 24. marta atbildi, kas apstiprināja kļūdu neesamību punktu noteikšanā. Visbeidzot Parlaments norādīja, ka atlases komisija ir pabeigusi darbu un ka konkurss faktiski tika noslēgts 1998. gada 13. februārī.
Apsvērumos
X uzturēja sūdzību un norādīja, ka Parlaments nav atbildējis uz jautājumu par to, vai Y novērtējums ir bijis taisnīgs un pārredzams, jo savā 1998. gada 24. marta vēstulē DG 5 faktiski neinformēja kandidātu par to, vai faktiski ir notikusi atkārtota rezultātu pārbaude, un nenorādīja veidu un kritērijus, saskaņā ar kuriem tika veikta pārbaude.
X piebilda, ka, kamēr kandidātiem nebūs pieejami kandidātu novērtēšanas noteikumi, vienmēr radīsies strīdi par konkursu pārredzamību un ka Parlaments nevar slēpties aiz Tiesas judikatūras, izslēdzot pretējas judikatūras pastāvēšanu vai labas administratīvās prakses principa piemērošanu.

Lēmums

1 Iespējamais atlases komisijas atteikums sniegt sīkāku informāciju par iegūtajiem vērtējumiem un vērtēšanas kritērijiem
1.1 X apgalvoja, ka Parlaments atteicās sniegt sīkāku informāciju par dažādu atlases komisijas locekļu vērtējumiem un vērtēšanas kritērijiem. Attiecībā uz šo apgalvojumu Parlaments norādīja, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru uz atlases komisiju darbu attiecas likumā noteiktais pienākums ievērot slepenību, kas aizliedz paziņot par to rakstisko pārbaudījumu labojumiem un kritērijiem, uz kuriem šie labojumi ir balstīti.
1.2 Pašreizējos Kopienas tiesību aktos nav juridiska pamata uzskatīt, ka Parlamentam ir pienākums atklāt detalizētu informāciju par atzīmi, ko katrs atlases komisijas loceklis piešķīris kandidātam. Tomēr atlases komisijām saskaņā ar Tiesas judikatūru un labas administratīvās prakses principiem būtu jāsniedz kandidātiem iemesli un elementi, kas vajadzīgi, lai izprastu viņu pieņemtos lēmumus. Tāpēc ombuds uzskatīja par nepietiekamu to, ka, neraugoties uz Y vairākkārtējiem pieprasījumiem, Parlaments nesniedza sīkāku informāciju par atlases komisijas izmantotajiem vērtēšanas kritērijiem.
1.3 Ombuds vērš Parlamenta uzmanību uz to, ka, paziņojot kandidātiem sīkāku informāciju par vērtēšanas kritērijiem, Parlaments ievērojami palielinātu darbā pieņemšanas pārredzamību un varētu arī atvieglot atlases komisiju darbu, izskatot kandidātu pieprasījumus un sūdzības. Šajā sakarā ombuds atsaucas uz izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, ko viņš uzsāka 1997. gada novembrī attiecībā uz Komisijas īstenoto darbā pieņemšanas procedūru lielāku pārredzamību (atsauce 1004/97/PD, skatīt pielikumu). Šī izmeklēšana pēc savas iniciatīvas cita starpā attiecas uz to, ka kandidātiem nav iespējams pieprasīt iegūto punktu pārskatīšanu un saņemt koriģētā testa kopiju, kā arī uz atlases komisiju ievēroto vērtēšanas kritēriju nepaziņošanu.
2 Par apgalvoto atlases komisijas nespēju pārskatīt d) pārbaudījumu un
nepietiekamo pamatojumu 2.1. Attiecībā uz apgalvojumu, ka atlases komisija nav pārskatījusi d) pārbaudījumā iegūtos punktus un nav norādījusi pamatojumu, Parlaments norādīja, ka ar 1998. gada 24. marta vēstuli Y tika informēts, ka, nosakot Y atzīmes, nav pieļauta kļūda.
2.2 Atlases komisijām saskaņā ar Tiesas judikatūru un labas administratīvās prakses principiem būtu jāsniedz kandidātiem iemesli, kas nepieciešami viņu lēmumu izpratnei. Tāpēc ombuds uzskatīja par nepietiekamu to, ka pēc Y pieprasījuma pārskatīt d) testā iegūtos punktus Parlaments tikai norādīja, ka “nebija pieļauta kļūda jūsu punktu noteikšanā”. Šajā paskaidrojumā nebija pietiekamas informācijas, lai Y varētu saprast atlases komisijas lēmumu attiecībā uz pieprasījumu pārskatīt punktus.
3 Prasība ombudam atcelt lēmumu, ar kuru Y tika izslēgts no dalības konkursa nākamajos posmos.
Ombudam nav pilnvaru atcelt atlases komisiju lēmumus. Šajā sakarā ombuds vērš X uzmanību uz to, ka 1998. gada 13. februārī konkurss faktiski tika noslēgts.
Secinājums Pamatojoties
uz Eiropas Ombuda izmeklēšanu par šo sūdzību, šķiet, ir nepieciešams izteikt šādas kritiskas piezīmes:

Atlases komisijām saskaņā ar Tiesas judikatūru un labas administratīvās prakses principiem būtu jāsniedz kandidātiem iemesli, kas vajadzīgi, lai izprastu viņu pieņemtos lēmumus. Tāpēc ombuds uzskatīja par nepietiekamu to, ka, neraugoties uz Y vairākkārtējiem pieprasījumiem, Parlaments nesniedza sīkāku informāciju par atlases komisijas izmantotajiem vērtēšanas kritērijiem. Turklāt nepietiek ar to, ka Parlaments ir tikai norādījis, ka “nav pieļauta kļūda, nosakot jūsu atzīmes”. Šis skaidrojums neļāva Y saprast atlases komisijas lēmumu attiecībā uz pieprasījumu pārskatīt punktus.

Ņemot vērā to, ka šis lietas aspekts attiecas uz procedūrām, kas saistītas ar konkrētiem notikumiem pagātnē, nav lietderīgi panākt mierizlīgumu šajā lietā. Tādēļ ombuds ir nolēmis lietu slēgt.
Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs.
Ar cieņu,
Jacob SÖDERMAN