Cienījamā M. kundze! 1998. gada
28. aprīlī Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas Ombudam par Eiropas Parlamenta Konkursu un atlases procedūru dienesta (DG V) atteikumu sniegt Jums analītisku pārskatu par atzīmi, ko Jūs ieguvāt mutiskajā pārbaudījumā par tulkotāju konkursu EUR/LA/102.
1998. gada 4. septembrī es pārsūtīju sūdzību Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam. Parlaments nosūtīja savu atzinumu 1998. gada 19. novembrī, un es pārsūtīju to Jums ar aicinājumu izteikt apsvērumus, ja Jūs to vēlaties. 1998. gada 31. decembrī es saņēmu Jūsu apsvērumus par Parlamenta atzinumu.
Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju attiecīgie fakti bija šādi:
Sūdzības iesniedzējs piedalījās Eiropas Parlamenta rīkotajā konkursā EUR/LA/102 (grieķu valodas tulkotāji). Pēc tam, kad viņa bija sekmīgi nokārtojusi rakstiskos pārbaudījumus, viņa 1998. gada februārī piedalījās mutiskajā eksāmenā, bet nesekmīgi un nesaņēma nekādu informāciju par iegūto atzīmi. Sūdzības iesniedzēja rakstīja Konkursu un atlases procedūru dienesta (DG V) vadītājai, lūdzot analītisku pārskatu par atzīmēm, ko viņa bija ieguvusi no katra atlases komisijas locekļa, jo viņa uzskatīja, ka viens no tiem bija negatīvs, agresīvs un netaisnīgs pret viņu mutiskā eksāmena laikā. Tomēr dienesta vadītājs noraidīja viņas lūgumu un 1998. gada 24. martā atbildēja, ka mutiskais pārbaudījums ir bijis vienāds visiem kandidātiem, pret kuriem visiem ir bijusi vienlīdzīga attieksme. Tādējādi sūdzības iesniedzēja iesniedza sūdzību Eiropas Ombudam par Eiropas Parlamenta Konkurences dienesta atteikumu sniegt viņai iegūto preču zīmju analītisko pārskatu.

Pieprasījums

Parlaments savā
atzinumā pauda nožēlu par to, ka neuzmanības dēļ sūdzības iesniedzējas atzīmes mutiskajā eksāmenā viņai netika paziņotas. Tomēr Parlaments sniedza šo informāciju savos apsvērumos un norādīja, ka viņas vērtējums mutiskajā pārbaudījumā bija 19,27/40 (minimālais nepieciešamais punktu skaits 20/40). Attiecībā uz katra atlases komisijas locekļa vērtējuma analītiskā pārskata paziņošanu Parlaments apstiprināja Konkurences dienesta negatīvo lēmumu. Tā norādīja, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru nav atļauts izpaust informāciju par atlases komisijas vērtējumu attiecībā uz atsevišķu kandidātu pārbaudījumiem, jo šāda informācija tiek uzskatīta par konfidenciālu.
Parlaments arī norādīja, ka šādā atklātā konkursā kandidāti konkurē savā starpā, un šo standartu nosaka labākie priekšnesumi. No 18 kandidātiem, kas tika uzaicināti uz mutiskajiem pārbaudījumiem, 12 bija iekļauti rezerves sarakstā (saskaņā ar paziņojumu par konkursu). Tāpēc, ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzējas rakstiskajos pārbaudījumos iegūtais punktu skaits bija salīdzinoši zems, relatīvais mutiskā pārbaudījuma iznākums nekādā gadījumā nebūtu viņu iekļāvis rezerves sarakstā. Parlaments arī sniedza detalizētu vērtējumu, ko sūdzības iesniedzējs bija ieguvis rakstiskajā pārbaudījumā (11/20, 22.75/40 un 20.5/40 attiecīgi priekšatlases pārbaudījumā un divos tulkošanas pārbaudījumos).
Sūdzības iesniedzējas apsvērumi
Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos uzturēja savu sūdzību un atkārtoja, ka patiesais iemesls, kāpēc viņa vēlējās, lai no katra atlases komisijas locekļa iegūtu detalizētu novērtējumu sarakstu, bija salīdzināt punktus, ko viņa ieguva no atlases komisijas locekļa, kurš bija negodīgs pret viņu, ar citiem novērtējumiem, lai redzētu, vai starp tiem ir bijusi ievērojama plaisa.
Sūdzības iesniedzēja piebilda, ka viņa var pilnībā saprast, ka ir arī citi kandidāti, kuru vērtējums ir augstāks par viņas vērtējumu. Tomēr tas nebūtu atņēmis viņai tiesības tikt iekļautai rezerves sarakstā, ja viņa mutiskajā pārbaudījumā būtu ieguvusi minimālo atzīmi 20/40. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju paziņojumā par konkursu bija iekļauts 18 veiksmīgo kandidātu rezerves saraksts, lai gan sarakstā faktiski bija iekļauti tikai 12 kandidāti. Tāpēc, ja sūdzības iesniedzēja būtu ieguvusi vismaz 20/40 (ko, viņasprāt, minētais atlases komisijas loceklis viņai atņēma), viņai būtu bijušas tiesības uz vienu no atlikušajām sešām amata vietām.

Lēmums

1 Par to, ka atlases komisija, iespējams, nav sniegusi sūdzības iesniedzējai analītisku pārskatu par mutiskajā pārbaudījumā iegūtajiem punktiem
1.1. Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka Parlamenta Konkurences dienests viņai nav sniedzis pārskatu par katra atlases komisijas locekļa mutiskajā pārbaudījumā iegūtajiem punktiem. Parlaments norādīja, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru atlases komisiju darbs un atsevišķu kandidātu pārbaudījumu novērtējums tiek uzskatīts par konfidenciālu un uz to attiecas slepenība.
1.2 Ombuds vispirms norāda, ka sūdzības iesniedzējam netika nodrošināts mutiskajā eksāmenā iegūtais galīgais vērtējums, jo Parlaments par to pauda nožēlu sūdzības iesniedzējam. Savos apsvērumos Parlaments visbeidzot paziņoja sūdzības iesniedzējam precīzu iegūto atzīmi (19.27/40) un tādējādi atrisināja šo sūdzības daļu. Tādēļ ombuda papildu piezīmes par šo lietas aspektu, šķiet, nav vajadzīgas.
1.3 Attiecībā uz to punktu pārskatu, kas iegūti no katra atlases komisijas locekļa, ombuds norāda, ka pašreizējos Kopienas tiesību aktos nav juridiska pamata uzskatīt, ka Parlamentam ir pienākums atklāt detalizētu informāciju par punktu skaitu, ko katrs atlases komisijas loceklis piešķīris kandidātam. Tāpēc šķiet, ka šajā gadījumā Eiropas Parlaments nav pieļāvis administratīvu kļūmi.
Secinājums Pamatojoties
uz Eiropas ombuda izmeklēšanu par šo sūdzību, šķiet, ka Eiropas Parlaments nav pieļāvis administratīvu kļūmi. Tādēļ ombuds ir nolēmis lietu slēgt.
Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs.
Ar cieņu,
Jacob SÖDERMAN